Lai Holandes īrisi katru pavasari priecētu ar savu karalisko ziedēšanu, tiem ir nepieciešams ne tikai pietiekams saules un ūdens daudzums, bet arī sabalansēts barības vielu nodrošinājums. Pareiza mēslošana ir būtiska, lai veicinātu spēcīgu sakņu sistēmas attīstību, veselīgu lapotnes augšanu un, pats galvenais, bagātīgu un krāšņu ziedu veidošanos. Izpratne par to, kādas barības vielas, kādā daudzumā un kad īrisiem ir visvairāk nepieciešamas, ir atslēga uz veiksmīgu audzēšanu un ilgtermiņa augu veselību. Nepareiza vai pārmērīga mēslošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, tāpēc ir svarīgi ievērot pārdomātu pieeju.
Holandes īrisiem, tāpat kā vairumam citu augu, visvairāk nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Fosfors spēlē izšķirošu lomu sakņu sistēmas attīstībā, enerģijas pārnesē un ziedpumpuru veidošanā. Kālijs ir svarīgs vispārējai auga veselībai, tas regulē ūdens apmaiņu, stiprina šūnu sienas, uzlabo izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī veicina sīpola nobriešanu.
Holandes īrisu specifika ir tāda, ka tiem nav nepieciešams liels slāpekļa daudzums. Pārmērīga mēslošana ar slāpekli var izraisīt pārāk strauju un bagātīgu lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina. Augi kļūst “trekni”, bet ziedu veidojas maz vai to nav nemaz. Turklāt pārmērīgs slāpeklis padara augu audus mīkstākus un ūdeņainākus, kas tos padara daudz uzņēmīgākus pret sēnīšu slimībām, piemēram, puvi, un kaitēkļu uzbrukumiem. Tāpēc, izvēloties mēslojumu, vienmēr jāpievērš uzmanība NPK attiecībai un jāizvēlas tāds, kurā slāpekļa (N) procents ir zemāks nekā fosfora (P) un kālija (K) procents.
Ideāls mēslojums Holandes īrisiem būtu ar NPK attiecību, piemēram, 5-10-10 vai 6-12-12. Šāda formula nodrošina pietiekami daudz fosfora spēcīgām saknēm un ziediem, kā arī pietiekami daudz kālija vispārējai izturībai un sīpola veselībai, vienlaikus nepārsātinot augu ar slāpekli. Papildus šiem trim galvenajiem elementiem īrisiem ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs (Mg), sērs (S), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un cinks (Zn), lai gan daudz mazākā daudzumā. Kvalitatīvi kompleksie mēslojumi parasti satur arī šos mikroelementus.
Barības vielu pieejamību augsnē ietekmē arī tās skābuma līmenis (pH). Holandes īrisi vislabāk jūtas viegli skābā līdz neitrālā augsnē ar pH līmeni no 6,5 līdz 7,0. Ja augsne ir pārāk skāba vai sārmaina, dažu barības vielu uzsūkšanās var būt bloķēta, pat ja tās fiziski atrodas augsnē. Tāpēc pirms mēslošanas programmas uzsākšanas ir ieteicams pārbaudīt augsnes pH un nepieciešamības gadījumā to koriģēt, piemēram, pievienojot kaļķi skābas augsnes neitralizēšanai vai sēru sārmainas augsnes paskābināšanai.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas plāns pavasarī
Pavasaris ir laiks, kad Holandes īrisi pamostas no ziemas miera un sāk aktīvu augšanu, tāpēc tiem ir nepieciešams papildu barības vielu “grūdiens”. Pirmā mēslošana jāveic agri pavasarī, tiklīdz no zemes parādās pirmie asni, kas parasti ir 5-10 centimetrus gari. Šajā posmā augs patērē daudz enerģijas, lai izveidotu lapas un ziedkātus. Šai mēslošanas reizei vispiemērotākais ir sabalansēts, lēnas iedarbības granulēts mēslojums ar zemu slāpekļa saturu.
