Lai Taivānas krupjlija (Tricyrtis formosana) augtu veselīga un katru rudeni priecētu ar saviem neparastajiem ziediem, ir svarīgi nodrošināt tai nepieciešamās barības vielas. Lai gan šis augs nav pārmērīgi prasīgs, pareiza un savlaicīga mēslošana var ievērojami uzlabot tā augšanu, lapotnes kvalitāti un ziedēšanas bagātību. Vislabāk krupjlija jutīsies augsnē, kas ir bagāta ar organiskām vielām, kas atdarina tās dabisko vidi meža zemsedzē. Izpratne par to, kad un kā mēslot, palīdzēs izvairīties no biežākajām kļūdām un nodrošināt augam optimālus apstākļus.
Pirms ķerties pie mēslošanas, ir svarīgi novērtēt augsnes kvalitāti. Ja krupjlija ir iestādīta auglīgā, ar kompostu vai citām organiskām vielām bagātā augsnē, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama pirmajā gadā. Šādā augsnē jau ir pietiekami daudz barības vielu, lai nodrošinātu auga vajadzības. Tomēr, ja augsne ir nabadzīga vai smilšaina, regulāra mēslošana būs nepieciešama, lai kompensētu barības vielu trūkumu.
Vislabākais laiks mēslošanai ir pavasaris, kad augs pamostas no ziemas miera un sāk aktīvi augt. Šajā laikā tam ir nepieciešams papildu “grūdiens”, lai veidotu spēcīgus dzinumus un lapas. Mēslošana aktīvās augšanas sākumā nodrošina, ka augam būs pietiekami daudz enerģijas visai sezonai, ieskaitot ziedēšanas periodu rudenī. Vēlāka mēslošana vasarā parasti nav nepieciešama, ja vien augs neuzrāda acīmredzamas barības vielu trūkuma pazīmes.
Ir svarīgi izvairīties no pārmērīgas mēslošanas, kas var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Pārāk liels barības vielu, īpaši slāpekļa, daudzums var veicināt pārmērīgu lapu augšanu, bet negatīvi ietekmēt ziedēšanu. Augs var izskatīties ļoti kupls un zaļš, bet ziedu būs maz vai to nebūs vispār. Tāpēc vienmēr ir labāk mēslot nedaudz mazāk nekā par daudz, un sekot līdzi ražotāja norādījumiem uz mēslojuma iepakojuma.
Barības vielu nepieciešamības izpratne
Taivānas krupjlijai, tāpat kā vairumam ziedošu daudzgadīgo augu, ir nepieciešams līdzsvarots barības vielu komplekss. Galvenie makroelementi, kas nepieciešami augam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedpumpuru veidošanai un enerģijas pārnesei augā. Kālijs stiprina auga vispārējo veselību, uzlabo tā izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem apstākļiem, kā arī veicina ziedu kvalitāti.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem, augam ir nepieciešami arī sekundārie elementi, piemēram, kalcijs, magnijs un sērs, kā arī dažādi mikroelementi, piemēram, dzelzs, mangāns un cinks. Auglīgā, ar organiskām vielām bagātā augsnē parasti ir pietiekami daudz šo papildu elementu. Tomēr, ja tiek izmantoti tikai sintētiskie minerālmēsli, var rasties mikroelementu deficīts.
Vislabākais veids, kā nodrošināt krupjlijai visas nepieciešamās barības vielas, ir regulāri uzlabot augsni ar organisko materiālu. Komposts, lapu trūdvielas un labi satrūdējuši kūtsmēsli satur plašu barības vielu spektru sabalansētā formā. Šie materiāli arī uzlabo augsnes struktūru, veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību un palīdz uzturēt optimālu pH līmeni.
Barības vielu trūkumu var noteikt pēc auga izskata. Piemēram, dzeltenas lapas var liecināt par slāpekļa trūkumu, savukārt vāja ziedēšana un sarkanīgi violeta lapu nokrāsa var norādīt uz fosfora deficītu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka līdzīgus simptomus var izraisīt arī citi faktori, piemēram, nepareiza laistīšana vai slimības. Tāpēc pirms papildu mēslošanas ir svarīgi izvērtēt visus iespējamos cēloņus.
