Buvardijas, kas nāk no siltajiem Meksikas un Centrālamerikas reģioniem, mūsu klimatiskajos apstākļos nespēj pārziemot ārā. Tāpēc pareiza ziemošanas organizēšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, lai saglabātu šo skaisto augu nākamajai sezonai. Ziemas miera periods ir dabisks un nepieciešams posms buvardijas dzīves ciklā, kura laikā augs atpūšas, uzkrāj spēkus un gatavojas nākamā gada bagātīgajai ziedēšanai. Nepareizi pārziemināts augs pavasarī var būt novājināts, neizskatīgs un var slikti ziedēt vai neziedēt vispār. Šajā rakstā mēs soli pa solim apskatīsim, kā pareizi sagatavot buvardiju ziemai, kādi apstākļi tai jānodrošina miera periodā un kā to pavasarī atkal “pamodināt”.
Sagatavošanās ziemai sākas jau rudenī, kad dienas kļūst īsākas un naktis vēsākas. Pakāpeniski samazini laistīšanas biežumu un pārtrauc mēslošanu, ļaujot augam lēnām pāriet miera stāvoklī. Šis signāls palīdz augam nobriedināt dzinumus un sagatavoties gaidāmajam atpūtas periodam. Ja buvardija vasaru pavadījusi dārzā vai uz balkona, tā ir jāienes telpās, pirms gaisa temperatūra naktīs noslīd zem 10 grādiem pēc Celsija. Pēkšņas temperatūras izmaiņas var radīt augam stresu, tāpēc pāreju vēlams veikt pakāpeniski, ja iespējams, dažas dienas paturot to vēsākā verandā vai priekšnamā.
Pirms auga ienešanas telpās ir ļoti svarīgi to rūpīgi pārbaudīt, lai pārliecinātos, ka uz tā nav kaitēkļu. Rudenī augi ir īpaši uzņēmīgi pret laputīm, tīklērcēm un citiem nevēlamiem viesiem. Rūpīgi apskati lapu apakšpuses, dzinumu galus un lapu žākles. Ja pamani kaitēkļus, pirms ienešanas telpās obligāti veic auga apstrādi ar piemērotu insekticīdu. Tas ir svarīgi, lai neinficētu citus telpaugus, kuriem ziemā, sausā gaisa apstākļos, kaitēkļi var savairoties zibens ātrumā.
Pirms ziemošanas ieteicams veikt arī vieglu buvardijas apgriešanu. Noņem visus vājos, bojātos vai pārāk garos dzinumus, kā arī vecos ziedus un lapas. Tas ne tikai uzlabos auga izskatu un samazinās slimību risku, bet arī padarīs augu kompaktāku, atvieglojot tā novietošanu ziemošanas vietā. Radikālāku apgriešanu labāk atstāt uz pavasari, bet neliela sanitārā apgriešana rudenī nāks tikai par labu. Griezuma vietas var apstrādāt ar kokogles pulveri, lai novērstu infekciju iekļūšanu.
Visbeidzot, izvēlies piemērotu ziemošanas vietu. Ideāla vieta buvardijas ziemošanai ir gaiša, bet vēsa telpa, kur temperatūra stabili turas starp 10 un 12 grādiem pēc Celsija. Tā varētu būt gaiša, neapkurināta veranda, ziemas dārzs, kāpņu telpa vai pat vēss logs guļamistabā. Vēsums ir nepieciešams, lai augs pilnvērtīgi atpūstos, savukārt gaisma ir svarīga, lai tas pilnībā nenomestu lapas un saglabātu dzīvotspēju. Ja nav iespējams nodrošināt vēsumu, augs var turpināt augt, bet tas būs vājš, izstīdzējis un pavasarī slikti ziedēs.
Kopšana ziemas periodā
Ziemas miera periodā buvardijas kopšanas režīms krasi mainās. Galvenais uzdevums ir nodrošināt augam atpūtu, nevis stimulēt augšanu. Laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam. Laisti augu tikai tad, kad augsne podā ir gandrīz pilnībā izžuvusi. Atkarībā no temperatūras un mitruma telpā, tas varētu būt nepieciešams tikai reizi divās vai pat četrās nedēļās. Vienmēr pārbaudi augsnes mitrumu pirms laistīšanas. Pārlaistīšana ziemā, vēsos apstākļos, ir visbiežākais iemesls, kāpēc augs iet bojā no sakņu puves.
Mēslošana ziemas periodā ir pilnībā jāpārtrauc. Augs neatrodas aktīvās augšanas fāzē un nespēj izmantot barības vielas. Jebkurš mēslojums šajā laikā tikai uzkrāsies augsnē, radot toksisku vidi saknēm un potenciāli izraisot to apdegumus. Mēslošanu atsāksi tikai pavasarī, kad parādīsies pirmās jaunās augšanas pazīmes un tu sāksi augu pakāpeniski “modināt”. Atceries, ka ziema ir atpūtas, nevis barošanās laiks.
Lai gan augs atrodas miera stāvoklī, ir svarīgi regulāri pārbaudīt tā stāvokli. Seko līdzi, vai neparādās kaitēkļi, kas sausā telpu gaisā var justies ļoti komfortabli. Regulāri vēdini telpu, kurā atrodas buvardija, bet sargā to no auksta caurvēja. Ir normāli, ja ziemas laikā augs nomet daļu lapu, īpaši, ja temperatūra ir zemāka un gaismas mazāk. Neuztraucies par to, ja vien stublāji paliek dzīvi un stingri.
