Amarilļa stādīšana ir aizraujošs process, kas sola krāšņu rezultātu dažu nedēļu laikā, pārvēršot vienkāršu sīpolu par iespaidīgu ziedu kompozīciju. Lai gan tas var šķist sarežģīti, patiesībā tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mājās ienest eksotisku skaistumu. Veiksmīgas stādīšanas pamatā ir pareiza sīpola, poda un augsnes izvēle, kā arī dažu galveno pamatprincipu ievērošana. Šis process neprasa īpašas dārzkopības prasmes, un, sekojot vienkāršiem norādījumiem, ikviens var panākt, ka amarillis uzzied pilnā krāšņumā. Tāpat arī amarilļa pavairošana ir pieejama metode, kā no viena auga iegūt vairākus, tādējādi daloties priekā ar draugiem vai paplašinot savu kolekciju.
Sākotnējais un, iespējams, vissvarīgākais solis ir kvalitatīva sīpola izvēle. Veikalā vai pie audzētājiem meklē lielus, stingrus un smagus sīpolus, kas liecina par labām barības vielu rezervēm. Pārbaudi, vai uz sīpola nav pelējuma, mīkstu plankumu vai mehānisku bojājumu. Jo lielāks un veselīgāks sīpols, jo lielāka ir varbūtība, ka tas veidos vairākus ziedkātus ar daudziem ziediem. Pirms stādīšanas ieteicams sīpola saknes uz apmēram stundu iemērkt remdenā ūdenī, lai tās rehidratētos un ātrāk sāktu augt.
Nākamais solis ir piemērota poda un augsnes sagatavošana. Izvēlies podu, kas diametrā ir tikai par 2-5 centimetriem lielāks nekā pats sīpols. Amarillim patīk nedaudz šauri apstākļi, kas stimulē ziedēšanu. Pārliecinies, ka podam ir drenāžas caurumi. Augsnei jābūt vieglai, gaisīgai un labi drenējošai, lai novērstu ūdens uzkrāšanos un sīpola pūšanu. Derēs kvalitatīvs substrāts telpaugiem, kam pievienots perlīts vai smilts, lai uzlabotu struktūru.
Pats stādīšanas process ir ļoti vienkāršs. Poda apakšā ieber nelielu drenāžas slāni, piemēram, keramzītu. Pēc tam iepildi podā nedaudz sagatavotās augsnes, izveidojot nelielu pauguriņu centrā. Uz šī pauguriņa uzmanīgi novieto sīpolu, izplešot tā saknes uz visām pusēm. Tad apber sīpolu ar atlikušo augsni tā, lai vismaz viena trešdaļa, bet ideālā gadījumā puse sīpola paliktu virs augsnes līmeņa. Šāda stādīšanas metode palīdz novērst sīpola kakliņa pūšanu. Pēc stādīšanas augsni viegli pieblīvē un nedaudz aplaisti.
Pēc iestādīšanas novieto podu siltā un gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Sākotnējā laistīšana ir ļoti svarīga – tai jābūt minimālai, līdz parādās pirmie dzinumi. Pietiek tikai nedaudz samitrināt augsni reizi nedēļā. Pārmērīga laistīšana šajā posmā, kad augam vēl nav lapu, kas iztvaikotu mitrumu, ir visbiežākais iemesls sīpola bojāejai. Tiklīdz parādās ziedkāts vai lapas un sāk aktīvi augt, laistīšanu var pakāpeniski palielināt.
Pareiza sīpola izvēle
Veiksmīga amarilļa audzēšana sākas ar pareizu stādmateriāla izvēli, jo tieši sīpolā ir закладен viss nākotnes auga potenciāls. Izvēloties sīpolu, galvenais kritērijs ir tā izmērs un svars. Lielāki un smagāki sīpoli parasti ir labāk nobrieduši un uzkrājuši vairāk barības vielu, kas nozīmē, ka tie, visticamāk, veidos vairākus ziedkātus un uz katra no tiem būs vairāk ziedu. Centies izvēlēties sīpolus, kuru apkārtmērs ir vismaz 25-30 centimetri, jo tie parasti nodrošina vislabāko rezultātu jau pirmajā gadā.
Rūpīgi aplūko sīpola vizuālo stāvokli, meklējot jebkādas bojājumu pazīmes. Tam jābūt stingram un blīvam, bez mīkstiem vai iegrimušiem laukumiem, kas varētu liecināt par pūšanas sākšanos. Sīpola apvalkam jābūt sausam un papīram līdzīgam, bez pelējuma vai tumšiem, mitriem plankumiem. Pievērs uzmanību arī sīpola augšdaļai – tai jābūt ar skaidri redzamu, veselīgu augšanas punktu, no kura attīstīsies lapas un ziedkāts. Izvairies no sīpoliem, kuriem jau ir gari, bāli un izstīdzējuši dzinumi, jo tie, visticamāk, ir nepareizi uzglabāti.
