Lai gan angļu lavanda ir pazīstama kā samērā izturīgs un salcietīgs augs, veiksmīga pārziemošana var būt izaicinājums, īpaši reģionos ar bargām, sniegotām ziemām vai mainīgiem laika apstākļiem, kur kailsals mijas ar atkušņiem. Galvenais risks lavandas ziemošanai nav aukstums kā tāds, bet gan pārmērīgs mitrums kombinācijā ar salu. Pareiza sagatavošana rudenī, nodrošinot augam optimālus apstākļus, ir izšķiroša, lai pavasarī varētu priecāties par veselīgu un dzīvotspējīgu krūmu. Izpratne par galvenajiem riska faktoriem un atbilstošu aizsardzības pasākumu veikšana palīdzēs tavai lavandai veiksmīgi pārdzīvot ziemas mēnešus un sagatavoties jaunai augšanas sezonai.
Rudens sagatavošanas darbi
Sagatavošanās lavandas ziemošanai sākas jau vasaras beigās un agrā rudenī. Viens no svarīgākajiem darbiem ir pareiza apgriešana. Pēdējo spēcīgo apgriešanu veic vasaras beigās vai agrā rudenī, bet ne vēlāk kā sešas līdz astoņas nedēļas pirms paredzamā pastāvīgā sala. Tas ļauj griezuma vietām sadzīt un jaunajiem dzinumiem, ja tādi veidojas, pietiekami nobriest, lai izturētu ziemas aukstumu. Pārāk vēla apgriešana var stimulēt jaunu, maigu dzinumu augšanu, kas neizbēgami apsals.
Šīs rudens apgriešanas mērķis ir noņemt noziedējušās ziedkopas un nedaudz saīsināt zarus, piešķirot krūmam kompaktu formu. Tomēr nevajadzētu apgriezt pārāk spēcīgi. Atstāj pietiekami daudz lapotnes, kas kalpos kā dabiska aizsardzība pret aukstumu un ziemas sauli. Apgriešana arī uzlabo gaisa cirkulāciju krūma iekšienē, kas ir svarīgi, lai novērstu mitruma uzkrāšanos un puves attīstību zem sniega segas. Noņem visus slimos vai bojātos zarus.
Vēlā rudenī, pirms zemes sasalšanas, ir svarīgi pārtraukt jebkādu laistīšanu un mēslošanu. Augam ir jāļauj dabiski ieiet miera periodā. Pārmērīgs mitrums augsnē rudenī ir īpaši bīstams, jo tas var sasalt ap saknēm, radot neatgriezeniskus bojājumus. Pārliecinies, ka vieta, kur aug lavanda, ir labi drenēta un rudenī neuzkrājas lietus ūdens. Ja nepieciešams, vari izveidot nelielas noteces gropes, lai novadītu lieko ūdeni prom no auga.
Pirms ziemas ir ieteicams arī sakopt apkārtni ap lavandas krūmu. Savāc visas nobirušās lapas un citus organiskos atkritumus, kas sakrājušies ap auga pamatni. Šāda mitra, trūdoša masa var kļūt par patvērumu slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem, kā arī veicināt stumbra pamatnes puvi ziemas laikā. Tīra un sakopta vide ap augu ir svarīgs profilaktisks pasākums.
Mulčēšana un piesegšana
Mulčēšana var palīdzēt pasargāt lavandas sakņu sistēmu no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas, taču ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo mulčas materiālu. Tradicionālie organiskie mulčas materiāli, piemēram, kūdra, salmi, lapas vai komposts, lavandai ir kategoriski nepiemēroti. Šie materiāli uzsūc un aiztur mitrumu, radot ap auga pamatni mitru un aukstu kompresi, kas gandrīz garantēti izraisīs stumbra puvi un auga bojāeju.
Labākā mulča lavandas ziemošanai ir neorganiska un labi drenējoša. Ideāli piemērota ir rupja smilts, smalka grants, oļi vai šķembas. Uzber apmēram 5-7 cm biezu slāni šī materiāla ap krūma pamatni, bet nepieber to cieši klāt pie paša stumbra, atstājot nelielu brīvu zonu. Šāda mulča pasargās saknes no kailsala, bet tajā pašā laikā ļaus liekajam mitrumam brīvi iztvaikot un notecēt, saglabājot stumbra pamatni sausu.
Reģionos ar ļoti bargām ziemām vai bez stabilas sniega segas, kas kalpo kā dabisks izolators, var būt nepieciešams papildu piesegums. Tas ir īpaši svarīgi jaunajiem, pirmajā gadā iestādītajiem augiem. Labākais pieseguma materiāls ir egļu vai priežu zari. Tos uzliek virs krūma pēc tam, kad zeme jau ir sasalusi. Egļu zari rada gaisīgu, elpojošu segumu, kas aiztur sniegu, pasargā no ledaina vēja un spilgtas ziemas saules, bet neļauj zem tā uzkrāties mitrumam.
Nekādā gadījumā neizmanto plēvi, spaiņus vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus lavandas piesegšanai. Zem šāda seguma veidosies kondensāts, paaugstināsies mitrums un temperatūra saulainās dienās, kas var izraisīt auga izsušanu un pelējuma attīstību. Ja egļu zari nav pieejami, var izmantot vairākās kārtās salocītu agrotīklu, nostiprinot to uz viegla karkasa, lai tas nepieskartos augam.
