Bārkstainā pulkstenīte, pateicoties savai Vidusjūras izcelsmei, ir diezgan izturīgs augs, kas spēj pārciest mērenas ziemas, tomēr, lai nodrošinātu tā sekmīgu pārziemošanu Latvijas mainīgajos klimatiskajos apstākļos, ir vērts pievērst uzmanību dažiem sagatavošanās darbiem. Pareiza sagatavošana rudenī var būtiski ietekmēt auga spēju pavasarī atmosties ar jaunu sparu un priecēt ar savu unikālo skaistumu. Galvenais izaicinājums ziemā nav tik daudz aukstums, cik pārmērīgs mitrums un krasas temperatūras svārstības, īpaši kailsala periodos. Izpratne par šiem riskiem un atbilstošu profilaktisko pasākumu veikšana ir atslēga uz veiksmīgu šī auga ziemošanu.
Pats svarīgākais priekšnoteikums veiksmīgai ziemošanai tiek ielikts jau auga stādīšanas brīdī. Kā jau vairākkārt uzsvērts, bārkstainajai pulkstenītei ir vitāli nepieciešama labi drenēta augsne. Smagā, mālainā augsnē, kur rudenī un pavasarī uzkrājas lieks mitrums, auga saknes ir pakļautas puvei un izsalšanai. Tāpēc, ja zināms, ka dārzā ir smaga augsne, pirms stādīšanas tā obligāti jāielabo ar smilti vai granti. Auga stādīšana nedaudz paceltā dobē arī var palīdzēt uzlabot ūdens noteci un pasargāt saknes no lieka mitruma.
Augs labāk pārziemos, ja tas ir spēcīgs un veselīgs. Tāpēc visas sezonas garumā ir svarīgi nodrošināt tam atbilstošus augšanas apstākļus – pietiekami daudz saules gaismas un mērenu laistīšanu. Jāizvairās no pārmērīgas mēslošanas, īpaši ar slāpekli, vasaras otrajā pusē. Vēla mēslošana stimulē jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanos, kas ir ļoti jutīgi pret salu un var kļūt par infekciju vārtiem visam augam. Veģetācijas perioda beigās augam ir jāļauj dabiski sagatavoties miera periodam.
Pirms ziemas ir svarīgi sakopt dobi ap augu. No tās jānovāc visas nobirušās lapas un citi organiskie atkritumi. Šāds pasākums palīdz samazināt risku, ka zem sniega segas vai pieseguma materiāla attīstīsies dažādas sēnīšu slimības un pārziemos kaitēkļi. Tīra dobe nodrošina labāku gaisa cirkulāciju ap auga pamatni un samazina izsušanas risku pavasarī, kad sniegs kūst.
Rudens apgriešana
Viens no svarīgākajiem sagatavošanās darbiem pirms ziemas ir auga apgriešana. To parasti veic vēlu rudenī, pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad auga virszemes daļa sāk atmirt. Apgriešanas mērķis ir noņemt vecos ziedkātus un lielāko daļu lapotnes, kas ziemas laikā varētu sākt pūt un kļūt par slimību perēkli. Turklāt apgriešana piešķir stādījumam akurātāku izskatu un veicina spēcīgāku augšanu nākamajā pavasarī.
Apgriežot bārkstaino pulkstenīti, stublājus saīsina, atstājot virs zemes apmēram 10-15 centimetrus garus posmus. Nav ieteicams griezt augu pilnībā līdz zemei, jo atstātie stublāju gali palīdz aizturēt sniegu, kas kalpo kā dabiska un ļoti efektīva siltumizolācija. Lapu rozete, kas veidojas pie auga pamatnes, parasti ir mūžzaļa vai daļēji mūžzaļa, un tā ir jāsaglabā. Šīs lapas turpina fotosintēzes procesu pat vēsā laikā un uzkrāj barības vielas nākamajai sezonai.
Visi nogrieztie augu atlikumi ir rūpīgi jāsavāc un jāiznīcina, īpaši, ja vasaras laikā augs ir slimojis ar miltrasu vai citām slimībām. Nogriezto daļu kompostēšana nav ieteicama, jo slimību ierosinātāji var saglabāties kompostā un nākamajā gadā atkal inficēt augus. Vislabāk tos ir sadedzināt vai izmest sadzīves atkritumos, lai izvairītos no infekcijas izplatīšanās.