Ne mazāk svarīgi ir pārbaudīt arī sīpola sakņu stāvokli. Lai gan daudziem iepakotiem sīpoliem saknes ir apgrieztas, veselīgam sīpolam pie pamatnes ir jābūt redzamām sakņu atliekām. Ideālā gadījumā saknēm jābūt gaļīgām un dzīvīgām. Ja saknes ir pilnībā sausas, trauslas vai to nav vispār, tas var apgrūtināt sīpola ieaugšanos un attīstību. Pirms stādīšanas jebkuras sausās un nedzīvās saknes var uzmanīgi noņemt, bet veselīgās ir vērts paturēt.
Visbeidzot, pievērs uzmanību šķirnes aprakstam un izcelsmei, ja šāda informācija ir pieejama. Dažādas šķirnes var atšķirties ne tikai ar ziedu krāsu un formu, bet arī ar augšanas ātrumu un prasībām. Uzticami audzētāji un pārdevēji parasti piedāvā kvalitatīvākus un garantētus sīpolus. Pērkot sīpolu, tu veic investīciju nākotnes ziedos, tāpēc ir vērts izvēlēties labāko pieejamo materiālu, lai nodrošinātu, ka tavas pūles vainagosies ar iespaidīgu un ilgi gaidītu ziedēšanu.
Stādīšanas process soli pa solim
Kad esi izvēlējies veselīgu sīpolu un sagatavojis piemērotu podu un augsni, vari ķerties pie stādīšanas. Šis process ir vienkāršs un sastāv no vairākiem secīgiem soļiem, kas nodrošinās augam vislabāko startu. Pirms sāc, vari sīpola saknes uz aptuveni stundu iemērkt remdenā ūdenī. Šī procedūra palīdzēs rehidratēt saknes un stimulēs to ātrāku augšanu pēc iestādīšanas. Pēc mērcēšanas saknes kļūs elastīgākas un mazāk trauslas.
Sāc ar poda sagatavošanu. Pārliecinies, ka poda apakšā ir drenāžas caurumi. Ieber apmēram 2-3 centimetrus biezu drenāžas slāni, piemēram, no keramzīta, oļiem vai māla lauskām. Tas novērsīs ūdens uzkrāšanos ap saknēm un pasargās sīpolu no pūšanas. Pēc tam podā ieber nedaudz sagatavotā augsnes maisījuma, izveidojot nelielu konusveida pauguru poda centrā. Šis paugurs kalpos kā atbalsts sīpola pamatnei.
Uzmanīgi novieto amarilļa sīpolu uz augsnes pauguriņa, izplešot tā saknes uz leju un uz sāniem pa paugura nogāzēm. Turi sīpolu centrā ar vienu roku, bet ar otru sāc pildīt podu ar augsni, berot to apkārt sīpolam. Augsne viegli jāpieblīvē, lai nodrošinātu labu kontaktu ar saknēm un novērstu gaisa kabatu veidošanos. Turpini pildīt podu, līdz augsne sasniedz nepieciešamo līmeni, atstājot atklātu apmēram vienu trešdaļu vai pusi no sīpola. Sīpola augšdaļai noteikti jābūt virs augsnes.
Pēc stādīšanas augsne ir nedaudz jāaplaista, lai to samitrinātu un nosēdinātu. Izmanto nelielu daudzumu remdena ūdens, uzmanīgi lejot to ap sīpolu, nevis tieši uz tā. Pēc tam novieto podu siltā (21-24°C) un gaišā vietā, bet izvairies no tiešiem saules stariem, kamēr nav sākusies aktīva augšana. Atceries, ka nākamā laistīšanas reize būs nepieciešama tikai tad, kad augsnes virskārta būs nožuvusi un kad redzēsi pirmās augšanas pazīmes – ziedkāta vai lapu parādīšanos.
Pavairošana ar vairsīpoliņiem
Viens no vienkāršākajiem un populārākajiem amarilļa pavairošanas veidiem ir ar vairsīpoliņiem, kas veidojas pie lielā mātes sīpola pamatnes. Šie mazie sīpoliņi ir ģenētiski identiski mātesaugam, tāpēc no tiem izaugs tieši tāds pats augs ar tādas pašas krāsas un formas ziediem. Vairsīpoliņi parasti sāk veidoties, kad galvenais sīpols ir labi aprūpēts, nobriedis un sasniedzis noteiktu lielumu. Tie ir dabisks veids, kā augs vairojas un izplatās.
