Lai gan bārkstainā pulkstenīte tiek uzskatīta par izturīgu un mazprasīgu augu, kas reti cieš no nopietnām problēmām, tā tomēr nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu auga veselību un dekorativitāti. Visbiežāk problēmas rodas tad, ja netiek ievēroti auga audzēšanas pamatprincipi, piemēram, tiek nodrošināta nepietiekama drenāža vai augs tiek stādīts pārāk blīvi. Zinot potenciālos riskus un to novēršanas metodes, ir iespējams nodrošināt, ka šis elegantais dārza iemītnieks priecēs ar savu sudraboto lapotni un košajiem ziediem bez liekām raizēm.
Vislielākais drauds bārkstainajai pulkstenītei ir slimības, ko izraisa pārmērīgs mitrums. Tā kā augs dabiski ir pielāgojies sausiem apstākļiem, tā sakņu sistēma ir ļoti jutīga pret stāvošu ūdeni un sliktu aerāciju. Nepareizi izvēlēta stādīšanas vieta ar smagu, blīvu augsni vai pārmērīga laistīšana ir galvenie iemesli, kāpēc attīstās dažādas sēnīšu izraisītas slimības. Tāpēc profilakse, kas ietver pareizas vietas izvēli un atbilstošu laistīšanas režīmu, ir daudz efektīvāka nekā cīņa ar jau esošu slimību.
Spēcīgs un veselīgs augs, kas aug tam piemērotos apstākļos, ir daudz izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Stress, ko izraisa nepiemēroti apstākļi, piemēram, ēna, barības vielu trūkums vai pārbagātība, novājina augu un padara to par vieglu mērķi. Tāpēc viss sākas ar pareizu kopšanu – saulainu vietu, labi drenētu augsni un mērenu laistīšanu. Šie trīs pamatprincipi ir labākā aizsardzība pret lielāko daļu potenciālo problēmu.
Regulāra dārza uzraudzība ir ļoti svarīga. Jo ātrāk pamanīsi pirmās slimības pazīmes vai kaitēkļu klātbūtni, jo vieglāk būs ar tiem cīnīties. Reizi nedēļā velti laiku, lai rūpīgi apskatītu savus augus, pievēršot uzmanību lapu krāsas izmaiņām, plankumiem, deformācijām vai jebkādām citām neparastām pazīmēm. Agrīna diagnostika ļauj izmantot maigākas un videi draudzīgākas apkarošanas metodes, pirms problēma ir kļuvusi nopietna.
Sēnīšu izraisītas slimības
Visbiežākā un bīstamākā problēma bārkstainajai pulkstenītei ir sakņu un sakņu kakliņa puve. To izraisa dažādas augsnes sēnītes, kas strauji attīstās pārmitros, slikti vēdināmos apstākļos. Simptomi ietver auga augšanas palēnināšanos, lapu dzeltēšanu, vīšanu (pat mitrā augsnē) un sakņu kakliņa aptumšošanos un atmiekšķēšanos. Diemžēl, kad šie simptomi ir kļuvuši redzami, augu glābt bieži vien ir par vēlu. Visefektīvākā cīņas metode ir profilakse: stādīšana tikai ļoti labi drenētā augsnē un izvairīšanās no pārlaistīšanas.
Vēl viena izplatīta sēnīšu slimība ir miltrasa, kas īpaši bieži parādās karstā un mitrā laikā. Tā izpaužas kā balts, miltains aplikums uz lapām, stublājiem un dažreiz arī ziediem. Lai gan miltrasa parasti nenogalina augu, tā bojā tā dekoratīvo izskatu un novājina to. Lai novērstu miltrasu, nodrošini labu gaisa cirkulāciju, nestādot augus pārāk blīvi. Ja parādās pirmās pazīmes, nekavējoties noņem un iznīcini inficētās auga daļas. Smagākos gadījumos var izmantot fungicīdus, kas paredzēti miltrasas apkarošanai.
