Lai gan dīfenbahija ir samērā izturīgs un viegli kopjams telpaugs, tā, tāpat kā jebkurš cits dzīvs organisms, nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Visbiežāk problēmas rodas nepareizas kopšanas rezultātā, kad novājināts augs kļūst par vieglu mērķi patogēniem un insektiem. Novājinātu imunitāti var izraisīt pārlaistīšana vai iekaltēšana, neatbilstošs apgaismojums, temperatūras svārstības, caurvējš vai barības vielu trūkums. Savlaicīga problēmas identificēšana un pareiza rīcība ir izšķiroša, lai veiksmīgi tiktu galā ar slimībām un kaitēkļiem un saglabātu auga veselību un dekoratīvo izskatu. Regulāra auga apskate ir labākais profilakses veids.
Slimības, kas skar dīfenbahijas, visbiežāk ir sēnīšu izcelsmes, un to attīstību veicina pārmērīgs mitrums – gan augsnē, gan gaisā – apvienojumā ar sliktu ventilāciju. Viena no bīstamākajām un izplatītākajām problēmām ir sakņu puve, ko izraisa augsnes pārmitrināšana. Tāpat uz lapām var parādīties dažādi plankumi, ko izraisa sēnītes, piemēram, antraknoze vai lapu plankumainība. Baktēriju izraisītas slimības, piemēram, bakteriālā puve, arī var radīt nopietnus bojājumus, izpaužoties kā ūdeņaini, nepatīkami smakojoši plankumi uz lapām un stublāja.
No kaitēkļiem dīfenbahijas visbiežāk apdraud sūcējinsekti, kas barojas ar auga sulu, tādējādi to novājinot. Pie izplatītākajiem kaitēkļiem pieder tīklērces, bruņutis, pūkainās bruņutis un laputis. Šie kaitēkļi parasti apmetas lapu apakšpusē, lapu žāklēs un uz jaunajiem dzinumiem. To darbības rezultātā lapas dzeltē, deformējas, pārklājas ar lipīgu kārtu (medusrasu) un galu galā nokalst. Ja invāzija ir spēcīga, tā var novest pie auga bojāejas. Svarīgi ir regulāri pārbaudīt augu, īpaši grūtāk aizsniedzamās vietas, lai pamanītu kaitēkļus agrīnā stadijā.
Profilakse ir labākais veids, kā cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem. Nodrošiniet augam optimālus augšanas apstākļus: pareizu laistīšanu, labu drenāžu, pietiekamu apgaismojumu un sabalansētu mēslošanu. Uzturiet augu tīru, regulāri noslaukot putekļus no lapām. Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augu, bet izvairieties no auksta caurvēja. Jaunus augus, ko ienesat mājās, vienmēr kādu laiku paturiet karantīnā, atsevišķi no pārējiem augiem, lai pārliecinātos, ka tie nav inficēti. Ja tomēr pamanāt slimības pazīmes vai kaitēkļus, rīkojieties nekavējoties.
Biežāk sastopamās slimības
Kā jau minēts, dīfenbahijas visbiežāk cieš no sēnīšu un baktēriju izraisītām slimībām, kuru attīstību lielā mērā veicina kopšanas kļūdas. Izpratne par biežākajām slimībām un to simptomiem palīdzēs laikus uzsākt cīņu un glābt augu. Sakņu puve ir visizplatītākā un bīstamākā problēma, ko izraisa fitopatogēnās sēnes (piemēram, Pythium, Phytophthora), kas aktivizējas pārmērīgi mitrā, sliktas aerācijas augsnē. Pirmās pazīmes ir auga vīšana pat mitrā augsnē, lapu dzeltēšana, augšanas apstāšanās. Stublāja pamatne var kļūt tumša un mīksta. Vienīgais veids, kā glābt augu, ir to izņemt no poda, nogriezt visas bojātās, brūnās un mīkstās saknes, apstrādāt griezuma vietas ar fungicīdu vai kokogli un pārstādīt svaigā, sterilā substrātā.
Lapu plankumainības ir vēl viena izplatīta sēnīšu slimību grupa. Uz lapām parādās dažāda izmēra un formas plankumi, kas sākotnēji var būt dzelteni vai gaiši brūni, bet vēlāk kļūst tumšāki, bieži ar tumšāku apmali. Plankumi pakāpeniski palielinās un saplūst, izraisot lapas nokalšanu. Šo slimību attīstību veicina augsts gaisa mitrums un ūdens pilienu ilgstoša atrašanās uz lapām. Cīņai ar lapu plankumainībām nepieciešams noņemt un iznīcināt visas bojātās lapas, samazināt gaisa mitrumu un izvairīties no lapu slapināšanas laistīšanas laikā. Smagākos gadījumos augu apsmidzina ar kādu no plaša spektra fungicīdiem.
