Angļu pelargonija, kas pazīstama arī kā dižā pelargonija, ir viens no elegantākajiem un vizuāli pievilcīgākajiem augiem, ko var audzēt gan telpās, gan dārzā. Tās lielie, krāšņie ziedi un samtainās lapas prasa nedaudz vairāk uzmanības nekā parastās pelargonijas, taču ar pareizu kopšanu tās ziedēšana būs elpu aizraujoša. Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim visus svarīgākos aspektus, kas jāņem vērā, lai jūsu angļu pelargonija justos lieliski un priecētu ar bagātīgu ziedēšanu. Pareiza pieeja un zināšanas par šī auga specifiskajām vajadzībām ir panākumu atslēga, kas ļaus jums pilnībā izbaudīt tā skaistumu. Ievērojot dažus pamatprincipus, pat iesācējs dārzkopis var gūt panākumus šī karaliskā auga audzēšanā un nodrošināt tam ilgu un veselīgu mūžu.
Angļu pelargoniju kopšanas pamats ir regulāra, bet ne pārmērīga uzmanība tās vajadzībām. Atšķirībā no zonālajām pelargonijām, šī šķirne ir jutīgāka pret apkārtējās vides svārstībām, īpaši attiecībā uz temperatūru un mitrumu. Augam ir nepieciešams stabils mikroklimats, lai tas varētu pilnvērtīgi attīstīties un ziedēt. Ir svarīgi atcerēties, ka angļu pelargonijas ir hibrīdi, kas selekcionēti, lai iegūtu lielus un dekoratīvus ziedus, un šī selekcija dažkārt padara tās mazāk izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem. Tāpēc regulāra auga novērošana palīdzēs laikus pamanīt jebkādas problēmas un attiecīgi rīkoties.
Veiksmīgas kopšanas stūrakmens ir līdzsvara atrašana starp visiem aprūpes elementiem – laistīšanu, mēslošanu, apgaismojumu un temperatūru. Ja kāds no šiem faktoriem tiek ignorēts vai pārspīlēts, tas var negatīvi ietekmēt auga veselību un ziedēšanas kvalitāti. Piemēram, pārmērīga laistīšana var izraisīt sakņu puvi, savukārt nepietiekams apgaismojums novedīs pie vājas ziedēšanas un izstīdzējušiem dzinumiem. Tāpēc ir būtiski izprast katra šī elementa nozīmi un to, kā tie mijiedarbojas, lai radītu optimālu vidi jūsu augam. Šīs zināšanas palīdzēs jums izveidot efektīvu kopšanas rutīnu.
Visbeidzot, ir svarīgi atcerēties, ka katrs augs ir individuāls, un tā vajadzības var nedaudz atšķirties atkarībā no konkrētās šķirnes, augšanas apstākļiem un pat gada laika. Neuztveriet kopšanas norādījumus kā akmenī cirstus likumus, bet gan kā vadlīnijas, kuras var nākties pielāgot. Vērojiet savu augu, mācieties atpazīt tā signālus un eksperimentējiet, lai atrastu to, kas vislabāk der tieši jūsu angļu pelargonijai. Pacietība un vērīgums ir jūsu labākie sabiedrotie ceļā uz veselīgu un krāšņi ziedošu augu, kas kļūs par īstu jūsu dārza vai palodzes rotu.
Optimālās atrašanās vietas izvēle
Angļu pelargonijas mīl gaismu, taču tām ir nepieciešama aizsardzība no tiešiem, dedzinošiem saules stariem, īpaši vasaras vidū. Ideāla vieta būtu tāda, kur augs saņem daudz spilgtas, bet izkliedētas gaismas, piemēram, austrumu vai rietumu pusē esoša palodze. Ja augs tiek turēts dienvidu pusē, ir svarīgi nodrošināt ēnojumu dienas karstākajās stundās, izmantojot plānus aizkarus vai žalūzijas. Nepietiekams apgaismojums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc angļu pelargonija atsakās ziedēt, tāpēc gaismas daudzumam jāpievērš īpaša uzmanība. Pareiza apgaismojuma nodrošināšana veicinās kompaktu augšanu un bagātīgu ziedpumpuru veidošanos.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vasarā angļu pelargonijas lieliski jūtas ārā – uz balkona, terases vai dārzā. Tomēr arī šeit ir svarīgi izvēlēties vietu, kas ir pasargāta no stipra vēja un ilgstošiem lietus periodiem, jo pārmērīgs mitrums var bojāt ziedus un veicināt sēnīšu slimību attīstību. Ārā augam būs nepieciešams vairāk ūdens nekā telpās, tāpēc laistīšanas režīms ir attiecīgi jāpielāgo. Pieradiniet augu pie āra apstākļiem pakāpeniski, lai izvairītos no stresa, ko var radīt krasas temperatūras un apgaismojuma izmaiņas. Šāda pakāpeniska adaptācija palīdzēs augam labāk aklimatizēties un nostiprināties.
