Lai gan Taivānas krupjlija (Tricyrtis formosana) nav augs, kam nepieciešama regulāra un sarežģīta formējošā apgriešana, daži atzarošanas paņēmieni var palīdzēt uzturēt tā veselību, veicināt labāku ziedēšanu un saglabāt kārtīgu izskatu dārzā. Apgriešana galvenokārt ir saistīta ar veco, atmirušo daļu noņemšanu un auga sakopšanu pēc sezonas beigām. Pareizi veikta atzarošana var palīdzēt novērst slimību izplatību un stimulēt spēcīgāku jauno dzinumu augšanu nākamajā pavasarī. Ir svarīgi zināt, kad un kā veikt šos darbus, lai nenodarītu augam kaitējumu.
Galvenais apgriešanas darbs tiek veikts vēlu rudenī vai agrā pavasarī. Šī procedūra ir vairāk sanitāra un estētiska, nevis formējoša. Atšķirībā no krūmiem vai kokiem, krupjlijai nav nepieciešams veidot vainagu vai ierobežot tās izmēru ar regulāru zaru griešanu. Tās dabiskā augšanas forma ir daļa no tās šarma, un to parasti nevajadzētu mainīt. Tomēr, noņemot vecās daļas, mēs palīdzam augam koncentrēt enerģiju jauno dzinumu veidošanai.
Dažreiz var būt nepieciešama neliela apgriešana arī augšanas sezonas laikā. Piemēram, ja kāds stublājs ir nejauši nolūzis vai to ir sabojājuši kaitēkļi, to vajadzētu nogriezt līdz veselīgai vietai. Tāpat ir jānoņem visas lapas, uz kurām parādās slimību pazīmes, piemēram, tumši plankumi. Tas palīdzēs ierobežot slimības izplatību uz citām auga daļām.
Ir svarīgi izmantot asus un tīrus dārza instrumentus, piemēram, šķēres vai nazi. Neasi instrumenti var saspiest un sabojāt auga audus, padarot to uzņēmīgāku pret infekcijām. Pirms lietošanas un pēc tās instrumentus ieteicams dezinficēt ar spirtu vai citu dezinfekcijas līdzekli, īpaši, ja esat griezuši slimus augus. Tas novērsīs slimību pārnešanu no viena auga uz otru.
Kāpēc apgriešana ir nepieciešama
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Taivānas krupjliju apgriež, ir sanitāri apsvērumi. Vecie, atmirstošie stublāji un lapas rudenī var kļūt par patvērumu dažādiem slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem, kas tur var veiksmīgi pārziemot. Sēņu sporas un kaitēkļu olas var saglabāties uz augu atliekām un nākamajā pavasarī inficēt jaunos dzinumus. Nogriežot un iznīcinot vecās auga daļas, mēs ievērojami samazinām šo risku.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Otrs iemesls ir estētika. Pēc stiprām rudens salnām krupjlijas lapotne kļūst brūna, mīksta un nepievilcīga. Nogriežot atmirušos stublājus, dobe izskatās daudz kārtīgāka un tīrāka ziemas periodā. Tas ir īpaši svarīgi, ja krupjlija aug redzamā vietā dārzā. Pavasarī jaunajiem dzinumiem būs vieglāk izspraukties cauri tīrai augsnei, nevis vecu lapu un stublāju mudžeklim.
Apgriešana arī stimulē auga atjaunošanos. Noņemot vecās virszemes daļas, mēs dodam signālu auga sakņu sistēmai, ka ir laiks gatavoties jaunai augšanas sezonai. Pavasarī augs visu savu enerģiju varēs veltīt spēcīgu un veselīgu jauno dzinumu veidošanai no pašas pamatnes. Tas var rezultēties kuplākā cerā un bagātīgākā ziedēšanā.
