Gaisma ir viens no svarīgākajiem vides faktoriem, kas nosaka augu augšanu, attīstību un ziedēšanu. Samtenes, kas cēlušās no saulainajiem Meksikas un Centrālamerikas reģioniem, ir izteikti gaismu mīloši augi. Lai tās pilnvērtīgi attīstītos, veidotu kompaktu, spēcīgu ceru un priecētu ar bagātīgu ziedu rotu, tām ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu saules gaismas daudzumu. Izpratne par samteņu gaismas prasībām ir izšķiroša, izvēloties tām piemērotāko vietu dārzā un nodrošinot optimālus apstākļus to audzēšanai. Nepietiekams apgaismojums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc samtenes neattaisno uz tām liktās cerības.
Saules gaismas nozīme samteņu attīstībā
Saule ir galvenais enerģijas avots gandrīz visai dzīvībai uz Zemes, un augiem tā ir vitāli nepieciešama fotosintēzes procesam. Fotosintēzes laikā augi, izmantojot saules gaismas enerģiju, no ūdens un oglekļa dioksīda ražo organiskās vielas – cukurus, kas kalpo kā barība un enerģija to augšanai, ziedēšanai un sēklu ražošanai. Samtenēm, kā jau ātri augošiem un bagātīgi ziedošiem viengadīgiem augiem, ir nepieciešams daudz enerģijas, tāpēc pietiekams saules gaismas daudzums ir kritiski svarīgs.
Pilnā saulē augošas samtenes veido spēcīgus, zarotus un kompaktus cerus. To stublāji ir izturīgi, lapas – tumši zaļas un veselīgas. Saules gaisma stimulē ziedpumpuru veidošanos, tādēļ labi apgaismotā vietā augi zied daudz agrāk, bagātīgāk un ilgstošāk. Arī ziedu krāsas saulē ir daudz intensīvākas un košākas. Gaisma ir nepieciešama ne tikai fotosintēzei, bet tā regulē arī daudzus citus augšanas procesus, piemēram, sēklu dīgšanu un diennakts ritmu.
Tieša saules gaisma arī palīdz uzturēt augus veselīgus, samazinot sēnīšu slimību risku. Saule ātri nožāvē rasu un lietus ūdeni no lapām, tādējādi radot nelabvēlīgus apstākļus tādu slimību kā miltrasas vai pelēkās puves attīstībai. Tāpat saulaina un atklāta vieta parasti ir labāk vēdināma, kas vēl vairāk samazina slimību izplatīšanās iespēju.
Gaismas intensitāte ietekmē arī auga formu. Spilgtā gaismā augs saņem signālu, ka resursi ir pietiekami, un tas var atļauties zaroties un veidot plašu lapotni. Savukārt, ja gaismas ir par maz, augs sāk “meklēt” gaismu, tiecoties uz augšu. Šo parādību sauc par etiolāciju – augi izstīdzē, to stublāji kļūst gari, vāji un trausli, bet lapas – mazākas un bālākas.
Optimālā atrašanās vieta dārzā
Ņemot vērā samteņu izteikto gaismas mīlestību, ideālā vieta to stādīšanai dārzā ir tāda, kas saņem pilnu saules gaismu vismaz 6 līdz 8 stundas dienā. Pilna saule nozīmē tiešus, nefiltrētus saules starus lielāko dienas daļu. Parasti vislabākās vietas ir dārza dienvidu vai dienvidrietumu pusē, kur nav ēnas no ēkām, lieliem kokiem vai blīviem krūmiem. Šādos apstākļos samtenes parādīs visu savu potenciālu.
Samtenes ir lieliski piemērotas saulainu dobju apmalēm, akmensdārziem, puķu podiem un balkona kastēm, kas novietotas saulainā pusē. Tās ir arī neaizstājamas kompanjonaugi dārzeņu dobēs, piemēram, blakus tomātiem, gurķiem vai kartupeļiem, jo šīm kultūrām arī ir nepieciešama pilna saule. Stādot samtenes jauktajās dobēs, ir svarīgi ņemt vērā to augstumu, lai tās neaizēnotu zemākus, gaismu mīlošus augus, un otrādi – lai augstāki kaimiņi neaizēnotu pašas samtenes.
Izvēloties vietu, jānovērtē, kā ēnas mainās dienas laikā un sezonas gaitā. Vieta, kas ir saulaina no rīta, pēcpusdienā var atrasties ēnā, un otrādi. Lai gan rīta saule ir ļoti vērtīga, īpaši svarīga ir pēcpusdienas saule, kas ir intensīvākā. Tāpēc, ja ir jāizvēlas, priekšroka jādod vietai, kas ir saulaina dienas vidū un pēcpusdienā.
