Trifoliātu ponciruss ir viens no retajiem citrusaugu dzimtas pārstāvjiem, kas spēj veiksmīgi pārziemot mērenā klimata joslas dārzos, izturot salu pat līdz -20°C un vairāk. Šī unikālā īpašība padara to par īpaši pievilcīgu augu dārzkopjiem, kuri vēlas savā dārzā ieviest nedaudz eksotikas. Tomēr, lai gan pieauguši un labi iesakņojušies augi ir ļoti izturīgi, to veiksmīga ziemošana, īpaši jaunajiem stādiem, prasa zināmu sagatavošanos un rūpes. Pareiza sagatavošana rudenī un atbilstoša aizsardzība var būtiski ietekmēt auga spēju pārciest ziemas stresu un pavasarī atsākt augšanu ar jaunu sparu. Tāpēc ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē ziemcietību, un apgūt metodes, kā palīdzēt poncirusam sagaidīt nākamo pavasari.
Auga ziemcietību ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir auga vecums – jauni stādi pirmajos divos līdz trīs gados pēc iestādīšanas ir daudz jutīgāki pret salu, un tiem nepieciešama īpaša aizsardzība. Ar gadiem, augam kļūstot lielākam un tā zariem pārkoksnējoties, tā salizturība ievērojami palielinās. Arī auga vispārējais veselības stāvoklis spēlē lielu lomu – veselīgs, labi pabarots un pareizi kopts augs ziemu pārdzīvos daudz sekmīgāk nekā novājināts.
Mikroklimats konkrētajā augšanas vietā ir vēl viens izšķirošs faktors. Pat viena dārza ietvaros apstākļi var ievērojami atšķirties. No aukstiem vējiem pasargāta vieta pie dienvidu sienas būs daudz siltāka un labvēlīgāka ziemošanai nekā atklāta, vējaina vieta. Sniega sega darbojas kā lielisks izolators, pasargājot sakņu sistēmu un stumbra apakšējo daļu no krasām temperatūras svārstībām. Tāpēc ziemas ar biezu un noturīgu sniega segu augam ir daudz labvēlīgākas.
Šajā rakstā mēs soli pa solim apskatīsim visus svarīgākos poncirusa ziemošanas aspektus. Sākot ar sagatavošanās darbiem rudenī, kas ietver laistīšanas un mēslošanas režīma maiņu, līdz pat praktiskiem padomiem par piesegšanas metožu izvēli un pareizu pielietošanu. Tāpat aplūkosim, kā rīkoties pavasarī, kad pienācis laiks noņemt ziemas aizsargus un novērtēt auga stāvokli pēc ziemas. Šīs zināšanas palīdzēs tev maksimāli palielināt sava auga izdzīvošanas izredzes pat bargākajās ziemās.
Sagatavošanās ziemai rudenī
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasaras otrajā pusē. Sākot no augusta, ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana, īpaši ar slāpekli saturošiem mēsliem. Slāpeklis stimulē jaunu dzinumu augšanu, un šajā laikā augošie dzinumi nepaspēs pilnībā nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās. Šādi “zaļie” dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un gandrīz noteikti apsals, lieki tērējot auga enerģiju. Tā vietā var lietot kāliju saturošu mēslojumu, kas palīdz dzinumiem nobriest un stiprina auga vispārējo salcietību.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Rudenī ir svarīgi pakāpeniski samazināt laistīšanas intensitāti. Tas signalizē augam, ka tuvojas miera periods. Tomēr, ja rudens ir ļoti sauss, pirms zemes sasalšanas ir jāveic pēdējā, bagātīgā laistīšana, ko sauc par mitrumuzlādes laistīšanu. Tās mērķis ir nodrošināt, ka augsne ap saknēm ir pietiekami mitra, lai augs ziemā neciestu no fizioloģiskā sausuma. Tas ir īpaši svarīgi reģionos, kur ziemas ir aukstas, bet ar mazu sniega daudzumu.