Ziemošana podos un konteineros
Lavandas, kas aug podos, ir daudz vairāk pakļautas sala iedarbībai nekā tās, kas aug dārza dobē. Podā esošais nelielais augsnes daudzums sasalst daudz ātrāk un dziļāk, kas var būt nāvējoši sakņu sistēmai. Tāpēc lavandas ziemošanai podos ir jāpievērš īpaša uzmanība. Vislabākais un drošākais variants ir pārvietot podu uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu, piemēram, negkurināmu garāžu, verandu, pagrabu vai siltumnīcu, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no +2 līdz +8 °C).
Telpā, kurā lavanda ziemo, ir jābūt arī pietiekami gaišai. Ja telpa ir pārāk tumša, augs var sākt nīkuļot un izstīdzēt. Pārziemošanas laikā laistīšana jāsamazina līdz absolūtam minimumam. Laisti tikai tad, kad augsne ir pilnībā izžuvusi, un tikai tik daudz, lai sakņu kamols neiekalstu pilnībā. Tas varētu būt reizi mēnesī vai pat retāk. Pārmērīga laistīšana ziemas miera periodā ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc podos augoša lavanda iet bojā.
Ja nav iespējas pārvietot podu uz telpām, to var mēģināt atstāt ziemot ārā, veicot īpašus aizsardzības pasākumus. Pirmkārt, izvēlies salizturīgu podu, jo māla un keramikas podi salā var saplaisāt. Otrkārt, podu nepieciešams nosiltināt. To var ietīt vairākās kārtās ar burbuļplēvi, agrotīklu vai vecu segu, un pēc tam ievietot lielākā kastē, aizpildot tukšumus ar sausām lapām, salmiem vai skaidām. Ir svarīgi nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī apakšu, novietojot to uz koka paliktņa vai putuplasta plāksnes, nevis tieši uz aukstās zemes.
Arī ārā ziemojošas lavandas pods ir jāpasargā no pārmērīga mitruma. Novieto to vietā, kas ir pasargāta no lietus un sniega, piemēram, zem jumta pārkares. Augsnes virskārtu podā var mulčēt ar granti. Ziemas laikā laistīšana nav nepieciešama, izņemot atkušņa periodus, kad var pārbaudīt augsnes mitrumu un nepieciešamības gadījumā nedaudz apliet, ja tā ir pilnībā izžuvusi. Auga virszemes daļu var piesegt ar egļu zariem.
Pavasara atmodināšana
Pavasarī, kad beigušās lielās salnas un dienas kļūst siltākas, ir pienācis laiks pakāpeniski atmodināt lavandu no ziemas miega. Nevajadzētu steigties ar ziemas pieseguma noņemšanu pārāk agri, jo pavasara salnas var būt ļoti spēcīgas un nodarīt bojājumus jaunajiem dzinumiem, kas sāk plaukt. Vislabāk ir nogaidīt, kamēr gaisa temperatūra stabili turas virs nulles arī naktīs. Piesegumu noņem pakāpeniski, mākoņainā dienā, lai augs varētu lēnām pierast pie spilgtās pavasara saules.
Pēc ziemas pieseguma noņemšanas ir laiks veikt sanitāro apgriešanu. Rūpīgi apskati krūmu un nogriez visus zarus, kas ziemas laikā ir apsaluši, nolūzuši vai iekaltuši. Bojātie zari parasti ir brūni, trausli un bez dzīvības pazīmēm. Griez līdz veselai, dzīvai koksnei. Neuztraucies, ja pēc ziemas lavanda izskatās nedaudz nīkulīga un pelēcīga – tas ir normāli. Tiklīdz sāksies siltāks laiks, tā ātri sāks dzīt jaunus, zaļus dzinumus no pamatnes.
Ja lavanda ziemoja podā telpās, arī tā ir pakāpeniski jāpieradina pie āra apstākļiem. Sākumā iznes to ārā tikai uz dažām stundām dienā, novietojot daļēji noēnotā vietā. Pakāpeniski palielini laiku, ko augs pavada ārā, un pieradini to pie tiešiem saules stariem. Pēc apmēram nedēļas vai divām, kad augs ir aklimatizējies un vairs nedraud salnas, to var atstāt ārā pastāvīgi. Šajā laikā var atsākt arī normālu laistīšanas režīmu un, ja nepieciešams, veikt pirmo vieglo mēslošanu.
Pēc pārziemošanas ir svarīgi arī noņemt veco mulčas slāni no auga pamatnes, īpaši, ja tas ir sablīvējies. Tas ļaus augsnei ātrāk iesilt un nodrošinās labāku gaisa piekļuvi saknēm. Vēlāk, kad augsne ir iesilusi un apžuvusi, var uzklāt jaunu, tīru mulčas kārtu. Pareizi veikta pavasara “atmodināšana” palīdzēs lavandai ātri atgūt spēkus un sagatavoties jaunai, bagātīgas ziedēšanas sezonai.