Antraknoze ir specifiska lapu plankumainības forma, kam raksturīgi lieli, tumši brūni vai melni, nedaudz iedobti plankumi ar dzeltenīgu apmali. Arī šīs slimības attīstību veicina siltums un mitrums. Cīņas metodes ir līdzīgas kā citu lapu plankumainību gadījumā: bojāto lapu noņemšana, laistīšanas režīma sakārtošana un fungicīdu lietošana. Svarīgi ir nodrošināt labu gaisa cirkulāciju ap augu, lai lapas ātri nožūtu. Jebkuras noņemtās augu daļas ir jāiznīcina, nevis jāatstāj kompostā, lai neizplatītu infekciju.
Bakteriālā puve (Erwinia) ir īpaši bīstama un ātri progresējoša slimība. Tā izpaužas kā mazi, ūdeņaini plankumi uz lapām, kas ātri palielinās, kļūst tumši un izdala nepatīkamu smaku. Infekcija var ātri izplatīties pa visu augu, skart arī stublāju, kas kļūst mīksts un puvuma skarts. Cīņa ar bakteriālajām infekcijām ir ļoti sarežģīta, un bieži vien augu neizdodas glābt. Ja bojājumi ir nelieli, var mēģināt izgriezt visas skartās daļas ar lielu veselo audu rezervi, apstrādājot griezuma vietas ar vara saturošu preparātu. Profilaksei ir svarīgi izvairīties no auga mehāniskiem bojājumiem, caur kuriem baktērijas var iekļūt audos.
Izplatītākie kaitēkļi un to apkarošana
Dīfenbahijas sulīgās lapas un stublāji ir pievilcīgs barības avots dažādiem sūcējkaitēkļiem. To savlaicīga atpazīšana ir būtiska, jo nelielu invāziju ir daudz vieglāk apkarot nekā ielaistu. Tīklērce ir viens no visbiežākajiem un grūtāk pamanāmajiem kaitēkļiem. Tās ir ļoti sīkas, zirnekļveidīgas radības, kas parasti apmetas lapu apakšpusē. To klātbūtni nodod smalks tīmeklis starp lapām un stublāju, kā arī sīki, dzeltenīgi punktiņi uz lapas virsmas. Tīklērces strauji vairojas sausā un siltā gaisā. Lai no tām atbrīvotos, augs pamatīgi jānomazgā ar siltu dušu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusei. Regulāra lapu apsmidzināšana ir laba profilakse. Ja invāzija ir spēcīga, jālieto akaricīdi.
Bruņutis un pūkainās bruņutis ir vēl viena kaitēkļu grupa. Bruņutis izskatās kā mazi, nekustīgi, brūngani vai dzeltenīgi vairodziņi, kas pieķērušies pie lapām (īpaši gar dzīslām) un stublājiem. Pūkainās bruņutis veido baltus, vatei līdzīgus pūkas kamoliņus, kas parasti slēpjas lapu žāklēs un jauno dzinumu pamatnēs. Abi šie kaitēkļi sūc auga sulu un izdala lipīgu vielu – medusrasu, uz kuras var attīstīties kvēpsarmas sēnīte. Nelielu invāziju var apkarot, mehāniski noņemot kaitēkļus ar spirtā vai ziepjūdenī samērcētu vates kociņu. Lielākas invāzijas gadījumā jālieto sistēmas iedarbības insekticīdi, jo bruņas aizsargā kaitēkļus no kontakta iedarbības preparātiem.
Laputis ir mazi, parasti zaļi, melni vai dzeltenīgi kukaiņi, kas veido lielas kolonijas uz jaunajiem dzinumiem, lapu kātiem un lapu apakšpusē. To darbības rezultātā lapas čokurojas, deformējas un pārklājas ar lipīgu medusrasu. Laputis ir salīdzinoši viegli apkarot. Augu var nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu vai apsmidzināt ar zaļo ziepju šķīdumu (20g ziepju uz 1l ūdens). Var izmantot arī dažādus tautas līdzekļus, piemēram, ķiploku vai sīpolu mizu novārījumu. Ja tas nelīdz, jāķeras pie insekticīdiem, kas paredzēti laputu apkarošanai.
Tripsis ir vēl viens sīks, bet ļoti kaitīgs insektss. Tie ir iegareni, spārnoti kukaiņi, kas parasti ir grūti pamanāmi. To klātbūtni nodod sudrabaini plankumi vai svītras uz lapu virsmas un mazi, melni ekskrementu punktiņi lapu apakšpusē. Tripši bojā lapu šūnas, izsūcot to saturu. Bojātās lapas deformējas un nokalst. Cīņai ar tripšiem nepieciešams augu vairākkārt apsmidzināt ar piemērotu insekticīdu, jo tie ir diezgan izturīgi pret daudziem preparātiem. Profilaksei palīdz uzturēt augstu gaisa mitrumu un regulāri pārbaudīt augus.
Profilaktiskie pasākumi
Kā zināms, labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts augs ir daudz izturīgāks pret jebkādiem uzbrukumiem. Tāpēc galvenais profilakses pasākums ir nodrošināt dīfenbahijai visus nepieciešamos augšanas apstākļus, kas maksimāli pietuvināti tās dabiskajai videi. Tas ietver pareizu atrašanās vietas izvēli, sabalansētu laistīšanas un mēslošanas režīmu, kā arī piemērotu temperatūru un gaisa mitrumu. Auga imunitātes uzturēšana ir atslēga uz ilgtermiņa veselību.
