Dāliju apgriešana un atgriešana ir viens no tiem dārzkopības paņēmieniem, kas var šķist nedaudz biedējošs iesācējiem, taču patiesībā tā ir viena no efektīvākajām metodēm, kā veicināt kuplāku augu veidošanos, lielāku ziedu ražu un uzlabot to kvalitāti. Pareizi un savlaicīgi veikta apgriešana ļauj kontrolēt auga formu, novirzīt tā enerģiju uz ziedu, nevis pārmērīgas zaļās masas veidošanu, un nodrošināt labāku gaisa cirkulāciju, kas samazina slimību risku. Šī ir proaktīva pieeja, kas no vienkārša ziedu audzētāja var padarīt jūs par īstu dāliju meistaru, kurš spēj no katra auga iegūt maksimālu rezultātu. Apgūstot dažādus apgriešanas veidus, jūs varat pielāgot savu pieeju atkarībā no audzēšanas mērķa – vai vēlaties iegūt dažus, bet ļoti lielus izstāžu cienīgus ziedus, vai arī bagātīgu ziedu buķeti griešanai.
Pirmā apgriešana – galotņošana
Pirmā un vissvarīgākā dāliju apgriešanas metode ir galotņošana, angliski saukta par “pinching” vai “topping”. Tās mērķis ir pārtraukt centrālā stublāja dominanci un stimulēt sānu dzinumu veidošanos no zemākajiem lapu žāklēm. Rezultātā veidojas nevis viens garš un tievs stublājs ar dažiem ziediem galā, bet gan kupls, zarots krūms ar daudziem ziedkātiem. Lai gan sākumā var šķist pretrunīgi nogriezt auga galotni, šis upuris ilgtermiņā atmaksājas ar daudz bagātīgāku ziedēšanu un stabilāku auga formu.
Galotņošanu veic, kad dālijas stāds ir sasniedzis aptuveni 20-40 centimetru augstumu un tam ir izveidojušies vismaz trīs līdz četri īsto lapu pāri. Ar asām šķērēm, nazi vai pat ar pirkstiem tiek nogriezts vai nokniebts pats auga augšanas centrs – centrālā dzinuma galotne virs trešā vai ceturtā lapu pāra. Griezumam jābūt tīram un tas jāveic tieši virs lapu pāra, atstājot nelielu daļu stublāja, lai pasargātu zemāk esošos pumpurus.
Pēc galotnes noņemšanas augs novirza savu augšanas enerģiju uz sānu pumpuriem, kas atrodas lapu žāklēs zem griezuma vietas. No šiem pumpuriem attīstīsies divi vai vairāki jauni, spēcīgi dzinumi. Katrs no šiem jaunajiem dzinumiem savukārt veidos savus ziedus. Tādējādi, noņemot vienu centrālo ziedu, mēs iegūstam vairākus sānu ziedus, kas kopumā nodrošina daudz ilgāku un bagātīgāku ziedēšanas periodu.
Galotņošana arī veicina spēcīgāka un zemāka auga veidošanos, kas ir izturīgāks pret vēju un lietu un prasa mazāk atbalsta. Lai gan šī metode nedaudz aizkavē pirmā zieda parādīšanos par aptuveni vienu līdz divām nedēļām, kopējais ziedu skaits un ziedēšanas ilgums to ar uzviju kompensē. Gandrīz visas dāliju šķirnes, izņemot varbūt pašas zemākās un kompaktākās dobju šķirnes, gūst labumu no šīs vienkāršās, bet ļoti efektīvās procedūras.
Sānu dzinumu retināšana lielākiem ziediem
Ja jūsu mērķis ir izaudzēt īpaši lielus, izstāžu kvalitātes ziedus, nevis maksimālu ziedu skaitu, tad tiek izmantota cita apgriešanas tehnika – sānu dzinumu jeb pumpuru retināšana. Šīs metodes pamatā ir princips, ka, samazinot ziedpumpuru skaitu uz viena zara, augs visu savu enerģiju un barības vielas koncentrē uz atlikušo pumpuru attīstību, tādējādi veidojot lielāku un iespaidīgāku ziedu. Šo metodi galvenokārt izmanto lielziedu šķirnēm, piemēram, ‘Dinnerplate’ tipa dālijām.
