Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka veigelas augšanu, attīstību un, pats galvenais, ziedēšanas krāšņumu. Pareizas stādīšanas vietas izvēle, ņemot vērā auga gaismas prasības, ir pamatu pamats, lai nodrošinātu tā ilgtermiņa veselību un dekorativitāti. Lai gan veigela ir pazīstama kā salīdzinoši pielāgoties spējīgs krūms, tās reakcija uz atšķirīgiem apgaismojuma līmeņiem var būt ļoti dažāda. Izpratne par to, cik daudz saules veigelai ir nepieciešams, un kā atšķirīgs apgaismojums ietekmē tās izskatu, palīdzēs jums atrast ideālo vietu šim krūmam savā dārzā un pilnībā izbaudīt tā skaistumu. Šis raksts sniegs ieskatu veigelas optimālajās gaismas vajadzībās un dažādu apstākļu ietekmē uz augu.
Optimāli augšanas apstākļi veigelai ir pilnā saulē. Tas nozīmē, ka krūmam vajadzētu saņemt vismaz sešas stundas tiešas, nefiltrētas saules gaismas katru dienu. Šādos apstākļos veigela veido kompaktu, blīvu vainagu, lapas ir veselīgas un spilgtas, un, kas ir vissvarīgāk, ziedēšana ir visbagātīgākā un visilgākā. Saules gaisma ir tieši saistīta ar fotosintēzes procesu, kura laikā augs ražo enerģiju, kas nepieciešama gan augšanai, gan ziedpumpuru veidošanai. Jo vairāk gaismas, jo vairāk enerģijas, un attiecīgi – vairāk ziedu.
Saulainā vietā augošām veigelām ziedu krāsa būs daudz intensīvāka un piesātinātāka. Tas īpaši attiecas uz šķirnēm ar sarkaniem, rozā un purpura ziediem. Arī lapu krāsojums ir atkarīgs no gaismas – šķirnēm ar purpursarkanām vai raibām lapām, piemēram, ‘Wine & Roses’ vai ‘Variegata’, pilnā saulē lapojums būs visdekoratīvākais. Gaismas trūkums var izraisīt to, ka purpura lapas kļūst zaļganas, bet raibās lapas zaudē savu kontrastu un kļūst gandrīz vienkrāsainas.
Lai gan pilna saule ir ideāla, ir jāņem vērā arī reģiona klimatiskās īpatnības. Reģionos ar ļoti karstu un intensīvu vasaras sauli, piemēram, dienvidu reģionos, pārāk ilga atrašanās tiešos saules staros karstākajās pēcpusdienas stundās var radīt stresu augam. Tas var izraisīt lapu apdegumus, īpaši jaunajiem stādiem un raiblapu šķirnēm, kuru lapās ir mazāk hlorofila. Šādos apstākļos ideāla varētu būt vieta, kas saņem rīta sauli un vieglu ēnojumu karstākajā dienas daļā.
Stādot veigelu saulainā vietā, ir īpaši svarīgi nodrošināt tai pietiekamu mitruma daudzumu. Saule ne tikai veicina augšanu, bet arī paātrina mitruma iztvaikošanu no augsnes un pašas auga lapām. Tāpēc saulainās vietās augoši krūmi būs jālaista biežāk nekā tie, kas aug daļējā ēnā. Mulčas slāņa izmantošana ap krūma pamatni palīdzēs saglabāt augsnes mitrumu un pasargās saknes no pārkaršanas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Augšana daļējā ēnā
Veigela ir pietiekami tolerants krūms, lai spētu augt arī daļēji noēnotā vietā. Daļēja ēna nozīmē, ka augs saņem apmēram četras līdz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā, vai arī atrodas vieglā, filtrētā ēnā (piemēram, zem liela koka ar retu vainagu) lielāko dienas daļu. Šādos apstākļos veigela joprojām spēs augt un ziedēt, taču ir jārēķinās ar dažām izmaiņām tās izskatā un uzvedībā.
Galvenā atšķirība, audzējot veigelu daļējā ēnā, ir ziedēšanas intensitātes samazināšanās. Krūms neveidos tik daudz ziedpumpuru kā saulē, un ziedēšana kopumā būs mazāk bagātīga un, iespējams, arī īsāka. Ziedu krāsa var būt nedaudz bālāka. Tomēr daudziem dārzniekiem šī mazāk intensīvā ziedēšana ir pieņemams kompromiss, ja saulainu vietu dārzā nav daudz vai ja veigela tiek audzēta galvenokārt tās lapojuma dēļ.
Ēnainākos apstākļos veigelas krūms mēdz augt stīdzaināks un izstīdzējušāks. Tas ir dabisks process, jo augs tiecas uz gaismu. Zari var būt garāki, ar lielākām atstarpēm starp lapu pāriem, un vainags kopumā būs retāks un mazāk kompakts nekā saulē augošam eksemplāram. Lai saglabātu pievilcīgu formu, ēnā augošām veigelām var būt nepieciešama biežāka un rūpīgāka veidojošā apgriešana pēc ziedēšanas, lai stimulētu sānzaru veidošanos un padarītu krūmu kuplāku.
