Lai gan samtainā eševērija ir salīdzinoši izturīgs un viegli kopjams augs, tā, tāpat kā jebkurš cits dzīvs organisms, nav pilnībā pasargāta no slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Par laimi, vairums problēmu ir novēršamas, nodrošinot augam pareizus kopšanas apstākļus. Veselīgs, spēcīgs augs, kas saņem pietiekami daudz gaismas, tiek pareizi laistīts un aug piemērotā substrātā, ir daudz noturīgāks pret dažādām likstām. Tomēr ir svarīgi būt vērīgam un regulāri pārbaudīt savu augu, lai laikus pamanītu pirmās problēmu pazīmes. Ātra reakcija bieži vien ir atslēga uz veiksmīgu cīņu ar slimībām un kaitēkļiem, pirms tie ir nodarījuši neatgriezenisku kaitējumu.
Lielākā daļa problēmu, ar kurām saskaras eševēriju audzētāji, ir saistītas ar nepareizu kopšanu, īpaši ar pārlaistīšanu. Pārmērīgs mitrums rada ideālu vidi sēnīšu un baktēriju attīstībai, kas izraisa visbīstamāko sukulentu slimību – sakņu un stumbra puvi. Tādēļ profilakse, kas balstīta uz pareizu laistīšanas režīmu un labi drenējošu augsni, ir labākās zāles. Ja augs tiek turēts tam optimālos apstākļos, slimību risks ir minimāls.
Attiecībā uz kaitēkļiem, visbiežāk eševērijas apdraud dažādi sūcējtipa insekti, piemēram, pūslainās bruņutis (miltu blaktis), laputis un tīklērces. Šie mazie radījumi barojas ar auga sulu, novājinot to un bojājot tā izskatu. Tie bieži vien slēpjas grūti pamanāmās vietās, piemēram, lapu padusēs vai rozetes centrā. Tāpēc ir svarīgi regulāri un rūpīgi aplūkot savu augu no visām pusēm, ieskaitot lapu apakšpusi.
Ja pamani kādas aizdomīgas pazīmes – lipīgu slāni uz lapām, baltus, vatei līdzīgus kamoliņus, sīkus kukainīšus vai lapu deformāciju –, ir svarīgi nekavējoties rīkoties. Pirmkārt, izolē cietušo augu no pārējiem, lai novērstu kaitēkļu izplatīšanos. Pēc tam izvēlies atbilstošāko apkarošanas metodi, sākot ar maigākām un videi draudzīgākām opcijām un tikai nepieciešamības gadījumā ķeroties pie ķīmiskiem insekticīdiem. Savlaicīga un pareiza rīcība palīdzēs saglabāt tava auga skaistumu un veselību.
Biežāk sastopamie kaitēkļi
Viens no izplatītākajiem un kaitinošākajiem eševēriju kaitēkļiem ir pūslainā bruņuts, biežāk pazīstama kā miltu blakts (mealybug). Šie ir sīki, ovāli, balti kukaiņi, kas pārklāti ar vaskainu, pūkainu kārtiņu, kas atgādina vates piciņas. Tie parasti pulcējas kolonijās grūti pieejamās vietās – lapu padusēs, rozetes centrā un pat uz saknēm (sakņu miltu blakts). Miltu blaktis barojas ar augu sulu, izraisot augšanas palēnināšanos, lapu dzeltēšanu un deformāciju. Tās arī izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par medusrasu, uz kuras var attīstīties kvēpsēde.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Laputis (aphids) ir vēl viens bieži sastopams sūcējtipa kaitēklis. Tās ir sīki, bumbierveida kukaiņi, kas var būt zaļā, melnā, dzeltenā vai rozā krāsā. Laputis parasti pulcējas uz jaunajiem dzinumiem, ziedkātiem un lapu apakšpusēm, veidojot blīvas kolonijas. Tāpat kā miltu blaktis, tās sūc augu sulu, izraisot lapu un ziedu deformāciju, kā arī izdala medusrasu. Laputis ātri vairojas, tāpēc ir svarīgi tās apkarot, tiklīdz pamanītas pirmās pazīmes.
Tīklērces (spider mites) ir ļoti sīki, zirnekļveidīgi kaitēkļi, kurus ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. Par to klātbūtni parasti liecina smalks, zīdainam tīmeklim līdzīgs veidojums starp lapām un uz stumbra, kā arī sīki, dzeltenīgi vai sudrabaini punktiņi uz lapu virsmas. Tīklērces barojas, caurdurot augu šūnas un izsūcot to saturu. Tām īpaši patīk sauss un silts gaiss, tāpēc tās bieži parādās telpās ar centrālapkuri. Spēcīgas invāzijas gadījumā lapas var nodzeltēt, sakalst un nobirt.
