Skaistās sirdszālītes, kas pazīstama ar savu botānisko nosaukumu Dicentra formosa, stādīšana un pavairošana ir process, kas pat iesācējam dārzkopībā nesagādās lielas grūtības. Šis apburošais augs ar saviem unikālajiem sirdsveida ziediem spēj jebkuram dārzam piešķirt romantisku un nedaudz pasakainu noskaņu. Lai veiksmīgi iedzīvinātu šo augu savā dārzā, ir svarīgi zināt dažus pamatprincipus par pareizu stādīšanas laiku, vietas izvēli un augsnes sagatavošanu. Tāpat, zinot efektīvākās pavairošanas metodes, ir iespējams viegli palielināt šo skaisto augu skaitu savā dārzā vai dalīties tajos ar draugiem un kaimiņiem, tādējādi izplatot šo pavasara skaistumu.
Pareiza stādīšanas laika izvēle ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai auga ieaugšanai. Vislabākais laiks skaistās sirdszālītes stādīšanai ir pavasaris, kad augsne jau ir nedaudz iesilusi un vairs nedraud spēcīgas salnas, vai arī rudens, apmēram četras līdz sešas nedēļas pirms zemes sasalšanas. Pavasara stādīšana ļauj augam labi iesakņoties un nostiprināties pirms vasaras karstuma, savukārt rudens stādīšana dod tam iespēju izveidot spēcīgu sakņu sistēmu pirms ziemas miera perioda, lai pavasarī varētu ātri sākt augt. Stādus, kas audzēti konteineros, var stādīt praktiski visu sezonu, taču karstākajā vasaras periodā būs nepieciešama īpaši rūpīga laistīšana.
Pirms ķerties pie stādīšanas, ir rūpīgi jāizvēlas piemērota vieta un jāsagatavo augsne. Skaistā sirdszālīte dod priekšroku daļēji noēnotai vai pilnībā ēnainai vietai, kas pasargāta no asajiem pusdienas saules stariem. Augsnei jābūt irdenai, auglīgai un labi drenētai, bet tajā pašā laikā spējīgai saglabāt mitrumu. Pirms stādīšanas augsne jāuzrok apmēram lāpstas dziļumā, attīrot to no nezālēm un to saknēm. Ieteicams augsni bagātināt ar kompostu, labi sadalījušies kūtsmēsliem vai lapu trūdu, kas uzlabos gan augsnes struktūru, gan nodrošinās augu ar nepieciešamajām barības vielām.
Pats stādīšanas process ir vienkāršs. Jāizrok stādīšanas bedre, kas ir aptuveni divas reizes platāka par auga sakņu kamolu un tikpat dziļa. Augs uzmanīgi jāizņem no poda, cenšoties netraumēt saknes, un jāievieto bedres centrā. Sakņu kamola augšējai daļai jāatrodas vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu vai nedaudz augstāk. Bedre jāaizpilda ar sagatavoto augsni, viegli to pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas. Pēc iestādīšanas augs ir kārtīgi jāaplaista, lai augsne labi piekļautos saknēm. Lai saglabātu mitrumu un nomāktu nezāles, ap stādu ieteicams uzklāt apmēram 5 cm biezu mulčas kārtu.
Stādīšanas vietas izvēle
Pareizas vietas izvēle ir izšķiroša, lai skaistā sirdszālīte augtu veselīga un krāšņi ziedētu. Šis augs ir tipisks ēnas un pusēnas dārzu iemītnieks, jo tā dabiskā vide ir mežmalas un mitras, ēnainas nogāzes. Tāpēc dārzā tam vislabāk piemērota vieta, kas saņem rīta sauli, bet dienas karstākajā laikā, no pusdienlaika līdz vēlam pēcpusdienam, atrodas ēnā. Ideāla būtu vieta zem lieliem lapu kokiem, kas veido vieglu, filtrētu ēnu, vai ēku ziemeļu pusē. Tieši, spilgti saules stari var apdedzināt auga smalkās lapas un izraisīt priekšlaicīgu ziedu nobiršanu un miera perioda iestāšanos.
Svarīgs faktors ir arī augsnes mitrums. Lai gan augam nepatīk stāvošs ūdens, kas var izraisīt sakņu puvi, tas ir diezgan mitrumprasīgs, īpaši aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā. Tāpēc izvēlētajai vietai jāspēj noturēt mitrumu, bet vienlaikus jānodrošina laba drenāža. Vislabākā būs trūdvielām bagāta mālsmilts vai smilšmāla augsne. Vietas ar smagu, blīvu māla augsni vai, gluži pretēji, ar ļoti smilšainu un ātri izžūstošu augsni nebūs piemērotas, ja vien tās netiks pamatīgi ielobotas ar organiskiem materiāliem, piemēram, kompostu, kas uzlabos gan drenāžu, gan mitruma saglabāšanas spēju.
