Taivānas krupjlijas stādīšana un pavairošana ir process, kas ļauj dārzniekiem papildināt savu ēnas dārzu ar šo unikālo un pievilcīgo augu. Lai nodrošinātu veiksmīgu iedzīvošanos un turpmāku augšanu, ir svarīgi izvēlēties pareizo stādīšanas laiku un vietu, kā arī pienācīgi sagatavot augsni. Šis augs ar saviem eksotiskajiem ziediem spēj atdzīvināt jebkuru ēnainu stūrīti, radot noslēpumainu un mežonīgu atmosfēru. Pareizi iestādīts, tas daudzus gadus priecēs ar savu neparasto skaistumu. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību detaļām stādīšanas procesā.
Izvēloties vietu, jāņem vērā, ka krupjlija vislabāk jūtas daļējā vai pilnā ēnā, pasargāta no asiem pusdienas saules stariem. Vislabākā vieta būs zem lielākiem kokiem vai krūmiem, kur gaisma ir izkliedēta. Tāpat svarīgi ir nodrošināt aizsardzību no stipra vēja, kas var nolauzt trauslos ziedkātus. Augsnei jābūt bagātai ar organiskām vielām, mitrai, bet labi drenētai, ar viegli skābu līdz neitrālu pH reakciju.
Stādīšanas process sākas ar bedres rakšanu, kurai jābūt aptuveni divreiz platākai par auga sakņu kamolu. Bedres dziļumam jābūt tādam, lai sakņu kamola augšpuse atrastos vienā līmenī ar augsnes virsmu. Pirms stādīšanas bedrē ieteicams iestrādāt kompostu vai citu organisko mēslojumu, lai nodrošinātu augam labu startu. Pēc iestādīšanas augs ir kārtīgi jāaplej, lai augsne ap saknēm labi nosēstos.
Pavairošana ir lielisks veids, kā iegūt jaunus augus no jau esošajiem. Krupjlijas visbiežāk pavairo, dalot ceru, kas ir vienkāršākā un efektīvākā metode. To var darīt arī ar sēklām vai spraudeņiem, lai gan šīs metodes prasa vairāk laika un pacietības. Neatkarīgi no izvēlētās metodes, pareiza pieeja nodrošinās, ka jaunie augi būs veselīgi un spēcīgi, gatavi ieņemt savu vietu dārzā.
Labākais laiks un vieta stādīšanai
Optimālais laiks Taivānas krupjlijas stādīšanai ir pavasaris, pēc pēdējām salnām, vai agrs rudens. Stādot pavasarī, augam ir pietiekami daudz laika, lai labi iesakņotos pirms vasaras karstuma. Rudens stādīšana ļauj augam izmantot vēsāko laiku un mitrāko augsni, lai attīstītu spēcīgu sakņu sistēmu pirms ziemas miera perioda iestāšanās. Jāizvairās no stādīšanas vasaras vidū, kad karstums un sausums var radīt stresu jaunajam augam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vieta dārzā ir jāizvēlas rūpīgi, ņemot vērā auga dabiskās prasības. Krupjlijai ir nepieciešama ēna vai pusēna, tāpēc tā lieliski iederēsies meža tipa dārzos, ēnainās dobēs vai zem lielu lapu koku vainagiem. Tieša saules gaisma, īpaši pēcpusdienā, var apdedzināt lapas un izraisīt auga novīšanu. Tāpēc vieta, kur saule spīd tikai no rīta, ir uzskatāma par ideālu.
Papildus gaismai, svarīga ir arī aizsardzība no vēja. Krupjlijas stublāji ir diezgan augsti un slaidi, un stiprs vējš tos var viegli nolauzt. Stādīšana aizvējā, piemēram, pie ēkas sienas, žoga vai lielāku augu grupā, palīdzēs pasargāt augu no bojājumiem. Šāda aizsardzība ir īpaši svarīga ziedēšanas laikā, kad ziedu smagums padara stublājus vēl neaizsargātākus.