Pareizā mēslojuma izvēle
Taivānas krupjlijai vispiemērotākais ir sabalansēts kompleksais mēslojums, kurā slāpekļa, fosfora un kālija attiecība (N-P-K) ir līdzīga, piemēram, 10-10-10 vai 14-14-14. Šāds mēslojums nodrošina vienmērīgu visu galveno barības vielu piegādi. Vislabāk ir izvēlēties lēnas iedarbības granulēto mēslojumu, kas barības vielas atbrīvo pakāpeniski vairāku mēnešu garumā. Tas nodrošina pastāvīgu barošanu un samazina risku “apdedzināt” auga saknes ar pārāk augstu mēslojuma koncentrāciju.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Organiskie mēslošanas līdzekļi ir lieliska un videi draudzīga alternatīva. Tirgū ir pieejami dažādi granulēti vai šķidri organiskie mēslojumi, kas ražoti uz kūtsmēslu, komposta vai citu dabisku materiālu bāzes. Tie ne tikai baro augu, bet arī uzlabo augsnes dzīvotspēju, veicinot slieku un citu derīgo organismu darbību. Organiskie mēslojumi parasti iedarbojas lēnāk, bet to iedarbība ir ilgstošāka.
Šķidros mēslojumus, kas paredzēti ziedošiem augiem, var izmantot, ja nepieciešams ātrs rezultāts, piemēram, ja augs izrāda acīmredzamas barības vielu trūkuma pazīmes. Tos atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukcijām un lieto laistīšanas laikā. Tomēr šķidrā mēslošana jāsaprot kā “ātrā palīdzība”, nevis kā pastāvīgs barošanas risinājums. Pārmērīga to lietošana var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē.
Mēslojot ir svarīgi ievērot principu “mazāk ir vairāk”. Vienmēr sāciet ar mazāku devu, nekā norādīts instrukcijā, un novērojiet auga reakciju. Ja augs izskatās veselīgs un labi aug, tad papildu mēslošana, iespējams, nav nepieciešama. Vislabākā barošanas stratēģija ir veselīgas augsnes uzturēšana, nevis mēģinājumi labot problēmas ar ķīmiskiem mēslošanas līdzekļiem.
Mēslošanas grafiks
Vispārējs ieteikums ir mēslot Taivānas krupjliju vienu reizi gadā, agrā pavasarī. Tas ir laiks, kad augs sāk veidot jaunus dzinumus un lapas, un tam ir vislielākā nepieciešamība pēc barības vielām. Pavasara mēslošana ar lēnas iedarbības granulēto mēslojumu parasti ir pietiekama visai sezonai. Mēslojuma granulas vienmērīgi izkaisa ap auga pamatni, izvairoties no tiešas saskares ar stublājiem, un viegli iestrādā augsnes virskārtā.
Ja augsne ir ļoti nabadzīga, var būt nepieciešama otra mēslošanas reize vasaras sākumā. Šajā gadījumā var izmantot pusi no pavasara devas. Jāizvairās no mēslošanas vēlā vasarā vai rudenī, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest līdz ziemai un var apsalt. Vēlīna mēslošana var arī aizkavēt auga ieiešanu ziemas miera periodā.
Augiem, kas tiek audzēti podos vai konteineros, mēslošana ir nepieciešama biežāk nekā tiem, kas aug dārzā. Tas ir tāpēc, ka ierobežotajā augsnes tilpumā barības vielas tiek izlietotas un izskalotas daudz ātrāk. Konteineru augus var mēslot ar lēnas iedarbības mēslojumu pavasarī vai arī regulāri, ik pēc 4-6 nedēļām aktīvās augšanas periodā, izmantojot atšķaidītu šķidro mēslojumu.
Pirms mēslošanas augsnei ap augu ir jābūt mitrai. Mēslošana uz sausas augsnes var sabojāt saknes. Tāpēc pirms mēslojuma lietošanas augu ieteicams kārtīgi aplaistīt. Pēc granulētā mēslojuma iestrādāšanas augu vēlreiz nedaudz aplaista, lai palīdzētu granulām sākt šķīst un barības vielām nonākt līdz saknēm.