Vislabākais laiks vairsīpoliņu atdalīšanai ir auga pārstādīšanas laikā, kas parasti notiek pēc miera perioda, ik pēc diviem vai trim gadiem. Kad uzmanīgi izņem mātes sīpolu no poda, varēsi skaidri redzēt pie tā sāna pieaugušos mazos sīpoliņus. Atdalīt ir vērts tos, kas sasnieguši vismaz trešdaļu no mātes sīpola lieluma un kuriem jau ir izveidojušās pašiem savas saknes. Jo lielāks vairsīpoliņš, jo ātrāk tas sasniegs ziedēšanas vecumu.
Atdalīšana jāveic ļoti uzmanīgi. Ar tīrām rokām vai sterilu nazi maigi atdali mazo sīpoliņu no lielā. Centies to darīt tā, lai netraumētu ne mātes, ne meitas auga saknes un pamatni. Ja sīpoliņš turas ļoti cieši, var mēģināt to viegli pagriezt. Pēc atdalīšanas brūces vietu gan uz mātes, gan meitas sīpola ieteicams apstrādāt ar saberztu kokogli vai fungicīdu pulveri, lai novērstu infekciju risku. Pēc tam ļauj brūces vietām nedaudz apžūt gaisā apmēram stundu.
Pēc apžāvēšanas mātes sīpolu var stādīt atpakaļ lielākā podā, bet katru atdalīto vairsīpoliņu stāda atsevišķā, nelielā podiņā, ievērojot tos pašus stādīšanas principus kā lielam sīpolam. Augsnei jābūt vieglai un drenējošai, un apmēram pusei sīpoliņa jāpaliek virs zemes. Pēc iestādīšanas jaunos augus laista ļoti mēreni un tur siltā, gaišā vietā. Jārēķinās, ka no vairsīpoliņa izaudzis amarillis sāks ziedēt tikai pēc diviem līdz četriem gadiem, kad tas būs sasniedzis pietiekamu izmēru un briedumu.
Pavairošana ar sēklām
Amarilļa pavairošana ar sēklām ir daudz ilgāks un sarežģītāks process nekā pavairošana ar vairsīpoliņiem, taču tas piedāvā iespēju iegūt jaunus un unikālus hibrīdus. Šī metode ir vairāk piemērota entuziastiem un selekcionāriem. Lai iegūtu sēklas, ir nepieciešams apputeksnēt ziedus. To var izdarīt, ar mīkstu otiņu pārnesot ziedputekšņus no viena zieda putekšņlapām uz cita zieda drīksnas. Vislabāk ir veikt krustenisko apputeksnēšanu starp diviem dažādiem augiem, lai nodrošinātu sēklu dīgtspēju.
Ja apputeksnēšana ir bijusi veiksmīga, pēc zieda novīšanas tā vietā sāks veidoties sēklu pogaļa, kas pakāpeniski augs lielāka. Šajā laikā turpini kopt augu kā parasti, nodrošinot tam pietiekami daudz gaismas, ūdens un barības vielu. Sēklu pogaļa nobriest apmēram četru līdz sešu nedēļu laikā. Kad tā kļūst dzeltenīga un sāk plaisāt, tas ir signāls, ka sēklas ir gatavas. Uzmanīgi nogriez pogaļu un izņem no tās melnās, plakanās sēklas.
Svaigi ievāktām amarilļa sēklām ir vislabākā dīgtspēja, tāpēc tās ieteicams sēt pēc iespējas ātrāk. Sagatavo seklu sēšanas trauku vai kasti ar vieglu, sterilu un labi drenējošu substrātu, piemēram, kūdras un perlīta maisījumu. Izvieto sēklas uz substrāta virsmas, atstājot nelielu atstarpi starp tām, un pārklāj ar ļoti plānu substrāta vai vermikulīta kārtiņu. Pēc sēšanas uzmanīgi samitrini augsni ar pulverizatoru un pārklāj trauku ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi, lai radītu siltumnīcas efektu.
Novieto sēšanas trauku siltā (22-25°C) un gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Regulāri vēdini sējumu un uzturi augsni vienmērīgi mitru, bet ne slapju. Sēklas parasti sāk dīgt divu līdz četru nedēļu laikā. Kad jaunajiem asniem parādās pirmās īstās lapiņas, tos var uzmanīgi pārstādīt atsevišķos mazos podiņos. Jāapzinās, ka no sēklām audzēts amarillis sāks ziedēt tikai pēc trīs līdz sešiem gadiem. Turklāt, ja tika veikta hibridizācija, iegūto augu ziedi var atšķirties no vecākaugiem.
