Samtenes ir iecienītas dārznieku vidū ne tikai to košās ziedēšanas un vienkāršās kopšanas dēļ, bet arī to spējas dēļ atbaidīt daudzus kaitēkļus. To sakņu izdalījumi efektīvi cīnās ar augsnē dzīvojošām nematodēm, un asais aromāts nepatīk daudziem lidojošiem kukaiņiem. Tomēr, neskatoties uz šo dabisko aizsardzību, arī samtenes nav pilnībā pasargātas no visām slimībām un kaitēkļiem. Nepiemēroti augšanas apstākļi, piemēram, pārmērīgs mitrums, sabiezināti stādījumi vai barības vielu trūkums, var novājināt augus un padarīt tos uzņēmīgus pret dažādām problēmām. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga veselīgu un krāšņu samteņu audzēšanai.
Biežāk sastopamās sēnīšu slimības
Viena no izplatītākajām slimībām, kas var skart samtenes, ir pelēkā puve (Botrytis cinerea). Šī sēnīšu slimība visbiežāk attīstās vēsā un mitrā laikā, kā arī pārāk blīvos stādījumos, kur ir slikta gaisa cirkulācija. Pirmās pazīmes ir brūni, ūdeņaini plankumi uz lapām, ziedlapiņām un stublājiem. Vēlāk šajās vietās attīstās raksturīga pelēka, pūkaina apsarme. Slimība ātri izplatās, īpaši pa bojātiem vai noziedējušiem augu audiem.
Lai novērstu pelēkās puves attīstību, ir svarīgi ievērot pareizu agrotehniku. Stādi samtenes ar pietiekamu atstarpi, lai nodrošinātu labu gaisa kustību ap augiem. Laisti no rīta un lej ūdeni tieši uz augsnes, izvairoties no lapotnes slapināšanas. Regulāri noņem noziedējušos ziedus un bojātās lapas, jo tie ir potenciāls infekcijas avots. Ja slimība jau ir parādījusies, nekavējoties nogriez un iznīcini (nesaliec kompostā) visas inficētās auga daļas. Smagas infekcijas gadījumā var lietot atbilstošus fungicīdus.
Miltrasa ir vēl viena sēnīšu slimība, kas var parādīties uz samtenēm, īpaši vasaras beigās, kad ir siltas dienas un vēsas, mitras naktis. Tā izpaužas kā balta, miltaina apsarme uz lapu virspuses, kas izskatās, it kā lapas būtu apkaisītas ar miltiem. Spēcīgas infekcijas gadījumā lapas var deformēties, dzeltēt un priekšlaicīgi nobirt. Lai gan miltrasa parasti nenogalina augu, tā novājina to un bojā dekoratīvo izskatu.
Profilaksei ir svarīga laba gaisa cirkulācija un izvairīšanās no pārmērīgas mēslošanas ar slāpekli, kas veicina mīkstu, uzņēmīgu lapu augšanu. Ja parādās pirmās slimības pazīmes, var mēģināt augus apsmidzināt ar kādu no tautas līdzekļiem, piemēram, piena sūkalu vai sodas šķīdumu. Ja infekcija izplatās, var izmantot sēru saturošus vai citus piemērotus fungicīdus. Ir svarīgi rīkoties ātri, lai ierobežotu slimības izplatību.
Sakņu un stublāja pamatnes slimības
Sakņu puve ir nopietna problēma, ko parasti izraisa pārmērīga laistīšana un slikta augsnes drenāža. Kad augsne ir pastāvīgi slapja, saknēm trūkst skābekļa, tās sāk atmirt un kļūst par vieglu mērķi dažādām augsnē mītošām patogēnām sēnēm (piemēram, Pythium, Phytophthora). Auga virszemes daļas sāk nīkuļot, lapas dzeltē un vīst, pat ja augsne ir mitra. Izraujot šādu augu, var redzēt, ka tā saknes ir kļuvušas brūnas, mīkstas un viegli atraujas.
