Zemās akmensēkles sagatavošana ziemai ir atbildīgs un svarīgs process, no kura lielā mērā ir atkarīga auga veselība un krāšņā ziedēšana nākamajā pavasarī. Lai gan daudzas šī auga šķirnes ir pietiekami salcietīgas, lai pārziemotu mūsu klimatiskajos apstākļos, veiksmīga ziemošana nav pašsaprotama. Lielākie draudi ziemas periodā nav tikai zema temperatūra, bet gan nelabvēlīgu faktoru kombinācija – kailsals bez sniega segas, auksti un žāvējoši vēji, kā arī pārmērīgs mitrums atkušņa periodos. Pareiza un savlaicīga sagatavošanās rudenī var ievērojami mazināt šos riskus un palīdzēt mūžzaļajam augam veiksmīgi sagaidīt pavasari, saglabājot tā dekorativitāti un vitalitāti. Šajā rakstā aplūkosim galvenos soļus, kas jāveic, lai nodrošinātu zemajai akmensēklei drošu un komfortablu ziemošanu.
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasaras otrajā pusē. Sākot ar augustu, ir pilnībā jāpārtrauc jebkāda auga mēslošana, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Vēla mēslošana stimulē jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanos, kas ir ļoti jutīgi pret salu. Šie dzinumi nepaspēj pārkoksnēties pirms ziemas iestāšanās un neizbēgami nosals, radot ne tikai vizuālu defektu, bet arī vājinot visu augu un radot vietas, kur var iekļūt infekcijas. Augam ir jāļauj dabiski palēnināt augšanas procesus un sagatavoties miera periodam.
Rudenī pakāpeniski jāsamazina arī laistīšanas intensitāte. Lai gan ir svarīgi, lai augs ziemā nedotos pārāk sauss, pastāvīga mitruma uzturēšana nav nepieciešama un var būt pat kaitīga. Pārmērīgs mitrums augsnē rudenī kavē dzinumu nobriešanu un palielina sakņu izsalšanas risku. Pirms lielāka sala iestāšanās, ja rudens ir bijis ļoti sauss, var veikt vienu pamatīgu, tā saukto ziemas mitrināšanas laistīšanu. Tas nodrošinās, ka mūžzaļā lapotne ir pietiekami apgādāta ar ūdens rezervēm, lai izturētu ziemas žāvējošos vējus.
Sanitārā tīrīšana ir vēl viens svarīgs rudens darbs. No auga un ap to ir jāizvāc visas nobirušās lapas, noziedējušās ziedkopas un citi augu atlikumi. Šīs organiskās atliekas var kļūt par patvērumu dažādiem kaitēkļiem un slimību ierosinātājiem, kas pavasarī var inficēt jaunos dzinumus. Tāpat ir vērts izgriezt visus bojātos, slimību skartos vai aizlūzušos zarus. Tomēr kardinālu apgriešanu rudenī veikt nevajadzētu, jo tas var stimulēt jaunu augšanu un radīt brūces, kas ir jutīgas pret salu. Galveno apgriešanu labāk atstāt uz pavasari.
Pirms ziemas ir svarīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, atjaunot mulčas slāni ap auga pamatni. 5-7 centimetrus biezs mulčas slānis no priežu mizām, skujām vai sausas kūdras palīdzēs pasargāt sakņu sistēmu, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai, no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas. Mulča darbojas kā izolators, kas palēnina augsnes atdzišanu rudenī un sasilšanu pavasarī, tādējādi pasargājot saknes no priekšlaicīgas pamošanās un salnu bojājumiem. Šis slānis arī palīdzēs saglabāt mitrumu augsnē sausos ziemas periodos.
Piesegšanas nepieciešamība un metodes
Jautājums par to, vai zemā akmensēkle ir jāpiesedz, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: konkrētās šķirnes salcietības, reģiona klimatiskajiem apstākļiem un stādījuma atrašanās vietas. Reģionos ar maigām ziemām un stabilu sniega segu piesegšana var nebūt nepieciešama, jo sniegs ir labākais dabiskais siltumizolators. Tomēr Latvijas mainīgajos apstākļos, kur bieži ir kailsals – stiprs sals bez sniega – piesegšana ir ļoti ieteicama, īpaši jauniem, nesen iestādītiem augiem. Piesegums pasargās augu ne tikai no sala, bet arī no ziemas saules un žāvējošiem vējiem.
Labākais laiks piesegšanai ir tad, kad gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles un augsnes virskārta ir sākusi sasalt, parasti novembra beigās vai decembra sākumā. Pārāk agra piesegšana siltā laikā var izraisīt auga izsušanu un veicināt sēnīšu slimību attīstību zem seguma. Augam ir jāļauj nedaudz “norūdīties” pirmajās salnās, kas veicina tā dabisko sagatavošanos ziemai. Steigties ar piesegšanu nevajadzētu, jo neliels sals augam nekaitēs.
Kā pieseguma materiālu vislabāk izmantot gaisu caurlaidīgus materiālus. Ideāli piemēroti ir egļu vai priežu zari. Tie lieliski aiztur sniegu, veidojot papildu aizsargkārtu, pasargā no vēja un saules, bet tajā pašā laikā nodrošina gaisa cirkulāciju, neļaujot augam izsust. Egļu zarus vienkārši uzklāj virsū augam, veidojot nelielu “būdiņu”. Alternatīvi var izmantot sausas ozolu lapas, salmus vai agrotīklu, kas uzklāts uz neliela karkasa, lai tas nesaskartos tieši ar augu.
