Zilais īriss, lai arī ir salīdzinoši izturīgs un viegli audzējams, nav pilnībā pasargāts no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir galvenie priekšnoteikumi, lai saglabātu augu veselību un dekorativitāti. Lielākā daļa problēmu ir saistītas ar nepiemērotiem audzēšanas apstākļiem, piemēram, pārmērīgu mitrumu, sabiezinātiem stādījumiem un nepareizu kopšanu. Šajā rakstā sniegsim pārskatu par biežāk sastopamajām zilo īrisu slimībām un kaitēkļiem, kā arī par to apkarošanas un profilakses metodēm.
Visnopietnākā un izplatītākā īrisu slimība ir bakteriālā sakneņu puve, ko izraisa baktērija Pectobacterium carotovorum (sin. Erwinia carotovora). Šī slimība parasti sākas ar lapu dzeltēšanu un novīšanu, sākot no lapu galiem, un lapu vēdeklis kļūst viegli atdalāms no sakneņa. Vissmagākā pazīme ir sakneņa pārvēršanās par mīkstu, ūdeņainu un nepatīkami smakojošu masu. Slimības attīstību veicina pārmērīgs mitrums, slikta drenāža, sabiezināti stādījumi un mehāniski bojājumi sakneņiem.
Lai cīnītos ar sakneņu puvi, ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Slimo augu vai tā daļu izrok, ar asu, sterilu nazi izgriež visas bojātās, mīkstās daļas līdz pat veseliem audiem. Griezuma vietas dezinficē, piemēram, iemērcot 10% balinātāja šķīdumā vai apberot ar fungicīdu pulveri. Pēc tam sakneņus atstāj apžūt saulē uz vienu vai divām dienām, lai brūces apkalst, un tikai tad stāda atpakaļ jaunā, labi drenētā vietā vai uzlabotā augsnē. Profilaksei ir svarīgi nodrošināt labu drenāžu, nepārlaistīt un nepārmēslot ar slāpekli.
Vēl viena izplatīta problēma ir sēnīšu izraisītā lapu plankumainība, ko izraisa sēne Didymellina macrospora (sin. Heterosporium iridis). Tā izpaužas kā ovāli, pelēkbrūni plankumi ar tumšāku apmali uz lapām, kas parasti parādās pēc ziedēšanas. Mitrā laikā plankumi saplūst, un lapas priekšlaicīgi nokalst. Lai gan šī slimība parasti nenogalina augu, tā novājina to, samazinot fotosintēzes virsmu un bojājot dekoratīvo izskatu.
Lapu plankumainības ierobežošanai ir svarīgi rudenī savākt un iznīcināt visas inficētās lapas, jo sēne pārziemo augu atliekās. Stādījumiem jānodrošina laba gaisa cirkulācija, izvairoties no pārāk blīvas stādīšanas. Smagas infekcijas gadījumā var lietot fungicīdus, sākot apsmidzināšanu pavasarī, tiklīdz parādās pirmās slimības pazīmes, un atkārtojot to saskaņā ar preparāta lietošanas instrukciju. Pareiza laistīšana, virzot ūdeni uz augsni, nevis lapām, arī palīdz samazināt infekcijas risku.
Citas sēnīšu slimības
Bez lapu plankumainības īrisus var apdraudēt arī citas sēnīšu slimības, piemēram, pelēkā puve (Botrytis cinerea). Tā parasti attīstās mitrā un vēsā laikā, bojājot ziedus, ziedpumpurus un lapas, kas pārklājas ar pelēku, pūkainu apsarmi. Slimība var bojāt arī sakneņus uzglabāšanas laikā. Lai novērstu pelēkās puves attīstību, ir svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju, laikus noņemt noziedējušos ziedus un bojātās augu daļas.