Retāk var sastapties ar pelēko puvi (Botrytis), kas arī attīstās mitros un vēsos apstākļos. Tā parasti skar auga ziedus un lapas, radot brūnus, ūdeņainus plankumus, kas vēlāk pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējumu. Šī slimība bieži skar novītušas auga daļas, tāpēc ir svarīgi regulāri noņemt vecos ziedus un bojātās lapas. Arī šajā gadījumā laba gaisa cirkulācija un izvairīšanās no lapu slapināšanas laistīšanas laikā ir labākie profilakses pasākumi.
Cīņā ar sēnīšu slimībām var izmantot arī tautas līdzekļus. Piemēram, piena sūkalu vai vājpiena šķīdums (atšķaidīts ar ūdeni attiecībā 1:10) var palīdzēt cīņā ar miltrasu, ja to regulāri smidzina uz lapām profilaktiski. Arī ķiploku vai nātru uzlējumi var stiprināt auga imunitāti un darboties kā dabiski fungicīdi. Tomēr jāatceras, ka šie līdzekļi ir efektīvi galvenokārt profilaksei vai slimības sākuma stadijā.
Kaitēkļi, kas apdraud augu
Bārkstainā pulkstenīte nav īpaši iecienīta kaitēkļu vidū, taču daži no tiem tomēr var sagādāt problēmas. Vieni no visbiežāk sastopamajiem ir gliemeži un kailgliemeži. Šie mīkstmieši ir īpaši aktīvi mitrā laikā un naktīs, un tiem ļoti garšo jaunie, maigie auga dzinumi un lapas. To klātbūtni liecina neregulāras formas caurumi lapās un spīdīgas gļotu takas. Cīņai ar tiem var izmantot dažādas metodes: mehānisku nolasīšanu, alus slazdus vai speciālas granulas (vislabāk izvēlēties tās, kas ir drošas mājdzīvniekiem un videi).
Reizēm uz auga var savairoties laputis. Šie sīkie kukaiņi parasti pulcējas kolonijās uz jauno dzinumu galiem un lapu apakšpusēm, sūcot augu sulu. Laputu bojājumu rezultātā lapas un dzinumi deformējas, kļūst lipīgi no to izdalījumiem (“medus rasas”), uz kuriem vēlāk var attīstīties sodrējuma sēne. Nelielu invāziju var likvidēt, noskalojot kaitēkļus ar spēcīgu ūdens strūklu vai apsmidzinot augu ar zaļo ziepju šķīdumu. Dabiskie laputu ienaidnieki, piemēram, mārītes un zeltactiņas, arī ir lieliski palīgi cīņā ar šiem kaitēkļiem.
Sausā un karstā laikā augu var apdraudēt tīklērces. Šie ir ļoti sīki, grūti pamanāmi kaitēkļi, kas arī sūc augu sulu, parasti no lapu apakšpuses. Pirmā pazīme par to klātbūtni ir sīki, dzeltenīgi punktiņi uz lapām un, vēlāk, smalks tīmeklis starp lapām un dzinumiem. Lapas kļūst blāvas, dzeltenīgas un galu galā nokalst. Tīklērcēm nepatīk mitrums, tāpēc regulāra auga apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt tās atvairīt. Ja invāzija ir spēcīga, jālieto akaricīdi.
Lai samazinātu kaitēkļu risku, ir svarīgi uzturēt dārzu tīru no nezālēm un augu atliekām, kurās kaitēkļi var slēpties un pārziemot. Dažādu augu stādīšana kopā (polikultūra) arī palīdz radīt nelabvēlīgāku vidi kaitēkļiem nekā monokultūras stādījumi. Augi ar spēcīgu aromātu, piemēram, samtenes, lavanda vai ķiploki, iestādīti blakus bārkstainajai pulkstenītei, var palīdzēt atbaidīt dažus kaitēkļus.
Fizioloģiskas problēmas
Ne visas problēmas, ar kurām var saskarties, audzējot bārkstaino pulkstenīti, izraisa slimības vai kaitēkļi. Dažkārt tās ir fizioloģiskas dabas, ko izraisa nepiemēroti audzēšanas apstākļi. Viena no šādām problēmām ir auga izstīdzēšana. Tas notiek, ja augs tiek audzēts pārāk noēnotā vietā. Gaisā trūkumā tas tiecas pret gaismu, veidojot garus, vājus stublājus ar retām lapām un vāju ziedēšanu. Risinājums ir vienkāršs – augs jāpārstāda saulainākā vietā.