Organiskās mēslošanas metodes
Organiskā mēslošana ir visefektīvākais un dabai draudzīgākais veids, kā nodrošināt Taivānas krupjliju ar barības vielām. Komposts ir viena no labākajām organiskajām mēslojuma iespējām. Tas satur plašu barības vielu klāstu, uzlabo augsnes struktūru un veicina veselīgu mikroorganismu vidi. Katru pavasari ap augu uzklājot 2-3 cm biezu komposta kārtu, jūs nodrošināsiet tam lēnu un pastāvīgu barības vielu piegādi.
Labi satrūdējuši kūtsmēsli ir vēl viens lielisks organisko barības vielu avots. Ir svarīgi izmantot tikai labi sadalījušos kūtsmēslus, jo svaigi kūtsmēsli var “apdedzināt” auga saknes un saturēt nezāļu sēklas. Kūtsmēslus, tāpat kā kompostu, iestrādā augsnē ap augu pavasarī. Tie ir īpaši bagāti ar slāpekli, tāpēc ir jāuzmanās, lai nepārdozētu.
Lapu trūdkomposts ir vēl viena vērtīga organiskā viela, ko var izmantot kā mēslojumu un mulču. Tas ir viegls, labi saglabā mitrumu un lēnām sadaloties atbrīvo barības vielas. Rudenī savāktās lapas var kompostēt atsevišķi, un nākamajā gadā izmantot kā augsnes ielabotāju. Krupjlija, kas ir meža augs, īpaši labi reaģē uz šādu dabisku mēslojumu.
Papildus šiem pamatmateriāliem, var izmantot arī citus organiskos mēslojumus, piemēram, kaulu miltus (bagāti ar fosforu), asins miltus (bagāti ar slāpekli) vai koksnes pelnus (bagāti ar kāliju). Tomēr šie mēslojumi jālieto uzmanīgi un tikai tad, ja ir skaidrs, ka augsnē trūkst konkrētā elementa. Visbiežāk pilnībā pietiek ar regulāru komposta vai kūtsmēslu iestrādāšanu.
Barības vielu deficīta atpazīšana
Lai gan pareizi koptām krupjlijām barības vielu deficīts ir reti sastopams, ir noderīgi zināt, kā atpazīt tā pazīmes. Visbiežāk sastopamā problēma ir slāpekļa trūkums, kas izpaužas kā vispārēja auga augšanas palēnināšanās un apakšējo, vecāko lapu dzeltēšana. Lapas kļūst gaiši zaļas, pēc tam dzeltenas, un galu galā nokrīt. Šādā gadījumā var palīdzēt ātras iedarbības slāpekli saturošs mēslojums.
Fosfora trūkums var izpausties kā vāja sakņu sistēmas attīstība, aizkavēta augšana un nabadzīga ziedēšana. Raksturīga pazīme ir arī lapu krāsas maiņa – tās var iegūt tumši zaļu, zilganu vai pat sarkanīgi violetu nokrāsu. Fosfora deficītu var novērst, izmantojot mēslojumu ar augstāku fosfora saturu, piemēram, kaulu miltus.
Kālija trūkums bieži vien vispirms parādās uz vecākajām lapām. To malas kļūst dzeltenas, pēc tam brūnas un sausas, izskatās kā apdegušas. Augs kļūst arī mazāk izturīgs pret slimībām un sausumu. Koksnes pelni ir labs dabiskais kālija avots, bet tie jālieto uzmanīgi, jo tie paaugstina augsnes pH līmeni.
Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, pirmais solis ir pārbaudīt citus iespējamos cēloņus, piemēram, laistīšanas režīmu un augsnes drenāžu. Ja šie faktori ir kārtībā, tad var apsvērt papildu mēslošanu. Tomēr vislabākā stratēģija ir profilakse – uzturēt augsni veselīgu un auglīgu, regulāri to papildinot ar organiskām vielām. Tas palīdzēs izvairīties no barības vielu deficīta un nodrošinās jūsu krupjliju veselību un skaistumu daudzu gadu garumā.
