Lai veigela priecētu ar sulīgu lapotni un elpu aizraujošu ziedu pārpilnību, tai, tāpat kā jebkuram citam augam, ir nepieciešamas barības vielas. Pareizi sabalansēta un savlaicīga mēslošana ir viens no svarīgākajiem kopšanas elementiem, kas nodrošina krūma veselību, vitalitāti un dekorativitāti. Barības vielu trūkums var izraisīt vāju augšanu, lapu dzeltēšanu un nabadzīgu ziedēšanu, savukārt to pārpalikums var būt tikpat kaitīgs. Izpratne par to, kādas barības vielas, kad un kādā daudzumā veigelai ir nepieciešamas, ļaus jums izveidot optimālu mēslošanas plānu, kas palīdzēs jūsu krūmam sasniegt savu pilno potenciālu un kļūt par īstu dārza rotu.
Veigelas pamatā nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošina sulīgu un veselīgu lapotni. Fosfors spēlē izšķirošu lomu sakņu sistēmas attīstībā, kā arī ziedpumpuru veidošanā un ziedēšanā. Tas nodrošina enerģijas pārnesi augā. Kālijs, savukārt, stiprina auga vispārējo veselību, palielina tā noturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, sausumu un salu. Tas arī palīdz dzinumiem nobriest un sagatavoties ziemai.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem, veigelai, lai arī mazākos daudzumos, ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs (Mg), kalcijs (Ca), sērs (S), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un cinks (Zn). Magnijs ir hlorofila sastāvdaļa, tāpēc tas ir svarīgs fotosintēzei. Dzelzs trūkums var izraisīt hlorozi – lapu dzeltēšanu, kamēr dzīslas paliek zaļas. Parasti, ja augsne ir auglīga un bagāta ar organisko vielu, mikroelementu tajā ir pietiekami. Tomēr, ja tiek novērotas barības vielu trūkuma pazīmes, var izmantot komplekso mēslojumu, kas ir bagātināts ar mikroelementiem.
Vislabāk veigela augs un uzņems barības vielas, ja augsnes pH līmenis ir neitrāls vai viegli skābs, robežās no 6.0 līdz 7.0. Pārāk skāba vai pārāk sārmaina augsne var bloķēt noteiktu barības vielu uzņemšanu, pat ja tās augsnē ir pietiekamā daudzumā. Piemēram, sārmainā augsnē augiem bieži ir grūti uzņemt dzelzi. Pirms stādīšanas un periodiski augšanas laikā ir vērts pārbaudīt augsnes skābuma līmeni, lai nepieciešamības gadījumā to koriģētu, pievienojot kaļķi (lai samazinātu skābumu) vai skābu kūdru/sēru (lai palielinātu skābumu).
Barības vielu trūkuma pazīmes var būt dažādas. Vispārēja augšanas palēnināšanās un sīkas, bālas lapas var liecināt par slāpekļa trūkumu. Ja lapas kļūst tumši zaļas ar violetu nokrāsu un ziedēšana ir vāja, iespējams, trūkst fosfora. Savukārt dzeltenas lapu malas un vāja noturība pret slimībām var norādīt uz kālija deficītu. Ir svarīgi iemācīties atpazīt šos simptomus, lai laicīgi veiktu nepieciešamos korektīvos pasākumus, taču jāatceras, ka līdzīgas pazīmes var izraisīt arī citi faktori, piemēram, nepareiza laistīšana vai slimības.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas laiks un biežums
Optimālais mēslošanas grafiks veigelai ir cieši saistīts ar tās augšanas ciklu. Galvenā mēslošana jāveic agrā pavasarī, tiklīdz sāk plaukt pumpuri un parādās pirmās lapiņas. Šajā laikā krūmam ir nepieciešams spēcīgs barības vielu impulss, lai atgūtos no ziemas miera perioda un uzsāktu intensīvu jauno dzinumu un lapotnes augšanu. Pavasara mēslojumam vajadzētu būt sabalansētam, ar nedaudz lielāku slāpekļa un fosfora īpatsvaru, lai veicinātu gan zaļās masas augšanu, gan ziedpumpuru veidošanos. Šī ir svarīgākā mēslošanas reize visā sezonā.
Otrreizēju mēslošanu var veikt uzreiz pēc pirmā ziedēšanas viļņa beigām, parasti vasaras sākumā. Šajā laikā augs ir iztērējis daudz enerģijas ziedēšanai un tam nepieciešams atgūt spēkus, lai turpinātu augt un veidotu jaunus dzinumus, uz kuriem ziedēs nākamajā gadā. Šai mēslošanas reizei var izvēlēties mēslojumu ar zemāku slāpekļa saturu, bet ar lielāku fosfora un kālija īpatsvaru. Tas palīdzēs stiprināt augu, veicinās sakņu sistēmas attīstību un dzinumu nobriešanu. Šī mēslošana ir īpaši svarīga remontantajām šķirnēm, lai veicinātu atkārtotu ziedēšanu.