Lai gan retāk, bet apgriešanu var izmantot arī, lai kontrolētu auga izplatību. Dažas krupjliju šķirnes var lēnām izplesties ar sakneņiem. Ja augs ir sācis ieņemt vairāk vietas, nekā tam paredzēts, pavasarī, dalot ceru, var nogriezt un izņemt nevēlamās daļas. Tomēr šī nav tipiska atzarošana, bet drīzāk pavairošanas un cera atjaunošanas metode.
Kad veikt apgriešanu
Pastāv divi galvenie viedokļi par to, kad vislabāk apgriezt Taivānas krupjliju: rudenī vai pavasarī. Lēmums ir atkarīgs no dārznieka personīgajām vēlmēm un klimatiskajiem apstākļiem. Abām pieejām ir savi plusi un mīnusi. Katrs dārznieks var izvēlēties sev piemērotāko metodi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Rudens apgriešanu veic pēc tam, kad pirmās stiprās salnas ir sabojājušas lapotni un augs ir acīmredzami beidzis savu veģetācijas periodu. Parasti tas notiek vēlu rudenī. Šīs metodes galvenā priekšrocība ir tā, ka dobe tiek sakopta jau rudenī, un pavasarī ir mazāk darba. Tā arī samazina slimību un kaitēkļu pārziemošanas risku.
Pavasara apgriešana nozīmē, ka atmirušie stublāji tiek atstāti uz ziemu un nogriezti tikai agrā pavasarī, pirms sākas jauno dzinumu augšana. Šīs pieejas atbalstītāji uzskata, ka vecie stublāji palīdz aizturēt sniegu, kas kalpo kā papildu izolācija saknēm. Tie var arī nodrošināt ziemas patvērumu dažiem labvēlīgiem kukaiņiem un piešķirt dārzam strukturālu interesi ziemas ainavā.
Neatkarīgi no tā, kuru laiku izvēlaties, ir svarīgi veikt griezumu pareizi. Stublāji jānogriež aptuveni 5-10 cm augstumā virs zemes. Nav ieteicams griezt pārāk zemu, lai netraumētu augšanas pumpurus, kas atrodas tuvu zemes virsmai. Griezumu vislabāk veikt nedaudz slīpi, lai ūdens varētu viegli notecēt un neuzkrātos uz griezuma vietas.
Apgriešanas tehnikas
Galvenā apgriešanas tehnika Taivānas krupjlijai ir vienkārša nogriešana līdz zemei. Vēlu rudenī vai agrā pavasarī visi iepriekšējās sezonas stublāji tiek nogriezti, atstājot īsus celmiņus. Šī ir visizplatītākā un nepieciešamākā apgriešanas metode šim augam. To veic, lai atbrīvotu vietu jaunajai augšanai un uzturētu dārzu tīru.
Augšanas sezonas laikā var tikt veikta sanitārā apgriešana. Tā ietver bojātu, slimu vai kaitēkļu invadētu lapu un stublāju noņemšanu, tiklīdz tie tiek pamanīti. Nogriežot bojāto daļu, ir svarīgi veikt griezumu veselos audos, nedaudz zem bojājuma vietas. Tas palīdzēs apturēt problēmas izplatīšanos. Nogrieztās slimās daļas ir jāsadedzina vai jāizmet, nevis jākompostē.
Noziedējušo ziedu noņemšana (deadheading) krupjlijām parasti nav nepieciešama. To ziedi ir interesanti arī pēc noziedēšanas, un to noņemšana ne vienmēr stimulē jaunu ziedu veidošanos tā, kā tas notiek ar daudziem citiem ziedošiem augiem. Tomēr, ja vēlaties novērst sēklu veidošanos un vēlaties, lai augs veltītu visu enerģiju sakņu stiprināšanai, noziedējušos ziedkātus var nogriezt.