Temperatūras režīms ir vēl viens būtisks faktors. Aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, kas parasti ir no pavasara līdz rudenim, optimālā temperatūra ir ap 18-24°C. Angļu pelargonijas ir jutīgas pret krasām temperatūras svārstībām un caurvēju, kas var izraisīt lapu dzeltēšanu un pumpuru biršanu. Ziemas mēnešos, miera periodā, tām nepieciešama vēsāka vide, ideālā gadījumā ap 10-15°C, kas stimulē ziedpumpuru veidošanos nākamajai sezonai. Pārāk silta ziemošana bieži vien ir iemesls vājai ziedēšanai nākamajā pavasarī.
Gaisa mitrums ir mazāk kritisks faktors, taču angļu pelargonijas novērtēs vidēju gaisa mitrumu. Pārāk sauss gaiss, kas raksturīgs centrālapkures sezonai, var veicināt kaitēkļu, piemēram, tīklērču, savairošanos. Lai paaugstinātu mitruma līmeni, varat novietot blakus augam trauku ar ūdeni vai izmantot gaisa mitrinātāju, taču izvairieties no lapu apsmidzināšanas. Tieša ūdens nokļūšana uz samtainajām lapām un ziediem var radīt neglītus plankumus un veicināt pelēkās puves attīstību. Tā vietā koncentrējieties uz apkārtējās vides mitrināšanu.
Laistīšanas un mēslošanas specifika
Pareiza laistīšana ir vitāli svarīga angļu pelargoniju veselībai, un šajā ziņā tās ir prasīgākas nekā citas pelargoniju šķirnes. Augsnei starp laistīšanas reizēm ir nedaudz jāizžūst, bet tā nedrīkst pilnībā izkalst. Vislabākā metode ir pārbaudīt augsnes mitrumu, iedurot pirkstu apmēram 2-3 cm dziļumā – ja augsne šajā dziļumā ir sausa, ir laiks laistīt. Pārmērīga laistīšana ir viena no biežākajām kļūdām, kas noved pie sakņu sistēmas bojāejas un sēnīšu slimībām. Tāpēc vienmēr pārliecinieties, ka podam ir laba drenāža, lai liekais ūdens varētu brīvi notecēt.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Aktīvās augšanas periodā, no pavasara līdz rudenim, laistīšanai jābūt regulārai un pietiekamai, lai samitrinātu visu sakņu kamolu. Laistiet augu no rīta, izmantojot nostādinātu, istabas temperatūras ūdeni, un cenšoties neliet ūdeni uz lapām un ziediem. Ziemas mēnešos, kad augs atrodas miera periodā vēsākā telpā, laistīšana ir ievērojami jāsamazina. Šajā laikā augs patērē daudz mazāk ūdens, un pārlieku liels mitrums var būt postošs. Pietiks ar nelielu ūdens daudzumu reizi pāris nedēļās, tikai tik daudz, lai neļautu saknēm pilnībā izkalst.
Mēslošana ir neatņemama sastāvdaļa, lai nodrošinātu bagātīgu un ilgstošu ziedēšanu. Sāciet mēslot pavasarī, kad parādās jauni dzinumi, un turpiniet to darīt ik pēc divām nedēļām līdz pat rudenim. Izmantojiet kompleksu, ūdenī šķīstošu mēslojumu ziedošiem augiem ar paaugstinātu kālija un fosfora saturu, kas veicina ziedpumpuru veidošanos. Slāpekļa pārmērība var stimulēt lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina, tāpēc izvēlieties mēslojumu ar zemāku slāpekļa koncentrāciju. Pirms mēslošanas vienmēr nedaudz samitriniet augsni, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas.