Vēlā rudenī, kad lapas ir nobirušas, ir ieteicams savākt tās un aizvākt no apdobes. Uz vecajām lapām var saglabāties slimību ierosinātāji, kas pavasarī var inficēt jaunos dzinumus. Pēc lapu savākšanas auga sakņu zonu ir ļoti ieteicams mulčēt. Mulčēšanai var izmantot biezu (10-15 cm) slāni sausas kūdras, komposta, priežu mizu, zāģu skaidu vai sausu lapu. Mulča pasargās sakņu sistēmu, kas ir visjutīgākā auga daļa, no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas.
Pirms ziemas iestāšanās ir vērts apskatīt auga stumbru. Jauniem stādiem var būt noderīgi stumbra apakšējo daļu nobalsināt ar speciālu kaļķa javu. Tas pasargās mizu no plaisāšanas, ko var izraisīt krasas temperatūras svārstības saulainās ziemas dienās, kad saule uzsilda tumšo mizu, bet naktī strauji piesalst. Šādi saules apdegumi var kļūt par infekciju vārtiem.
Piesegšanas metodes jauniem augiem
Jauniem trifoliātu poncirusa stādiem pirmajos 2-3 gados pēc iestādīšanas ir nepieciešama papildu aizsardzība, jo to salcietība vēl nav pilnībā attīstījusies. Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem ir auga aptīšana ar agrotīklu. Ir svarīgi izvēlēties pietiekami biezu agrotīklu (piemēram, 60 g/m²) un aptīt augu vairākās kārtās. Materiāls ir gaisa caurlaidīgs, kas novērš izsušanu un pelējuma veidošanos, kas var notikt, izmantojot neelpojošus materiālus, piemēram, plēvi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pirms auga aptīšanas tā zarus var uzmanīgi sasiet kopā, lai veidotu kompaktu formu. Tas atvieglos aptīšanas procesu un pasargās zarus no sniega smaguma. Pēc aptīšanas agrotīklu apakšā nostiprina pie zemes ar akmeņiem vai piespiežot ar zemi, lai vējš to nevarētu pacelt. Piesegšanu veic tad, kad gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles (ap -5°C), bet pirms spēcīga sala iestāšanās. Pāragra piesegšana var izraisīt auga izsušanu siltākā laikā.
Alternatīva metode ir izveidot ap augu karkasu no mietiņiem vai stieplēm un pārvilkt tam pāri agrotīklu vai maisaudumu. Tādējādi tiek izveidota gaisa sprauga starp augu un pieseguma materiālu, kas nodrošina vēl labāku izolāciju. Karkasa iekšpusi var piepildīt ar sausām lapām, salmiem vai skujām, radot papildu siltumizolācijas slāni. Šī metode ir darbietilpīgāka, bet ļoti efektīva, īpaši bargās ziemās.
Ir svarīgi atcerēties, ka jebkurš piesegums ir jānoņem pavasarī, kad vairs nedraud stipras salnas. To dara pakāpeniski, vislabāk apmākušās dienās, lai augs varētu lēnām adaptēties mainīgajiem apstākļiem un spilgtai pavasara saulei. Ja piesegumu noņem pārāk agri, vēlās pavasara salnas var bojāt jaunos pumpurus. Ja to atstāj pārāk ilgi, augs var sākt sust un kļūt uzņēmīgs pret slimībām.
Pieaugušu augu ziemcietība un aizsardzība
Pieauguši, labi iesakņojušies un pareizā vietā iestādīti poncirusa krūmi parasti spēj pārziemot bez jebkādas virszemes daļas piesegšanas. To biezā, korķainā miza un nobriedusī koksne nodrošina pietiekamu aizsardzību pret salu. Galvenais nosacījums to veiksmīgai ziemošanai ir pareiza atrašanās vieta – aizsargāta no aukstiem ziemas vējiem. Atklātās, vējainās vietās pat pieauguši augi var ciest no dzinumu apsalšanas.
