Lai gan sniega kalnu eiforbija ir augs, kas lieliski izskatās arī bez īpašas formas veidošanas, mērķtiecīga apgriešana un atgriešana var palīdzēt sasniegt vēl iespaidīgākus rezultātus. Pareizi veikta atgriešana veicina kuplāka, kompaktāka un bagātīgāk zarota krūma veidošanos, kas ir īpaši svarīgi augam, kura galvenā vērtība ir tā dekoratīvā lapotne. Šis process nav sarežģīts, taču ir jāzina, kad un kā to darīt, lai nekaitētu augam un sasniegtu vēlamo efektu. Turklāt, ir jāievēro piesardzība, jo augs izdala kairinošu piensulu.
Galvenais mērķis, kāpēc veic sniega kalnu eiforbijas apgriešanu, ir veicināt sānu dzinumu augšanu. Dabiskos apstākļos augs mēdz augt ar vienu centrālo stublāju, kas var izstiepties garumā un nebūt tik dekoratīvs. Nokniebjot vai nogriežot galveno dzinuma galotni, tiek pārtraukta tā augšana uz augšu un stimulēta “snaudošo” pumpuru attīstība lapu žāklēs zemāk uz stublāja. No šiem pumpuriem attīstās jauni sānu zari, padarot augu apjomīgāku un blīvāku.
Šo procedūru, ko sauc par galotņošanu vai pincēšanu, vislabāk veikt, kad jaunais augs ir sasniedzis apmēram 15-20 centimetru augstumu. Izmantojot asu nazi, šķēres vai vienkārši pirkstus, noņem pašu dzinuma galotnīti ar dažām jaunākajām lapiņām. Šo procesu var atkārtot arī uz jaunizveidotajiem sānu dzinumiem, kad tie ir paaugušies, lai iegūtu vēl zarotāku un sfēriskāku formu. Tomēr ar apgriešanu nevajadzētu aizrauties pārāk vēlu sezonā, jo tas var aizkavēt ziedēšanu un sēklu nogatavošanos.
Apgriešana var būt noderīga arī gadījumos, ja augs ir sācis stīdzēt nepietiekama apgaismojuma dēļ. Nogriežot garos un vārgos dzinumus, tiek veicināta jaunu, spēcīgāku zaru augšana zemāk, padarot augu kompaktāku. Šādā gadījumā gan ir svarīgi ne tikai apgriezt augu, bet arī novērst cēloni – pārvietot to uz gaišāku vietu, ja tas ir iespējams. Bez pietiekamas gaismas arī jaunie dzinumi augs vāji.
Sanitārā apgriešana
Visas augšanas sezonas laikā ir svarīgi veikt sanitāro apgriešanu, kas ir būtiska auga kopšanas sastāvdaļa, lai uzturētu tā veselību un estētisko izskatu. Šī apgriešana ietver visu bojāto, slimību skarto, nodzeltējušo vai nokaltušo lapu un zaru noņemšanu. Šādu augu daļu atstāšana var kļūt par infekciju perēkli, kur attīstās sēnītes un baktērijas, kas var izplatīties uz veselajām auga daļām. Laicīga to noņemšana ir svarīgs profilakses pasākums.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sanitārā apgriešana arī uzlabo gaisa cirkulāciju auga iekšienē. Ja krūms ir ļoti blīvs, tā centrā var uzkrāties mitrums, radot labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas vai pelēkās puves, attīstībai. Izgriežot dažus iekšējos zarus, kas krustojas vai aug pārāk tuvu viens otram, tiek nodrošināta labāka gaisa kustība, un lapas pēc lietus vai laistīšanas ātrāk nožūst. Tas palīdz uzturēt augu veselīgu.
Veicot sanitāro apgriešanu, ir svarīgi izmantot asus un tīrus instrumentus. Neasi instrumenti var saspiest un traumēt auga audus, padarot tos uzņēmīgākus pret infekcijām. Pirms lietošanas un pēc katra auga apgriešanas instrumentus ieteicams dezinficēt ar spirtu vai speciālu dezinfekcijas līdzekli, lai nepārnestu slimību ierosinātājus no viena auga uz citu. Griezumus veic tīrus un gludus, pēc iespējas tuvāk veselajiem audiem.
Regulāri apskatot savus augus un laicīgi noņemot bojātās daļas, jūs ne tikai palīdzat tiem saglabāt veselību, bet arī novirzāt auga enerģiju jaunu, veselīgu dzinumu un lapu veidošanai, nevis tās tērēšanai bojāto daļu uzturēšanai. Tas veicina spēcīgāku augšanu un bagātīgāku lapotni, kas ir galvenais sniega kalnu eiforbijas krāšņums. Šis vienkāršais kopšanas paņēmiens var būtiski uzlabot jūsu augu izskatu.
Piesardzības pasākumi
Strādājot ar sniega kalnu eiforbiju un veicot jebkāda veida apgriešanu, ir jāievēro īpaša piesardzība, jo augs pieder eiforbiju dzimtai, kuras pārstāvjiem raksturīga baltas, lipīgas piensulas izdalīšanās. Šī sula ir toksiska un var izraisīt spēcīgu ādas kairinājumu, apsārtumu, niezi un pat dermatītu, īpaši cilvēkiem ar jutīgu ādu. Tādēļ, veicot apgriešanu, obligāti jāvalkā aizsargcimdi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ir svarīgi arī izvairīties no sulas nonākšanas acīs, jo tas var izraisīt nopietnu iekaisumu un pat īslaicīgus redzes traucējumus. Strādājot ieteicams valkāt aizsargbrilles, īpaši, ja tiek griezti lielāki zari. Ja sula tomēr nejauši nonāk acīs, tās nekavējoties un ilgstoši jāskalo ar lielu daudzumu tīra, vēsa ūdens un jāmeklē medicīniskā palīdzība. Sula nedrīkst nonākt arī mutē vai uz gļotādām.