Izvēlies mēslojumu, piemēram, ar NPK attiecību 5-10-10. Granulas vienmērīgi izkaisi ap augiem, cenšoties, lai tās nenokļūtu tieši uz jaunajiem dzinumiem, jo tas var tos apdedzināt. Pēc mēslojuma izkaisīšanas to viegli iestrādā augsnes virskārtā ar nelielu kapli vai grābekli, pēc tam dobi aplaisti. Laistīšana palīdzēs izšķīdināt granulas un nogādāt barības vielas līdz auga saknēm. Šī pirmā mēslošana nodrošinās augam nepieciešamo enerģiju visam augšanas un ziedēšanas periodam.
Ja augsne pirms stādīšanas tika labi sagatavota un ielabota ar kompostu, šī viena pavasara mēslošanas reize var būt pilnīgi pietiekama visai sezonai, īpaši, ja augsne ir auglīga. Tomēr, ja augsne ir nabadzīga, smilšaina un barības vielas no tās ātri izskalojas, var būt nepieciešama papildu mēslošana. Šādā gadījumā var veikt otro mēslošanu ar šķidro mēslojumu aptuveni mēnesi pēc pirmās, kad ziedpumpuri sāk veidoties.
Ir svarīgi nepārspīlēt ar mēslošanu. Pārmēslošana, īpaši ar slāpekli, var nodarīt lielu kaitējumu. Tā ne tikai veicina lapu augšanu uz ziedu rēķina, bet arī var “apdedzināt” saknes un padarīt augus vājus un neizturīgus pret slimībām. Vienmēr ievēro uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas un lietošanas instrukcijas. Labāk ir iedot nedaudz mazāk nekā par daudz, jo barības vielu trūkumu ir vieglāk novērst nekā pārmēslošanas sekas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošana augšanas un ziedēšanas laikā
Augšanas periodā, īpaši laikā, kad veidojas un attīstās ziedkāti, Holandes īrisi patērē ievērojamu daudzumu barības vielu. Ja pavasara sākumā tika izmantots lēnas iedarbības granulētais mēslojums, tas parasti nodrošina pietiekamu barības vielu daudzumu visam šim periodam. Tomēr, ja augi izskatās bāli, tiem ir dzeltenīgas lapas (kas neliecina par pārmērīgu mitrumu) vai tie attīstās lēni, var apsvērt papildu mēslošanu ar ūdenī šķīstošu komplekso mēslojumu.
Šķidro mēslojumu augi spēj uzņemt daudz ātrāk nekā granulēto, tāpēc tas sniedz ātru efektu. Izvēlies mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem, un atšķaidi to saskaņā ar instrukciju, bieži vien pat nedaudz vājākā koncentrācijā, nekā norādīts. Ar šo šķīdumu laisti augus reizi divās vai trīs nedēļās līdz brīdim, kad ziedpumpuri sāk iekrāsoties. Kad ziedi sāk vērties vaļā, mēslošana ir jāpārtrauc.
Ziedēšanas laikā mēslot augus nav ieteicams. Papildu barības vielas šajā posmā var saīsināt ziedu mūžu, nevis to pagarināt. Augam šajā brīdī jākoncentrējas uz ziedēšanu, nevis jaunu lapu vai sakņu veidošanu, ko varētu stimulēt mēslošana. Turklāt mēslojuma šķīduma nokļūšana uz atvērtiem ziediem var tos sabojāt, radot neglītus plankumus.
Pēc noziedēšanas, kad ziedi ir noņemti, bet lapas vēl ir zaļas, sākas ļoti svarīgs periods. Šajā laikā augs ar fotosintēzes palīdzību ražo enerģiju, kas tiek uzkrāta sīpolā nākamā gada ziedēšanai. Lai atbalstītu šo procesu, var veikt vēl vienu mēslošanu. Šoreiz izvēlies mēslojumu ar augstu fosfora un kālija saturu un ļoti zemu vai nekādu slāpekļa saturu. Piemēram, kaulu milti ir lielisks lēnas iedarbības fosfora avots, savukārt koksnes pelni (nelielos daudzumos) nodrošina kāliju.
