Samtainās eševērijas ziemošana

Samtainās eševērijas ziemošana ir ļoti svarīgs posms tās gada aprites ciklā, kas lielā mērā nosaka auga veselību, izskatu un spēju krāšņi ziedēt nākamajā sezonā. Tā kā šie augi nāk no reģioniem, kur ziemas ir vēsas un sausas, tiem ir nepieciešams izteikts miera periods. Šajā laikā augšanas procesi palēninās vai apstājas pavisam, un augs uzkrāj enerģiju pavasara “spurtam”. Pareizi organizēta ziemošana ne tikai palīdzēs saglabāt auga kompakto formu un novērst tā izstīdzēšanu tumšajos mēnešos, bet arī stimulēs ziedpumpuru veidošanos. Ignorējot šīs dabiskās vajadzības, augs var kļūt vājš un zaudēt savu dekorativitāti.

Galvenais ziemošanas uzdevums ir nodrošināt augam apstākļus, kas ir pēc iespējas tuvāki tā dabiskajai videi miera periodā. Tas nozīmē trīs galveno faktoru kombināciju: pazeminātu temperatūru, maksimāli daudz gaismas un ievērojami samazinātu laistīšanu. Šie trīs elementi ir cieši saistīti. Vēsāka temperatūra palēnina auga vielmaiņu, tāpēc tam ir nepieciešams mazāk ūdens un gaismas. Ja augu ziemā turpina turēt siltā istabā un regulāri laistīt, bet gaismas daudzums ir nepietiekams, tas neizbēgami sāks stīdzēt, tiecoties pēc gaismas, un zaudēs savu skaisto rozetes formu.

Sagatavošanās ziemai jāsāk pakāpeniski, jau rudenī. Līdz ar dienu saīsināšanos un temperatūras pazemināšanos, dabiski jāsamazina laistīšanas biežums un pilnībā jāpārtrauc mēslošana. Ja vasarā augs ir atradies ārā, tas ir jāienes telpās, pirms gaisa temperatūra naktī noslīd zem 10°C. Pirms ienešanas telpās ir vērts rūpīgi apskatīt augu, lai pārliecinātos, ka uz tā nav kaitēkļu, kas varētu izplatīties uz citiem istabas augiem.

Ideālas ziemošanas vietas atrašana var būt izaicinājums, taču tas ir pūļu vērts. Vislabākā vieta ir gaiša un vēsa, piemēram, iestiklota lodžija, veranda, gaišs pagrabs vai vienkārši vēsa istaba, kur temperatūra turas starp 10 un 15 grādiem pēc Celsija. Jo vēsāka būs temperatūra (protams, virs sasalšanas robežas), jo mazāk augam būs nepieciešama gaisma un ūdens, un jo veiksmīgāk tas pārziemos.

Sagatavošanās miera periodam

Sagatavošanās ziemas miera periodam ir pakāpenisks process, kas sākas rudenī. Augs pats jūt dienu garuma un gaismas intensitātes samazināšanos un dabiski sāk palēnināt savus augšanas tempus. Tavs uzdevums ir atbalstīt šo dabisko ciklu, pielāgojot kopšanas režīmu. Pirmais solis ir pilnībā pārtraukt jebkādu mēslošanu. Pēdējo reizi augu vajadzētu mēslot ne vēlāk kā augusta beigās vai septembra sākumā. Mēslošana rudenī var nevajadzīgi stimulēt jaunu, vāju dzinumu augšanu, kas nespēs pienācīgi nobriest pirms ziemas un būs uzņēmīgi pret slimībām.

Otrs svarīgais solis ir pakāpeniski samazināt laistīšanas biežumu. Ja vasarā tu laistīji augu, piemēram, reizi nedēļā, tad rudenī pagarini intervālu starp laistīšanas reizēm līdz divām, pēc tam trijām nedēļām. Ļauj augsnei pilnībā izžūt un palikt sausai ilgāku laiku. Šis process palīdz augam sagatavoties sausajiem ziemas apstākļiem un samazina sakņu puves risku, kas ir īpaši augsts tumšajā un vēsajā laikā, kad ūdens iztvaikošana notiek ļoti lēni.