Labākā cīņa ar sakņu puvi ir profilakse. Pirms stādīšanas nodrošini labu drenāžu, smagās māla augsnēs iestrādājot smilti un kompostu. Laisti samtenes mēreni, ļaujot augsnes virskārtai nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Nekad neļauj augiem, kas aug podos, ilgstoši stāvēt ūdenī. Ja sakņu puve jau ir sākusies, glābt augu ir ļoti grūti. Var mēģināt to pārstādīt jaunā, sausā un gaisa caurlaidīgā substrātā, pirms tam apgriežot visas bojātās saknes, taču panākumi nav garantēti.
“Melnā kājiņa” ir slimība, kas galvenokārt apdraud samteņu dēstus. To izraisa dažādas augsnes sēnes, kas inficē jauno stādu stublāja pamatni pie augsnes virsmas. Inficētā vieta kļūst tumša, ūdeņaina un tieva, kā rezultātā stāds nolīgst un iet bojā. Slimības attīstību veicina pārāk biezs sējums, pārmērīgs mitrums, vēsa temperatūra un nepietiekama gaisa cirkulācija.
Lai izvairītos no “melnās kājiņas”, sējai izmanto tikai sterilu substrātu. Nesēj sēklas pārāk biezi un nodrošini labu ventilāciju, tiklīdz parādās pirmie dīgsti. Laisti uzmanīgi, vēlams no rīta, un neļauj substrātam būt pārāk slapjam. Ja pamani pirmos slimības skartos dēstus, nekavējoties tos izņem kopā ar apkārtējo augsni, lai apturētu slimības izplatīšanos. Var mēģināt atlikušos veselos dēstus aplaistīt ar vāju kālija permanganāta šķīdumu, kam piemīt dezinficējošas īpašības.
Kaitēkļi, kas apdraud samtenes
Lai gan samtenes atbaida daudzus kaitēkļus, daži tomēr ir atraduši veidu, kā tām kaitēt. Viens no visbiežākajiem un ēdelīgākajiem viesiem, īpaši pavasarī, ir gliemeži un kailgliemeži. Tie īpaši iecienījuši jauno samteņu dēstu mīkstās lapas un var tos nograuzt līdz pat zemei vienas nakts laikā. Par to klātbūtni liecina neregulāras formas caurumi lapās un spīdīgas gļotu takas uz augiem un augsnes.
Cīņai ar gliemežiem var izmantot dažādas metodes. Var veidot barjeras ap dobēm, izkaisot sasmalcinātas olu čaumalas, pelnus, zāģu skaidas vai speciālas granulas. Efektīva metode ir gliemežu lamatas – zemē ieraktas bļodiņas ar alu vai rūgušiem augļiem, kurās kaitēkļi salien un noslīkst. Gliemežus var arī nolasīt ar rokām, vislabāk to darīt vakaros vai pēc lietus, kad tie ir visaktīvākie. Uzturot dobes tīras un bez lieka mitruma, samazināsies gliemežu slēptuvju skaits.
Karstā un sausā laikā samtenes var apdraudēt tīklērces. Šie sīkie, zirnekļveidīgie kaitēkļi parasti dzīvo lapu apakšpusē un sūc augu sulu. Par to klātbūtni liecina sīki, dzeltenīgi punktiņi uz lapām, kas vēlāk saplūst, un lapas kļūst blāvas, zaudē krāsu un nokalst. Spēcīgas invāzijas gadījumā starp lapām un dzinumiem var redzēt smalku tīmekli. Tīklērces strauji vairojas augstā temperatūrā un zemā gaisa mitrumā.
Lai apkarotu tīklērces, svarīgi ir regulāri pārbaudīt augus, īpaši lapu apakšpuses. Ja invāzija ir neliela, var mēģināt kaitēkļus noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu. Palīdz arī gaisa mitruma paaugstināšana, regulāri apsmidzinot augus ar ūdeni. Ja tas nelīdz, var izmantot dabīgus insekticīdus, piemēram, zaļo ziepju šķīdumu vai nīma eļļu. Smagākos gadījumos jālieto speciāli akaricīdi.