Daži dārznieki izvēlas atstāt augu neapgrieztu līdz pavasarim. Sēklu pogaļas uz ziedkātiem var izskatīties dekoratīvi ziemas dārzā, īpaši apsarmojušas vai sniega cepurēm. Turklāt stāvie kāti palīdz aizturēt sniegu. Tomēr šajā gadījumā pastāv lielāks risks, ka augs var ciest no slimībām, kas attīstās uz atmirstošajām auga daļām. Ja tomēr izvēlies atstāt augu neapgrieztu, tad tas noteikti ir jāapgriež un jāiztīra agrā pavasarī, pirms sākas jauno dzinumu augšana.
Piesegšana ziemai
Latvijas apstākļos bārkstainā pulkstenīte parasti spēj pārziemot bez īpašas piesegšanas, ja tā aug piemērotā vietā un ir bieza sniega sega. Sniegs ir labākais dabiskais izolācijas materiāls, kas pasargā augus gan no stipra sala, gan no krasām temperatūras svārstībām. Problēmas rodas ziemās ar mazu sniega daudzumu un stipru salu, tā sauktajā kailsalā. Šādos apstākļos auga sakņu sistēma var izsalt.
Ja tiek prognozēta ziema ar mazu sniega daudzumu vai ja augs atrodas ļoti atklātā, vējainā vietā, to var viegli piesegt. Piesegšanu veic pēc tam, kad augsne jau ir sasalusi, parasti novembra beigās vai decembra sākumā. Pārāk agra piesegšana var izraisīt auga izsušanu un puves attīstību. Kā pieseguma materiālu var izmantot sausas koku lapas (vislabāk ozola vai kļavas lapas, jo tās lēnāk sadalās), salmus, egļu vai priežu zarus.
Pieseguma slānim jābūt pietiekami biezam (apmēram 10-15 cm), lai nodrošinātu izolāciju, bet tajā pašā laikā gaisu caurlaidīgam, lai augs nesāktu pelēt. Egļu zari ir viens no labākajiem pieseguma materiāliem, jo tie labi aiztur sniegu, nodrošina gaisa cirkulāciju un neatļauj materiālam zem tiem pārāk sablīvēties. Nav ieteicams izmantot kūdru vai kompostu kā pieseguma materiālu, jo tie uzsūc daudz mitruma, sasalst un var veicināt auga izsušanu.
Agrotīkla izmantošana arī ir labs variants. Vairākās kārtās pārklāts agrotīkls pasargās augu no aukstā vēja un sala, vienlaikus ļaujot tam elpot. Svarīgi ir atcerēties noņemt jebkuru piesegumu agrā pavasarī, tiklīdz sniegs ir nokusis un vairs nedraud ilgstošs, stiprs sals. Ja piesegums tiek noņemts pārāk vēlu, zem tā augs var sākt priekšlaicīgi augt, un jaunie, maigie dzinumi var ciest no pavasara salnām. Turklāt zem pieseguma var sākties puves procesi.
Konteineros audzētu augu ziemošana
Konteineros un podos audzētu bārkstaino pulkstenīšu ziemošanai jāpievērš īpaša uzmanība. Atšķirībā no dobē augošiem augiem, konteineru augu sakņu sistēma ir daudz vairāk pakļauta aukstuma iedarbībai, jo zeme podā sasalst daudz ātrāk un dziļāk. Tāpēc konteinerus nedrīkst atstāt ziemot ārā bez papildu aizsardzības.
Viens no drošākajiem veidiem ir pārvietot konteineru uz vēsu, gaišu, bet no sala pasargātu telpu. Ideāli piemērota būs neapsildāma veranda, garāža ar logu vai vēss pagrabs, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no +2 līdz +5 °C). Šādos apstākļos augs pāries miera periodā. Ziemas laikā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam, aplejot tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu, piemēram, reizi mēnesī.
Ja nav iespējams pārvietot konteineru telpās, to var mēģināt sagatavot ziemošanai ārā. Vislabākā metode ir ierakt podu zemē līdz ar augsnes virsmu dārza dobē. Zeme kalpos kā dabiska izolācija un pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām. Pēc ierakšanas auga virszemes daļu var papildus mulčēt ar lapām vai piesegt ar egļu zariem.
Cits variants ir konteinera siltināšana. Podu var ievietot lielākā kastē, un brīvo telpu starp poda sienām un kasti piepildīt ar siltumizolējošu materiālu, piemēram, sausām lapām, salmiem, zāģu skaidām vai putuplasta granulām. Pašu podu var arī aptīt ar vairākām kārtām burbuļplēves, džutas auduma vai veca paklāja. Ir svarīgi nodrošināt, lai drenāžas caurumi paliktu atvērti un neaizsprostotos. Konteineru ieteicams novietot vietā, kas pasargāta no valdošajiem vējiem, piemēram, pie mājas sienas.
