Bārkstainā pulkstenīte ir augs, kas pazīstams ar savu pieticību un spēju augt pat nabadzīgās augsnēs, kas ir raksturīgas tās dabiskajai videi. Tieši šī iemesla dēļ pārmērīga mēslošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tomēr tas nenozīmē, ka barības vielas tai nav nepieciešamas vispār. Pareizi sabalansēta un mērena mēslošana var palīdzēt augam sasniegt savu maksimālo dekoratīvo potenciālu, veicinot spēcīgāku sakņu sistēmu, kuplāku lapotni un, pats galvenais, košāku un ilgstošāku ziedēšanu. Izpratne par to, kad, kā un ar ko mēslot bārkstaino pulkstenīti, ir svarīga, lai nodrošinātu tās veselību un skaistumu, nepārkāpjot robežu starp palīdzību un kaitējumu.
Šis augs ir pielāgojies augšanai augsnēs, kurās ir maz organisko vielu. Tās sakņu sistēma ir efektīva, lai iegūtu nepieciešamās barības vielas pat no nabadzīgas vides. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātu mēslojumu, stimulē strauju lapu augšanu uz ziedu veidošanās rēķina. Rezultātā var iegūt lielu, kuplu, bet vāji ziedošu augu. Turklāt pārāk mīkstie un sulīgie audi, ko veicina slāpekļa pārbagātība, padara augu uzņēmīgāku pret slimībām, piemēram, miltrasu, un kaitēkļu, piemēram, laputu, uzbrukumiem.
Galvenais princips, kas jāievēro, ir “mazāk ir vairāk”. Vairumā gadījumu bārkstainajai pulkstenītei pilnībā pietiek ar barības vielām, kas jau atrodas dārza augsnē. Ja augsne ir vidēji auglīga, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama vispār. Vizuāli novērtējot augu, var noteikt tā vajadzības – ja tas izskatās veselīgs, ar sudrabainu lapotni un labi zied, tad, visticamāk, tam nekā netrūkst. Mēslošana ir jāapsver tikai tad, ja augs izskatās nīkulīgs, lapas kļūst dzeltenīgas (neskaitot dabisko novecošanos) vai ziedēšana ir ļoti vāja, lai gan tiek nodrošināti citi optimāli apstākļi (saule, drenāža).
Ja tomēr nolemts veikt mēslošanu, vislabāk to darīt vienu reizi gadā, pavasarī, kad sākas aktīvā augšanas sezona. Šajā laikā augam ir vislielākā nepieciešamība pēc papildu barības vielām, lai veidotu jaunus dzinumus un ziedpumpurus. Pavasara mēslošana nodrošinās augam nepieciešamo enerģijas devu visai sezonai. Jāizvairās no mēslošanas vasaras otrajā pusē un rudenī, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest līdz ziemai un var apsalt.
Piemērotu mēslošanas līdzekļu izvēle
Izvēloties mēslojumu bārkstainajai pulkstenītei, priekšroka jādod lēnas iedarbības organiskiem vai sabalansētiem kompleksajiem minerālmēslojumiem ar zemu slāpekļa (N) saturu. Ideāls variants ir labi sadalījies komposts vai satrūdējuši kūtsmēsli. Šie organiskie mēslojumi ne tikai nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palīdz saglabāt mitrumu. Pavasarī ap augu var iestrādāt nelielu komposta kārtiņu, un ar to būs pilnīgi pietiekami visai sezonai.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja izvēlies minerālmēslojumu, meklē tādu, kas paredzēts ziedošiem augiem un kurā ir lielāks fosfora (P) un kālija (K) saturs attiecībā pret slāpekli. Fosfors ir būtisks ziedu un sakņu sistēmas attīstībai, savukārt kālijs stiprina auga vispārējo izturību pret slimībām, sausumu un salu. Piemērots būs mēslojums ar NPK attiecību, piemēram, 5-10-10. Ir svarīgi stingri ievērot uz iepakojuma norādītās devas un nepārsniegt tās.
Var izmantot arī dabiskus mēslošanas līdzekļus, piemēram, koksnes pelnus. Koksnes pelni ir lielisks kālija un mikroelementu avots, turklāt tie palīdz uzturēt augsnei neitrālu vai viegli sārmainu reakciju, kas ir labvēlīga bārkstainajai pulkstenītei. Pavasarī ap augu var izkaisīt nelielu daudzumu pelnu un viegli iestrādāt tos augsnes virskārtā. Tomēr ar pelniem nevajadzētu aizrauties, jo pārmērīgs to daudzums var pārāk paaugstināt augsnes pH līmeni.
Jāizvairās no svaigiem, nesadalījušiem kūtsmēsliem un augstiem slāpekļa koncentrācijas mēslojumiem, piemēram, amonija nitrāta vai karbamīda. Šie mēslojumi var “apdedzināt” auga saknes un, kā jau minēts, veicināt pārmērīgu lapotnes augšanu uz ziedēšanas rēķina. Mēslošanas mērķis ir nedaudz palīdzēt augam, nevis piespiest to augt nedabiski ātri un spēcīgi.
Mēslošanas tehnika un laiks
Labākais laiks mēslošanai ir agrs pavasaris, kad augsne ir atkususi un augs sāk mosties no ziemas miera. Organisko mēslojumu, piemēram, kompostu, var vienkārši uzklāt plānā kārtā ap auga pamatni, veidojot mulčas slāni, un viegli iestrādāt augsnes virskārtā. Šādā veidā barības vielas pakāpeniski nokļūs pie saknēm katrā laistīšanas vai lietus reizē. Tas ir drošs un efektīvs mēslošanas veids, kas nodrošina ilgstošu iedarbību.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja tiek izmantots granulēts minerālmēslojums, tas vienmēr jāiestrādā mitrā augsnē. Izberiet ieteicamo mēslojuma daudzumu ap augu, izvairoties no tā nokļūšanas uz lapām un sakņu kakliņa. Pēc tam granulas viegli iestrādājiet augsnē un kārtīgi aplejiet augu. Laistīšana palīdzēs mēslojumam izšķīst un ātrāk sasniegt saknes, kā arī novērsīs sakņu apdegšanas risku. Nekad nemēslojiet sausu augu, jo tas var radīt tam stresu un bojāt saknes.