Citas iespējamās problēmas
Dažreiz uz samtenēm var parādīties laputis. Šie mazie, parasti zaļi vai melni kukaiņi pulcējas kolonijās uz jauno dzinumu galotnēm un lapu apakšpusēm, sūcot augu sulu. To darbības rezultātā lapas un dzinumi deformējas, augšana tiek kavēta. Laputis izdala arī lipīgu šķidrumu, ko sauc par “medus rasu”, uz kura var attīstīties melnā kvēpsarma.
Laputis var noskalot ar ūdens strūklu vai apkarot, apsmidzinot ar zaļo ziepju vai spirta un ūdens šķīdumu. Dabiskie ienaidnieki, piemēram, mārītes un to kāpuri, ir ļoti efektīvi laputu iznīcinātāji, tāpēc ir vērts veicināt to klātbūtni dārzā. Arī samteņu specifiskā smarža daļēji atbaida laputis, tāpēc nopietnas invāzijas uz tām ir salīdzinoši retas.
Reizēm samteņu lapās var novērot gaišus, līkumotus celiņus – tās ir lapu minieru kāpuru atstātās pēdas. Pieaugušas mušas iedēj oliņas lapu audos, un izšķīlušies kāpuri pārtiek no lapas mīkstuma, veidojot šīs “raktuves”. Lai gan nelieli bojājumi nav bīstami, spēcīga invāzija var bojāt auga izskatu un samazināt fotosintēzes spējas. Bojātās lapas ieteicams noplēst un iznīcināt, lai pārtrauktu kaitēkļu attīstības ciklu.
Visbeidzot, dažas problēmas var nebūt saistītas ar slimībām vai kaitēkļiem, bet gan ar fizioloģiskiem traucējumiem. Piemēram, lapu dzeltēšana var liecināt par barības vielu, īpaši slāpekļa, trūkumu. Vāja ziedēšana, bet kupla lapotne var norādīt uz slāpekļa pārbagātību augsnē. Lapu galu apdegšana var būt pārmēslošanas vai sāļu uzkrāšanās pazīme. Rūpīga auga novērošana un augšanas apstākļu analīze palīdzēs noteikt patieso problēmas cēloni un atrast pareizo risinājumu.
Profilakse – labākā aizsardzība
Labākais veids, kā pasargāt samtenes no slimībām un kaitēkļiem, ir profilakse. Spēcīgi un veselīgi augi, kas aug tiem piemērotos apstākļos, ir daudz izturīgāki pret dažādām problēmām. Sāc ar kvalitatīvu sēklu vai stādu izvēli. Pārliecinies, ka stādi ir veselīgi, bez slimību pazīmēm vai kaitēkļiem. Izvēlies savam dārzam piemērotas, izturīgas šķirnes.
Nodrošini optimālus augšanas apstākļus. Stādi samtenes saulainā vietā ar labi drenētu augsni. Ievēro pareizu stādīšanas attālumu, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju. Laisti pareizi – no rīta, pie saknēm, un izvairies no pārlaistīšanas. Mēslo sabalansēti, nepārspīlējot ar slāpekli. Mulčēšana palīdzēs saglabāt mitrumu, nomākt nezāles un uzturēt veselīgāku augsnes vidi.
Regulāri uzraugi savus stādījumus. Vismaz reizi nedēļā rūpīgi apskati augus, pievēršot uzmanību lapu apakšpusēm, ziediem un stublājiem. Jo ātrāk pamanīsi problēmu, jo vieglāk to būs atrisināt. Nekavējoties noņem un iznīcini visas slimās vai kaitēkļu invadētās augu daļas. Uzturi dobes tīras no nezālēm un augu atliekām, kas var kalpot par patvērumu kaitēkļiem un slimību ierosinātājiem.
Veicini dārza bioloģisko daudzveidību. Audzējot dažādus augus, tu piesaistīsi derīgos kukaiņus – mārītes, zeltactiņas, plēsējblaktis, kas palīdzēs kontrolēt kaitēkļu populāciju. Samteņu stādīšana blakus dārzeņiem ir lielisks piemērs jauktajiem stādījumiem, kas sniedz labumu visiem augiem. Atceries, ka veselīgs dārzs ir ekosistēma, kurā daba pati palīdz uzturēt līdzsvaru.
