Lai gan gulošais hibisks ir salīdzinoši izturīgs un viegli audzējams augs, tas nav pilnībā pasargāts no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Visbiežāk problēmas rodas nepareizas kopšanas rezultātā, kad novājināts augs kļūst par vieglu mērķi dažādiem patogēniem un insektiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir izšķiroša, lai glābtu augu un novērstu kaitēkļu izplatīšanos uz citiem istabas augiem. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim biežāk sastopamās gulošā hibiska slimības un kaitēkļus, kā arī efektīvākās metodes cīņai ar tiem un profilaksei.
Profilakse vienmēr ir labākā aizsardzība. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts augs ir daudz izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc vissvarīgākais ir nodrošināt optimālus augšanas apstākļus: pietiekamu apgaismojumu, pareizu laistīšanas režīmu, sabalansētu mēslošanu un piemērotu gaisa mitrumu. Regulāri pārbaudi savu augu, rūpīgi apskatot lapu apakšpuses, dzinumu galotnes un lapu žāklītes, jo tieši tur visbiežāk slēpjas kaitēkļi. Jaunu augu pirms pievienošanas kolekcijai ieteicams vismaz divas nedēļas turēt karantīnā, lai pārliecinātos, ka tas nav inficēts.
Svarīgs profilakses pasākums ir arī higiēnas ievērošana. Regulāri notīri no auga nobirušās lapas un ziedus no augsnes virsmas, jo tie var kļūt par vidi slimību ierosinātāju attīstībai. Uzturi auga lapas tīras no putekļiem, periodiski noslaukot tās ar mitru drānu vai noskalojot augu siltā dušā. Šī procedūra ne tikai uzlabo auga izskatu un fotosintēzes spējas, bet arī palīdz mehāniski atbrīvoties no kaitēkļiem, piemēram, tīklērcēm.
Izvairies no augu pārlieku blīvas novietošanas, jo tas apgrūtina gaisa cirkulāciju un rada labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimību un dažu kaitēkļu attīstībai. Laba ventilācija palīdz uzturēt lapas sausas un samazina infekciju risku. Vienmēr izmanto tīrus podus un sterilu augsni, īpaši pavairojot augus, lai izvairītos no slimību ierosinātāju ievazāšanas. Rūpīga un uzmanīga attieksme pret augu ir labākā garantija tā veselībai.
Biežāk sastopamie kaitēkļi
Tīklērce ir viens no visizplatītākajiem un kaitīgākajiem telpaugu kaitēkļiem, kas īpaši labi jūtas sausā un siltā gaisā. Šie sīkie, zirnekļveidīgie radījumi ir grūti saskatāmi ar neapbruņotu aci, bet to klātbūtni nodod smalks tīmeklis lapu apakšpusē un starp dzinumiem. Tīklērces sūc auga sulu, kā rezultātā uz lapām parādās sīki, dzelteni punktiņi, vēlāk lapas kļūst blāvas, dzeltē un nokrīt. Lai cīnītos ar tīklērcēm, pirmkārt, jāpaaugstina gaisa mitrums. Augu var rūpīgi nomazgāt ar siltu dušu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusēm. Ja invāzija ir spēcīga, jālieto akaricīdi – speciāli preparāti pret ērcēm.
Laputis ir vēl viens biežs nelūgts viesis, kas parasti apmetas kolonijās uz jaunajiem dzinumiem, pumpuriem un lapu apakšpusēm. Šie mazie, zaļie, melnie vai dzeltenīgie kukaiņi arī sūc auga sulu, izraisot lapu un dzinumu deformāciju. Laputis izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par medusrasu, uz kuras var attīstīties kvēpsarmas sēne, kas pārklāj lapas ar melnu, lipīgu kārtu. Pret laputīm var cīnīties, apsmidzinot augu ar zaļo ziepju šķīdumu vai nomazgājot tās ar stipru ūdens strūklu. Ja tas nelīdz, jālieto insekticīdi, piemēram, tie, kas satur piretrīnu vai sistēmas iedarbības vielas.
Baltblusiņa ir mazs, lidojošs kukainis, kas atgādina miniatūru kodi. Tās, tāpat kā to kāpuri, barojas ar augu sulu, atrodoties lapu apakšpusē. Sakustinot augu, baltblusiņas paceļas gaisā kā balts mākonis. To bojājumi ir līdzīgi laputu radītajiem – lapas dzeltē, vīst un nokrīt. Cīņa ar baltblusiņām ir sarežģīta, jo tās ir izturīgas pret daudziem ķīmiskiem līdzekļiem. Var izmantot dzeltenos līmes slazdus, lai noķertu pieaugušos īpatņus, un regulāri apsmidzināt augu ar insekticīdiem, atkārtojot apstrādi vairākas reizes ar dažu dienu intervālu, lai iznīcinātu visas attīstības stadijas.