Ziemas miera periodā mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc. Augs šajā laikā atpūšas un neizmanto barības vielas, tāpēc to uzkrāšanās substrātā var kaitēt sakņu sistēmai. Mēslošanu atsāciet tikai pavasarī, kad atsākas aktīva augšana un jūs pārstādāt augu svaigā augsnē. Atcerieties, ka labāk ir mēslot mazāk, nekā pārmēslot, jo barības vielu pārdozēšana var radīt nopietnas problēmas, kas ir grūtāk labojamas nekā neliels barības vielu trūkums. Rūpīgi sekojiet līdzi mēslojuma ražotāja norādījumiem par devām.
Atzarošana un formas veidošana
Atzarošana ir svarīgs angļu pelargoniju kopšanas posms, kas palīdz uzturēt auga kompakto formu, veicina bagātīgāku ziedēšanu un uzlabo gaisa cirkulāciju ap augu. Galveno atzarošanu parasti veic rudenī, pēc ziedēšanas beigām, vai agrā pavasarī, pirms aktīvās augšanas sākuma. Rudens atzarošana palīdz sagatavot augu ziemošanai, savukārt pavasara atzarošana stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu, uz kuriem veidosies ziedi. Saīsiniet dzinumus apmēram par vienu trešdaļu, veicot griezumu tieši virs lapu mezgla.
Visas sezonas garumā ir svarīgi regulāri noņemt noziedējušos ziedus un dzeltējošās vai bojātās lapas. Šī procedūra, ko sauc par “deadheading”, ne tikai uzlabo auga vizuālo izskatu, bet arī novirza tā enerģiju jaunu ziedpumpuru veidošanai, nevis sēklu ražošanai. Tas palīdz pagarināt ziedēšanas periodu un padarīt to intensīvāku. Izmantojiet asas un tīras šķēres vai vienkārši nolauziet ziedkātu pie tā pamatnes. Regulāra auga apskate palīdzēs laikus pamanīt un noņemt visu lieko.
Papildus regulārajai atzarošanai var veikt arī formējošo griešanu, lai piešķirtu augam vēlamo formu. Ja vēlaties kuplāku un kompaktāku krūmu, varat galotņot jaunos dzinumus, kad tie sasnieguši dažus centimetrus garumu. Tas stimulēs sānu dzinumu veidošanos un padarīs augu biezāku. Tomēr atcerieties, ka pārāk intensīva galotņošana pavasarī var nedaudz aizkavēt ziedēšanas sākumu, jo augam būs nepieciešams laiks, lai izaudzētu jaunus ziednešus. Atrodiet līdzsvaru starp formas veidošanu un ziedēšanas veicināšanu.
Atzarošanas laikā vienmēr izmantojiet sterilus instrumentus, lai novērstu slimību izplatīšanos. Asas šķēres vai nazis nodrošinās tīru griezumu, kas ātrāk sadzīs un samazinās infekciju risku. Pēc atzarošanas samaziniet laistīšanu uz neilgu laiku, līdz parādās jauni dzinumi, jo augam ar mazāku lapu masu būs nepieciešams mazāk ūdens. Pareiza un savlaicīga atzarošana ir viens no galvenajiem noslēpumiem, kā iegūt veselīgu, kompaktu un bagātīgi ziedošu angļu pelargoniju.
Pārstādīšana un augsnes izvēle
Angļu pelargonijas ieteicams pārstādīt katru gadu agrā pavasarī, pirms sākas strauja augšana. Pārstādīšana ne tikai nodrošina augu ar svaigu, barības vielām bagātu substrātu, bet arī ļauj pārbaudīt sakņu sistēmas stāvokli un nepieciešamības gadījumā izvēlēties nedaudz lielāku podu. Jauns pods ir nepieciešams tikai tad, ja vecais ir pilnībā piepildīts ar saknēm. Izvēlieties podu, kura diametrs ir tikai par 2-4 cm lielāks nekā iepriekšējais, jo angļu pelargonijas labāk zied, ja to saknēm ir nedaudz šauri. Pārāk liels pods var veicināt pārmērīgu lapu augšanu uz ziedu rēķina.
Augsnes izvēle ir kritiski svarīga. Angļu pelargonijām nepieciešams viegls, gaisa un ūdens caurlaidīgs substrāts ar neitrālu vai viegli skābu pH līmeni (6.0-6.5). Varat izmantot gatavu augsnes maisījumu pelargonijām vai ziedošiem augiem, vai arī pagatavot to pats, sajaucot kvalitatīvu dārza zemi, kūdru un perlītu vai rupju smilti proporcijās 2:1:1. Perlīts vai smilts nodrošinās lielisku drenāžu un pasargās saknes no mitruma sastrēgšanās, kas ir viens no lielākajiem riskiem šiem augiem. Izvairieties no smagas un blīvas dārza augsnes, kas var aizturēt pārāk daudz ūdens.