Rūsa ir vēl viena sēnīšu slimība, kas var skart īrisus, lai gan tā nav tik izplatīta kā lapu plankumainība. Tā izpaužas kā nelieli, rūsas krāsas pustulas uz lapām. Līdzīgi kā ar citām lapu slimībām, galvenie profilakses pasākumi ir laba gaisa cirkulācija un inficēto augu daļu savākšana un iznīcināšana rudenī. Fungicīdu lietošana var būt efektīva, ja to sāk pie pirmajām slimības pazīmēm.
Sakņu kakla puve, ko izraisa sēne Sclerotium rolfsii, ir nopietna slimība, kas var izraisīt visa auga bojāeju. Tā izpaužas kā puve pie lapu pamatnes, un uz augsnes ap augu var redzēt baltu, zirnekļtīklam līdzīgu micēliju ar mazām, sinepju graudiem līdzīgām struktūrām (sklerocijiem). Šī sēne labi attīstās siltā un mitrā laikā. Cīņa ar to ir sarežģīta, bieži vien nākas iznīcināt inficēto augu un nomainīt augsni inficētajā vietā.
Lai mazinātu sēnīšu slimību risku kopumā, ir svarīgi ievērot labu dārza higiēnu. Tas ietver regulāru nezāļu ravēšanu, slimību skarto augu daļu tūlītēju noņemšanu un iznīcināšanu, kā arī augu atlieku savākšanu rudenī. Augu maiņa arī var palīdzēt samazināt slimību ierosinātāju uzkrāšanos augsnē. Izvairīšanās no pārāk blīviem stādījumiem un pareiza laistīšana ir vienkārši, bet ļoti efektīvi profilakses pasākumi.
Kaitēkļi
Visnopietnākais un specifiskākais īrisu kaitēklis ir īrisu zāģlapsene (Rhadinoceraea micans). Tās kāpuri ir melni, līdzīgi kailgliemežiem, un var īsā laikā nodarīt milzīgus bojājumus, nograužot lapas un atstājot tikai centrālo dzīslu. Zāģlapsenes pieaugušie īpatņi pavasarī dēj olas lapu audos, un no tām izšķīlušies kāpuri aktīvi barojas maijā un jūnijā. Pēc barošanās tie ierokas zemē, kur kūņojas un pārziemo.
Cīņa ar īrisu zāģlapseni ir visefektīvākā, ja to sāk agri. Regulāri pārbaudiet lapas, un, pamanot pirmos kāpurus, nekavējoties nolasiet tos ar rokām. Ja invāzija ir masveidīga, var lietot piemērotus insekticīdus, apsmidzinot augus saskaņā ar instrukciju. Rudenī, pārrokot zemi ap īrisu ceriem, var iznīcināt kūniņas, tādējādi samazinot kaitēkļu skaitu nākamajā gadā.
Vēl viens kaitēklis, kas var bojāt īrisus, ir īrisu stiebrmuša (Acklandia servadeii). Tās kāpuri iegraužas ziedpumpuros, izēdot tos no iekšpuses, kā rezultātā ziedi neatveras vai ir deformēti. Bojātie pumpuri bieži kļūst mīksti un sāk pūt. Cīņa ar šo kaitēkli ir sarežģīta, jo kāpuri ir paslēpti pumpuru iekšpusē. Visefektīvākā metode ir bojāto pumpuru savākšana un iznīcināšana, pirms kāpuri paspēj pamest tos un iekūņoties augsnē.
Citi, mazāk specifiski kaitēkļi, kas var kaitēt īrisiem, ir laputis, tripši un gliemeži. Laputis parasti pulcējas uz jaunajiem dzinumiem un ziedpumpuriem, sūcot augu sulu un izdalot lipīgu medusrasu. Tripši ir sīki kukaiņi, kas bojā ziedus, izraisot to krāsas maiņu un deformāciju. Gliemeži un kailgliemeži var apgrauzt lapas un ziedus, īpaši jaunajiem augiem. Šos kaitēkļus var apkarot ar standarta metodēm, tostarp insekticīdiem, dabīgiem plēsējiem vai mehānisku nolasīšanu un lamatām.
