Melnā priede ir izteikti saulmīlis koks, un pietiekams saules gaismas daudzums ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem tās veselīgai augšanai, spēcīgai attīstībai un dekoratīvo īpašību saglabāšanai. Gaisma ir galvenais enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs no oglekļa dioksīda un ūdens ražo organiskās vielas, kas nepieciešamas tā augšanai un dzīvības procesu uzturēšanai. Gaismas trūkums var būtiski ietekmēt melnās priedes izskatu un veselību, izraisot skuju krāsas izmaiņas, vainaga izretināšanos un palielinātu uzņēmību pret slimībām. Tāpēc, plānojot šī majestātiskā koka stādīšanu, atrašanās vietas izvēlei attiecībā uz saules gaismas pieejamību ir jāpievērš vislielākā uzmanība. Pareizi izvēlēta vieta nodrošinās, ka priede saņems visu tai nepieciešamo gaismas enerģiju, lai augtu par krāšņu un acis priecējošu dārza rotu.
Lai melnā priede justos optimāli, tai nepieciešams saņemt vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Pilna saule nodrošina vislabākos apstākļus intensīvai fotosintēzei, kas savukārt veicina spēcīgu dzinumu augšanu, blīvu skujojumu un piesātināti zaļu skuju krāsu. Jo vairāk saules gaismas koks saņems, jo kuplāks un simetriskāks veidosies tā vainags. Saulainā vietā augošām priedēm ir arī raksturīgas īsākas un stingrākas skujas, kas ir viena no šīs sugas dekoratīvajām pazīmēm. Turklāt pietiekams apgaismojums veicina labāku gaisa cirkulāciju ap vainagu, kas palīdz skujām ātrāk nožūt pēc lietus vai rasas, tādējādi samazinot sēnīšu slimību attīstības risku.
Gaismas trūkums, gluži pretēji, negatīvi ietekmē koka attīstību. Ja melnā priede tiek iestādīta pārāk noēnotā vietā, piemēram, tuvu ēkām vai zem citu lielu koku vainagiem, tā cenšas “izstiepties” pretim gaismai. Tas noved pie nedabiski gara, stīdzīga stumbra un retināta, nesimetriska vainaga. Zari apakšējā daļā, kas saņem vismazāk gaismas, pakāpeniski nokalst un nobirst, atstājot koku kailu un nepievilcīgu no apakšas. Arī skujas kļūst garākas, mīkstākas un bālākas, zaudējot savu raksturīgo tumši zaļo nokrāsu, jo augs cenšas palielināt virsmas laukumu, lai uztvertu vairāk gaismas.
Papildus vizuālajām izmaiņām, gaismas trūkums arī novājina koku kopumā. Nepietiekamas fotosintēzes dēļ augs saražo mazāk enerģijas, kas ir nepieciešama ne tikai augšanai, bet arī aizsardzības funkciju uzturēšanai. Tādējādi ēnā augoši koki kļūst daudz uzņēmīgāki pret dažādām slimībām, piemēram, skuju biršanu vai citām sēnīšu infekcijām, kā arī tos biežāk apdraud kaitēkļi. Vājš, gaismas trūkuma nomākts koks nespēj pilnvērtīgi pretoties patogēnu un insektu uzbrukumiem, kas var novest pie nopietnām veselības problēmām un pat koka bojāejas. Tāpēc nekad nevajadzētu par zemu novērtēt saules gaismas nozīmi melnās priedes dzīvē.
Izvēloties stādīšanas vietu, ir svarīgi domāt ilgtermiņā un izvērtēt, kā mainīsies apgaismojuma apstākļi nākotnē. Jāņem vērā ne tikai esošās ēkas un augi, bet arī tie, kas varētu parādīties nākotnē. Ja blakus tiek iestādīts ātraudzīgs lapu koks, tas pēc dažiem gadiem var sākt noēnot priedi. Tāpat jāpatur prātā, ka saule dienas un gada laikā maina savu stāvokli debesjumā. Vieta, kas ir saulaina no rīta, pēcpusdienā var būt ēnā, un otrādi. Vislabākā ir vieta, kas ir atvērta un saulaina lielāko dienas daļu, īpaši dienas vidū, kad saules starojums ir visintensīvākais.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stādīšanas vietas izvēle
Plānojot melnās priedes stādīšanu, pirmais un svarīgākais uzdevums ir atrast vispiemērotāko vietu dārzā, kas atbilst tās augstajām gaismas prasībām. Rūpīgi novērojiet savu dārzu dažādos dienas laikos, lai noteiktu, kuras zonas saņem visvairāk tiešas saules gaismas. Ideāla vieta būs dārza dienvidu vai dienvidrietumu pusē, kur nav ēnojuma no ēkām, augstiem žogiem vai citiem lieliem kokiem. Atcerieties, ka melnā priede pati izaugs par lielu koku, tāpēc nodrošiniet tai pietiekami daudz vietas, lai tā nākotnē nekonkurētu par gaismu ar citiem augiem un pati neradītu nevēlamu ēnu citām saulmīlīgām kultūrām.