Ja piensula nokļūst uz ādas, skartā vieta nekavējoties rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un siltu ūdeni. Nav ieteicams pieskarties sejai vai citām ķermeņa daļām ar nemazgātām rokām pēc darba ar augu. Pēc apgriešanas rūpīgi jānotīra arī darbarīki, jo piensula uz tiem sacietē un var tos sabojāt, kā arī saglabāt savas kairinošās īpašības.
Šo iemeslu dēļ ir svarīgi informēt arī citus ģimenes locekļus, īpaši bērnus, par auga potenciālo bīstamību. Bērniem un mājdzīvniekiem nevajadzētu ļaut lauzt auga zarus vai lapas. Lai gan šī auga īpašība prasa piesardzību, tā vienlaikus ir arī dabiska aizsardzība pret dažādiem dzīvniekiem, piemēram, briežiem un trušiem, kuri parasti no tā izvairās.
Apgriešana sezonas beigās
Tā kā Latvijas klimatā sniega kalnu eiforbija visbiežāk tiek audzēta kā viengadīgs augs, specifiska apgriešana rudenī, gatavojot to ziemai, parasti nav nepieciešama. Pēc pirmajām spēcīgajām rudens salnām auga virszemes daļa nosalst, zaudē savu dekorativitāti un kļūst brūna un neglīta. Šajā brīdī augu atliekas ir vienkārši jānovāc no dobes. To var izdarīt, nogriežot stublājus pie zemes līmeņa vai izraujot visu augu ar saknēm.
Augu atlieku savākšana rudenī ir svarīgs sanitārs pasākums. Atstājot tās dobē pa ziemu, tiek radīta labvēlīga vide dažādu slimību ierosinātāju (sēnīšu sporu) un kaitēkļu (olu vai kūniņu stadijā) pārziemošanai. Pavasarī šie patogēni un kaitēkļi var inficēt jaunos stādījumus. Tādēļ rūpīga dobes sakopšana rudenī palīdz nodrošināt veselīgāku sākumu nākamajai dārza sezonai.
Savāktās augu atliekas var kompostēt, ja tās sezonas laikā nav bijušas inficētas ar slimībām. Ja uz augiem ir bijušas manāmas slimību pazīmes, piemēram, miltrasa vai lapu plankumi, tad drošāk tās ir sadedzināt vai izmest sadzīves atkritumos, lai neizplatītu infekciju caur kompostu. Rūpīga dārza higiēna ir viens no integrētās augu aizsardzības pamatprincipiem.
Ja sniega kalnu eiforbija tiek audzēta konteinerā un ir plānots to pārziemināt telpās, tad pirms ienešanas iekšā to var nedaudz apgriezt. Šajā gadījumā var saīsināt dzinumus apmēram par vienu trešdaļu, lai padarītu augu kompaktāku un vieglāk novietojamu uz palodzes. Šāda apgriešana arī samazina ūdens iztvaikošanu caur lapām un palīdz augam vieglāk adaptēties istabas apstākļiem. Griezumus veic tieši virs lapu mezgla, no kura pavasarī varēs attīstīties jauni dzinumi.
Ziedu noņemšana
Sniega kalnu eiforbijas ziedi paši par sevi nav īpaši dekoratīvi – tie ir sīki, zaļganbalti un neizteiksmīgi. Galvenais auga krāšņums slēpjas tieši seglapās un lapās ar balto apmali, kas ieskauj šos ziedus. Daži dārznieki praktizē ziedu noņemšanu (deadheading), lai novirzītu auga enerģiju lapotnes, nevis sēklu veidošanai. Tiek uzskatīts, ka tas var pagarināt auga dekoratīvo periodu un veicināt kuplākas lapotnes augšanu.
Tomēr šī prakse sniega kalnu eiforbijas gadījumā nav plaši izplatīta un tās efektivitāte nav viennozīmīgi pierādīta. Tā kā ziedi ir daļa no kopējās kompozīcijas, kas veido “sniegoto” galotni, to noņemšana var pat mazināt kopējo vizuālo efektu. Lielākā daļa dārznieku ļauj augam ziedēt dabiski, jo tas netraucē lapu dekorativitātei. Ziedu noņemšana var būt ļoti darbietilpīga, un, ņemot vērā auga indīgo piensulu, arī nepatīkama.
Ja jūsu mērķis ir ievākt sēklas nākamajam gadam, tad ziedu noņemšana, protams, nav pieļaujama. Šādā gadījumā ir jāļauj ziediem noziedēt un attīstīties sēklu pogaļām. Sēklas nogatavojas vasaras beigās un rudenī, un ir svarīgi sekot līdzi to attīstībai, lai nepalaistu garām īsto ievākšanas brīdi. Pogaļām ir jākļūst sausām un brūnām, pirms tās tiek novāktas.
Galu galā lēmums par ziedu noņemšanu ir katra paša dārznieka ziņā. Ja vēlaties eksperimentēt, varat mēģināt noņemt ziedus vienam augam un salīdzināt tā attīstību ar citu, kam ziedi tika atstāti. Tomēr kopumā var teikt, ka sniega kalnu eiforbija ir augs, kas neprasa obligātu ziedu noņemšanu, un tas izskatās lieliski arī tad, ja tam ļauj augt un attīstīties dabiski, veicot tikai galotņošanu sākuma stadijā un regulāru sanitāro kopšanu.