Gaisa mitrumam ziemā ir jāpievērš uzmanība, jo apkures sistēmas to ļoti sausina. Lai gan augs atpūšas, pārāk sauss gaiss var kaitēt tā lapām un veicināt tīklērču savairošanos. Ja iespējams, novieto blakus augam trauku ar ūdeni vai periodiski apsmidzini gaisu ap to, cenšoties nesaslapināt pašu augu. Tomēr vēsā telpā ar apsmidzināšanu jābūt uzmanīgam, lai neveicinātu sēnīšu slimību attīstību. Labākais risinājums ir uzturēt mērenu mitrumu, izvairoties no galējībām.
Problēmas ziemošanas laikā
Viena no biežākajām problēmām ziemā ir auga izstīdzēšana. Tas notiek, ja ziemošanas vieta ir pārāk silta un tumša. Siltums liek augam turpināt augt, bet gaismas trūkuma dēļ jaunie dzinumi veidojas vāji, tievi un ar lielām atstarpēm starp lapām. Šādi dzinumi nav dzīvotspējīgi un pavasarī būs jāapgriež. Lai no tā izvairītos, ir kritiski svarīgi nodrošināt vēsu temperatūru, kas bremzē augšanu. Ja nav iespējams nodrošināt vēsumu, tad ir jānodrošina papildu apgaismojums ar fitolampu, lai augšana būtu pēc iespējas kompaktāka.
Lapu biršana ir vēl viena izplatīta parādība. Ja augs nomet dažas apakšējās lapas, tas ir normāls process, reaģējot uz īsākām dienām un zemāku temperatūru. Tomēr, ja lapas birst masveidā, tas var liecināt par problēmu. Visbiežākais iemesls ir pārlaistīšana vai krasas temperatūras svārstības un caurvējš. Pārbaudi augsnes mitrumu un pārliecinies, ka augs neatrodas pie loga, kas tiek bieži virināts, vai blakus apkures radiatoram. Pārāk sauss gaiss arī var izraisīt lapu krišanu.
Kaitēkļu parādīšanās, piemēram, tīklērces vai pūkainās bruņutis, ziemā ir īpaši nepatīkama, jo augs ir novājināts un tam ir grūtāk cīnīties ar invāziju. Regulāri pārbaudi lapu apakšpuses. Ja pamani kaitēkļus, nekavējoties rīkojies. Sākumā vari mēģināt tos nomazgāt ar ziepjūdeni, bet, ja tas nelīdz, izmanto telpaugiem paredzētu insekticīdu. Atceries, ka ķīmisko preparātu lietošana telpās prasa īpašu piesardzību un labu ventilāciju.
Pelējuma parādīšanās uz augsnes virsmas liecina par pārmērīgu mitrumu un sliktu gaisa cirkulāciju. Lai gan šis pelējums parasti nav kaitīgs pašam augam, tas ir skaidrs signāls, ka laistīšanas režīms ir jāmaina. Noņem pelējušo augsnes virskārtu un aizstāj to ar svaigu substrātu. Turpmāk laisti daudz retāk un nodrošini labāku ventilāciju. Pelējums var liecināt arī par to, ka telpa ir pārāk mitra un vēsa, kas var veicināt arī nopietnāku sēnīšu slimību, piemēram, pelēkās puves, attīstību uz pašiem augiem.
Pavasara “modināšana”
Pavasara sākumā, parasti marta beigās vai aprīļa sākumā, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, ir laiks pakāpeniski “modināt” buvardiju no ziemas miega. Sāc ar to, ka pārvieto augu uz nedaudz siltāku un gaišāku vietu. Tas stimulēs jaunu pumpuru veidošanos un augšanas sākšanos. Tomēr nepakļauj to uzreiz straujām pārmaiņām – pieradini pie siltuma un gaismas pakāpeniski, lai izvairītos no šoka.
Šis ir arī īstais laiks, lai veiktu galveno atjaunojošo apgriešanu. Nogriez visus ziemas laikā izstīdzējušos, vājos un kailos dzinumus, saīsinot zarus par apmēram vienu trešdaļu vai pat pusi. Nebaidies griezt diezgan radikāli – tas veicinās spēcīgu sānu zaru augšanu, un rezultātā krūms būs daudz kuplāks, kompaktāks un bagātīgāk ziedēs. Griez tieši virs pumpura vai lapu mezgla, izmantojot asus un tīrus instrumentus.
Pēc apgriešanas ir laiks pārstādīt buvardiju. Izņem to no vecā poda, uzmanīgi notīri veco augsni no saknēm un, ja nepieciešams, apgriez bojātās vai pārāk garās saknes. Iestādi augu nedaudz lielākā podā ar svaigu, barības vielām bagātu un labi drenējošu substrātu. Pārstādīšana dos augam jaunu spēku un nodrošinās nepieciešamās barības vielas jaunajai augšanas sezonai. Pēc pārstādīšanas augu kārtīgi aplaisti.
Pēc apgriešanas un pārstādīšanas sāc pakāpeniski palielināt laistīšanas biežumu, sekojot līdzi jaunajai augšanai. Kad redzi, ka augs ir stabili sācis augt un veido jaunus dzinumus, vari atsākt mēslošanu. Sāc ar pusi no ieteicamās devas reizi mēnesī un pakāpeniski pārej uz regulāru mēslošanas režīmu – reizi divās nedēļās. Ja plāno vasarā augu turēt ārā, sāc to pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem, sākumā iznesot ārā uz dažām stundām dienā ēnainā vietā un pamazām palielinot saulē pavadīto laiku.