Bruņutis un pūkainās bruņutis ir grūti apkarojami kaitēkļi. Bruņutis izskatās kā mazi, nekustīgi, brūngani vairogi, kas pieķērušies pie stumbriem un lapām, savukārt pūkainās bruņutis veido baltus, vatei līdzīgus pūkas kamoliņus lapu žāklītēs un uz saknēm. Abi šie kaitēkļi sūc auga sulu un spēcīgi novājina augu. Nelielu invāziju var apkarot, mehāniski noņemot kaitēkļus ar spirtā vai ziepjūdenī samērcētu vates kociņu. Lielākas invāzijas gadījumā nepieciešams izmantot sistēmas iedarbības insekticīdus, jo bruņas aizsargā kaitēkļus no kontakta iedarbības preparātiem.
Sēnīšu un baktēriju izraisītas slimības
Sakņu puve ir visbīstamākā slimība, ko gandrīz vienmēr izraisa pārmērīga laistīšana un slikta drenāža podā. Mitrā, bezgaisa vidē attīstās patogēnās sēnes, kas bojā auga saknes. Pirmās pazīmes parādās virszemes daļā – augs sāk vīst pat mitrā augsnē, lapas dzeltē, kļūst mīkstas un birst. Ja ir aizdomas par sakņu puvi, augs nekavējoties jāizņem no poda. Veselas saknes ir baltas vai gaiši brūnas un stingras, bet bojātās ir tumšas, mīksts un viegli atdalās. Visas bojātās saknes jānogriež ar asu, sterilu nazi līdz veseliem audiem, griezuma vietas jāapstrādā ar saberztu kokogli vai kanēli, un augs jāpārstāda svaigā, vieglā un tikai nedaudz mitrā augsnē. Pēc pārstādīšanas kādu laiku laista ļoti uzmanīgi.
Pelēkā puve, ko izraisa sēne Botrytis cinerea, parasti attīstās augsta gaisa mitruma un sliktas ventilācijas apstākļos. Tā izpaužas kā pelēks, pūkains pelējums uz lapām, ziediem un stumbriem. Bojātās daļas kļūst mīkstas un ūdeņainas. Lai cīnītos ar šo slimību, nekavējoties jānogriež un jāiznīcina visas inficētās auga daļas. Jāuzlabo gaisa cirkulācija ap augu un jāsamazina gaisa mitrums, piemēram, pārtraucot apsmidzināšanu. Smagākos gadījumos var lietot fungicīdus, kas paredzēti pelēkās puves apkarošanai.
Miltrasa ir vēl viena sēnīšu slimība, kas izpaužas kā balts, miltains aplikums uz lapām un jaunajiem dzinumiem. Ar laiku aplikums kļūst biezāks, un zem tā lapu audi kļūst brūni un atmirst. Miltrasa parasti attīstās, ja ir krasas temperatūras svārstības un augsts gaisa mitrums. Cīņai ar miltrasu var izmantot sodas šķīdumu (viena tējkarote sodas uz litru ūdens ar dažiem pilieniem šķidro ziepju) vai sūkalas, kas atšķaidītas ar ūdeni. Ja tas nelīdz, jālieto atbilstoši fungicīdi.
Lapu plankumainības ir slimību grupa, ko var izraisīt dažādas sēnes vai baktērijas. Uz lapām parādās dažādas formas un krāsas plankumi – brūni, melni, dzelteni, bieži ar tumšāku apmali. Ar laiku plankumi palielinās, saplūst, un lapa nokalst. Visas bojātās lapas ir nekavējoties jānoņem un jāiznīcina. Lai ierobežotu slimības izplatību, jāizvairās no lapu slapināšanas laistīšanas laikā. Ja slimība strauji progresē, var lietot plaša spektra fungicīdus.
Vīrusu slimības un fizioloģiskas problēmas
Vīrusu slimības telpaugiem ir retāk sastopamas, bet ļoti bīstamas, jo pret tām nav efektīvu ārstēšanas metožu. Vīrusi parasti izpaužas kā mozaīkveida raksts uz lapām (gaišāku un tumšāku zaļo laukumu mija), lapu deformācija, augšanas kropļošanās un pundurisms. Vīrusus visbiežāk pārnēsā kaitēkļi, piemēram, laputis un baltblusiņas, vai arī tie tiek pārnesti ar nesteriliem instrumentiem atzarošanas laikā. Ja ir aizdomas par vīrusa infekciju, inficētais augs diemžēl ir jāiznīcina, lai novērstu slimības izplatīšanos uz citiem augiem. Vienīgā cīņas metode ir profilakse – savlaicīga kaitēkļu apkarošana un instrumentu dezinfekcija.