Sākot no vasaras otrās puses, parasti no augusta vidus, veigelas mēslošana ar slāpekli saturošiem līdzekļiem ir jāpārtrauc. Slāpeklis šajā periodā var stimulēt jaunu, vāju dzinumu augšanu, kas nepaspēs pārkoksnēties un sagatavoties ziemai, tāpēc tie gandrīz noteikti apsals. Jaunu dzinumu augšana vēlu rudenī novājina krūmu un samazina tā salcietību. Tā vietā, agrā rudenī (septembrī) var iestrādāt mēslojumu, kas satur tikai fosforu un kāliju (tā saukto rudens mēslojumu). Tas palīdzēs dzinumiem nobriest, stiprinās sakņu sistēmu un uzlabos krūma spēju veiksmīgi pārziemot.
Jaunajiem, nesen iestādītiem veigelas krūmiem pirmajā gadā īpaša mēslošana nav nepieciešama, ja stādīšanas bedre tika labi sagatavota, pievienojot tai kompostu vai citu organisko mēslojumu. Pārmērīga barošana var kaitēt jaunajai, vēl trauslajai sakņu sistēmai. Sākt regulāru mēslošanu var no otrā gada pēc iestādīšanas. Arī veciem, labi iedzīvojušiem krūmiem, kas aug auglīgā dārza augsnē un katru gadu tiek mulčēti ar kompostu, var pietikt ar vienu mēslošanas reizi pavasarī vai pat iztikt bez papildu minerālmēsliem, ja augs izskatās veselīgs un labi zied.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Organiskais un minerālmēslojums
Organiskais mēslojums ir lieliska izvēle veigelu barošanai, jo tas ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Viens no labākajiem organiskajiem mēsliem ir labi satrūdējis komposts. To var iestrādāt augsnē ap krūmu agrā pavasarī vai izmantot kā mulčas slāni visa gada garumā. Komposts atbrīvo barības vielas lēnām un pakāpeniski, nodrošinot ilgstošu barošanu un novēršot pārdozēšanas risku.
Citi efektīvi organiskie mēslošanas līdzekļi ir satrūdējuši kūtsmēsli, biohumuss (slieku komposts) un granulēti organiskie mēsli, kas ir pieejami dārzkopības veikalos. Kūtsmēslus vislabāk iestrādāt rudenī, lai tie pa ziemu sadalītos un pavasarī būtu pieejami augiem. Jāizvairās no svaigu kūtsmēslu lietošanas, jo tie var “apdedzināt” auga saknes. Biohumuss ir īpaši vērtīgs, jo tas satur ne tikai barības vielas, bet arī augšanas hormonus un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas veicina augu attīstību.
Minerālmēslojums nodrošina ātru un koncentrētu barības vielu devu un ir efektīvs, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkumu. Veikalos ir pieejami dažādi kompleksie minerālmēsli, kas paredzēti tieši ziedošiem krūmiem. Izvēloties mēslojumu, ir svarīgi pievērst uzmanību N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai uz iepakojuma. Pavasarī var izvēlēties sabalansētu formulu, piemēram, 10-10-10, savukārt vasarā un rudenī priekšroka dodama mēslojumam ar zemāku slāpekļa un augstāku fosfora un kālija saturu, piemēram, 5-10-10.
Lietojot minerālmēslojumu, ir ļoti svarīgi stingri ievērot ražotāja norādītās devas. Pārdozēšana var būt ļoti kaitīga – tā var bojāt saknes, izraisīt pārmērīgu, vāju dzinumu augšanu un pat novest pie auga bojāejas. Granulēto mēslojumu vienmērīgi izkaisa uz mitras augsnes ap krūma pamatni (bet ne tieši pie stumbra), viegli iestrādā augsnes virskārtā un pēc tam kārtīgi salaista. Laistīšana pēc mēslošanas ir obligāta, lai granulas sāktu šķīst un barības vielas nonāktu līdz saknēm, kā arī lai novērstu sakņu apdegšanas risku.
Mēslošanas metodes un paņēmieni
Visizplatītākā mēslošanas metode ir sausā mēslojuma iestrāde augsnē. Granulēts vai pulverveida mēslojums tiek vienmērīgi izkaisīts apdobe ap krūmu, aptuveni tā vainaga platumā, jo tieši tur atrodas lielākā daļa aktīvo sakņu. Ir svarīgi izvairīties no mēslojuma nokļūšanas tieši uz krūma stumbra vai lapām. Pēc izkaisīšanas mēslojumu ar grābekli viegli iestrādā augsnes virskārtā un pēc tam augu bagātīgi aplaista. Šī metode nodrošina pakāpenisku barības vielu atbrīvošanos.
