Samtenes ir pazīstamas ar savu spēju veidot kuplus, bagātīgi ziedošus cerus gandrīz bez jebkādas īpašas iejaukšanās. Tomēr, pielietojot dažas vienkāršas apgriešanas un formēšanas tehnikas, ir iespējams vēl vairāk uzlabot to izskatu, veicināt bagātīgāku ziedēšanu un pagarināt tās periodu. Lai gan samteņu apgriešana nav obligāta procedūra, tā var būt ļoti noderīga, lai kontrolētu auga izmēru, veidotu vēlamo formu un uzturētu to veselīgu un koptu visas sezonas garumā. Pareizi un laikā veikta apgriešana var pārvērst parastu samteņu stādījumu par īstu dārza rotu.
Galotņošana kuplāka cera veidošanai
Viena no efektīvākajām tehnikām, lai veicinātu samteņu zarošanos un veidotu kuplāku, kompaktāku ceru, ir galotņošana. Šis process ietver galvenā dzinuma galotnes nokniebšanu vai nogriešanu jaunā auga attīstības stadijā. Kad galvenā augšanas pumpura galotne tiek noņemta, augs tiek stimulēts attīstīt sānu dzinumus no zemāk esošajiem lapu žāklīšu pumpuriem. Rezultātā viena galvenā stublāja vietā attīstās vairāki sānu zari, padarot augu daudz biezāku un zarotāku.
Labākais laiks galotņošanai ir tad, kad jaunais samtenes stāds ir sasniedzis apmēram 10-15 cm augstumu un tam ir izveidojušies vairāki īsto lapu pāri. Process ir ļoti vienkāršs – ar pirkstiem vai asām, tīrām šķērēm nokniebj pašu auga galotnīti, apmēram 1-2 cm garumā, tieši virs kāda lapu pāra. Ir svarīgi veikt griezumu virs lapu mezgla, jo tieši no šī mezgla attīstīsies jaunie sānu dzinumi.
Galotņošana ir īpaši ieteicama vidēji augstajām un augstajām samteņu šķirnēm, piemēram, ‘Tagetes erecta’ sugām, kurām ir tendence veidot vienu spēcīgu centrālo stublāju. Bez galotņošanas šie augi var izaugt gari un nedaudz kaili apakšdaļā. Pēc galotnes noņemšanas tie veidos daudz kuplāku un noapaļotāku krūmu. Zemajām un jau dabiski zarotajām šķirnēm, piemēram, daudzām ‘Tagetes patula’ šķirnēm, galotņošana nav tik nepieciešama, taču arī tām tā var palīdzēt izveidot vēl blīvāku ceru.
Jāņem vērā, ka galotņošana nedaudz aizkavēs pirmā zieda parādīšanos, jo augam vispirms ir jāvelta enerģija jauno sānu dzinumu audzēšanai. Tomēr šī nelielā aizkavēšanās ilgtermiņā atmaksājas ar daudz lielāku ziedu skaitu, jo katrs jaunais sānu zars veidos savus ziedpumpurus. Tādējādi kopējais ziedēšanas apjoms būs ievērojami lielāks, un augs izskatīsies daudz dekoratīvāk.
Nobriedušo ziedu noņemšana (atziedēšana)
Regulāra noziedējušo ziedu noņemšana ir vissvarīgākā apgriešanas procedūra, kas jāveic visas sezonas garumā. Tās mērķis ir novērst sēklu veidošanos un novirzīt auga enerģiju jaunu ziedpumpuru radīšanai. Kad samtenes zieds ir noziedējis un sāk vīst, auga dabiskais instinkts ir ražot sēklas. Šis process patērē ļoti daudz enerģijas, kas citādi tiktu izmantota jaunu ziedu veidošanai. Noņemot vecos ziedus, mēs “piemānām” augu, liekot tam domāt, ka tā misija – vairošanās – vēl nav pabeigta.