Pirms auga pārvietošanas uz ziemošanas vietu, ir svarīgi veikt tā “veselības pārbaudi”. Rūpīgi apskati lapas, to paduses un augšanas centru, meklējot kaitēkļu pazīmes. Vasarā, atrodoties ārā, augs varēja “saķert” miltu blaktis, laputis vai tīklērces. Ienesot šādus kaitēkļus siltās iekštelpās, tie var strauji savairoties un inficēt arī citus telpaugus. Ja atrodi kaitēkļus, apstrādā augu ar piemērotu līdzekli un paturi to karantīnā atsevišķi no citiem augiem. Tāpat noņem visas sausās vai bojātās lapas, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju.

Ja vasarā eševērija atradās dārzā vai uz balkona, tā jāienes iekšā, pirms sākas pirmās salnas. Eševērijas ir jutīgas pret salu, un pat īslaicīga temperatūras pazemināšanās zem nulles var radīt neatgriezeniskus audu bojājumus. Vislabāk to darīt, kad nakts temperatūra stabili sāk tuvoties 5-7°C. Pāreja no āra apstākļiem uz iekštelpām augam var radīt stresu, tāpēc centies to darīt pakāpeniski, ja iespējams, sākumā ienesot augu telpās tikai pa nakti.

Ideāli ziemošanas apstākļi

Ideāla ziemošanas vieta samtainajai eševērijai ir telpa, kas ir gan vēsa, gan gaiša. Šo divu faktoru kombinācija ir atslēga uz veiksmīgu miera periodu. Optimālā temperatūra ziemošanai ir no 10°C līdz 15°C. Šādā temperatūrā auga vielmaiņa ir ļoti lēna, tas praktiski neaug un patērē minimāli ūdens. Tas palīdz saglabāt auga kompakto formu, jo tas nemēģina stiepties pretim gaismai, kuras ziemā ir maz. Piemērotas vietas varētu būt gaiša, neapkurināta veranda, iestiklota lodžija, kur temperatūra nenoslīd zem sasalšanas atzīmes, vai pat vēsa guļamistaba uz palodzes.

Gaisma ziemā ir tikpat svarīga kā vasarā, ja ne vēl svarīgāka. Lai gan augs ir miera stāvoklī, tam joprojām ir nepieciešama gaisma, lai uzturētu dzīvības procesus un nezaudētu krāsu. Novieto augu uz visgaišākās palodzes, kas tev ir pieejama, ideālā gadījumā uz dienvidu puses loga. Ziemas saule nav tik spēcīga, tāpēc nav jāuztraucas par lapu apdegumiem. Jo vairāk gaismas augs saņems, jo labāk tas saglabās savu kompaktu formu un veselīgu izskatu.

Ja tev nav iespējas nodrošināt vēsu ziemošanu un augam ir jāpaliek siltā istabas temperatūrā (virs 18°C), tad gaismas jautājums kļūst kritisks. Siltums kombinācijā ar īsajām ziemas dienām neizbēgami liks augam stīdzēt – tas sāks stiepties, lapas kļūs retas un bālas. Lai no tā izvairītos, ir nepieciešams nodrošināt papildu apgaismojumu ar speciālajām augu lampām jeb fitolampām. Lampai jābūt ieslēgtai 10-12 stundas dienā, lai kompensētu dabiskās gaismas trūkumu. Novieto lampu apmēram 15-30 cm attālumā no auga.

Neatkarīgi no temperatūras, svarīga ir laba gaisa cirkulācija. Nestādi augus pārāk cieši vienu pie otra. Regulāri, bet īslaicīgi vēdini telpu, kurā augi ziemo, lai ielaistu svaigu gaisu. Tomēr uzmanies no auksta caurvēja – neatstāj logu vaļā tieši virs augiem. Laba ventilācija palīdzēs novērst pelējuma un sēnīšu slimību attīstību, kas var rasties vēsos un mitros apstākļos.

Laistīšana un kopšana ziemā

Ziemas periodā laistīšana ir jāsamazina līdz absolūtam minimumam. Šis ir visbiežākais klupšanas akmens eševēriju audzēšanā ziemā. Tā kā augs atrodas miera stāvoklī un vēsā vidē, tā ūdens patēriņš ir niecīgs. Pārmērīga laistīšana šajā laikā ir gandrīz drošs ceļš uz sakņu puvi. Ja augs ziemo ideālajos apstākļos, vēsā telpā (10-15°C), to var laistīt ļoti reti – aptuveni reizi mēnesī vai pat retāk. Augsnei starp laistīšanas reizēm ir jābūt pilnībā sausai ļoti ilgu laiku.