Process parasti notiek, kad uz ziedkāta ir izveidojusies ziedpumpuru grupa, kas parasti sastāv no viena liela, centrālā pumpura un diviem mazākiem sānu pumpuriem, kas atrodas zem tā lapu žāklēs. Lai iegūtu vienu lielu ziedu, ar pirkstiem vai pinceti uzmanīgi izkniebj abus mazākos sānu pumpurus, atstājot tikai centrālo. Šī procedūra jāveic, kamēr pumpuri ir vēl ļoti mazi, lai brūces būtu minimālas un ātri sadzītu.
Šī retināšana jāveic sistemātiski uz visiem galvenajiem ziedkātiem, kurus vēlaties attīstīt lieliem ziediem. Turklāt, lai vēl vairāk koncentrētu enerģiju, var izņemt arī dažus sānu zarus, kas aug no galvenā stublāja apakšējās daļas. Parasti tiek atstāti tikai trīs līdz pieci spēcīgākie galvenie dzinumi, uz kuriem tad tiek audzēti ziedi, retinot to pumpurus. Šāda intensīva apgriešana prasa lielu uzmanību un regulāru darbu, taču rezultāts var būt patiesi iespaidīgs.
Ir svarīgi saprast, ka šī metode ir paredzēta kvalitātes, nevis kvantitātes audzēšanai. Tā ir pilnīgs pretstats iepriekš aprakstītajai galotņošanas metodei, kuras mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk ziedu. Bieži vien dārznieki izmanto kombinētu pieeju – daļu augu galotņo, lai iegūtu daudz ziedu griešanai, bet dažus īpaši izvēlētus lielziedu šķirņu cerus audzē ar retināšanas metodi, lai iegūtu dažus, bet elpu aizraujošus ziedus dārza akcentam vai izstādēm.
Veco ziedu noņemšana
Veco, noziedējušo ziedu noņemšana jeb “deadheading” ir nepārtraukts apgriešanas process visas sezonas garumā, un tas ir viens no svarīgākajiem darbiem, lai nodrošinātu ilgstošu un nepārtrauktu dāliju ziedēšanu. Auga dabiskais mērķis ir ražot sēklas, lai nodrošinātu sugas turpināšanos. Kad zieds ir noziedējis un apputeksnēts, augs sāk veltīt savu enerģiju sēklu veidošanai un nogatavināšanai. Šis process signalizē augam, ka tā reproduktīvais cikls ir pabeigts, un tas samazina jaunu ziedpumpuru veidošanos.
Regulāri nogriežot vecos ziedus, pirms tie ir sākuši veidot sēklas, mēs efektīvi pārtraucam šo ciklu. Augs saņem signālu, ka tam ir jāturpina ziedēt, lai mēģinātu vēlreiz saražot sēklas. Tā rezultātā tas tiek stimulēts veidot jaunus sānu dzinumus un ziedpumpurus, pagarinot ziedēšanas periodu līdz pat rudenim. Šī ir vienkārša, bet ārkārtīgi efektīva metode, kā uzturēt dālijas produktīvas un ziedošas.
Noziedējušo ziedu noņemšana jāveic regulāri, vismaz reizi nedēļā. Ir svarīgi nogriezt ne tikai pašu veco ziedgalvu, bet visu ziedkātu līdz pirmajam sānu dzinumam vai lapu pārim. No šī punkta var attīstīties jauns ziedkāts. Griešanai jāizmanto asas šķēres, lai griezums būtu tīrs un ātri sadzītu. Iesācējiem dažreiz ir grūti atšķirt vecu ziedu no jauna pumpura – pumpuri parasti ir apaļi un blīvi, savukārt noziedējušas galviņas ir smailākas, koniskas formas un mīkstākas uz tausti.
Papildus ziedēšanas veicināšanai, regulāra veco ziedu noņemšana uzlabo arī auga kopējo izskatu, padarot to sakoptāku un estētiskāku. Tas arī uzlabo gaisa cirkulāciju auga iekšienē un noņem potenciālu vietu, kur varētu attīstīties pelēkā puve vai citi patogēni, kas īpaši iecienījuši mitras, pūstošas augu daļas. Šis nelielais, bet regulārais darbs ir viena no labākajām investīcijām jūsu dāliju dārza skaistumā.