Jāņem vērā arī aizsardzība no vēja. Skaistās sirdszālītes ziedkāti ir diezgan trausli un var viegli lūzt stiprā vējā. Tāpēc ieteicams izvēlēties no valdošajiem vējiem pasargātu vietu, piemēram, pie žoga, dzīvžoga, ēkas sienas vai lielāku un izturīgāku augu grupas aizsegā. Aizvēja vieta ne tikai pasargās augu no mehāniskiem bojājumiem, bet arī palīdzēs radīt nedaudz siltāku mikroklimatu, kas var veicināt agrāku ziedēšanas sākumu pavasarī.
Plānojot stādīšanas vietu, ir vērts padomāt par to, kā sirdszālīte izskatīsies kopējā dārza ainavā. Tā lieliski iederas dabiska stila dārzos, akmensdārzos un ziemciešu dobēs. Tā kā pēc noziedēšanas tās virszemes daļa pakāpeniski atmirst, ir prātīgi to stādīt blakus augiem, kas vasaras otrajā pusē sasniedz savu maksimālo dekorativitāti un var nomaskēt atbrīvojušos vietu. Lieliski kaimiņi būs hostas, papardes, astilbes un rodžersijas, kuriem ir līdzīgas prasības attiecībā uz gaismu un mitrumu.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Pavairošana ar cera dalīšanu ir visvienkāršākā, ātrākā un populārākā metode, kā iegūt jaunus skaistās sirdszālītes stādus. Šī metode ne tikai ļauj iegūt jaunus augus, bet arī palīdz atjaunot vecus, pārāk saaugušus cerus, veicinot to vitalitāti un ziedēšanas kvalitāti. Vislabākais laiks cera dalīšanai ir agrs pavasaris, tiklīdz parādās pirmie asni, bet augs vēl nav sācis strauji augt, vai arī rudenī, pēc tam, kad lapotne ir sākusi dzeltēt un atmirt. Pavasara dalīšana parasti ir veiksmīgāka, jo augam ir visa sezona priekšā, lai labi iesakņotos jaunajā vietā.
Process sākas ar rūpīgu mātesauga izrakšanu. Ar dārza dakšām vai lāpstu jārok pietiekami plašā lokā ap ceru, lai pēc iespējas mazāk traumētu sakneņus. Pēc izrakšanas no saknēm uzmanīgi jānotraisa liekā zeme, lai labāk varētu saskatīt sakņu struktūru un augšanas pumpurus. Tas ļaus vieglāk noteikt labākās vietas, kur ceru dalīt. Reizēm ceru var sadalīt ar rokām, uzmanīgi atdalot daļas vienu no otras. Ja cers ir ļoti blīvs, var izmantot asu nazi vai lāpstu, lai to sadalītu.
Katram jaunajam stādam, ko iegūst dalīšanas procesā, ir jābūt vismaz vienam vai vairākiem veselīgiem augšanas pumpuriem un labai sakņu sistēmas daļai. Jo lielāka būs atdalītā daļa, jo ātrāk tā ieaugsies un, iespējams, uzziedēs jau tajā pašā vai nākamajā gadā. Pārāk mazas daļas var neieaugties vai arī tām būs nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu ziedēšanas briedumu. Griezuma vietas var apstrādāt ar kokogles pulveri, lai novērstu puves veidošanos, lai gan tas nav obligāti.
Iegūtās daļas nekavējoties jāstāda jaunā, iepriekš sagatavotā vietā tādā pašā dziļumā, kādā auga mātesaugs. Pēc iestādīšanas jaunie stādi ir kārtīgi jāaplaista, un augsne ap tiem jānosedz ar mulčas kārtu, lai saglabātu mitrumu. Pirmajās nedēļās pēc pārstādīšanas ir svarīgi regulāri sekot līdzi augsnes mitrumam, neļaujot tai izžūt, kamēr augs pilnībā nav iesakņojies. Šī metode garantē, ka jaunie augi būs identiski mātesaugam, saglabājot visas šķirnes īpašības.
Pavairošana ar spraudeņiem
Skaistās sirdszālītes pavairošana ar spraudeņiem ir vēl viena efektīva metode, kas ļauj iegūt jaunus augus, īpaši, ja nav vēlēšanās vai iespējas rakt ārā un dalīt visu ceru. Šo metodi var veikt pavasarī, kad jaunie dzinumi ir sasnieguši apmēram 10-15 centimetru garumu. Spraudeņus vislabāk ņemt no cera pamatnes, cenšoties atdalīt tos ar nelielu “papēdīti” – nelielu sakneņa daļu pie dzinuma pamatnes. Šis “papēdītis” satur augšanas hormonus, kas veicina ātrāku un veiksmīgāku apsakņošanos.