Labākais indikators, kad laistīt, ir paša auga izskats. Nedaudz sagrumbojušās apakšējās lapas ir drošs signāls, ka augam ir nepieciešams neliels ūdens daudzums. Laistot lej nedaudz ūdens uz augsnes ap auga pamatni, tikai tik daudz, lai samitrinātu saknes, bet ne tā, lai augsne kļūtu slapja. Pēc laistīšanas pārbaudi, vai paliktnī nav sakrājies liekais ūdens. Nekādā gadījumā neatstāj podu stāvēt ūdenī.

Ja augs ziemo siltākā istabas temperatūrā, tas būs jālaista nedaudz biežāk, jo siltumā ūdens iztvaiko ātrāk. Tomēr arī šajā gadījumā laistīšanas biežumam jābūt ievērojami retākam nekā vasarā. Laisti tikai tad, kad augsne ir pilnībā izžuvusi visā poda dziļumā. Intervāls starp laistīšanas reizēm varētu būt 2-4 nedēļas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem. Atceries zelta likumu: ja šaubies, vai laistīt, labāk nogaidi vēl dažas dienas.

Ziemas periodā regulāri, bet neuzkrītoši, novēro savu augu. Pārbaudi, vai neparādās kaitēkļi, jo sausais centrālapkures gaiss var veicināt, piemēram, tīklērču savairošanos. Laiku pa laikam notīri putekļus no lapām ar mīkstu otiņu. Putekļu kārta var traucēt augam uztvert to jau tā trūcīgo ziemas gaismu. Nekāda cita specifiska kopšana ziemas miera periodā nav nepieciešama. Galvenais ir nodrošināt pareizos apstākļus un likt augu mierā.

Auga “pamošanās” pavasarī

Pavasarī, kad dienas kļūst manāmi garākas un saulainākas, eševērija sāk mosties no ziemas miega. To var pamanīt pēc jaunām, svaigām lapiņām, kas parādās rozetes centrā. Šis ir signāls, ka miera periods ir beidzies un ir laiks pakāpeniski atgriezties pie aktīvās augšanas sezonas kopšanas režīma. Pārejai ir jābūt lēnai un pakāpeniskai, lai neradītu augam stresu. Strauja apstākļu maiņa var būt kaitīga.

Pirmais solis ir pakāpeniski palielināt laistīšanu. Sāc laistīt nedaudz biežāk nekā ziemā, bet joprojām ļaujot augsnei kārtīgi izžūt starp laistīšanas reizēm. Jo garākas un siltākas kļūst dienas, jo biežāk augam būs nepieciešams ūdens. Līdz aprīļa beigām vai maija sākumam tu jau varēsi atgriezties pie regulārā vasaras laistīšanas režīma. Pirmo mēslošanu pēc ziemas var veikt aptuveni mēnesi pēc tam, kad esi pamanījis pirmās jaunās augšanas pazīmes. Sāc ar ļoti vāju mēslojuma koncentrāciju (pusi no ieteicamās devas).

Pavasaris ir arī labākais laiks auga sakopšanai. Ja, neskatoties uz visiem pūliņiem, augs ziemā ir nedaudz izstīdzējis, tagad ir īstais brīdis to apgriezt. Vari nogriezt galotni un to no jauna iesakņot, tādējādi iegūstot kompaktu, jaunu augu. Arī atlikušais stumbrs, visticamāk, sāks dzīt jaunus sānu dzinumus. Tāpat šis ir piemērots laiks, lai pārstādītu augu, ja tas ir nepieciešams. Pārstādīšana svaigā augsnē dos tam spēcīgu impulsu jaunajai augšanas sezonai.

Ja plāno vasarā turēt augu ārā, tad pie āra apstākļiem tas jāpieradina pakāpeniski. Kad vairs nedraud salnas, sāc iznest augu ārā uz dažām stundām dienā, novietojot to noēnotā vietā. Pakāpeniski palielini laiku, ko augs pavada ārā, un pamazām pieradini to pie tiešākas saules gaismas. Strauja auga pārvietošana no iekštelpām uz spožu sauli var izraisīt lapu apdegumus. Pareizi “pamodināts” un aprūpēts pavasarī, tavs samtainais eševērija priecēs tevi ar spēcīgu augšanu un skaistumu visu vasaru.