Bieži vien auga problēmas nav saistītas ar slimībām vai kaitēkļiem, bet gan ar fizioloģiskiem traucējumiem, ko izraisa nepiemēroti audzēšanas apstākļi. Viena no biežākajām problēmām ir hloroze – lapu dzeltēšana, saglabājoties zaļām dzīslām. To visbiežāk izraisa dzelzs vai magnija trūkums, ko savukārt var radīt pārāk augsts augsnes pH līmenis no laistīšanas ar cietu ūdeni. Šādā gadījumā jāsāk laistīt ar mīkstu, nedaudz paskābinātu ūdeni un jāveic papildmēslošana ar dzelzs helātu.
Lapu galu un malu apkalšana parasti liecina par pārāk sausu gaisu telpā. Šī problēma ir īpaši aktuāla apkures sezonā. Risinājums ir regulāra gaisa mitrināšana – auga apsmidzināšana, paplātes ar mitriem oļiem izmantošana vai gaisa mitrinātāja lietošana. Apkalšana var liecināt arī par sāļu uzkrāšanos augsnē vai kālija trūkumu.
Ziedpumpuru biršana ir ļoti nepatīkama parādība, ko var izraisīt jebkāds stress. Biežākie cēloņi ir krasas temperatūras svārstības, caurvējš, gaismas trūkums, krasas mitruma režīma izmaiņas (gan iekaltēšana, gan pārlaistīšana) vai auga pārvietošana uz citu vietu ziedēšanas laikā. Lai no tā izvairītos, ziedēšanas periodā jānodrošina pēc iespējas stabilāki un mierīgāki apstākļi.
Tautas un ķīmiskās apkarošanas metodes
Cīņā ar kaitēkļiem un slimībām var izmantot gan dažādus tautas līdzekļus, gan ķīmiskos preparātus. Tautas līdzekļi ir maigāki un videi draudzīgāki, un tie ir efektīvi sākuma stadijās un nelielas invāzijas gadījumā. Viens no populārākajiem ir zaļo ziepju vai veļas ziepju šķīdums (apmēram 20 grami ziepju uz litru ūdens), ar ko apsmidzina vai apmazgā augu. Tas ir efektīvs pret laputīm, tīklērcēm un citiem mīkstas miesas kaitēkļiem.
Pret sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu, var izmantot sodas šķīdumu vai ķiploku uzlējumu. Ķiploku uzlējumu gatavo, sasmalcinot vairākas daiviņas ķiploku, aplejot ar litru ūdens un ļaujot ievilkties vairākas stundas. Šis uzlējums darbojas kā viegls fungicīds un insekticīds. Arī nātru virca ir labs līdzeklis gan kaitēkļu atbaidīšanai, gan auga stiprināšanai. Tomēr jāatceras, ka tautas līdzekļi bieži vien prasa atkārtotu lietošanu un ne vienmēr spēj tikt galā ar nopietnām problēmām.
Ja invāzija ir masīva vai slimība strauji progresē, nākas ķerties pie ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem – insekticīdiem (pret kukaiņiem), akaricīdiem (pret ērcēm) vai fungicīdiem (pret sēnīšu slimībām). Dārzkopības veikalos ir pieejams plašs klāsts dažādu preparātu. Ir svarīgi izvēlēties līdzekli, kas paredzēts konkrētās problēmas risināšanai, un stingri ievērot lietošanas instrukciju, īpaši attiecībā uz devām un drošības pasākumiem. Telpās ieteicams izmantot līdzekļus, kas ir mazāk toksiski un paredzēti lietošanai iekštelpās.
Lietojot jebkādus ķīmiskos preparātus, vienmēr jāievēro piesardzība. Apstrādi veic labi vēdināmā telpā vai ārā, lietojot cimdus un, ja nepieciešams, sejas masku. Pēc apstrādes neļauj bērniem un mājdzīvniekiem tuvoties augam, kamēr tas nav nožuvis. Bieži vien ir nepieciešama atkārtota apstrāde pēc 7-10 dienām, lai iznīcinātu kaitēkļus, kas izšķīlušies no oliņām. Pareizi lietoti, modernie augu aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un palīdz glābt pat stipri cietušus augus.