Neskatoties uz trūkumiem, daļējai ēnai ir arī savas priekšrocības. Karstā klimatā viegls pēcpusdienas ēnojums var pasargāt augu no pārkaršanas un lapu apdegumiem, kā rezultātā krūms var izskatīties veselīgāks un svaigāks vasaras vidū. Arī mitrums no augsnes iztvaiko lēnāk, kas nozīmē, ka laistīšana būs nepieciešama retāk. Dažām raiblapu šķirnēm viegla ēna pat palīdz saglabāt lapu krāsu kontrastu, kas karstā saulē var izbalēt.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pilnīga ēna un tās sekas
Pilnīga ēna, kas nozīmē mazāk par četrām stundām tiešas saules gaismas dienā vai pastāvīgs blīvs ēnojums, veigelai nav piemērota. Lai gan krūms šādos apstākļos, visticamāk, izdzīvos, tas nespēs pilnvērtīgi attīstīties un zaudēs lielāko daļu savu dekoratīvo īpašību. Mēģinājums audzēt veigelu dziļā ēnā gandrīz vienmēr beidzas ar vilšanos, jo augs nespēj realizēt savu potenciālu.
Galvenā problēma, augot pilnīgā ēnā, ir ziedēšanas praktiski pilnīgs iztrūkums. Augs nesaņem pietiekami daudz gaismas enerģijas, lai veidotu ziedpumpurus. Ja arī parādīsies daži ziedi, tie būs sīki, neizteiksmīgi un to būs ļoti maz. Veigela, kas tiek audzēta tās ziedu dēļ, šādos apstākļos zaudē savu galveno vērtību.
Krūma augums pilnīgā ēnā būs vājš un nīkulīgs. Dzinumi būs ļoti gari, tievi un vārgi, ar retām, mazām lapām, jo augs izmisīgi tieksies pēc gaismas. Vainags būs ļoti rets un nesimetrisks. Lapas būs bāli zaļas, pat tām šķirnēm, kurām vajadzētu būt purpursarkanām vai raibām. Šāds krūms neizskatīsies dekoratīvi un drīzāk radīs nekoptu iespaidu.
Turklāt augi, kas aug dziļā ēnā, ir daudz uzņēmīgāki pret dažādām sēnīšu slimībām. Blīvais ēnojums un sliktā gaisa cirkulācija rada pastāvīgi mitru vidi, kas ir ideāli piemērota miltrasas un dažādu lapu plankumainību attīstībai. Novājināts augs nespēj pretoties infekcijām, un slimības var ātri izplatīties. Tāpēc, ja jūsu dārzā ir tikai ļoti ēnainas vietas, labāk izvēlēties citus, ēnu mīlošus augus, kas šādos apstākļos jutīsies labi un izskatīsies skaisti.
Gaismas prasības dažādām šķirnēm
Lai gan vispārējais noteikums par sauli un daļēju ēnu attiecas uz visām veigelām, starp dažādām šķirnēm var būt nelielas atšķirības to gaismas tolerancē. Šķirnes ar zaļām lapām parasti ir nedaudz tolerantākas pret ēnu nekā šķirnes ar krāsainu lapotni. Tās spēj saglabāt pieņemamu izskatu un pat nedaudz ziedēt arī vietās ar mazāku apgaismojumu, piemēram, kur saule ir tikai no rīta.
Šķirnes ar tumši purpursarkanām vai sarkanbrūnām lapām, piemēram, ‘Wine & Roses’, ‘Minor Black’ vai ‘Alexandra’, savu krāšņo lapu krāsu iegūst tikai pilnā saulē. Jo vairāk saules gaismas tās saņem, jo tumšāks un piesātinātāks būs lapojums. Ēnainākā vietā lapas kļūs zaļganas ar nelielu purpura nokrāsu, un krūms zaudēs savu galveno dekoratīvo efektu, kas ir tieši lapu un ziedu krāsu kontrasts. Tāpēc šīs šķirnes noteikti jāstāda visgaišākajā dārza vietā.
Raiblapu šķirnes, piemēram, ‘Variegata’ (ar baltu lapu apmali) vai ‘Briant Rubidor’ (ar dzeltenām lapām), arī vislabāk izskatās saulainā vietā. Tomēr tās ir arī nedaudz jutīgākas pret lapu apdegumiem ļoti karstā klimatā. Šīm šķirnēm ideāla būtu vieta ar rīta sauli un vieglu aizsardzību no karstākās pēcpusdienas saules. Tas ļaus saglabāt lapu krāsu spilgtumu, vienlaikus pasargājot tās no bojājumiem. Ja tās audzēs ēnā, raibums kļūs neizteiksmīgs.
Izvēloties vietu veigelai, ir vērts padomāt arī par tās novietojumu attiecībā pret citiem augiem. Nestādiet to pārāk tuvu lieliem kokiem vai ēkām, kas met dziļu ēnu lielāko dienas daļu. Atcerieties, ka laika gaitā kaimiņos augošie koki un krūmi var izaugt lielāki un mainīt apgaismojuma apstākļus. Plānojot stādījumus, vienmēr jāņem vērā augu pieauguša auga izmēri un to radītais ēnojums, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus visiem augiem ilgtermiņā.