Lapu noņemšana gaisa cirkulācijas uzlabošanai
Kad dālijas sasniedz savu pilno augumu vasaras vidū un beigās, to lapotne var kļūt ļoti bieza un kupla. Lai gan tas liecina par veselīgu augšanu, pārāk blīva lapotne var radīt problēmas. Tā ierobežo gaisa cirkulāciju ap auga apakšējo daļu, radot mitru un stāvošu vidi, kas ir ideāli piemērota sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas un pelēkās puves, attīstībai. Tādēļ ieteicams veikt apakšējo lapu retināšanu.
Šis process ietver visu lapu noņemšanu no stublāja apakšējās daļas, aptuveni līdz 20-30 centimetru augstumam no zemes. Lapas tiek nogrieztas ar asām šķērēm pēc iespējas tuvāk galvenajam stublājam. Šī procedūra ne tikai krasi uzlabo gaisa kustību ap auga pamatni, bet arī samazina vietas, kur varētu paslēpties kaitēkļi, piemēram, gliemeži. Tāpat tas novērš lapu saskari ar augsni, kas var būt infekciju avots.
Lapu noņemšana arī ļauj saules gaismai labāk piekļūt auga centrālajai daļai, kas var stimulēt jaunu bazālo dzinumu veidošanos. Šis darbs vislabāk veicams sausā dienā, lai griezuma vietas ātri apžūtu un samazinātu infekciju risku. Papildus apakšējām lapām var izgriezt arī dažas lapas no krūma vidus, ja tas ir īpaši blīvs, lai vēl vairāk uzlabotu gaisa plūsmu un gaismas piekļuvi.
Šī metode ir īpaši ieteicama mitrā klimatā vai gados ar lietainām vasarām, kad sēnīšu slimību risks ir visaugstākais. Tomēr ir svarīgi nepārspīlēt un nenoņemt pārāk daudz lapu, jo tās ir nepieciešamas fotosintēzei. Mērķis ir atrast līdzsvaru starp pietiekamu lapu daudzumu enerģijas ražošanai un labu ventilāciju slimību profilaksei. Rūpīga un pārdomāta lapu retināšana ir svarīgs solis veselīga dāliju stādījuma uzturēšanā.
Apgriešana pirms ziemošanas
Sezonas beigās, pēc pirmajām nopietnajām rudens salnām, dāliju virszemes daļa nosalst un kļūst melna. Šajā brīdī ir pienācis laiks veikt pēdējo apgriešanu, sagatavojot augu gumu izrakšanai un ziemas mieram. Kad lapotne ir nosalusi, to vairs nav nepieciešams atstāt, jo tā vairs neveic fotosintēzi un var kļūt par slimību perēkli. Visi stublāji tiek nogriezti, atstājot aptuveni 10-15 centimetrus garus stumbenīšus virs zemes.
Šie atstātie stumbenīši pilda vairākas funkcijas. Pirmkārt, tie kalpo kā ērts rokturis, lai vēlāk, pēc aptuveni nedēļas vai divām, kad gumi ir pilnībā nobrieduši, varētu droši izcelt gumu ceru no zemes. Otrkārt, pie šiem stumbenīšiem ir ērti piestiprināt etiķetes ar šķirnes nosaukumu, kas ir ļoti svarīgi, lai ziemas uzglabāšanas laikā nesajauktu šķirnes. Treškārt, neliela stublāja daļa palīdz pasargāt gumu kakliņu no izžūšanas.
Pēc stublāju nogriešanas ir svarīgi visas augu atliekas rūpīgi savākt no dobes un iznīcināt. Neatstājiet tās uz lauka pa ziemu, jo tajās var pārziemot slimību ierosinātāji (piemēram, miltrasas sporas) un kaitēkļu oliņas, kas nākamajā pavasarī var inficēt jaunos stādījumus. Veselīgas augu daļas var kompostēt, bet, ja augi sezonas laikā ir slimojuši, labāk tās sadedzināt vai izmest kopā ar sadzīves atkritumiem.
Šī rudens apgriešana ir veģetācijas cikla noslēgums un pirmais solis veiksmīgā gumu pārziemināšanā. Tas ir vienkāršs, bet nepieciešams darbs, kas palīdz uzturēt dārza higiēnu un sagatavot stādāmo materiālu nākamajai sezonai. Pareizi veikta rudens apgriešana un sekojoša gumu izrakšana nodrošina, ka jūsu dāliju kolekcija turpinās jūs priecēt gadu no gada.