Retāk, bet tomēr sastopami, ir bruņutis (scale insects). Tās ir nekustīgi vai mazkustīgi kukaiņi, kas piesūcas pie auga stumbra vai lapām un ir pārklāti ar cietu, vairogam līdzīgu apvalku. Līdzīgi citiem sūcējkaitēkļiem, tās barojas ar augu sulu, novājinot to. Bruņutis var būt grūti pamanāmas, jo tās bieži izskatās kā nelieli izaugumi vai pumpuri uz auga virsmas. To klātbūtni var nodot arī lipīgā medusrasa.
Kaitēkļu apkarošanas metodes
Pirmais solis, pamanot jebkādus kaitēkļus, ir mehāniska to noņemšana. Ja invāzija nav liela, miltu blaktis un bruņutis var noņemt ar vates kociņu vai mīkstu otiņu, kas samērcēta spirtā (izopropilspirtā vai degvīnā). Alkohols izšķīdina kaitēkļu vaskaino aizsargkārtu, tos nogalinot. Laputis var noskalot no auga ar spēcīgu, bet saudzīgu ūdens strūklu. Šī metode ir vienkārša, bet efektīva, ja to veic regulāri, līdz kaitēkļi ir pilnībā iznīcināti. Pēc mehāniskās tīrīšanas augs ir jāturpina novērot.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja ar mehānisku noņemšanu nepietiek, var izmantot videi draudzīgus, mājās pagatavojamus līdzekļus. Viens no populārākajiem ir ziepjūdens šķīdums. Izšķīdini tējkaroti dabīgo, nepiesātināto ziepju (piemēram, zaļo ziepju vai Kastīlijas ziepju) litrā silta ūdens. Ar šo šķīdumu var apsmidzināt visu augu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusēm un vietām, kur kaitēkļi pulcējas. Ziepes noārda kukaiņu ārējo apvalku, izraisot to dehidratāciju. Pēc apstrādes pēc dažām stundām augu ieteicams noskalot ar tīru ūdeni, lai noņemtu ziepju paliekas.
Nīma eļļa ir vēl viens efektīvs un dabisks insekticīds un fungicīds. Tā tiek iegūta no nīma koka sēklām un darbojas, izjaucot kaitēkļu hormonālo sistēmu, traucējot to barošanos un vairošanos. Sajauc apmēram vienu tējkaroti nīma eļļas un pusi tējkarotes šķidro ziepju (kā emulgatoru) ar litru silta ūdens. Rūpīgi sakrati un apsmidzini augu. Procedūru atkārto reizi nedēļā, līdz kaitēkļi ir pazuduši. Nīma eļļai ir specifiska smarža, bet tā ir nekaitīga cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Ja invāzija ir ļoti spēcīga un dabiskie līdzekļi nepalīdz, kā pēdējo līdzekli var izmantot sistēmiskos vai kontakta insekticīdus, kas nopērkami dārzkopības veikalos. Vienmēr rūpīgi izlasi un ievēro lietošanas instrukciju un drošības norādījumus. Apstrādi veic labi vēdināmā telpā vai ārā. Atceries, ka ķīmiskie līdzekļi var būt kaitīgi ne tikai kaitēkļiem, bet arī labvēlīgajiem organismiem, cilvēkiem un mājdzīvniekiem, tāpēc tie jālieto atbildīgi un tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Izplatītākās slimības un to cēloņi
Pārliecinoši visizplatītākā un bīstamākā slimība, kas apdraud samtaino eševēriju, ir puve. Tā var skart gan saknes (sakņu puve), gan stumbru (stumbra puve), un to izraisa dažādas patogēnās sēnītes un baktērijas, kas strauji vairojas pārmērīgi mitrā un slikti aerētā vidē. Galvenais cēlonis gandrīz vienmēr ir pārlaistīšana kombinācijā ar nepiemērotu, blīvu augsni un podu bez pietiekamas drenāžas. Saknēm, kas ilgstoši atrodas ūdenī, trūkst skābekļa, tās sāk atmirt un kļūst par vieglu mērķi patogēniem.
Sakņu puves sākuma stadijā to ir grūti pamanīt, jo process notiek zem zemes. Virszemes pazīmes, piemēram, auga vīšana, lapu dzeltēšana un mīkstums, parādās tad, kad slimība jau ir pamatīgi attīstījusies. Ja ir aizdomas par sakņu puvi, augs nekavējoties jāizņem no poda. Veselas eševērijas saknes ir gaišas un stingras. Puvušas saknes ir tumšas, brūnas vai melnas, mīkstas, gļotainas un viegli sadrūp, tām var būt nepatīkama smaka. Puve no saknēm ātri izplatās uz stumbra pamatni, kas arī kļūst mīksta un tumša.