Regulāra higiēna ir ļoti svarīga. Uzturiet augu tīru, regulāri noslaukot lapas no putekļiem ar mitru drāniņu. Putekļu kārta ne tikai traucē fotosintēzei, bet arī var kļūt par patvērumu kaitēkļiem, piemēram, tīklērcēm. Savlaicīgi noņemiet visas dzeltējošās, bojātās vai nokaltušās lapas un citas auga daļas, jo tās var kļūt par infekciju perēkli. Izmantojiet tikai tīrus podus un sterilu substrātu, īpaši pārstādot augus. Instrumentiem, ko izmantojat apgriešanai, vienmēr jābūt asiem un dezinficētiem.
Jaunu augu karantīna ir obligāts pasākums, ja jūsu mājās jau ir citi telpaugi. Jebkurš jauns augs, kas atnests no veikala vai siltumnīcas, potenciāli var būt inficēts ar slimībām vai kaitēkļiem, pat ja tie nav uzreiz redzami. Novietojiet jauno augu atsevišķā telpā vai vismaz tālāk no pārējiem augiem uz 2-4 nedēļām. Šajā laikā rūpīgi novērojiet to, pārbaudot, vai neparādās kādas aizdomīgas pazīmes. Tikai pēc tam, kad esat pilnībā pārliecinājies, ka augs ir vesels, to var pievienot pārējai kolekcijai.
Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju telpā, kurā atrodas dīfenbahija. Stāvošs, mitrs gaiss ir ideāla vide sēnīšu slimību attīstībai. Regulāra telpu vēdināšana ir nepieciešama, taču uzmanieties no auksta caurvēja, kas dīfenbahijai ļoti nepatīk. Ziemā, apkures sezonā, kad gaiss ir sauss, paaugstiniet gaisa mitrumu ap augu, to regulāri apsmidzinot vai izmantojot citas metodes. Tas ne tikai uzlabos auga labsajūtu, bet arī palīdzēs izvairīties no tīklērču invāzijas. Periodiski varat apliet augus ar vāju kālija permanganāta šķīdumu, kas kalpo kā viegls dezinfekcijas un profilakses līdzeklis pret augsnes patogēniem.
Fizioloģiskas problēmas, kas nav slimības
Ne vienmēr dīfenbahijas neveselīgais izskats ir saistīts ar slimībām vai kaitēkļiem. Bieži vien problēmas ir fizioloģiskas dabas, ko izraisa nepiemēroti audzēšanas apstākļi. Ir svarīgi iemācīties atšķirt šīs problēmas no infekcijām, jo to risinājums ir nevis ķīmisku preparātu lietošana, bet gan kopšanas režīma korekcija. Pareiza diagnoze ir puse no uzvaras cīņā par auga veselību. Šādas problēmas ir auga dabiska reakcija uz stresu, ko rada apkārtējā vide.
Apakšējo lapu dzeltēšana un nokrišana nelielā daudzumā ir dabisks dīfenbahijas novecošanās process. Augam augot, tā stumbrs apakšdaļā pakāpeniski atkailinās. Par to nevajadzētu uztraukties, ja vien process nav masveidīgs un augs kopumā izskatās veselīgs un turpina veidot jaunas lapas galotnē. Ja stumbrs ir kļuvis pārāk kails un neglīts, augu var atjaunot, nogriežot un no jauna apsakņojot tā galotni. Tomēr, ja dzeltē arī jaunās lapas, vai lapas krīt masveidā, iemesls visticamāk ir kopšanas kļūda – visbiežāk pārlaistīšana.
Lapu galu un malu apkalšana un brūnēšana ir klasiska nepietiekama gaisa mitruma pazīme. Šis simptoms īpaši izteikti parādās ziemā, kad darbojas centrālā apkure un gaiss telpās kļūst ļoti sauss. Lai to novērstu, nepieciešams regulāri apsmidzināt augu, izmantot gaisa mitrinātāju vai novietot podu uz paliktņa ar mitriem oļiem. Līdzīgi simptomi var rasties arī no pārāk cieta, hlorēta ūdens lietošanas laistīšanai vai barības vielu (piemēram, kālija) trūkuma.
Lapu izbalēšana, krāsas zudums un mazi augšanas tempi parasti liecina par gaismas trūkumu. Lai gan dīfenbahija necieš tiešus saules starus, tai ir nepieciešama pietiekami spilgta, izkliedēta gaisma. Īpaši tas attiecas uz raiblapu šķirnēm – tumšā vietā to lapu raksts kļūst neizteiksmīgs. Savukārt, ja uz lapām parādās sausi, bāli vai brūni plankumi, tas var liecināt par saules apdegumiem. Šādā gadījumā augs ir jāpārvieto tālāk no loga vai jānoēno. Izpratne par šīm auga reakcijām uz apkārtējo vidi ļaus jums ātri koriģēt apstākļus un atgriezt dīfenbahijai tās krāšņumu.