Augsnei ir jābūt mitrumu uzturošai, bet ar labu drenāžu. Krupjlija necieš sausu augsni, bet arī stāvošs ūdens var būt nāvējošs, izraisot sakņu puvi. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka liekais ūdens var brīvi notecēt. Augsnei jābūt bagātai ar trūdvielām, kas palīdzēs uzturēt nepieciešamo mitrumu un nodrošinās augu ar barības vielām.
Augsnes sagatavošana un stādīšanas process
Pirms stādīšanas ir ļoti svarīgi pareizi sagatavot augsni. Augsne ir jāuzrok vismaz 30 cm dziļumā, lai tā būtu irdena un gaisīga. Šajā procesā ir jāizņem visas nezāles un to saknes. Pēc tam augsnei ir jāpievieno liels daudzums organisko vielu, piemēram, komposts, satrūdējuši kūtsmēsli vai kūdra, lai uzlabotu tās struktūru, auglību un spēju saglabāt mitrumu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stādīšanas bedre ir jāizrok divreiz platāka nekā auga sakņu kamols un tikpat dziļa. Šāds bedres izmērs nodrošinās, ka jaunajām saknēm būs viegli izplesties apkārtējā irdenajā augsnē. Bedres apakšā var iebērt nedaudz lēnas iedarbības komplekso mēslojumu, kas nodrošinās augam barības vielas ilgākam laikam.
Augs uzmanīgi jāizņem no poda, cenšoties nesabojāt sakņu kamolu. Ja saknes ir cieši savijušās poda apakšā, tās var nedaudz atbrīvot ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu jaunajā vietā. Pēc tam augs jāievieto bedres centrā tā, lai sakņu kamola augšpuse būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. Stādīšana pārāk dziļi var veicināt stublāja pūšanu.
Pēc auga ievietošanas bedre jāaizpilda ar sagatavoto augsnes maisījumu, viegli to piespiežot, lai likvidētu gaisa kabatas. Pēc stādīšanas augs ir bagātīgi jāaplej, lai augsne labi nosēstos ap saknēm un nodrošinātu tām labu kontaktu ar zemi. Lai palīdzētu saglabāt mitrumu un nomāktu nezāles, ap augu var uzklāt mulčas kārtu.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Cera dalīšana ir visvienkāršākais un populārākais Taivānas krupjlijas pavairošanas veids. Šī metode nodrošina, ka jaunie augi saglabās visas mātesauga šķirnes īpašības. Vislabākais laiks cera dalīšanai ir agrs pavasaris, kad jaunie dzinumi tikko sāk parādīties virs zemes, vai arī rudens, pēc ziedēšanas. Pavasara dalīšana parasti ir veiksmīgāka, jo augam ir visa sezona, lai iesakņotos jaunajā vietā.
Process sākas ar visa cera uzmanīgu izrakšanu no zemes, cenšoties pēc iespējas mazāk bojāt saknes. Vislabāk to darīt ar dārza dakšām, nevis lāpstu. Pēc izrakšanas no saknēm uzmanīgi notīra lieko zemi, lai būtu labāk redzama sakņu sistēma un augšanas punkti. Tas atvieglos cera sadalīšanu.
Cera dalīšanu var veikt ar rokām, uzmanīgi atdalot daļas, vai arī ar asu nazi vai lāpstu, ja cers ir ļoti blīvs. Katrai atdalītajai daļai ir jābūt vismaz dažiem veselīgiem dzinumiem un labi attīstītām saknēm. Pārāk mazas daļas var slikti iedzīvoties vai arī tām būs nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu ziedēšanas vecumu.