Pirms pārstādīšanas sagatavojiet jauno podu, tā apakšā ieberot drenāžas slāni, piemēram, keramzītu vai māla lauskas. Tas nodrošinās, ka liekais ūdens brīvi notecēs un neveidosies sakņu puve. Uzmanīgi izņemiet augu no vecā poda, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt sakņu kamolu. Viegli nopuriniet veco augsni no sakņu ārmalas un apskatiet saknes – ja pamanāt bojātas, tumšas vai mīkstas saknes, tās uzmanīgi apgrieziet ar asām, tīrām šķērēm. Veselīgām saknēm jābūt gaišām un stingrām.
Ievietojiet augu jaunā poda centrā tā, lai sakņu kamola augšdaļa atrastos nedaudz zem poda malas. Piepildiet podu ar svaigu substrātu, to viegli pieblīvējot ap saknēm, lai neatstātu gaisa kabatas. Pēc pārstādīšanas augu nedaudz aplaistiet, lai augsne nosēstos. Novietojiet augu gaišā vietā, bet pasargātu no tiešiem saules stariem uz pāris nedēļām, lai tas varētu atgūties no pārstādīšanas stresa. Pirmo mēslošanu veiciet tikai pēc 3-4 nedēļām, kad augs ir acīmredzami sācis augt.
Cīņa ar slimībām un kaitēkļiem
Lai gan angļu pelargonijas ar pareizu kopšanu ir diezgan izturīgas, tās tomēr var ciest no dažādām slimībām un kaitēkļiem. Viena no biežākajām problēmām ir pelēkā puve (Botrytis cinerea), kas parasti attīstās pārmērīga mitruma un sliktas gaisa cirkulācijas apstākļos. Tā izpaužas kā pelēcīga, pūkaina apsarme uz lapām, kātiem un ziediem. Lai no tās izvairītos, nodrošiniet labu ventilāciju, laistiet augu uzmanīgi, neslapinot lapas, un nekavējoties noņemiet visas bojātās augu daļas. Smagākos gadījumos var nākties izmantot fungicīdus.
Sakņu puve ir vēl viena nopietna slimība, ko izraisa pārmērīga laistīšana un slikta drenāža. Tās simptomi ir lapu vīšana, dzeltēšana un augšanas apstāšanās, pat ja augsne ir mitra. Ja jums ir aizdomas par sakņu puvi, nekavējoties izņemiet augu no poda un pārbaudiet saknes. Bojātās, tumšās un mīkstās saknes ir jānogriež līdz veseliem audiem, griezuma vietas jāapstrādā ar ogles pulveri un augs jāpārstāda svaigā, sausā substrātā. Turpmāk laistiet ļoti uzmanīgi, ļaujot augsnei kārtīgi izžūt.
No kaitēkļiem angļu pelargonijas visbiežāk apdraud baltblusiņas, laputis un tīklērces. Baltblusiņas ir mazi, balti, lidojoši kukaiņi, kas parasti pulcējas lapu apakšpusē un sūc augu sulu, atstājot lipīgu medusrasu. Laputis arī ir sulu sūcēji, kas veido kolonijas uz jaunajiem dzinumiem un ziedpumpuriem. Abus šos kaitēkļus var apkarot, apsmidzinot augu ar insekticīdu ziepju šķīdumu vai izmantojot komerciālus insekticīdus. Vairākkārtēja apstrāde parasti ir nepieciešama, lai iznīcinātu visas kaitēkļu attīstības stadijas.
Tīklērces ir sīki, zirnekļveidīgie kaitēkļi, kas attīstās siltos un sausos apstākļos. To klātbūtni parasti nodod smalks tīmeklis lapu apakšpusē un sīki, dzeltenīgi punktiņi uz lapām. Tīklērču apkarošanai var palīdzēt gaisa mitruma paaugstināšana ap augu un regulāra lapu (īpaši apakšpuses) nomazgāšana ar ūdens strūklu. Ja invāzija ir spēcīga, var izmantot specifiskus akaricīdus. Vislabākā aizsardzība pret visiem kaitēkļiem un slimībām ir regulāra augu apskate un optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana, jo veselīgs un spēcīgs augs ir daudz izturīgāks pret dažādām problēmām.
