Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka jebkura auga, tostarp spireju, augšanu, attīstību un dekorativitāti. Saules gaisma ir galvenais enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura rezultātā augs ražo organiskās vielas, kas nepieciešamas tā dzīvības procesu uzturēšanai. No apgaismojuma intensitātes un ilguma ir tieši atkarīgs, cik spēcīgs būs krūms, cik koša būs tā lapotne un, pats galvenais, cik bagātīga un krāšņa būs ziedēšana. Lai gan spirejas ir pazīstamas kā samērā pielāgoties spējīgi krūmi, pareizas stādīšanas vietas izvēle, ņemot vērā to gaismas prasības, ir izšķiroša, lai sasniegtu maksimālu dekoratīvo efektu. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim, kāds apgaismojums spirejām ir vispiemērotākais un kā gaismas daudzums ietekmē to izskatu un veselību.
Lielākā daļa spireju sugu un šķirņu ir izteikti gaismmīļi augi. Tās vislabāk aug un visbagātīgāk zied atklātās, saulainās vietās, kur tās saņem vismaz 6-8 stundas tiešas saules gaismas dienā. Pilnā saulē krūmi veido kompaktu, blīvu vainagu, lapas iegūst sugai vai šķirnei raksturīgo piesātināto toni, un ziedēšana ir tik bagātīga, ka dažkārt aiz ziediem gandrīz nav redzamas lapas. Saules gaisma ir īpaši svarīga šķirnēm ar krāsainu lapotni – dzeltenām, sarkanīgām vai raibām lapām. Nepietiekamā apgaismojumā šīs lapas zaudē savu košo krāsu un kļūst blāvi zaļas, tādējādi zaudējot lielu daļu savas dekorativitātes.
Pietiekams apgaismojums ir būtisks ne tikai estētisku apsvērumu dēļ, bet arī auga veselībai. Labi apgaismotās vietās lapas pēc lietus vai rasas ātrāk nožūst, kas ievērojami samazina risku saslimt ar dažādām sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu vai lapu plankumainībām, kuru attīstībai nepieciešams mitrums. Saulainā vietā krūms aug spēcīgāks, un tā dzinumi ir izturīgāki, kas palielina noturību gan pret slimībām, gan kaitēkļiem. Tāpēc, plānojot spireju stādīšanu, vienmēr primāri jāizvēlas visgaišākās un saulainākās vietas dārzā.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka “pilna saule” dažādos reģionos var nozīmēt atšķirīgus apstākļus. Dienvidu reģionos ar ļoti karstu un intensīvu sauli, dažas spireju šķirnes, īpaši tās ar maigākām lapām, dienas karstākajās stundās var ciest no apdegumiem vai pārkaršanas. Šādos apstākļos ideāla varētu būt vieta, kur krūms saņem rīta sauli, bet pēcpusdienas karstumā atrodas vieglā, izkliedētā ēnā, ko met, piemēram, lieli koki ar retu vainagu. Mūsu klimatiskajos apstākļos šī problēma ir mazāk aktuāla, un vairums spireju lieliski jūtas pilnā saulē visas dienas garumā.
Izvēloties vietu, jāņem vērā arī apkārtējie objekti – ēkas, žogi, lieli koki un citi krūmi. Jāparedz, kā mainīsies apgaismojums dienas un gada laikā, un kā tas mainīsies nākotnē, kad apkārtējie augi paaugsies. Sākotnēji saulaina vieta pēc dažiem gadiem var kļūt pārāk ēnaina, ja blakus iestādīts ātri augošs koks. Tāpēc plānošanai jābūt tālredzīgai, lai nodrošinātu spirejai optimālu apgaismojumu ilgtermiņā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Augšana pusēnā
Lai gan ideālie apstākļi spirejām ir pilna saule, daudzas no tām ir pietiekami tolerantiskas, lai spētu augt arī vieglā pusēnā. Pusēna nozīmē, ka augs saņem aptuveni 4-6 stundas tiešas saules gaismas dienā, vai arī atrodas vietā ar izkliedētu gaismu visas dienas garumā, piemēram, zem liela koka ar retu vainagu. Šādos apstākļos spirejas joprojām spēj augt un ziedēt, taču ir jārēķinās ar dažām izmaiņām to izskatā un attīstībā.
Galvenā atšķirība, audzējot spirejas pusēnā, būs mazāk bagātīga ziedēšana. Ziedu skaits būs mazāks, un ziedkopas var būt nedaudz retākas nekā saulē augošiem eksemplāriem. Krūma vainags var veidoties nedaudz skrajāks un izstīdzējušāks, jo zari tieksies uz gaismas pusi. Tas var ietekmēt krūma kompakto, simetrisko formu, kas ir raksturīga daudzām spireju šķirnēm. Lai saglabātu kuplumu, šādiem krūmiem var būt nepieciešama nedaudz spēcīgāka un regulārāka formējošā apgriešana.
Kā jau minēts, šķirnēm ar dekoratīvu, krāsainu lapotni pusēna var būt īpaši nelabvēlīga. Dzeltenlapu šķirnes, piemēram, Spiraea japonica ‘Golden Princess’ vai ‘Goldmound’, ēnā zaudēs savu spilgto, zeltaino toni un kļūs laima zaļas vai pat zaļas. Sarkanlapu šķirnēm krāsa būs mazāk intensīva. Tāpēc, ja galvenais mērķis ir iegūt košus krāsu akcentus dārzā, šīs šķirnes noteikti jāstāda tikai saulainās vietās.