Pēc spraudeņu iegūšanas no tiem jānoņem apakšējās lapas, atstājot tikai dažas augšējās, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu. Spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās stimulējošā pulverī, lai paātrinātu sakņu veidošanos, taču skaistā sirdszālīte parasti apsakņojas labi arī bez tā. Sagatavotos spraudeņus sprauž iepriekš sagatavotā substrātā – podiņos vai kastītēs, kas pildītas ar vieglu, mitru un gaisu caurlaidīgu maisījumu, piemēram, kūdras un smilts vai perlīta maisījumu. Substrātam jābūt labi samitrinātam, bet ne slapjam.
Lai nodrošinātu spraudeņiem nepieciešamo augsto gaisa mitrumu, kas ir būtisks veiksmīgai apsakņošanai, podiņi vai kastītes jāpārklāj ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla vāku, izveidojot mini siltumnīcu. Šī siltumnīca regulāri jāvēdina, lai novērstu pelējuma veidošanos. Konteineri ar spraudeņiem jānovieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Optimālā temperatūra apsakņošanai ir ap 18-20 grādiem pēc Celsija. Substrāts jāuztur pastāvīgi viegli mitrs.
Apsakņošanās parasti notiek 3-4 nedēļu laikā. Pazīme, ka spraudeņi ir apsakņojušies, ir jaunu lapiņu parādīšanās, kas liecina, ka augs ir sācis augt. Pēc apsakņošanās var sākt pakāpeniski pieradināt jaunos augus pie āra apstākļiem, arvien biežāk noņemot pārsegu. Kad jaunie stādiņi ir pietiekami spēcīgi, tos var pārstādīt lielākos podos vai tieši dobē. Šī metode prasa nedaudz vairāk pacietības nekā cera dalīšana, bet ļauj iegūt lielāku skaitu jaunu augu no viena mātesauga, to būtiski netraumējot.
Pavairošana ar sēklām
Skaistās sirdszālītes pavairošana ar sēklām ir visilgākais un darbietilpīgākais process, un to parasti izmanto selekcionāri jaunu šķirņu iegūšanai vai gadījumos, kad nav pieejami stādi vai mātesaugs. Ir svarīgi zināt, ka no veikalā pirktām vai pašu ievāktām sēklām izaudzētie augi var neatbilst mātesauga šķirnes īpašībām, īpaši, ja tās ievāktas no hibrīdām šķirnēm. Tomēr, ja vēlaties eksperimentēt, šī var būt interesanta pieredze. Sēklas vislabāk sēt uzreiz pēc to nogatavošanās vasaras sākumā, jo tās ātri zaudē dīgtspēju.
Sēklām ir nepieciešama aukstuma stratifikācija, lai tās uzdīgtu. Tas nozīmē, ka tām jāpārcieš aukstuma periods, kas imitē ziemas apstākļus. Sējot sēklas rudenī tieši augsnē, šis process notiks dabiski. Ja sēklas tiek sētas pavasarī telpās, tās pirms sējas jāsamaisa ar mitru smilti vai vermikulītu, jāieliek plastmasas maisiņā un jātur ledusskapī apmēram 6-8 nedēļas. Pēc stratifikācijas perioda beigām sēklas var sēt kastītēs ar vieglu un mitru sēšanas substrātu.
Sēklas sēj uz substrāta virsmas un tikai nedaudz pārklāj ar smilti vai substrātu, jo dīgšanai tām nepieciešama gaisma. Sējumus uztur mitrus, apsmidzinot ar ūdeni, un pārklāj ar stiklu vai plēvi, lai nodrošinātu nemainīgu mitrumu. Kastītes novieto gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros, uzturot aptuveni 13-15 grādu temperatūru. Dīgšana var būt nevienmērīga un ilgt no viena līdz pat sešiem mēnešiem, tāpēc ir nepieciešama pacietība.
Kad sējeņi ir paaugušies un tiem ir izveidojies pirmais īsto lapu pāris, tos var uzmanīgi izpiķēt atsevišķos podiņos. Jaunie stādiņi ir jāturpina audzēt aizsargātos apstākļos, līdz tie kļūst pietiekami spēcīgi, lai tos varētu izstādīt dārzā. Parasti tas notiek nākamajā pavasarī. Jāatceras, ka no sēklām audzētas sirdszālītes sāks ziedēt tikai otrajā vai trešajā gadā pēc iesēšanas. Šī metode prasa laiku un pūles, bet var sniegt lielu gandarījumu, redzot augu izaugam no mazas sēkliņas.
