Zemā akmensēkle, kas priecē ar savu košo ziedu pārpilnību, ir augs, kas savā dabiskajā vidē ir pielāgojies augšanai nabadzīgās, akmeņainās augsnēs. Tas nozīmē, ka arī dārza apstākļos tā ir diezgan pieticīga attiecībā uz barības vielu nepieciešamību un nav nepieciešama intensīva mēslošana. Patiesībā, pārmērīga barošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, veicinot pārāk sulīgu lapotnes augšanu uz ziedu rēķina un padarot augu uzņēmīgāku pret slimībām un salu. Tomēr tas nenozīmē, ka litodora vispār nav jāmēslo. Pareizi sabalansēta un savlaicīga mēslošana var palīdzēt nodrošināt auga veselību, veicināt spilgtāku ziedu krāsu un bagātīgāku ziedēšanu, īpaši, ja augsne dārzā ir ļoti nabadzīga. Galvenais ir atrast pareizo līdzsvaru un izprast auga specifiskās prasības.
Zemās akmensēkles galvenā prasība attiecībā uz augsni nav tās auglība, bet gan skābums un drenāža. Šis augs ir kalcifobs, kas nozīmē, ka tas nepanes kaļķi augsnē. Optimālais pH līmenis ir no 5,0 līdz 6,5. Sārmainā vidē augs nespēj uzņemt dzelzi un citus svarīgus mikroelementus, kas noved pie hlorozes – lapas kļūst dzeltenas ar zaļām dzīslām, augs nīkuļo un slikti zied. Tāpēc vissvarīgākais mēslošanas aspekts ir nevis barības vielu daudzums, bet gan augsnes skābās vides uzturēšana. To var panākt, regulāri mulčējot augu ar skābiem materiāliem, piemēram, priežu mizām, skujām vai skābu kūdru.
Ja augs tiek iestādīts labi sagatavotā, ar organisko vielu bagātinātā augsnē, pirmajā gadā tam papildu mēslošana var nebūt nepieciešama. Stādīšanas bedrē iestrādāts skābs komposts vai kūdra nodrošinās jauno stādu ar visām nepieciešamajām barības vielām sākuma periodā. Arī turpmākajos gados, ja augs izskatās veselīgs, labi aug un bagātīgi zied, ar mēslošanu nevajadzētu aizrauties. Pietiek vienu reizi gadā, agrā pavasarī, atjaunot mulčas slāni ar kompostu, kas lēnām sadaloties, nodrošinās augu ar barības vielām visa gada garumā.
Tomēr, ja augsne ir ļoti smilšaina un nabadzīga, vai ja novērojamas barības vielu trūkuma pazīmes, piemēram, vāja augšana, bālas lapas vai nabadzīga ziedēšana (un ir izslēgti citi cēloņi, piemēram, nepietiekams apgaismojums vai nepareizs pH), var lietot papildu mēslojumu. Vislabāk izvēlēties lēnas iedarbības komplekso mēslojumu, kas paredzēts skābu augsni mīlošiem augiem, piemēram, rododendriem, acālijām vai viršiem. Šie mēslojumi parasti satur amonija sulfātu, kas palīdz uzturēt augsnes skābumu.
Mēslošanas laiks ir ļoti svarīgs. Vislabāk to darīt vienu reizi gadā – agrā pavasarī, kad sākas aktīva augšana. Šajā laikā iestrādāts mēslojums nodrošinās augam nepieciešamo enerģiju jaunu dzinumu un ziedpumpuru veidošanai. Nekādā gadījumā nevajadzētu mēslot augu vasaras otrajā pusē vai rudenī. Vēla mēslošana stimulē jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēj nobriest un pārkoksnēties pirms ziemas, un tāpēc ir ļoti jutīgi pret salu, kas var nopietni bojāt visu augu.
Piemērotu mēslošanas līdzekļu izvēle
Izvēloties mēslojumu zemajai akmensēklei, galvenais kritērijs ir tā ietekme uz augsnes pH līmeni. Jāizvēlas mēslošanas līdzekļi, kas vai nu nespaido pH, vai arī palīdz to uzturēt skābā līmenī. Tāpēc kategoriski jāizvairās no mēslojumiem, kas satur kaļķi, piemēram, kalcija nitrāta, kā arī no koksnes pelniem, kas padara augsni sārmainu. Vislabākā izvēle ir speciālie mēslojumi acidofīliem augiem, piemēram, rododendriem, viršiem, mellenēm. Šo mēslojumu sastāvs ir sabalansēts atbilstoši šo augu specifiskajām vajadzībām.