Mēslošana ar šķidro mēslojumu ir vēl viena efektīva metode, kas nodrošina ļoti ātru barības vielu uzņemšanu. Šim nolūkam izmanto ūdenī šķīstošos mēslojumus, kurus atšķaida saskaņā ar instrukciju un ar iegūto šķīdumu aplaista augu. Šī metode ir īpaši noderīga, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkuma simptomus, piemēram, hlorozi, vai lai sniegtu papildu barības vielas augiem, kas audzēti konteineros. Šķidro mēslošanu vienmēr veic uz iepriekš samitrinātas augsnes, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas.
Ārpus sakņu mēslošana jeb lapu mēslošana ir metode, kurā ļoti atšķaidīts mēslojuma šķīdums tiek izsmidzināts tieši uz auga lapām. Augi spēj uzņemt nelielu daudzumu barības vielu caur lapām, un šī metode sniedz visātrāko efektu. To parasti izmanto kā “ātro palīdzību”, lai novērstu mikroelementu (piemēram, dzelzs vai magnija) trūkumu, kad parādās hlorozes pazīmes. Lapu mēslošana neaizstāj tradicionālo sakņu mēslošanu, bet kalpo kā papildinājums. Smidzināšanu veic no rīta vai vakarā, apmākušās dienās, lai izvairītos no lapu apdegumiem saulē.
Ilgstošas iedarbības mēslojums ir ērts risinājums tiem, kas nevēlas mēslot augus vairākas reizes sezonā. Šis mēslojums ir veidots kā granulas, kas pārklātas ar speciālu apvalku, kurš ļauj barības vielām atbrīvoties lēnām un pakāpeniski vairāku mēnešu garumā, atkarībā no augsnes temperatūras un mitruma. Šādu mēslojumu parasti iestrādā augsnē vienu reizi pavasarī, un tas nodrošina veigelu ar nepieciešamajām barības vielām visai sezonai. Tas ir īpaši ērti konteineros audzējamiem augiem.
Pārdozēšanas briesmas un kā no tām izvairīties
Mēslošanas jomā princips “vairāk ir labāk” nedarbojas. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar minerālmēsliem, var radīt nopietnas problēmas. Pārāk augsta barības vielu koncentrācija augsnē, īpaši slāpeklis, var “apdedzināt” un neatgriezeniski bojāt auga saknes. Tas traucē ūdens uzņemšanu, un rezultātā augs sāk vīst un kalst, pat ja augsne ir mitra. Lapu malas var kļūt brūnas un sausas, it kā tās būtu apdegušas.
Pārmērīgs slāpekļa daudzums veicina ļoti strauju, bet vāju un sulīgu dzinumu un lapu augšanu. Šāda zaļā masa ir daudz uzņēmīgāka pret slimībām un kaitēkļiem, piemēram, laputīm un miltrasu. Turklāt augs visu savu enerģiju novirza lapotnes audzēšanai uz ziedēšanas rēķina, kā rezultātā ziedu var būt ļoti maz vai to var nebūt vispār. Ar slāpekli pārmēsloti dzinumi arī slikti nobriest un ir mazāk salcietīgi, tāpēc ziemā tie bieži apsalst.
Lai izvairītos no pārdozēšanas, vissvarīgākais ir stingri ievērot uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas un lietošanas biežumu. Nekad nepalieliniet ieteicamo devu, cerot uz labākiem rezultātiem. Pirms mēslošanas vienmēr kārtīgi salaistiet augu, jo mēslojuma lietošana uz sausas augsnes ievērojami palielina sakņu bojājumu risku. Ja neesat pārliecināts par nepieciešamo devu, labāk ir kļūdīties un iedot mazāk, nevis par daudz.
Ja ir aizdomas, ka veigela ir pārmēslota, nekavējoties jāveic pasākumi, lai situāciju glābtu. Visefektīvākais veids ir mēģināt izskalot lieko mēslojumu no augsnes, vairākas reizes bagātīgi laistot krūmu ar lielu daudzumu ūdens. Tas palīdzēs izšķīdināt un aizskalot liekos sāļus dziļākajos augsnes slāņos, prom no sakņu zonas. Pēc tam pārtrauciet jebkādu mēslošanu vismaz uz dažiem mēnešiem, ļaujot augam atgūties. Nākotnē apsveriet pāreju uz organiskajiem mēslošanas līdzekļiem, piemēram, kompostu, ar kuriem pārdozēšanas risks ir praktiski neiespējams.