Vīrusu slimības
Īrisus var skart arī dažādas vīrusu slimības, no kurām visizplatītākā ir īrisu mozaīkas vīruss. Tā pazīmes ir gaiši zaļas vai dzeltenīgas svītras un plankumi uz lapām, kas vislabāk redzami uz jauniem dzinumiem pavasarī. Vīruss var izraisīt arī ziedu krāsas “salaušanos” – nevienmērīgu, svītrainu vai plankumainu ziedu krāsojumu. Inficētie augi parasti ir mazāki, vārgāki un zied sliktāk.
Vīrusu slimības nav ārstējamas, un inficēts augs paliek slims visu mūžu. Vīrusi izplatās galvenokārt ar sulu sūcošiem kukaiņiem, piemēram, laputīm, kā arī ar inficētiem dārza instrumentiem augu dalīšanas laikā. Tāpēc galvenā cīņas metode ir profilakse. Ir svarīgi regulāri apkarot laputis un citus kukaiņus, kas var pārnēsāt vīrusus.
Ja dārzā tiek atklāts ar vīrusu inficēts augs, tas ir nekavējoties jāizrok un jāiznīcina, lai novērstu slimības izplatīšanos uz citiem īrisiem. Nekādā gadījumā nedrīkst pavairot augus, kuriem ir vīrusu infekcijas pazīmes. Augu dalīšanas un apgriešanas laikā ir ļoti svarīgi regulāri dezinficēt instrumentus (nažus, šķēres), piemēram, ar spirtu vai balinātāja šķīdumu, lai nepārnestu infekciju no slima auga uz veselu.
Iegādājoties jaunus stādus, ir svarīgi izvēlēties uzticamus audzētājus un rūpīgi pārbaudīt augus, vai tiem nav slimību pazīmju. Jauni augi pirms iestādīšanas pastāvīgā vietā kādu laiku jāpatur karantīnā, lai pārliecinātos, ka tie ir veseli. Rūpīga atlase un profilakse ir labākais veids, kā pasargāt savu īrisu kolekciju no neārstējamām vīrusu slimībām.
Profilakses pasākumi
Labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse. Veselīgi, spēcīgi augi, kas aug optimālos apstākļos, ir daudz izturīgāki pret dažādām problēmām. Galvenais profilakses pasākums ir pareizas audzēšanas vietas izvēle – saulaina vieta ar labi drenētu augsni. Tas novērš lielāko riska faktoru – pārmērīgu mitrumu, kas veicina sakneņu puves un citu sēnīšu slimību attīstību.
Regulāra cera dalīšana ik pēc 3-5 gadiem ir svarīga ne tikai auga atjaunošanai, bet arī slimību profilaksei. Sabiezinātos ceros ir slikta gaisa cirkulācija, kas rada labvēlīgu vidi slimību attīstībai. Dalīšanas laikā ir iespējams pārbaudīt sakneņu stāvokli un laikus atbrīvoties no slimām vai bojātām daļām. Vienmēr izmantojiet tīrus un asus instrumentus.
Laba dārza higiēna ir vēl viens būtisks profilakses elements. Rudenī ir obligāti jānogriež un jāsavāc visas vecās īrisu lapas, jo uz tām pārziemo daudzu slimību ierosinātāji un kaitēkļu olas. Regulāri jāravē nezāles, jo tās konkurē ar īrisiem par barības vielām un rada mitru vidi, kas patīk slimībām un gliemežiem.
Sabalansēta mēslošana arī spēlē lielu lomu augu veselībā. Izvairieties no pārmēslošanas ar slāpekli, kas padara augu audus mīkstus un uzņēmīgus pret slimībām. Tā vietā izmantojiet mēslojumu ar augstāku fosfora un kālija saturu, kas stiprina augu un veicina tā dabisko noturību. Rūpīga un pārdomāta kopšana ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt, ka jūsu īrisi aug veselīgi un krāšņi daudzu gadu garumā.