Rudens mēslošana un sagatavošanās ziemai
Rudens mēslošana ir diskutabls jautājums, un viedokļi par to atšķiras. Daudzi dārznieki uzskata, ka Holandes īrisiem rudens mēslošana nav nepieciešama, īpaši, ja augsne ir auglīga. Tomēr nabadzīgās augsnēs neliela barības vielu devas pievienošana rudenī var palīdzēt sīpoliem labāk sagatavoties ziemai un uzkrāt spēkus pavasara startam. Ja izvēlies veikt rudens mēslošanu, tai jābūt ļoti pārdomātai.
Galvenais noteikums rudenī ir kategoriski izvairīties no slāpekli saturošiem mēslojumiem. Slāpeklis šajā periodā var stimulēt jaunu dzinumu veidošanos, kas pirms ziemas sala nepaspēs nobriest un neizbēgami nosals, tādējādi vājinot sīpolu un padarot to uzņēmīgāku pret slimībām. Rudens mēslošanai ir jākoncentrējas tikai uz sakņu sistēmas stiprināšanu un ziemcietības uzlabošanu.
Ja mēslošana tiek veikta, tad vislabākais variants ir izmantot fosforu un kāliju saturošus mēslošanas līdzekļus. Piemēram, stādīšanas laikā vai ap jau augošiem ceriem var iestrādāt nelielu daudzumu kaulu miltu (fosfors) vai koksnes pelnu (kālijs un mikroelementi). Šie organiskie mēslojumi sadalās lēni, un barības vielas kļūst pieejamas augam pakāpeniski, neradot straujas augšanas risku.
Laba alternatīva minerālmēsliem rudenī ir augsnes ielabošana ar organisko vielu. Plānā kārtā uzklāts un viegli augsnē iestrādāts labi sadalījies komposts ne tikai bagātinās augsni ar barības vielām ilgtermiņā, bet arī uzlabos tās struktūru. Organiskais materiāls palīdzēs saglabāt augsnes irdenumu, uzlabos ūdens un gaisa apmaiņu un kalpos kā viegls mulčas slānis, kas pasargās sīpolus ziemā. Šāda pieeja ir daudz saudzīgāka un dabai draudzīgāka nekā sintētisko mēslojumu lietošana.
Organiskā un minerālmēslojuma izmantošana
Izvēle starp organisko un minerālmēslojumu bieži ir atkarīga no dārznieka filozofijas un augsnes stāvokļa. Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, labi sadalījušies kūtsmēsli, kaulu milti vai koksnes pelni, ne tikai nodrošina augus ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. To iedarbība ir lēnāka un ilgstošāka, kas samazina pārmēslošanas risku.
Komposts ir viens no labākajiem organiskajiem mēslojumiem Holandes īrisiem. To var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai izmantot kā mulču pavasarī. Tas nodrošina plašu barības vielu klāstu un uzlabo augsnes vispārējo veselību. Kaulu milti ir lielisks lēnas iedarbības fosfora avots, kas ir īpaši noderīgs, lai veicinātu spēcīgu sakņu attīstību un ziedēšanu. Tos var pievienot stādīšanas bedrītē vai iestrādāt augsnē ap augiem pavasarī vai rudenī.
Minerālmēslojumi, kas ir sintētiski ražoti, piedāvā precīzi noteiktu barības vielu koncentrāciju un ir ātras iedarbības. Tie ir noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkumu vai ja augsne ir ļoti nabadzīga. Izvēloties minerālmēslojumu, kā jau minēts, priekšroku jādod tam, kuram ir zems slāpekļa (N) un augsts fosfora (P) un kālija (K) saturs. Šķīstošie minerālmēsli sniedz visātrāko efektu, bet granulētie ir lēnākas iedarbības.
Bieži vien labākos rezultātus var sasniegt, kombinējot abas pieejas. Organiskos materiālus, piemēram, kompostu, var izmantot kā pamatu, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli un nodrošinātu ilgtermiņa barības vielu piegādi. Savukārt minerālmēslojumu var izmantot kā papildinājumu noteiktos augšanas posmos, piemēram, agrā pavasarī, lai sniegtu augiem nepieciešamo “starta” enerģiju. Šāda integrēta pieeja ļauj apvienot labāko no abām pasaulēm, nodrošinot Holandes īrisiem optimālus augšanas apstākļus.
📷: Oleg Yunakov via Wikipedia CC BY-SA 4.0
