Dālijas, kas nāk no siltajiem Meksikas reģioniem, mūsu klimatiskajos apstākļos nav ziemcietīgas, tādēļ to gumu saglabāšana ziemā ir viens no atbildīgākajiem un svarīgākajiem posmiem šo augu audzēšanas ciklā. Pareiza gumu izrakšana, sagatavošana un uzglabāšana nodrošina ne tikai to, ka jūsu iecienītās šķirnes veiksmīgi pārdzīvos ziemu, bet arī to, ka nākamajā gadā tās augs spēcīgākas un ziedēs bagātīgāk. Lai gan šis process var šķist sarežģīts, ievērojot dažus pamatprincipus un pārbaudītas metodes, ikviens dārznieks var veiksmīgi pārziemināt savu dāliju kolekciju. Rūpīga attieksme pret šo rudens darbu ir investīcija nākamās vasaras krāšņumā.
Gumu izrakšanas laiks un tehnika
Pareiza laika izvēle gumu izrakšanai ir izšķiroša to veiksmīgai uzglabāšanai. Gumi jāizrok pēc pirmajām nopietnajām rudens salnām, kad dāliju virszemes daļa (lapas un stublāji) ir nosalusi un kļuvusi melna. Šī salna ir signāls augam, ka veģetācijas periods ir beidzies un ir laiks pāriet miera stāvoklī. Pēc salnas ieteicams nogaidīt vēl apmēram nedēļu vai divas pirms izrakšanas, ļaujot gumiem pilnībā nobriest un to mizai kļūt izturīgākai. Šajā laikā barības vielas no stublājiem pārvietojas uz gumijiem, uzkrājot spēkus ziemai.
Pirms izrakšanas dāliju stublājus nogriež, atstājot aptuveni 10-15 centimetrus garus stumbenīšus. Tie kalpos kā ērts rokturis, paceļot gumu ceru no zemes, un palīdzēs identificēt šķirni, ja pie tiem ir piestiprinātas etiķetes. Izrakšanu vislabāk veikt sausā, saulainā dienā, kad augsne nav pārāk mitra. Izrakšanai izmanto dakšas vai lāpstu, durkot to zemē pietiekami lielā attālumā no stublāja pamatnes (vismaz 25-30 cm), lai netraumētu trauslos gumus.
Gumu ceru uzmanīgi izceļ no augsnes, cenšoties to pacelt no apakšas, nevis vilkt aiz stublāja. Jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo gumu kakliņi, kas savieno gumus ar stublāju, ir ļoti trausli un viegli lūst. Ja guma kakliņš nolūst, gums vairs nav dzīvotspējīgs, jo tam nav augšanas pumpura jeb “acs”, no kura nākamajā gadā attīstītos jaunais dzinums. Tāpēc mehāniski bojājumi šajā procesā ir ļoti nevēlami.
Pēc izcelšanas no augsnes gumu ceru viegli nopurina, lai atbrīvotos no liekās zemes. Nekādā gadījumā nevajadzētu sist ceru pret lāpstu vai zemi, jo tas var salauzt gumus. Ja augsne ir ļoti lipīga un mitra, to atstāj apžūt uz dažām stundām saulē vai vējā, lai zeme vieglāk atdalītos. Rūpīga un pārdomāta izrakšanas tehnika ir pirmais solis, lai nodrošinātu kvalitatīvu materiālu ziemas uzglabāšanai.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gumu sagatavošana uzglabāšanai
Pēc izrakšanas un sākotnējās zemes notīrīšanas seko nākamais svarīgais posms – gumu sagatavošana uzglabāšanai. Daudzi dārznieki iesaka gumus nomazgāt, lai pilnībā atbrīvotos no augsnes un tajā esošajiem slimību ierosinātājiem un kaitēkļu oliņām. To var darīt ar vieglu ūdens strūklu no šļūtenes. Mazgāšanas laikā ir iespējams arī labāk aplūkot gumu ceru, lai novērtētu tā stāvokli un nogrieztu visas smalkās saknītes un bojātās vai aizlūzušās gumu daļas ar asu, dezinficētu nazi.
Pēc mazgāšanas gumus nepieciešams apžāvēt. Tos novieto uz režģa vai avīzēm kādā vēsā, labi vēdināmā, bet no sala pasargātā vietā (piemēram, garāžā, šķūnī vai verandā) uz laiku no dažām dienām līdz pat divām nedēļām. Žāvēšanas ilgums ir atkarīgs no gaisa mitruma un temperatūras. Ir svarīgi gumus nepāržāvēt, jo tad tie var sačokuroties un pavasarī slikti dīgt, bet vienlaikus tiem jābūt pietiekami sausiem, lai uzglabāšanas laikā neveidotos pelējums. Gumi ir gatavi uzglabāšanai, kad to miza ir stingra un griezuma vietas ir apžuvušas.
Pirms ievietošanas ziemas glabātavā daudzi dārznieki profilaktiski apstrādā gumus ar fungicīdu. To var darīt, apputinot tos ar sēra pulveri vai citu pulverveida fungicīdu, kas palīdzēs novērst pelējuma un puves attīstību uzglabāšanas laikā. Šis solis ir īpaši ieteicams, ja iepriekšējā sezonā ir bijušas problēmas ar sēnīšu slimībām vai ja uzglabāšanas telpā ir paaugstināts mitrums.
