Samtenes ar savām košajām krāsām un vieglo audzēšanu ir vienas no populārākajām viengadīgajām puķēm dārzos. Tomēr, tuvojoties rudenim, daudziem dārzniekiem rodas jautājums – vai ir iespējams saglabāt šos saulainos ziedus līdz nākamajai sezonai? Standarta atbilde ir nē, jo samtenes pēc savas dabas ir viengadīgi augi, kas nav pielāgoti aukstiem ziemas apstākļiem un pēc pirmajām nopietnajām salnām iet bojā. Tomēr pastāv dažas metodes, kā saglabāt konkrētu šķirni vai pagarināt tās mūžu, pārnesot augus telpās. Šis process prasa zināmas pūles un ne vienmēr ir veiksmīgs, taču tas var būt interesants eksperiments aizrautīgiem puķu mīļotājiem.
Samteņu dzīves cikls un salcietība
Lai izprastu, kāpēc samteņu pārziemināšana nav standarta prakse, ir svarīgi saprast to dabisko dzīves ciklu. Samtenes nāk no siltākiem reģioniem Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kur tās aug kā viengadīgi vai īsmūža daudzgadīgi augi. Mūsu klimatiskajā joslā tās tiek audzētas tikai kā viengadīgie augi. Tas nozīmē, ka viss to dzīves cikls – no sēklas uzdīgšanas līdz sēklu nogatavināšanai – norit vienas augšanas sezonas laikā.
Šo augu fizioloģija nav paredzēta, lai izturētu temperatūru zem nulles. Pat vieglas salnas var nopietni bojāt lapas un ziedus, padarot tos brūnus un nespodrus. Spēcīgāks sals pilnībā iznīcina auga virszemes daļas, un, tā kā sakņu sistēma arī nav salcietīga, viss augs iet bojā. Tāpēc atklātā laukā Latvijas apstākļos samtenes nevar pārziemot nekādā veidā, pat ar piesegšanu.
To viengadīgais raksturs ir arī iemesls, kāpēc tās tik bagātīgi zied visas vasaras garumā. Auga galvenais mērķis ir saražot pēc iespējas vairāk sēklu, lai nodrošinātu sugas turpināšanos. Tieši tāpēc regulāra noziedējušo ziedu noņemšana stimulē arvien jaunu pumpuru veidošanos – augs cenšas kompensēt zaudēto iespēju ražot sēklas. Tuvojoties rudenim, auga dzīvības spēki dabiski sāk izsīkt.
Ņemot vērā šos faktus, vienkāršākais un visizplatītākais veids, kā nodrošināt samteņu klātbūtni dārzā arī nākamgad, ir katru pavasari tās audzēt no jauna – vai nu no pašu ievāktām, vai veikalā pirktām sēklām. Šī metode ir uzticama, viegli īstenojama un katru gadu ļauj sākt ar jauniem, spēcīgiem augiem, kā arī dod iespēju eksperimentēt ar dažādām šķirnēm un krāsām.
Augu pārnešana telpās
Ja tomēr ir vēlme mēģināt saglabāt kādu īpaši skaistu vai retu samtenes šķirni, vienīgā iespēja ir pārnest augu ziemot telpās. Šis process ir jāveic pirms pirmajām rudens salnām, kamēr augs vēl ir pilnā sparā un veselīgs. Vislabāk pārziemošanai ir piemēroti kompakti, podos augoši augi, jo tos ir vieglāk pārvietot un tiem jau ir izveidojusies piemērota sakņu sistēma. Ja augs aug dobē, to var mēģināt uzmanīgi izrakt.
Izvēlies visveselīgāko un spēcīgāko augu. Ja tas aug dobē, izroc to ar pēc iespējas lielāku sakņu kamolu, cenšoties minimāli traumēt saknes. Pārstādi augu atbilstoša izmēra podā ar labu drenāžu, izmantojot svaigu, kvalitatīvu puķu zemi. Pēc pārstādīšanas augu kārtīgi aplaisti. Pirms nešanas telpās ir ļoti svarīgi rūpīgi pārbaudīt, vai uz auga nav kaitēkļu, piemēram, laputu, tīklērču vai baltblusiņu, jo telpās tie var strauji savairoties un inficēt arī citus istabas augus.
Pārejas periods ir ļoti svarīgs. Nenes augu uzreiz no āra siltās, labi apkurinātās telpās. Vēlams to dažas dienas paturēt vēsākā, gaišā vietā, piemēram, uz stiklotas verandas vai gaišā garāžā, lai tas varētu pakāpeniski aklimatizēties. Pēkšņas temperatūras un gaismas apstākļu izmaiņas var izraisīt šoku, kā rezultātā augs var nomest lapas un ziedus.
