Lai gan Taivānas krupjlija (Tricyrtis formosana) tiek uzskatīta par salīdzinoši salcietīgu augu, kas piemērota audzēšanai mērenā klimatā, pareiza sagatavošana ziemai ir svarīgs solis, lai nodrošinātu tās veiksmīgu pārziemošanu un krāšņu ziedēšanu nākamajā sezonā. Īpaša uzmanība ziemošanai ir jāpievērš reģionos ar bargām ziemām, kur temperatūra var noslīdēt krietni zem nulles, kā arī gados, kad ir maz sniega. Sniega sega darbojas kā dabiska izolācija, pasargājot auga saknes no sala, bet bezsniega ziemās sals var iekļūt dziļi augsnē un sabojāt sakņu sistēmu. Tāpēc daži vienkārši sagatavošanās darbi rudenī var būtiski ietekmēt auga izdzīvošanas spējas.
Sagatavošanās ziemai sākas jau rudenī, pēc auga noziedēšanas. Ir svarīgi ļaut augam dabiski pabeigt savu veģetācijas ciklu. Pēc ziedēšanas nevajadzētu veikt nekādu spēcīgu apgriešanu vai mēslošanu, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest un būs ļoti jutīgi pret salu. Augam ir jāļauj pakāpeniski ieiet miera periodā, lapām dabiski nodzeltējot un atmirstot.
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt, lai augs ziemā neatrastos pārmērīgā mitrumā. Lai gan krupjlijai patīk mitra augsne, stāvošs ūdens un sasalstoša augsne var būt nāvējoša kombinācija. Tāpēc pirms stādīšanas ir svarīgi izvēlēties vietu ar labu drenāžu. Ja augs ir iestādīts vietā, kur rudenī un pavasarī uzkrājas ūdens, ir vērts apsvērt tā pārstādīšanu uz piemērotāku vietu nākamajā pavasarī.
Kopumā, veselīgs un labi kopts augs vienmēr labāk pārcietīs ziemu. Tāpēc visa gada garumā ir svarīgi nodrošināt tam optimālus augšanas apstākļus – pareizu laistīšanu, mērenu mēslošanu un aizsardzību pret slimībām un kaitēkļiem. Spēcīga un labi attīstīta sakņu sistēma ir galvenais priekšnosacījums veiksmīgai pārziemošanai. Tāpēc rūpes par augu vasarā ir tieši saistītas ar tā spēju izturēt ziemas pārbaudījumus.
Sagatavošanās ziemai
Pēc tam, kad Taivānas krupjlija ir beigusi ziedēt un pirmās stiprās salnas ir sabojājušas lapotni, tās virszemes daļu var nogriezt. Stublājus parasti nogriež līdz aptuveni 5-10 cm augstumam virs zemes. Šī procedūra palīdz uzturēt dobē kārtību un samazina slimību un kaitēkļu pārziemošanas iespējas vecajās augu atliekās. Tomēr daži dārznieki izvēlas atstāt stublājus nenogrieztus līdz pavasarim, jo tie palīdz aizturēt sniegu, kas kalpo kā papildu izolācija.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja izlemjat atstāt stublājus nenogrieztus, pavasarī tie ir jānogriež, pirms sākas jauno dzinumu augšana. Atstājot vecos stublājus, ir svarīgi pārliecināties, ka tie nav bijuši inficēti ar kādām slimībām. Ja uz lapām vai stublājiem ir bijušas slimību pazīmes, tad labāk ir nogriezt un iznīcināt visas virszemes daļas jau rudenī, lai samazinātu infekcijas risku nākamajā gadā.
Pirms ziemas iestāšanās ir svarīgi sakopt dobi ap krupjliju. Ir jāizravē visas nezāles un jāsavāc nobirušās lapas un citas augu atliekas. Tas ne tikai uzlabo dobes izskatu, bet arī samazina vietas, kur varētu pārziemot kaitēkļi un slimību ierosinātāji. Tīra dobe nodrošinās labāku gaisa cirkulāciju un samazinās puves risku.
Rudenī, pirms zemes sasalšanas, var veikt pēdējo vieglo laistīšanu, ja laiks ir bijis ļoti sauss. Tas ir svarīgi, lai augs neieietu ziemā ar izkaltušu sakņu sistēmu. Tomēr jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nepārlaistītu, jo pārmērīgs mitrums kombinācijā ar salu var būt ļoti bīstams. Augsnei ir jābūt viegli mitrai, bet ne slapjai.
Mulčēšana aizsardzībai
Mulčēšana ir vissvarīgākais solis Taivānas krupjlijas sagatavošanā ziemai, īpaši aukstākos reģionos un vietās, kur nav stabilas sniega segas. Mulčas slānis darbojas kā izolators, kas pasargā auga sakņu sistēmu no krasām temperatūras svārstībām un dziļa sasaluma. Tas palīdz uzturēt stabilāku temperatūru augsnē un aizsargā augšanas pumpurus, kas atrodas tuvu zemes virsmai.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vislabākais laiks mulčēšanai ir vēls rudens, pēc tam, kad zeme jau ir nedaudz sasalusi. Ja mulču uzklāj pārāk agri, kamēr zeme vēl ir silta, tas var piesaistīt peles un citus grauzējus, kas var meklēt siltu vietu ziemošanai un sabojāt auga saknes. Turklāt pārāk agra mulčēšana var aizkavēt auga ieiešanu pilnīgā miera stāvoklī.