Lieliska alternatīva minerālmēsliem ir organiskie mēslošanas līdzekļi. Labi sadalījies komposts (īpaši, ja tas gatavots no skujkoku skujām, zāģu skaidām un citiem skābiem materiāliem), skāba kūdra vai priežu mizu mulča ir ideāli piemēroti litodorai. Tie ne tikai lēnām nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina ūdens un gaisa caurlaidību un, kas ir vissvarīgāk, palīdz uzturēt zemu pH līmeni. Organisko mēslojumu var viegli iestrādāt augsnes virskārtā ap augu pavasarī vai izmantot kā mulčas slāni.
Attiecībā uz barības elementu attiecību, zemajai akmensēklei nav nepieciešams mēslojums ar augstu slāpekļa (N) saturu. Pārmērīgs slāpeklis veicina strauju un sulīgu lapotnes augšanu, bet tas notiek uz ziedēšanas rēķina. Augs kļūst pārāk lekns, un tā audi ir mīksti un uzņēmīgi pret slimībām un kaitēkļiem. Svarīgāki elementi ir fosfors (P), kas veicina sakņu sistēmas attīstību un ziedpumpuru veidošanos, un kālijs (K), kas stiprina auga audus, uzlabo tā izturību pret slimībām un palīdz labāk pārziemot. Tāpēc, izvēloties komplekso mēslojumu, priekšroka jādod tādam, kurā slāpekļa saturs ir zemāks vai līdzvērtīgs fosfora un kālija saturam.
Mikroelementiem arī ir svarīga loma, īpaši dzelzs (Fe). Kā jau minēts, dzelzs trūkums, ko izraisa pārāk augsts augsnes pH, ir galvenais hlorozes cēlonis. Ja novērojamas hlorozes pazīmes (dzeltenas lapas ar zaļām dzīslām), problēmu var ātri atrisināt, apsmidzinot lapotni vai aplejot augu ar dzelzs helāta šķīdumu. Tas ir ātras iedarbības līdzeklis, kas ļauj augam uzņemt dzelzi neatkarīgi no augsnes pH. Tomēr jāatceras, ka tas ir tikai simptomu, nevis cēloņa ārstēšana. Ilgtermiņā ir jārūpējas par augsnes paskābināšanu, lai novērstu problēmas atkārtošanos.
Mēslošanas process un devas
Pirms jebkuras mēslošanas ir svarīgi pārliecināties, ka augsne ap augu ir mitra. Nekad nemēslojiet sausu augu, jo tas var izraisīt sakņu apdegumus. Ja augsne ir sausa, vispirms to kārtīgi aplejiet un tikai pēc tam lietojiet mēslojumu. Tas attiecas gan uz granulētiem, gan šķidrajiem mēslošanas līdzekļiem. Pēc granulētā mēslojuma izkaisīšanas to viegli iestrādā augsnes virskārtā un vēlreiz nedaudz aplaista, lai granulas sāktu šķīst un barības vielas nonāktu pie saknēm.
Lietojot granulēto mēslojumu, ir stingri jāievēro uz iepakojuma norādītās devas. Zemajai akmensēklei vienmēr ir labāk iedot nedaudz mazāk nekā par daudz. Parasti pietiek ar nelielu saujiņu lēnas iedarbības granulu, kas izkaisītas ap auga pamatni pavasarī. Mēslojumu izkaisa ap augu, nevis tieši uz tā centra vai lapām. Pēc tam to uzmanīgi iestrādā augsnē, cenšoties netraumēt auga saknes, kas atrodas tuvu virsmai.
Ja tiek izmantots šķidrais mēslojums, to parasti lieto vairākas reizes augšanas sezonas sākumā, ar 2-4 nedēļu intervālu. Mēslojuma koncentrātu atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukciju. Arī šajā gadījumā labāk ir pagatavot nedaudz vājāku šķīdumu, nekā norādīts. Ar sagatavoto šķīdumu aplej augsni ap augu. Šķidrā mēslošana ir ātrāks veids, kā apgādāt augu ar barības vielām, un tas ir īpaši noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkuma pazīmes, piemēram, lietojot dzelzs helātu hlorozes gadījumā.
Organisko mēslojumu, piemēram, kompostu, var lietot daudz brīvāk, jo pārdozēšanas risks ir minimāls. Pavasarī ap augu pamatni var uzklāt 2-3 centimetrus biezu komposta slāni, kas kalpos gan kā mēslojums, gan kā mulča. Tas lēnām sadalīsies, nodrošinot augu ar barības vielām visas sezonas garumā. Šī ir visdrošākā un dabai draudzīgākā metode, kas ne tikai baro augu, bet arī uzlabo augsnes kvalitāti ilgtermiņā.