Ir svarīgi ņemt vērā ne tikai pašreizējo situāciju, bet arī nākotnes perspektīvu. Ja stādāt mazu stādiņu, var šķist, ka vietas un gaismas ir pietiekami, taču pēc desmit vai divdesmit gadiem koks būs sasniedzis ievērojamus izmērus. Tāpēc jau sākotnēji jāplāno pietiekams attālums no ēku sienām, logiem un elektrolīnijām. Iestādot priedi pārāk tuvu mājai, tā ne tikai var bojāt pamatus ar savām saknēm, bet arī ar laiku sāks noēnot istabas, radot tumsu un mitrumu, kā arī apgrūtinās ēkas fasādes apkopi. Pareiza plānošana ļaus izvairīties no nepieciešamības nākotnē veikt radikālu atzarošanu vai pat koka likvidēšanu.
Konkurence par gaismu ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, veidojot augu kompozīcijas. Nestādiet melno priedi pārāk tuvu citiem lieliem, ātraudzīgiem kokiem, īpaši tiem, kuriem ir blīvs vainags. Laika gaitā tie var pāraugt priedi un sākt to noēnot, izraisot iepriekš aprakstītās negatīvās sekas. Ja veidojat grupu stādījumus, nodrošiniet pietiekamu attālumu starp kokiem, lai tie, sasniedzot briedumu, viens otru nenoēnotu un katram pietiktu gaismas. Ievērojot pareizus stādīšanas attālumus, jūs nodrošināsiet, ka katrs augs varēs pilnvērtīgi attīstīties un veidot skaistu, simetrisku vainagu.
Ja jūsu dārzs ir neliels un pārsvarā ēnains, iespējams, melnā priede nebūs labākā izvēle. Šādā gadījumā labāk izvēlēties kādu no ēnu paciešošajiem skujkokiem, piemēram, īvi vai baltegli. Mēģinājums audzēt saulmīli ēnainā vietā gandrīz vienmēr beidzas ar vilšanos – koks nīkuļos, izskatīsies neveselīgi un nespēs parādīt savu patieso krāšņumu. Godīga sava dārza apstākļu izvērtēšana un atbilstošu augu izvēle ir atslēga uz veiksmīgu un skaistu dārzu, kas prasa mazāk pūļu un sniedz vairāk prieka.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas ietekme uz dažādām šķirnēm
Lai gan melnā priede kopumā ir ļoti gaismu mīloša, dažādām tās šķirnēm var būt nedaudz atšķirīgas prasības un reakcija uz apgaismojuma apstākļiem. Piemēram, punduršķirnes un lēni augošas formas, piemēram, ‘Nana’ vai ‘Hornibrookiana’, var būt nedaudz tolerantākas pret nelielu noēnojumu pēcpusdienā, īpaši karstākos klimatos. Viegls ēnojums karstākajās dienas stundās var pat pasargāt to skujas no apdegšanas. Tomēr arī šīm šķirnēm ir nepieciešams pietiekami daudz saules, vismaz 4-6 stundas dienā, lai tās saglabātu savu kompakto formu un blīvo zarojumu. Pilnīgā ēnā arī punduršķirnes kļūs retas un neizskatīgas.
Šķirnes ar neparastu skuju krāsu, piemēram, dzeltenīgu vai zeltainu nokrāsu, kā ‘Aurea’ vai ‘Oregon Green’, savu krāšņo krāsu vispilnīgāk parāda tieši pilnā saulē. Jo vairāk saules gaismas tās saņem, jo intensīvāka un spilgtāka būs to skuju krāsa. Ēnā šīs šķirnes var kļūt blāvākas, zaudēt savu dekoratīvo nokrāsu un kļūt līdzīgas parastajai sugas formai. Tādēļ, ja esat izvēlējies šķirni tieši tās unikālās krāsas dēļ, ir īpaši svarīgi nodrošināt tai maksimāli saulainu vietu, lai pilnībā izbaudītu tās dekoratīvo efektu.