Šķidro mēslojumu, kas atšķaidīts ūdenī saskaņā ar instrukciju, var lietot augšanas sezonas sākumā, piemēram, vienu reizi pavasarī vai divas reizes ar 2-3 nedēļu intervālu. Šķidrais mēslojums iedarbojas ātrāk nekā granulētais, bet tā iedarbība nav tik ilgstoša. Arī šajā gadījumā ir svarīgi liet mēslojuma šķīdumu uz iepriekš samitrinātas augsnes ap augu, nevis uz sausas zemes.
Ja augsne dārzā ir ļoti nabadzīga, smilšaina un ar zemu organisko vielu saturu, tad mēslošana būs svarīgāka. Šādos apstākļos var apsvērt divreizēju mēslošanu – vienu reizi pavasarī ar lēnas iedarbības mēslojumu un otru reizi vasaras sākumā ar vājākas koncentrācijas šķidro mēslojumu ziedēšanas veicināšanai. Tomēr vienmēr novēro auga reakciju un pielāgo mēslošanas režīmu atbilstoši tā vajadzībām.
Mēslošana konteineros audzētiem augiem
Konteineros audzētām bārkstainajām pulkstenītēm barības vielu nepieciešamība ir lielāka nekā dārzā augošiem augiem. Tas ir tāpēc, ka substrāta tilpums podā ir ierobežots, un barības vielas ātrāk izskalojas ar katru laistīšanas reizi. Tāpēc, lai uzturētu veselīgu augšanu un bagātīgu ziedēšanu, konteineru augus nepieciešams regulāri mēslot. Tomēr arī šeit ir svarīgi nepārspīlēt.
Stādot augu konteinerā, izmantojiet kvalitatīvu, labi drenējošu substrātu, kuram var pievienot lēnas iedarbības mēslojuma granulas. Tas nodrošinās augam barības vielas vairāku mēnešu garumā. Ja substrātam nav pievienots mēslojums, tad aktīvās augšanas periodā, no pavasara līdz vasaras vidum, augu var mēslot reizi 2-4 nedēļās ar sabalansētu šķidro mēslojumu ziedošiem augiem, atšķaidot to uz pusi vājākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā.
Mēslošanu sāk pavasarī, kad augs sāk aktīvi augt, un pārtrauc vasaras beigās, lai ļautu tam sagatavoties ziemas miera periodam. Rudenī un ziemā konteineru augus nemēslo. Pirms katras mēslošanas reizes pārliecinieties, ka substrāts podā ir mitrs. Nekad nemēslojiet sausu augu. Ja rodas šaubas, labāk ir mēslot retāk nekā pārāk bieži.
Alternatīva šķidrajai mēslošanai ir organisko mēslošanas līdzekļu izmantošana. Pavasarī poda virskārtā var iestrādāt nelielu daudzumu komposta vai vermikomposta (slieku komposta). Tas ne tikai nodrošinās augu ar barības vielām, bet arī uzlabos substrāta struktūru un mitruma saglabāšanas spējas. Šī metode ir maigāka un drošāka, jo samazina pārdozēšanas risku.
Pārmēslošanas pazīmes un to novēršana
Ir svarīgi atpazīt pārmēslošanas pazīmes, lai laikus varētu rīkoties. Viena no biežākajām pazīmēm ir ļoti strauja, bet vāja un izstīdzējusi lapotnes augšana ar nelielu ziedu skaitu vai bez tiem. Lapas var kļūt tumši zaļas, bet augs kopumā izskatās neproporcionāls. Pārāk liels sāļu daudzums augsnē, ko rada pārmērīga mēslošana, var bojāt saknes, kā rezultātā lapu malas var kļūt brūnas un sausas, it kā tās būtu apdegušas.
Uz augsnes virsmas var veidoties balta vai dzeltenīga sāļu garoza. Augs var izskatīties novītis pat tad, ja augsne ir mitra, jo bojātās saknes nespēj uzņemt ūdeni. Smagos gadījumos augs var sākt nīkuļot un pat aiziet bojā. Šīs pazīmes ir signāls, ka mēslošanas režīms ir jāpārtrauc un jāveic pasākumi, lai situāciju labotu.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, nekavējoties pārtrauc jebkādu mēslošanas līdzekļu lietošanu. Ja augs aug dobē, to var mēģināt vairākas reizes kārtīgi apliet ar lielu daudzumu tīra ūdens, lai izskalotu liekos sāļus no sakņu zonas. Tas ir iespējams tikai tad, ja augsne ir ļoti labi drenēta. Konteinerā augošu augu ir vieglāk “izskalot” – podu vairākas reizes lēnām pielej pilnu ar ūdeni un ļauj tam brīvi notecēt cauri drenāžas caurumiem.
Nākotnē mēslošanas devas ir ievērojami jāsamazina vai no tās jāatsakās pavisam. Atcerieties, ka bārkstainās pulkstenītes skaistums slēpjas tās dabiskajā izturībā un spējā ziedēt pat pieticīgos apstākļos. Nodrošinot tai saulainu vietu un labi drenētu augsni, jūs jau būsiet paveikuši lielāko daļu darba. Mēslošanai vajadzētu būt tikai nelielam papildinājumam, nevis galvenajam kopšanas elementam.