Kategoriski jāizvairās no gaisu necaurlaidīgiem materiāliem, piemēram, polietilēna plēves, ruberoīda vai bieziem audumiem. Zem šāda seguma atkušņa laikā uzkrājas mitrums un kondensāts, kas ir ideāla vide pelējuma un puves attīstībai. Saulainās ziemas dienās zem plēves temperatūra var strauji celties, izraisot auga priekšlaicīgu pamošanos, kas tam var kļūt liktenīga, iestājoties nākamajam salam. Pareizam piesegumam ir jābūt elpojošam un vieglam.
Ziemošana konteineros
Zemās akmensēkles, kas audzētas podos, balkona kastēs vai citos konteineros, ir daudz vairāk pakļautas sala iedarbībai nekā dārzā augošie augi. Atklātā laukā auga saknes pasargā lielais augsnes masīvs, savukārt konteinerā augsne ātri un dziļi sasalst, kas var izraisīt pilnīgu sakņu sistēmas bojāeju. Tāpēc konteineros audzētiem augiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība ziemā. Atstāt tos vienkārši uz balkona vai terases bez jebkādas aizsardzības ir ļoti riskanti.
Viens no drošākajiem veidiem, kā pārziemināt konteineraugu, ir ierakt to zemē dārzā līdz ar konteinera augšējo malu. Zeme darbosies kā dabīgs izolators un pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām. Pēc ierakšanas auga virsmu var papildus mulčēt un piesegt ar egļu zariem tāpat kā gruntī augošos augus. Ja nav iespējas konteineru ierakt, to var nosiltināt. Konteineru var ievietot lielākā kastē, un tukšumu starp sienām piepildīt ar siltumizolējošu materiālu, piemēram, sausām lapām, salmiem, kūdru vai putuplastu. Pašu konteineru var aptīt ar džutas maisu, burbuļplēvi vai vairākām agrotīkla kārtām.
Vēl viena iespēja ir pārnest konteineru uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no 0 līdz +5°C). Tam var noderēt vēss pagrabs, neapkurināma garāža, stiklota veranda vai lodžija. Ir svarīgi, lai telpa būtu gaiša, jo litodora ir mūžzaļš augs un tai arī ziemā nepieciešama gaisma fotosintēzes procesiem. Pilnīgā tumsā augs var zaudēt lapas un aiziet bojā. Ziemošanas periodā laistīšana jāsamazina līdz minimumam – tikai tik daudz, lai nepieļautu pilnīgu augsnes izžūšanu.
Pārzieminot konteinerus ārā, ir svarīgi nodrošināt, lai tajos neuzkrātos lieks mitrums. Konteineru ieteicams novietot uz kādiem paliktņiem vai ķieģeļiem, lai tas nesaskartos ar sasalstošo zemi un lai drenāžas caurumi neaizsaltu. Tas ļaus liekajam ūdenim, kas rodas no kūstoša sniega vai ziemas lietavām, brīvi notecēt. Stāvošs ūdens konteinerā, kas sasalst, var pārplēst podu un neatgriezeniski sabojāt auga saknes.
Pavasara darbi un atsegšana
Pavasarī, kad ziema atkāpjas, ir svarīgi laikus, bet ne pārāk agri, noņemt ziemas piesegumu. Pārāk ilga turēšana zem seguma, kad saule sāk sildīt arvien spēcīgāk, var izraisīt auga izsušanu un pārkaršanu. Tomēr pārāk agra atsegšana pakļauj augu vēlo pavasara salnu un spilgtās saules radīto apdegumu riskam. Vislabākais laiks seguma noņemšanai ir tad, kad sniegs ir nokusis un zeme ir atkususi, un vairs netiek prognozēts stiprs sals.
Atsegšanu ieteicams veikt pakāpeniski un apmākušās dienās, lai augs varētu lēnām pierast pie jaunajiem apstākļiem. Sākumā var noņemt daļu egļu zaru, un pēc dažām dienām pārējos. Tas ļaus augam adaptēties pie spilgtākas saules gaismas un novērsīs lapotnes apdegumus. Ja piesegumam izmantots agrotīkls, to sākumā var atstāt vienā kārtā, lai pasargātu no spilgtās pavasara saules, kas var būt īpaši bīstama mūžzaļajiem augiem, kamēr saknes vēl atrodas sasalušā zemē un nespēj uzņemt ūdeni.
Pēc pilnīgas atsegšanas ir jāveic pavasara sanitārā apgriešana. Ar asām šķērēm rūpīgi jāizgriež visi ziemā apsalušie, nokaltušie, brūnie un bojātie dzinumi. Jāgriež līdz veselai, zaļai koksnei. Šāda apgriešana ne tikai uzlabo auga vizuālo izskatu, bet arī stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu no pamatnes, veicinot kuplāka cera veidošanos. Nevajag baidīties apgriezt diezgan pamatīgi, ja ir daudz bojātu zaru – augs parasti ļoti labi atjaunojas.
Kad augs ir sakopts, var viegli uzirdināt augsni ap to, cenšoties netraumēt saknes, un atjaunot mulčas slāni. Ja pavasaris ir sauss, pēc zemes atkušanas augu var uzmanīgi apliet ar siltu ūdeni, lai pamodinātu sakņu sistēmu un palīdzētu tam ātrāk atgūties pēc ziemas miera perioda. Pēc tam var veikt pirmo pavasara mēslošanu ar komplekso mēslojumu skābu augsni mīlošiem augiem, kas dos spēku jaunajai augšanas sezonai. Pareizi pārziemināts un pavasarī aprūpēts augs drīz vien sāks dzīt jaunus dzinumus un gatavoties krāšņajai ziedēšanai.