Jaunajiem stādiem, īpaši pirmajā gadā pēc iestādīšanas, var būt nepieciešama neliela aizsardzība no intensīvākās pusdienas saules, īpaši, ja tie tiek stādīti vasaras sākumā. Transplantācijas stress var padarīt tos jutīgākus pret apdegumiem un izžūšanu. Šādos gadījumos var izmantot vieglu noēnošanas tīklu vai novietot pagaidu aizsegu karstākajās stundās, līdz koks ir pilnībā iesakņojies un adaptējies jaunajiem apstākļiem. Tomēr šis ir tikai īslaicīgs pasākums, un ilgtermiņā kokam ir jānodrošina pilna saules gaisma.
Pirms konkrētas šķirnes iegādes vienmēr ir vērts painteresēties par tās specifiskajām prasībām attiecībā uz gaismu. Lai gan vispārējais noteikums par pilnu sauli attiecas uz lielāko daļu melnās priedes formu, var būt nelielas nianses. Uzticams stādu audzētājs vai dārzkopības konsultants varēs sniegt detalizētu informāciju par konkrētās šķirnes īpatnībām un ieteikt labāko risinājumu tieši jūsu dārza apstākļiem, palīdzot izdarīt pareizo izvēli.
Ko darīt, ja apstākļi ir mainījušies?
Dažreiz gadās, ka apstākļi dārzā laika gaitā mainās un kādreiz saulaina vieta kļūst ēnaināka. Piemēram, kaimiņš uzceļ jaunu ēku, vai blakus esošie koki ir izauguši lieli un met ēnu uz jūsu priedi. Ja pamanāt, ka jūsu melnā priede sāk nīkuļot, kļūst reta un bāla gaismas trūkuma dēļ, ir jāapsver iespējamie risinājumi. Pirmais solis ir izvērtēt, vai ir iespējams uzlabot apgaismojuma apstākļus. Varbūt ir iespējams apzāģēt vai retināt blakus esošo koku vainagus, lai līdz priedei nonāktu vairāk gaismas. Dažreiz pat dažu lielu zaru noņemšana var radīt būtisku atšķirību.
Ja apgaismojumu uzlabot nav iespējams un priede ir vēl salīdzinoši jauna un neliela, var apsvērt tās pārstādīšanu uz piemērotāku, saulaināku vietu. Pārstādīšana kokam vienmēr ir liels stress, tāpēc tas jādara uzmanīgi un pareizajā laikā – agri pavasarī vai rudenī. Ir svarīgi izrakt koku ar pēc iespējas lielāku un neskartāku sakņu kamolu un pēc pārstādīšanas nodrošināt tam īpaši rūpīgu kopšanu, īpaši regulāru laistīšanu, līdz tas pilnībā ieaugas jaunajā vietā. Lielu un pieaugušu koku pārstādīšana ir ļoti sarežģīta un dārga operācija, kas prasa speciālu tehniku un profesionāļu palīdzību, un ne vienmēr ir veiksmīga.
Ja koku nav iespējams ne apgaismot, ne pārstādīt, atliek samierināties ar situāciju un mēģināt maksimāli uzlabot citus kopšanas aspektus, lai kompensētu gaismas trūkumu. Nodrošiniet optimālu laistīšanu un mēslošanu, lai koks saņemtu visas nepieciešamās barības vielas un ūdeni. Regulāri veiciet sanitāro atzarošanu, izgriežot nokaltušos un slimos zarus, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju un novērstu slimību attīstību. Lai gan tas pilnībā neatrisinās gaismas trūkuma problēmu, tas var palīdzēt kokam saglabāt veselību un izskatīties labāk, nekā tas būtu bez pienācīgas aprūpes.
Tomēr ir jābūt reālistiskiem – ja melnā priede ilgstoši aug dziļā ēnā, tā nekad nesasniegs savu pilno dekoratīvo potenciālu. Tā var izdzīvot, bet nebūs tas krāšņais, kuplais koks, kādu jūs vēlējāties redzēt. Šādos gadījumos var nākties pieņemt grūtu lēmumu par koka nomaiņu ar kādu ēnu mīlošu sugu, kas šajos apstākļos jutīsies daudz labāk un izskatīsies dekoratīvāk. Rūpīga plānošana un pareiza augu izvēle atbilstoši esošajiem gaismas apstākļiem ir pats pamats, lai izvairītos no šādām problēmām nākotnē.