Pēdējais sagatavošanas solis ir marķēšana. Ja audzējat vairākas dāliju šķirnes, ir ļoti svarīgi katru gumu ceru marķēt, lai pavasarī zinātu, ko stādāt. Var izmantot ūdensizturīgu marķieri, uzrakstot šķirnes nosaukumu tieši uz kāda no lielākajiem gumiem, vai arī piestiprināt etiķeti pie atlikušā stublāja stumbenīša. Rūpīga sagatavošana un marķēšana ietaupīs daudz laika un novērsīs pārpratumus nākamajā pavasarī.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Optimāli uzglabāšanas apstākļi
Lai dāliju gumi veiksmīgi pārziemotu, ir jānodrošina tiem pareizi uzglabāšanas apstākļi, proti, optimāla temperatūra un mitrums. Ideālā uzglabāšanas temperatūra ir no 4 līdz 8 grādiem pēc Celsija. Ja temperatūra būs augstāka, gumi var sākt dīgt priekšlaicīgi, bet, ja tā nokritīs zem nulles, tie nosals un ies bojā. Tāpēc piemērotas uzglabāšanas vietas ir pagrabi, neapkurināmas garāžas vai citas telpas, kurās temperatūra ziemas laikā ir stabila un nepārsniedz ieteiktos limitus.
Gaisa mitrumam arī ir liela nozīme. Ja gaiss būs pārāk sauss, gumi izžūs, sačokurosies un zaudēs dzīvotspēju. Savukārt pārāk augsts mitrums veicinās pelējuma un puves attīstību. Optimālais relatīvais gaisa mitrums ir ap 80-90%. Lai uzturētu šādu vidi, gumus parasti uzglabā kādā materiālā, kas palīdz saglabāt mitrumu, bet vienlaikus nodrošina gaisa piekļuvi. Populārākie materiāli ir sausa kūdra, smiltis, zāģu skaidas, vermikulīts vai perlīts.
Uzglabāšanai izmanto kastes, maisus vai konteinerus. Kastes apakšā ieber izvēlētā materiāla kārtu, uz tās liek gumu cerus tā, lai tie nesaskartos, un pārber ar to pašu materiālu, pilnībā tos nosedzot. Tādā veidā var veidot vairākas kārtas. Svarīgi ir nodrošināt, lai konteineriem būtu ventilācijas atveres, kas ļautu gaisam cirkulēt. Daži dārznieki gumus ietin avīzēs un pēc tam liek kastēs, citi izmanto papīra vai perforētus plastmasas maisus.
Neatkarīgi no izvēlētās metodes, ir svarīgi nodrošināt tumsu, jo gaisma var stimulēt priekšlaicīgu dīgšanu. Uzglabāšanas vieta nedrīkst atrasties blakus augļiem, piemēram, āboliem, jo tie izdala etilēna gāzi, kas var negatīvi ietekmēt gumu uzglabāšanos. Pareizu apstākļu nodrošināšana ir galvenais priekšnoteikums, lai pavasarī no ziemas guļas izceltu veselīgus un dzīvotspējīgus dāliju gumus.
Biežākās problēmas uzglabāšanas laikā
Pat ja ir nodrošināti optimāli apstākļi, uzglabāšanas laikā periodiski, apmēram reizi mēnesī, ir nepieciešams pārbaudīt gumu stāvokli, lai laikus pamanītu un novērstu problēmas. Viena no biežākajām problēmām ir pelējums, kas parasti attīstās pārāk augsta mitruma un sliktas ventilācijas dēļ. Ja uz gumiem tiek pamanīts neliels pelējuma aplikums, to var uzmanīgi notīrīt ar sausu drānu un apstrādāt ar sēra pulveri. Ja kāds gums ir stipri sapelējis vai sācis pūt, tas nekavējoties jāizņem un jāiznīcina, lai infekcija neizplatītos uz pārējiem.
Otra galējība ir gumu izžūšana un sačokurošanās, kas notiek, ja uzglabāšanas vide ir pārāk sausa un silta. Ja pamanāt, ka gumi sāk vīst, var nedaudz samitrināt uzglabāšanas materiālu (kūdru, smiltis), apsmidzinot to ar ūdeni. Tomēr tas jādara ļoti uzmanīgi, lai neradītu pārmērīgu mitrumu un neizraisītu pelēšanu. Dažkārt var palīdzēt, ja kaste ar gumijiem tiek pārvietota uz vēsāku vietu vai novietota atklātā plastmasas maisā, lai samazinātu mitruma zudumus.
Priekšlaicīga dīgšana ir vēl viena problēma, kas rodas, ja uzglabāšanas temperatūra ir pārāk augsta. Ja pamanāt, ka gumiem sāk parādīties nelieli, bāli asni, tas nozīmē, ka temperatūra telpā ir par siltu. Šādā gadījumā asnus var uzmanīgi nolauzt un mēģināt pārvietot gumus uz vēsāku vietu. Ja tas nav iespējams un līdz stādīšanas laikam vēl ir tālu, var apsvērt gumu iestādīšanu podos, lai tos priekšdiedzētu telpās un pēc salnām izstādītu ārā jau paaugušos stādus.
Grauzēji, piemēram, peles un žurkas, arī var nodarīt lielu postu, apgraužot uzglabātos gumus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai uzglabāšanas telpa būtu pasargāta no to piekļuves. Var izmantot slazdus vai citus grauzēju kontroles līdzekļus. Regulāra gumu pārbaude ļaus ne tikai novērtēt to stāvokli, bet arī laicīgi pamanīt grauzēju darbības pēdas un veikt nepieciešamos pasākumus.