Jaunās daļas nekavējoties jāstāda jaunā, iepriekš sagatavotā vietā, ievērojot tos pašus stādīšanas principus kā pieaugušam augam. Pēc iestādīšanas augi ir kārtīgi jāaplej. Ir svarīgi uzturēt augsni pastāvīgi mitru, kamēr jaunie augi pilnībā iesakņojas. Parasti jaunie augi sāk aktīvi augt dažu nedēļu laikā un var uzziedēt jau tajā pašā vai nākamajā gadā.
Pavairošana ar sēklām
Taivānas krupjlijas pavairošana no sēklām ir interesants, bet laikietilpīgāks process. Sēklas vislabāk sēt svaigas, tūlīt pēc to nogatavošanās rudenī. Ja sēklas tiek glabātas, tām ir nepieciešama aukstā stratifikācija, lai pārtrauktu miera periodu un veicinātu dīgšanu. Stratifikācijai sēklas var sajaukt ar mitrām smiltīm vai kūdru un uz 2-3 mēnešiem ievietot ledusskapī.
Sēklas sēj kastītēs vai podiņos, kas piepildīti ar vieglu un barības vielām bagātu substrātu. Sēklas izsēj uz substrāta virsmas un tikai nedaudz nosedz ar smalku augsnes vai smilts kārtiņu. Pēc sēšanas substrāts ir jāsamitrina, izmantojot smidzinātāju, lai neizskalotu sēklas. Lai uzturētu vienmērīgu mitrumu un siltumu, sējumus var pārklāt ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi.
Dīgšanai ir nepieciešama gaisma un siltums, optimālā temperatūra ir ap 16-21°C. Dīgšana var būt nevienmērīga un ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Šajā laikā ir svarīgi uzturēt substrātu pastāvīgi mitru, bet ne slapju. Kad sējeņi ir paaugušies un tiem ir izveidojušās pirmās īstās lapiņas, pārsegu var noņemt.
Kad sējeņi ir pietiekami lieli, lai tos varētu pārstādīt, tos uzmanīgi izpiķē atsevišķos podiņos. Jaunajiem augiem ir jānodrošina gaiša, bet no tiešiem saules stariem pasargāta vieta un regulāra laistīšana. Pastāvīgā vietā dārzā jaunās krupjlijas var izstādīt tikai nākamajā pavasarī, kad tās būs pietiekami nostiprinājušās. Jāņem vērā, ka no sēklām audzēti augi var sākt ziedēt tikai pēc dažiem gadiem.
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir vēl viena metode, kā iegūt jaunus Taivānas krupjlijas stādus, lai gan to izmanto retāk nekā cera dalīšanu. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir vēls pavasaris vai vasaras sākums, pirms ziedpumpuru veidošanās. Spraudeņiem izvēlas veselīgus un spēcīgus dzinumus, kas nav ziedējuši. Tas nodrošina lielāku iespēju, ka spraudenis veiksmīgi apsakņosies.
No izvēlētā dzinuma nogriež aptuveni 4-6 collas garu galotnes spraudeni. Griezumam jābūt slīpam, tieši zem lapu mezgla. Apakšējās lapas no spraudeņa noņem, atstājot tikai dažas lapas augšpusē. Lielās lapas var apgriezt uz pusi, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu un palīdzētu spraudenim saglabāt mitrumu, kamēr veidojas saknes.
Spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā, lai veicinātu ātrāku un spēcīgāku sakņu veidošanos, lai gan tas nav obligāti. Pēc tam spraudeņus sprauž mitrā, labi drenētā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu, podiņu ar spraudeni var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku.
Spraudeņi jānovieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Substrāts visu laiku jāuztur mitrs. Apsakņošanās parasti notiek dažu nedēļu laikā. Kad parādās jauna augšana, tas liecina, ka spraudenis ir apsakņojies. Tad pārsegu var pakāpeniski noņemt, lai augu pieradinātu pie normāliem apstākļiem. Jaunos augus var pārstādīt lielākos podos vai izstādīt dārzā, kad tie ir pietiekami nostiprinājušies.