Apsver arī auga apgriešanu. Pirms nešanas telpās samtenes var nedaudz apgriezt, saīsinot dzinumus apmēram par vienu trešdaļu. Tas palīdzēs augam labāk pārciest pārstādīšanas stresu, samazinās mitruma iztvaikošanu un veicinās kompaktāka krūma veidošanos. Noņem arī visus vecos ziedus un bojātās lapas.
Ziemošanas apstākļi telpās
Lai samtenes sekmīgi pārziemotu telpās, ir jānodrošina tām piemēroti apstākļi, kas atšķiras no tiem, kādi nepieciešami aktīvās augšanas periodā. Vissvarīgākais faktors ir gaisma. Samtenēm ir nepieciešams ļoti daudz gaismas, tāpēc augs jānovieto uz visgaišākās palodzes, vēlams dienvidu pusē. Tomēr pat visgaišākajā logā ziemas mēnešos dabiskās gaismas var būt par maz. Tāpēc ideāli būtu nodrošināt papildu apgaismojumu ar fitolampu, kas degtu vismaz 10-12 stundas dienā.
Temperatūrai ziemošanas periodā jābūt mērenai, bet ne karstai. Optimālā temperatūra ir ap 10-15°C. Karstā un sausā centrālapkures gaisā augi jutīsies slikti, ātri izstīdzēs, kļūs vārgi un uzņēmīgi pret kaitēkļiem, īpaši tīklērcēm. Vēsa, gaiša veranda, ziemas dārzs vai neapkurināta, bet no sala pasargāta istaba būtu daudz piemērotāka vieta.
Laistīšanai ziemas periodā jābūt ļoti mērenai. Tā kā auga augšanas procesi ir palēnināti, tam nepieciešams daudz mazāk ūdens. Laista tikai tad, kad augsnes virskārta ir apžuvusi, un izvairās no pārlaistīšanas, kas var ātri izraisīt sakņu puvi. Pirms katras laistīšanas reizes pārbaudi augsnes mitrumu. Mēslošana ziemas mēnešos nav nepieciešama vispār.
Regulāri pārbaudi augu, vai tam neuzmetas kaitēkļi. Sausais telpu gaiss ir īpaši labvēlīgs tīklērcēm. Lai paaugstinātu gaisa mitrumu, var periodiski apsmidzināt gaisu ap augu vai novietot blakus trauku ar ūdeni. Ja pamani kaitēkļus, nekavējoties rīkojies, lai tie neizplatītos. Jārēķinās, ka pat ar vislabāko kopšanu augs ziemā neizskatīsies tik krāšņi kā vasarā – tas var nedaudz izstīdzēt un ziedēt mazāk vai nemaz.
Alternatīvas metodes šķirnes saglabāšanai
Ja pilnvērtīga auga pārziemināšana šķiet pārāk sarežģīta vai nav piemērotu apstākļu, pastāv arī citas, vienkāršākas metodes, kā saglabāt iepatikušos šķirni līdz nākamajam pavasarim. Viena no tām ir sēklu ievākšana. Šī ir tradicionāla un visuzticamākā metode. Rudenī ļauj dažiem no skaistākajiem ziediem pilnībā nogatavoties un izžūt uz auga. Kad ziedkopas kļuvušas sausas un brūnas, ievāc tās, izlobi sēklas un uzglabā tās sausā, vēsā vietā līdz pavasarim.
Tomēr jāņem vērā, ka šī metode ir efektīva tikai šķirnēm, kas nav hibrīdi (F1). No hibrīdo šķirņu sēklām izaugušie pēcnācēji var nesaglabāt mātesauga īpašības – tie var atšķirties pēc krāsas, ziedu formas un auguma. Tāpēc, ja vēlies saglabāt konkrētu hibrīdo šķirni, labāka metode būs spraudeņu ņemšana.
Rudenī, pirms salnām, no veselīga mātesauga var nogriezt vairākus spraudeņus – apmēram 8-10 cm garus dzinumus bez ziedpumpuriem. No spraudeņu apakšas noņem lapas un liek tos apsakņoties ūdenī vai vieglā, mitrā substrātā. Lai nodrošinātu augstu gaisa mitrumu, podiņu ar spraudeni var pārklāt ar caurspīdīgu maisiņu. Kad spraudeņi ir apsakņojušies, tos audzē kā jaunus stādiņus uz gaišas, vēsas palodzes visas ziemas garumā, nodrošinot papildu apgaismojumu.
Pavasarī no šiem pārziemojušajiem jaunajiem augiem var atkal ņemt spraudeņus, lai pavairotu tos lielākā skaitā, vai arī ļaut tiem augt lielākiem, lai izstādītu dārzā. Šī metode garantē, ka jaunie augi būs pilnīgi identiski mātesaugam. Lai gan arī šis process prasa rūpes, tas aizņem mazāk vietas un bieži vien ir veiksmīgāks nekā mēģinājums pārziemināt lielu, pieaugušu augu.