Atziedēšanas process ir vienkāršs un ātrs. Tiklīdz pamanāt, ka zieds sāk zaudēt krāsu un vīst, to nepieciešams nokniebt vai nogriezt. Vislabāk ir nogriezt visu ziedkātu līdz pirmajam lapu pārim vai sānu zaram. Ja atstāsiet tikai tukšu ziedkātu, tas izskatīsies nepievilcīgi un joprojām patērēs daļu auga resursu. Šo darbu ieteicams veikt regulāri, vismaz reizi nedēļā, rūpīgi apskatot savus stādījumus.
Šī procedūra ne tikai veicina ilgstošāku un bagātīgāku ziedēšanu, bet arī uzlabo auga kopējo izskatu, saglabājot to kārtīgu un pievilcīgu. Vecās, pūstošās ziedgalvas, īpaši mitrā laikā, var kļūt par infekcijas perēkli pelēkajai puvei un citām sēnīšu slimībām. Laicīga to noņemšana palīdz uzturēt augu veselību un samazina slimību risku.
Tuvojoties sezonas beigām, rudenī, varat pārtraukt noziedējušo ziedu noņemšanu tiem augiem, no kuriem vēlaties ievākt sēklas nākamajam gadam. Atstājiet dažas no lielākajām un skaistākajām ziedgalvām, lai tās pilnībā nogatavojas un izžūst uz auga. Kad tās kļuvušas sausas un trauslas, sēklas būs gatavas ievākšanai un uzglabāšanai.
Formējošā un sanitārā apgriešana
Dažreiz, īpaši vasaras vidū, samtenes var izaugt pārāk lielas, sākt gāzties vai zaudēt savu formu. Šādos gadījumos var veikt vieglu formējošo apgriešanu. Ar šķērēm var saīsināt pārāk garos un izspūrušos dzinumus, piešķirot augam kompaktāku un kārtīgāku formu. Vislabāk ir griezt dzinumus tieši virs kāda lapu mezgla, lai veicinātu jaunu zaru veidošanos. Šāda apgriešana var būt nepieciešama, ja augi sāk traucēt citiem stādījumiem vai aizaugt celiņus.
Formējošā apgriešana var kalpot arī kā atjaunojoša procedūra. Ja vasaras vidū augs izskatās noguris, izstīdzējis un zied mazāk, to var apgriezt diezgan radikāli – saīsinot visus dzinumus par apmēram vienu trešdaļu vai pat pusi. Pēc šādas apgriešanas augs ir labi jāaplaista un jāmēslo ar ziedošiem augiem paredzētu mēslojumu. Pēc dažām nedēļām tas dzīs jaunus, spēcīgus dzinumus un atsāks ziedēt ar jaunu sparu, saglabājot dekorativitāti līdz pat rudenim.
Sanitārā apgriešana ir nepieciešama, lai uzturētu augu veselību. Tā ietver visu bojāto, slimību skarto vai kaitēkļu invadēto augu daļu noņemšanu. Regulāri pārbaudiet augus un nekavējoties nogrieziet visas lapas vai zarus, kam ir dzeltēšanas, plankumu, puves vai citas aizdomīgas pazīmes. Tāpat jāizgriež nolūzuši vai mehāniski bojāti zari.
Veicot sanitāro apgriešanu, ir ļoti svarīgi lietot tīrus un asus instrumentus. Pēc slimo augu daļu apgriešanas ieteicams dezinficēt šķēres vai nazi spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī, lai neizplatītu infekciju uz veselajiem augiem. Visas nogrieztās slimās daļas ir jāiznīcina – tās nedrīkst atstāt dobē vai likt kompostā. Laicīga sanitārā apgriešana ir viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem cīņā ar slimībām.