Pat ja pieaugušiem augiem virszemes daļa netiek segta, sakņu zonas mulčēšana rudenī joprojām ir ļoti ieteicams pasākums. Biezs mulčas slānis pasargā saknes no dziļas sasalšanas, kas ir īpaši bīstama bezsniega ziemās, kad zemi nesargā sniega sega. Mulča arī palīdz saglabāt augsnē mitrumu, kas uzkrāts ar rudens laistīšanu, un pavasarī ātrāk atkust. Šis vienkāršais darbs var būtiski uzlabot auga labsajūtu.
Sniegs ir labākais dabiskais siltumizolators. Ja ziemā ir daudz sniega, ieteicams to uzmest ap poncirusa krūma pamatni. Bieza sniega sega lieliski pasargā gan saknes, gan stumbra apakšējo daļu no sala. Tas ir īpaši svarīgi potētiem augiem, ja potcelms ir jutīgāks, vai arī lai pasargātu stumbra pamatni no grauzējiem, piemēram, pelēm vai zaķiem, kas ziemā var apgrauzt jauno krūmu mizu.
Pat ja ziemas laikā daži jaunākie dzinumu galiņi apsalst, tas parasti nerada nopietnu kaitējumu visam augam. Pavasarī, veicot sanitāro apgriešanu, visi apsalušie un bojātie zari tiek izgriezti, un augs ātri atjaunojas, izdzenot jaunus dzinumus no veselajiem zariem. Galvenais ir pasargāt stumbru un pamatnes zarus, no kuriem krūms varēs atjaunoties pat pēc ļoti bargas ziemas.
Kopšana pēc ziemas perioda
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un zeme sāk atkust, ir pienācis laiks novērtēt, kā ponciruss ir pārziemojis. Nesteidzies uzreiz noņemt visu mulču no sakņu zonas. Atstāj to, kamēr augsne pilnībā atkūst, jo tā pasargās saknes no pēdējām nakts salnām. Mulču var sākt noņemt vai atjaunot, kad gaisa temperatūra stabili turas virs nulles un augs sāk mosties.
Rūpīgi apskati auga zarus. Ziemā bojātie, apsalušie dzinumi parasti ir tumšāki, sausi un trausli. Veic sanitāro apgriešanu, nogriežot visus šādus zarus līdz veselai, dzīvai koksnei. Veselai koksnei griezuma vietā būs zaļgana krāsa. Nebaidies griezt, jo tas stimulēs jaunu, veselīgu dzinumu augšanu un palīdzēs augam ātrāk atgūt dekoratīvo izskatu. Šī ir arī laba iespēja veikt vainaga veidošanu, ja tas ir nepieciešams.
Pēc ziemas augam ir nepieciešams atgūt spēkus, tāpēc pavasara mēslošana ir ļoti svarīga. Kad augsne ir pietiekami iesilusi un augs sāk dzīt pumpurus, veic pirmo mēslošanu ar komplekso mēslojumu. Tas nodrošinās augam nepieciešamās barības vielas straujai augšanai un ziedēšanai. Tāpat atsāc regulāru laistīšanu, ja pavasaris ir sauss, lai palīdzētu augam atjaunot ūdens līdzsvaru.
Ja ziemas laikā uz stumbra ir parādījušās plaisas no sala vai saules apdegumiem, tās var uzmanīgi notīrīt un apstrādāt ar brūču ziedi, lai novērstu infekciju iekļūšanu. Turpmākajos mēnešos uzmanīgi vēro augu, lai pārliecinātos, ka tas veiksmīgi atkopjas. Pareiza kopšana pēc ziemas ir tikpat svarīga kā sagatavošanās tai, jo tā nosaka pamatu veselīgai augšanai visā turpmākajā sezonā.