Lapu dzeltēšana var būt simptoms vairākām problēmām. Ja dzeltenas kļūst apakšējās lapas, tas var liecināt par pārlaistīšanu un sakņu puves sākšanos. Tomēr tas var būt arī barības vielu, īpaši slāpekļa, trūkuma pazīme, ja augs kopumā izskatās nīkulīgs un bāls. Savukārt, ja lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas, tā varētu būt hloroze, ko izraisa dzelzs trūkums, kas bieži rodas pārāk sārmainā augsnē. Ir svarīgi pareizi diagnosticēt cēloni, pirms sākt rīkoties.
Augs var atteikties ziedēt vairāku iemeslu dēļ. Visbiežākais iemesls ir gaismas trūkums. Kā jau minēts, bārkstainajai pulkstenītei nepieciešama pilna saule, lai bagātīgi ziedētu. Otrs iemesls var būt pārmērīga mēslošana ar slāpekli, kas veicina lapu, nevis ziedu augšanu. Dažreiz ziedēšanu var ietekmēt arī nepareiza apgriešana – ja pavasarī tiek nogriezti jaunie dzinumi, uz kuriem veidojas ziedi.
Auga apdegšana saulē var notikt, ja telpās audzēti dēsti tiek izstādīti ārā bez pakāpeniskas norūdīšanas. Lapas var kļūt baltas vai brūnas un sausas. Lai no tā izvairītos, jaunie augi ir pakāpeniski jāpieradina pie tiešiem saules stariem. Arī ūdens pilieni uz lapām karstā saulē var darboties kā mazas lēcas un izraisīt lokālus apdegumus. Tāpēc ieteicams laistīt augus no rīta vai vakarā.
Integrētā augu aizsardzība
Labākā pieeja cīņai ar slimībām un kaitēkļiem ir integrētā augu aizsardzība. Tā ir stratēģija, kas apvieno dažādas metodes – bioloģiskās, mehāniskās, agrotehniskās un, tikai galējā nepieciešamībā, ķīmiskās, lai kontrolētu problēmas videi draudzīgā veidā. Šīs pieejas pamatā ir profilakse un dabisko procesu veicināšana dārzā. Tā vietā, lai nekavējoties ķertos pie pesticīdiem, vispirms tiek izvērtēti citi risinājumi.
Agrotehniskie pasākumi ietver pareizas augu sekas ievērošanu, optimālu stādīšanas attālumu, augsnes veselības uzturēšanu un izturīgu šķirņu izvēli. Bārkstainās pulkstenītes gadījumā tas nozīmē nodrošināt perfektu drenāžu, saulainu vietu un labu gaisa cirkulāciju. Regulāra veco ziedu un bojāto lapu noņemšana arī ir svarīgs profilaktisks pasākums, kas samazina slimību un kaitēkļu izplatības risku.
Bioloģiskā kontrole ietver dabisko ienaidnieku, piemēram, mārīšu, zeltactiņu, plēsējblakšu un parazitāro lapseņu, piesaistīšanu dārzam. To var panākt, stādot ziedošus augus, kas nodrošina tiem barību un patvērumu. Izvairoties no plaša spektra ķīmisko insekticīdu lietošanas, jūs saglabāsiet šos derīgos kukaiņus savā dārzā. Var izmantot arī bioloģiskos preparātus, kas satur baktērijas vai sēnītes, kas ir patogēnas konkrētiem kaitēkļiem.
Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanai vajadzētu būt pēdējam solim, kad citas metodes nav devušas rezultātu un ir risks zaudēt augu. Ja tomēr nolemts lietot pesticīdus, ir svarīgi izvēlēties pēc iespējas selektīvākus līdzekļus, kas iedarbojas uz konkrēto kaitēkli vai slimību, bet ir mazāk kaitīgi citiem organismiem un videi. Vienmēr stingri jāievēro lietošanas instrukcija un drošības noteikumi.