Kā mulču var izmantot dažādus organiskos materiālus, piemēram, sausas koku lapas, priežu skujas, salmus, kūdru vai kompostu. Mulčas slānim vajadzētu būt pietiekami biezam, apmēram 10-15 cm. Ir svarīgi nenoklāt pašu auga centru pārāk blīvi, lai neveicinātu puves attīstību. Vislabāk ir izveidot gredzenveida mulčas kārtu ap auga pamatni.
Pavasarī, kad salnu draudi ir garām un zeme sāk atkust, mulčas slānis ir uzmanīgi jānoņem. To vajadzētu darīt pakāpeniski, lai augs varētu lēnām pierast pie mainīgajiem apstākļiem. Pārāk ilga mulčas atstāšana var aizkavēt augsnes iesilšanu un jauno dzinumu parādīšanos. Daļu no vecās mulčas, piemēram, kompostu, var viegli iestrādāt augsnē kā papildu barības vielu avotu.
Ziemas kopšana aukstākos klimatos
Reģionos ar ļoti bargām ziemām (piemēram, 4. vai 5. klimata zona) papildus mulčēšanai var būt nepieciešama papildu aizsardzība. Pēc mulčas uzklāšanas augu var papildus apsegt ar egļu zariem. Egļu zari palīdzēs aizturēt sniegu, radot vēl biezāku un efektīvāku izolācijas slāni. Tie arī pasargās augu no ziemas saules un vēja, kas var izkaltēt augsni un auga daļas.
Ja ziema ir ļoti sausa un bez sniega, un iestājas atkusnis, var būt nepieciešams nedaudz aplaistīt augu. Ziemas sausums var būt tikpat kaitīgs kā sals. Tomēr to vajadzētu darīt ļoti uzmanīgi un tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība, ka augsne ir atkususi un spēj uzsūkt ūdeni. Laistīšana uz sasalušas zemes nedos nekādu efektu un var pat kaitēt.
Ir svarīgi arī aizsargāt augus no grauzējiem, piemēram, pelēm un strupastēm, kas ziemā zem sniega vai mulčas slāņa var meklēt barību un apgrauzt auga saknes un sakņu kakliņu. Ja šī ir zināma problēma jūsu dārzā, pirms mulčēšanas ap augu var novietot speciālas indes ēsmas vai izmantot citas atbaidīšanas metodes.
Pavasarī, noņemot ziemas piesegumu, ir svarīgi to darīt pakāpeniski. Strauja temperatūras maiņa var radīt stresu augam. Vispirms var noņemt egļu zarus, bet mulčas kārtu atstāt vēl uz kādu laiku, līdz dienas un nakts temperatūras kļūst stabilākas. Tas palīdzēs augam lēnām un bez šoka pamosties no ziemas miega.
Konteineros audzētu augu ziemošana
Konteineros audzētas Taivānas krupjlijas ir daudz jutīgākas pret salu nekā tās, kas aug dobē. Tas ir tāpēc, ka sakņu sistēma podā nav aizsargāta ar lielu augsnes masu un ir pakļauta daudz straujākām temperatūras svārstībām. Podā esošā zeme var pilnībā sasalt, kas var būt nāvējoši saknēm. Tāpēc konteineraugiem ir nepieciešama īpaša aprūpe ziemā.
Vislabākais veids, kā pārziemināt konteinerā audzētu krupjliju, ir pārvietot to uz vēsu, bet no sala pasargātu vietu. Ideāla vieta ir vēss pagrabs, neapsildāma garāža vai veranda, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (piemēram, no 2 līdz 5°C). Šādos apstākļos augs atradīsies miera stāvoklī, bet tā saknes būs pasargātas no sala.
Pirms pārvietošanas auga virszemes daļu var nogriezt. Ziemas laikā augsne podā ir jāuztur tikai nedaudz mitra, lai neļautu saknēm pilnībā izkalst. Parasti pietiek ar vieglu aplaistīšanu reizi mēnesī vai retāk. Pārmērīga laistīšana ziemā var izraisīt sakņu puvi.
Ja nav iespējams pārvietot konteineru uz telpām, to var mēģināt pārziemināt ārā, nodrošinot papildu izolāciju. Podu var ierakt zemē dobē līdz ar augsnes virsmu – tas pasargās saknes no sala. Cita iespēja ir novietot podu lielākā kastē un spraugas starp podu un kasti piepildīt ar izolējošu materiālu, piemēram, sausām lapām, salmiem vai putuplastu. Poda virspusi un pašu augu mulčē un apklāj tāpat kā dobē augošos augus.