Ja jūsu dārzā nav vietas ar pilnu sauli visas dienas garumā, samtenes spēs paciest arī nelielu daļēju noēnojumu. Tomēr šādā gadījumā jārēķinās ar sekām. Augi, kas saņem mazāk par 6 stundām tiešas saules gaismas dienā, visticamāk, būs nedaudz garāki, ar retāku lapotni un ziedēs mazāk bagātīgi. Jo lielāka ēna, jo izteiktākas būs šīs atšķirības.
Augšana daļējā noēnojumā
Lai gan pilna saule ir ideāls scenārijs, samtenes ir pielāgoties spējīgi augi un var augt arī daļējā noēnojumā. Daļējs noēnojums nozīmē apmēram 4 līdz 6 stundas tiešas saules gaismas dienā, vai arī filtrētu gaismu caur retu koku lapotni visas dienas garumā. Šādos apstākļos samtenes joprojām augs un ziedēs, taču to sniegums nebūs tik iespaidīgs kā pilnā saulē.
Galvenā problēma, ar ko saskaras samtenes ēnainākās vietās, ir jau minētā etiolācija. Augi stiepsies uz gaismas pusi, to stublāji kļūs garāki un vājāki, kas var prasīt nepieciešamību tos balstīt, īpaši augstākajām šķirnēm. Ziedēšana būs mazāk intensīva, un ziedu var būt mazāk. Ziedēšanas sākums var arī aizkavēties salīdzinājumā ar saulē augošiem eksemplāriem.
Daļēja ēna var būt pat noderīga ļoti karstā klimatā vai karstās vasaras dienās, jo tā pasargā augus no apdegšanas un pārmērīga karstuma stresa dienas vidū. Viegls pēcpusdienas noēnojums var palīdzēt saglabāt augsnē mitrumu ilgāk un pasargāt ziedu krāsas no izbalēšanas. Tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos, kur vasaras parasti nav pārlieku karstas, pilna saule gandrīz vienmēr ir labākā izvēle.
Ja jūsu dārzā pieejamas tikai daļēji noēnotas vietas, bet jūs tik un tā vēlaties audzēt samtenes, izvēlieties zemākas un kompaktākas šķirnes. Tām būs mazāka tendence izstīdzēt un gāzties. Jāpievērš arī pastiprināta uzmanība slimību profilaksei, jo ēnainākās un mitrākās vietās ir lielāks sēnīšu slimību risks. Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju un izvairieties no pārmērīgas laistīšanas.
Gaismas prasības dēstu audzēšanas laikā
Pietiekams apgaismojums ir kritiski svarīgs ne tikai pieaugušiem augiem dobē, bet arī dēstu audzēšanas posmā telpās. Patiesībā, šajā stadijā gaisma ir pat vēl svarīgāka, lai izaudzētu spēcīgus un veselīgus stādus. Tūlīt pēc sadīgšanas jaunajiem samteņu dēstiem ir nepieciešama maksimāli intensīva gaisma. Ja gaismas trūks, tie momentāni sāks stīdzēt garumā, kļūstot tievi, trausli un neizturīgi.
Dēstu audzēšanai jāizvēlas visgaišākā palodze, kas ideālā gadījumā atrodas mājas dienvidu pusē. Tomēr pat uz dienvidu palodzes pavasara sākumā dabiskās gaismas dienas garums un intensitāte var būt nepietiekama, lai izaudzētu kvalitatīvus stādus. Tāpēc ļoti ieteicams ir izmantot papildu apgaismojumu ar speciālām augu lampām jeb fitolampām.
Fitolampas nodrošina augiem nepieciešamo gaismas spektru un intensitāti. Tās jānovieto tuvu dēstiem, apmēram 5-10 cm attālumā virs to galotnēm, un, stādiem augot, lampas augstums jāregulē. Papildu apgaismojums jānodrošina 12-16 stundas diennaktī. Tas ļaus izaudzēt kompaktus, spēcīgus stādus ar labi attīstītu sakņu sistēmu, kas pēc izstādīšanas dārzā ātri ieaugsies un sāks ziedēt.
Pirms izstādīšanas ārā dēsti, kas audzēti telpās, ir pakāpeniski jāpieradina ne tikai pie zemākas temperatūras, bet arī pie tiešas saules gaismas. Šo procesu sauc par norūdīšanu. Sākumā stādus iznes ārā uz dažām stundām vietā, kas pasargāta no tiešiem saules stariem. Pakāpeniski atrašanās laiku saulē pagarina, līdz augi ir pilnībā adaptējušies āra apstākļiem. Pēkšņa izlikšana tiešā saulē var izraisīt lapu apdegumus.