Tomēr ir situācijas, kad pusēna var būt pat vēlama. Piemēram, karstā klimatā viegla noēnošana dienas vidū var pasargāt augu no pārkaršanas un lapu apdegumiem. Arī dažām sugām, kas dabā aug mežmalās vai pamežā, piemēram, Bērzu lapu spirejai (Spiraea betulifolia), viegls noēnojums ir pieņemamāks nekā atklāta, karsta saule. Tāpēc, izvēloties šķirni, ir vērts izpētīt ne tikai tās dekoratīvās īpašības, bet arī tās dabisko izcelsmi un prasības.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Augšana dziļā ēnā
Spireju audzēšana dziļā ēnā, kur augs saņem mazāk nekā 4 stundas tiešas saules gaismas dienā vai atrodas pastāvīgā noēnojumā, piemēram, zem bieziem skujkokiem vai ēku ziemeļu pusē, nav ieteicama. Lai gan augs šādos apstākļos, visticamāk, izdzīvos, tas zaudēs gandrīz visas savas dekoratīvās īpašības. Dziļā ēnā spirejas praktiski neziedēs vai arī veidos tikai dažus, sīkus un neizteiksmīgus ziedus. Tas ir tāpēc, ka ziedpumpuru ieriešanai ir nepieciešams daudz enerģijas, ko augs var iegūt tikai pietiekamā apgaismojumā.
Krūma vainags ēnā kļūs ļoti rets, ar gariem, tieviem un vājiem dzinumiem. Lapas būs sīkas un bālas. Augs izskatīsies nīkulīgs un neveselīgs. Šāda augšana ir saistīta ar parādību, ko sauc par etiolāciju – augs cenšas ar visiem spēkiem tiekties uz gaismas avotu, tērējot visus resursus stumbra pagarināšanai, nevis lapu un sānu zaru attīstībai. Šādi izstīdzējuši dzinumi ir arī ļoti trausli un viegli lūst.
Vēl viena liela problēma, audzējot spirejas ēnā, ir ievērojami paaugstināts risks saslimt ar sēnīšu slimībām. Ēnainā, aizvēja vietā gaiss ir mitrs un stāvošs, un lapas pēc lietus žūst ļoti lēni. Šādi apstākļi ir ideāli piemēroti miltrasas un dažādu lapu plankumainību attīstībai. Novājināts, ēnā augošs krūms ir daudz uzņēmīgāks pret šīm slimībām, un cīnīties ar tām būs daudz grūtāk nekā saulainā, labi vēdināmā vietā.
Ja jūsu dārzā ir tikai ēnainas vietas, bet jūs tik un tā vēlaties audzēt spirejas, ir svarīgi izvēlēties visēncietīgākās sugas. Lai gan neviena spireja nav īsts ēnas augs, dažas sugas, piemēram, jau minētā Bērzu lapu spireja vai Niponas spireja (Spiraea nipponica), spēj paciest lielāku noēnojumu nekā populārās Japānas vai Vanguta spirejas. Tomēr arī šajā gadījumā jārēķinās, ka ziedēšana nebūs tik krāšņa kā saulē. Labāks risinājums būtu izvēlēties citus krūmus, kas dabiski ir pielāgoti augšanai ēnā.
Gaismas ietekme uz dažādām šķirnēm
Spireju ģints ir ļoti daudzveidīga, un dažādām sugām un šķirnēm var būt nedaudz atšķirīgas prasības attiecībā uz apgaismojumu, kas bieži vien ir saistītas ar to dabisko izcelsmes vietu. Piemēram, daudzas populārās Japānas spirejas (Spiraea japonica) šķirnes nāk no atklātām, saulainām pļavām un kalnu nogāzēm, tāpēc tām nepieciešams maksimāls apgaismojums, lai pilnībā parādītu savu krāšņumu. Šajā grupā ietilpst daudzas šķirnes ar dzeltenām un sarkanām lapām, kurām saule ir vitāli svarīga krāsas intensitātei.
Savukārt pavasarī ziedošās spirejas, piemēram, pelēkā spireja (Spiraea x cinerea ‘Grefsheim’) vai Vanguta spireja (Spiraea vanhouttei), arī dod priekšroku saulainām vietām, taču tās ir nedaudz tolerantākas pret nelielu noēnojumu. Tā kā tās zied agri pavasarī, pirms daudzi koki ir pilnībā salapojuši, tās var saņemt pietiekami daudz gaismas arī tad, ja aug zem lieliem lapu kokiem. Tomēr arī šīm šķirnēm ziedēšana būs bagātīgāka un krūms kuplāks, ja tās augs atklātākā vietā.
Šķirnes ar zaļām lapām kopumā ir nedaudz tolerantākas pret ēnu nekā krāsainlapu šķirnes. Zaļajās lapās hlorofila koncentrācija ir augstāka, kas ļauj tām efektīvāk izmantot pieejamo gaismu fotosintēzes procesam. Tāpēc, ja nepieciešams iestādīt spireju vieglā pusēnā, labāk izvēlēties kādu no tradicionālajām šķirnēm ar zaļām lapām, piemēram, Spiraea japonica ‘Anthony Waterer’ vai Spiraea x bumalda ‘Froebelii’. Lai gan arī tās ēnā ziedēs mazāk, tās vismaz saglabās savu lapotnes dekorativitāti.
Izvēloties stādīšanas vietu, jāņem vērā arī krūma izmērs un forma. Augstās un platās spirejas, piemēram, Vanguta spireja, var stādīt kā soliteraugus zāliena vidū, kur tās saņems gaismu no visām pusēm un varēs pilnībā izveidot savu skaisto, arkveida vainagu. Zemās un kompaktās šķirnes, piemēram, Spiraea japonica ‘Little Princess’, ir ideāli piemērotas dobju apmalēm, akmensdārziem vai stādīšanai grupās, kur ir svarīgi nodrošināt, lai tās neaizēnotu augstāki augi.