Pārmēslošanas pazīmes
Pārmēslošana ir viena no bīstamākajām kļūdām zemās akmensēkles kopšanā, kas var radīt nopietnas problēmas. Viena no pirmajām pazīmēm ir pārmērīga, lekna lapotnes augšana. Augs izskatās pārāk zaļš un sulīgs, bet zied ļoti maz vai nezied vispār. Tas notiek tāpēc, ka pārmērīgs slāpekļa daudzums novirza auga enerģiju uz zaļās masas audzēšanu, nevis ziedpumpuru veidošanu. Šādi augi bieži ir arī izstīdzējuši un ar vājiem, trausliem dzinumiem.
Vēl viena nopietna pārmēslošanas pazīme ir lapu apdegumi. Mēslojuma sāļu pārāk augsta koncentrācija augsnē “izvelk” ūdeni no auga saknēm, radot fizioloģisku sausumu. Rezultātā lapu malas un gali kļūst brūni un nokalst, it kā augs ciestu no sausuma, lai gan augsne var būt mitra. Smagos gadījumos var tikt bojāta visa sakņu sistēma, un augs var aiziet bojā. Šo parādību sauc par sakņu apdegumu.
Pārmēsloti augi bieži kļūst daudz uzņēmīgāki pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. To audi ir mīksti, ūdeņaini un ir viegls mērķis sūcējtipa kaitēkļiem, piemēram, laputīm. Tāpat tie ir jutīgāki pret sēnīšu slimībām. Arī auga salcietība samazinās, jo pārmērīgais slāpeklis kavē dzinumu nobriešanu rudenī, padarot tos ļoti neaizsargātus pret ziemas salu.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, nekavējoties jāpārtrauc jebkāda papildu mēslošana. Ja problēma ir nopietna, var mēģināt “skalot” augsni, vairākas reizes pamatīgi aplejot augu ar lielu daudzumu tīra ūdens. Tas palīdzēs izskalot liekos sāļus no sakņu zonas. Nākotnē ir stingri jāievēro mērenība, atceroties, ka zemajai akmensēklei mazāk vienmēr ir labāk. Vislabāk ir paļauties uz organiskiem mēslošanas veidiem, kas nodrošina lēnu un sabalansētu barības vielu piegādi.
Dabiskās mēslošanas metodes
Dabisko un organisko metožu izmantošana zemās akmensēkles mēslošanai ir videi draudzīgs un efektīvs veids, kā nodrošināt auga labsajūtu. Galvenā metode ir mulčēšana ar organiskiem materiāliem. Kā jau vairākkārt minēts, ideāli piemērota ir priežu mizu vai skuju mulča. Šie materiāli ne tikai palīdz uzturēt augsnes mitrumu un nomāc nezāles, bet arī lēnām sadaloties, bagātina augsni ar organiskajām vielām un uztur to skābu. Mulčas slāni ieteicams atjaunot katru pavasari.
Skābs komposts ir vēl viens lielisks dabiskais mēslojums. To var pagatavot, kompostējot ozolu lapas, priežu skujas, zāģu skaidas un citus skābus organiskos materiālus. Šāds komposts, iestrādāts augsnē pirms stādīšanas vai uzklāts kā mulča, nodrošinās augu ar visām nepieciešamajām barības vielām ilgtermiņā. Komposts uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palīdz saglabāt optimālu mitruma un gaisa režīmu sakņu zonā.
Kafijas biezumi ir vēl viens mājas apstākļos pieejams līdzeklis, ko var izmantot kā vieglu mēslojumu skābu augsni mīlošiem augiem. Kafijas biezumi ir nedaudz skābi un satur slāpekli un citus mikroelementus. Tos var plānā kārtiņā izkaisīt ap auga pamatni un viegli iestrādāt augsnē. Tomēr ar kafijas biezumiem nevajadzētu aizrauties, jo pārāk biezs slānis var sapelēt un apgrūtināt ūdens piekļuvi saknēm. Tos vislabāk ir pievienot komposta kaudzei.
Izvairīšanās no ķīmiskiem mēslošanas līdzekļiem un paļaušanās uz dabiskām metodēm ilgtermiņā rada veselīgāku dārza ekosistēmu. Veselīga, ar organisko vielu bagāta augsne spēj labāk uzturēt mitrumu, nodrošināt augus ar barības vielām un pretoties slimībām. Rūpējoties par augsnes veselību, mēs rūpējamies arī par savu augu veselību. Zemajai akmensēklei, kas ir pieticīgs augs, šāda dabiska pieeja ir vispiemērotākā, nodrošinot tās krāšņo ziedēšanu gadu no gada bez liekas piepūles un ķīmijas.