Instrumenti un pareiza griezuma tehnika
Lai apgriešana būtu veiksmīga un nekaitētu augam, ir svarīgi izmantot pareizus instrumentus un tehniku. Galotņošanai un noziedējušo ziedu noņemšanai jaunākiem un mīkstākiem augiem bieži vien pietiek ar pirkstiem – galotnīti vai ziedkātu var vienkārši nokniebt. Tomēr, lai iegūtu tīrāku un precīzāku griezumu, īpaši uz biezākiem stublājiem, labāk ir izmantot asus instrumentus.
Mazu, asu šķēru, ziedu šķēru vai pat asa naža izmantošana nodrošinās gludu griezumu, kas ātrāk sadzīs. Neasi instrumenti var saspiest un sabojāt auga audus, padarot tos uzņēmīgākus pret infekcijām. Pirms katras lietošanas reizes un īpaši pirms pāriešanas no viena auga uz otru, instrumentus ir ieteicams notīrīt un dezinficēt. Tas ir īpaši svarīgi, ja veicat sanitāro apgriešanu.
Veicot griezumu, vienmēr cenšaties to izdarīt tieši virs lapas, lapu pāra vai sānu zara. Šajās vietās, ko sauc par mezgliem, atrodas snaudošie pumpuri, no kuriem var attīstīties jauni dzinumi. Griežot virs mezgla, jūs stimulējat šo pumpuru augšanu. Neatstājiet garus stumbenīšus virs lapām, jo tie pakāpeniski nokaltīs un var kļūt par slimību infekcijas vārtiem.
Griezumu vēlams veikt nedaudz slīpi. Tas novērš ūdens uzkrāšanos uz griezuma vietas virsmas, ļaujot tam ātrāk nožūt un samazinot puves risku. Lai gan samtenes ir ļoti izturīgi augi un parasti labi pacieš apgriešanu, pareizas tehnikas ievērošana palīdzēs nodrošināt ātru atveseļošanos un labākos iespējamos rezultātus.
Sezonas beigu apgriešana un sakopšana
Tuvojoties rudenim un beidzoties augšanas sezonai, samteņu apgriešanas un kopšanas uzdevumi mainās. Pēc pirmajām nopietnajām salnām, kas parasti ir oktobrī, samteņu virszemes daļas nosals, kļūs brūnas un nepievilcīgas. Šajā brīdī ir pienācis laiks veikt pēdējo sezonas apgriešanu, kas būtībā ir visa auga novākšana. Ar šķērēm vai dārza grieznēm nogrieziet visus augus līdz ar zemes virsmu.
Pēc nogriešanas augu atliekas ir jāsavāc no dobes. Ja augi visas sezonas garumā ir bijuši veselīgi, bez slimību vai kaitēkļu pazīmēm, tos var droši sasmalcināt un likt komposta kaudzē. Samteņu specifiskās vielas kompostā var pat palīdzēt atbaidīt dažus nevēlamus organismus. Tomēr, ja uz augiem ir bijušas manāmas slimību pazīmes, piemēram, miltrasa vai pelēkā puve, tos ir drošāk sadedzināt vai izmest atkritumos, lai neinficētu kompostu un neizplatītu slimību ierosinātājus.
Daži dārznieki izvēlas atstāt samteņu saknes augsnē pār ziemu. Tiek uzskatīts, ka, saknēm sadaloties, tās izdala vielas, kas turpina atbaidīt nematodes, un uzlabo augsnes struktūru. Šī ir pieņemama prakse, ja vien augi nav slimojuši ar sakņu slimībām. Pavasarī atlikušās sakņu daļas būs viegli iestrādājamas augsnē, to sagatavojot jaunajai sezonai.
Rudenī pēc augu novākšanas ir labs laiks, lai sagatavotu dobi nākamajam gadam. To var uzrakt, iestrādājot kompostu vai citus organiskos mēslojumus. Tas ļaus barības vielām lēnām iestrādāties augsnē ziemas laikā. Rūpīga dobes sakopšana rudenī ne tikai atvieglo darbu pavasarī, bet arī ir svarīgs fitosanitārs pasākums, kas samazina slimību un kaitēkļu pārziemošanas iespējas.