Dažreiz, ja augs ir izaudzis ļoti garš un sāk liekties, var veikt tā saukto “Chelsea chop” metodi. Tas nozīmē, ka vēlu pavasarī vai vasaras sākumā (aptuveni maija beigās) daļa stublāju tiek saīsināta par aptuveni vienu trešdaļu. Tas veicinās sānu dzinumu veidošanos, padarīs augu kuplāku un kompaktāku, un tas ziedēs nedaudz vēlāk, bet uz zemākiem un spēcīgākiem stublājiem. Šo metodi gan jālieto piesardzīgi.
Atzarošana ziemai
Gatavojot Taivānas krupjliju ziemai, galvenais atzarošanas darbs ir virszemes daļas nogriešana. Kā jau minēts, to var darīt rudenī vai pavasarī. Ja izvēlaties rudens apgriešanu, tas jādara pēc tam, kad augs ir pilnībā noslēdzis savu augšanas ciklu. Pāragra apgriešana, kamēr lapas vēl ir zaļas un veic fotosintēzi, var atņemt augam iespēju uzkrāt barības vielas saknēs, kas nepieciešamas pārziemošanai.
Pēc stublāju nogriešanas ir ieteicams uzklāt mulčas kārtu ap auga pamatni. Mulča pasargās sakņu sistēmu un augšanas pumpurus no sala, īpaši bezsniega ziemās. Kā mulču var izmantot sausas lapas, salmus, kūdru vai kompostu. Mulčas slānim vajadzētu būt apmēram 10-15 cm biezam.
Ja izlemjat atstāt stublājus nenogrieztus uz ziemu, pārliecinieties, ka tie ir veselīgi. Atstājot slimus stublājus, jūs radāt infekcijas perēkli nākamajam gadam. Nenogrieztie stublāji var palīdzēt aizturēt sniegu, radot dabisku un efektīvu izolācijas segu. Pavasarī šie vecie stublāji ir jānogriež, pirms parādās jaunie dzinumi, lai atbrīvotu tiem ceļu.
Nogrieztās augu daļas ir pareizi jāutilizē. Ja tās ir veselīgas, tās var likt kompostā. Tomēr, ja ir mazākās aizdomas par slimībām, tās ir jāsadedzina vai jāizmet kopā ar sadzīves atkritumiem, lai neizplatītu potenciālos patogēnus pa visu dārzu. Pareiza augu atlieku apsaimniekošana ir svarīga dārza higiēnas sastāvdaļa.
Apgriešanas instrumenti
Pareizu instrumentu izvēle un uzturēšana ir svarīga, lai apgriešanu veiktu efektīvi un droši gan dārzniekam, gan augam. Taivānas krupjlijas apgriešanai parasti pietiek ar asām dārza šķērēm vai sekatieri. Šie instrumenti ir piemēroti, lai nogrieztu tās salīdzinoši mīkstos, zālainos stublājus.
Ir ļoti svarīgi, lai instrumentu asmeņi būtu asi. Truli asmeņi nevis griež, bet plēš un saspiež augu audus. Šādas brūces dzīst daudz lēnāk un ir kā atvērti vārti dažādām infekcijām. Regulāra instrumentu asināšana ir labs ieradums, kas atmaksājas ar veselīgākiem augiem.
Tīrība ir tikpat svarīga kā asums. Pirms sākat darbu, un it īpaši, pārejot no viena auga pie cita, instrumenti ir jādezinficē. To var viegli izdarīt, noslaukot asmeņus ar spirtā vai balinātāja šķīdumā (1 daļa balinātāja uz 9 daļām ūdens) samitrinātu drānu. Tas novērš sēnīšu, baktēriju un vīrusu pārnešanu.
Pēc darba beigām instrumenti ir jānotīra no augu sulas un netīrumiem, jānosusina un viegli jāieeļļo, lai pasargātu tos no rūsas. Pareizi kopti instrumenti kalpos daudzus gadus un padarīs dārza darbus daudz patīkamākus. Rūpes par instrumentiem ir daļa no rūpēm par dārzu.