Miltrasa (powdery mildew) ir vēl viena sēnīšu slimība, kas var skart eševērijas, lai gan tas notiek retāk. Tā izpaužas kā balts vai pelēcīgs, miltains aplikums uz lapām. Miltrasa parasti attīstās apstākļos ar augstu gaisa mitrumu un sliktu gaisa cirkulāciju, īpaši, ja ir krasas temperatūras svārstības starp dienu un nakti. Lai gan tā parasti nav tik nāvējoša kā puve, tā bojā auga dekoratīvo izskatu un var to novājināt.
Ļoti retos gadījumos augu var skart arī citas sēnīšu izraisītas lapu plankumainības. Tās parasti parādās kā tumši, iegrimuši plankumi uz lapām. Šīs slimības bieži vien ir saistītas ar mehāniskiem lapu bojājumiem, kas kļūst par infekcijas vārtiem, īpaši mitros apstākļos. Tomēr, ja augs tiek turēts sausumā un labā ventilācijā, šādu problēmu risks ir ļoti zems.
Slimību profilakse un ārstēšana
Labākā ārstēšana ir profilakse. Lai novērstu puvi, pats galvenais ir nodrošināt pareizu laistīšanas režīmu un augsnes apstākļus. Laisti augu tikai tad, kad augsne ir pilnībā izžuvusi. Izmanto ļoti labi drenējošu substrātu, kas paredzēts sukulentiem, un podu ar pietiekamiem drenāžas caurumiem. Nekad neatstāj podu stāvēt ūdenī. Nodrošini labu gaisa cirkulāciju ap augu, izvairoties no pārāk blīvas augu sastādīšanas un regulāri vēdinot telpas. Šie vienkāršie soļi ir 99% panākumu atslēga cīņā pret puvi.
Ja tomēr esi saskāries ar sakņu puvi, ir jārīkojas ātri un radikāli. Izņem augu no poda un uzmanīgi notīri visu augsni no saknēm. Ar sterilu, asu nazi vai šķērēm nogriez visas bojātās, tumšās un mīkstās saknes līdz veseliem, baltiem audiem. Nogriez arī visas bojātās lapas un stumbra daļas. Pēc apgriešanas apstrādā griezuma vietas ar fungicīdu pulveri (piemēram, sēra pulveri vai ogli), lai novērstu tālāku infekciju. Atstāj augu apžūt ēnainā, labi vēdināmā vietā uz vairākām dienām, līdz visas brūces ir pilnībā apkalšušas. Pēc tam iestādi to svaigā, sausā sukulentu augsnē un nelaisti vismaz nedēļu.
Ja puve ir skārusi lielāko daļu sakņu un stumbra pamatni, augu glābt varētu neizdoties. Šādā gadījumā vienīgā iespēja ir mēģināt pavairot augu no veselajām daļām. Nogriez veselo galotni vai atsevišķas lapas, kas atrodas virs bojātās zonas. Pārliecinies, ka nogrieztajās daļās nav nekādu puves pazīmju. Ļauj tām apžūt vairākas dienas un pēc tam mēģini tās iesakņot kā spraudeņus, tādējādi dodot augam jaunu dzīvību.
Cīņā pret miltrasu un citām lapu sēnīšu slimībām pirmais solis ir uzlabot gaisa cirkulāciju un samazināt mitrumu. Nogriez un iznīcini vissmagāk skartās lapas. Pēc tam augu var apsmidzināt ar fungicīdu. Var izmantot gan komerciālus fungicīdus, gan dabiskus līdzekļus, piemēram, nīma eļļas šķīdumu vai šķīdumu, kas pagatavots no ūdens un dzeramās sodas (viena tējkarote sodas uz litru ūdens plus dažas piles ziepju kā emulgators). Apstrādi atkārto ik pēc 7-10 dienām, līdz slimības pazīmes izzūd.
Integrētā augu aizsardzība
Integrētā augu aizsardzība (IAA) ir holistiska pieeja, kas apvieno dažādas metodes, lai uzturētu augus veselīgus un kontrolētu kaitēkļus un slimības ar minimālu ietekmi uz vidi. Tās pamatā ir nevis cīņa ar sekām, bet gan problēmu novēršana. Galvenais IAA princips ir radīt augam optimālus augšanas apstākļus, jo veselīgs un spēcīgs augs ir dabiski izturīgāks pret problēmām. Tas ietver pareizu gaismas, ūdens, temperatūras un barības vielu režīmu, kā arī piemērotas augsnes izvēli.
Svarīga IAA sastāvdaļa ir regulāra novērošana. Izveido ieradumu vismaz reizi nedēļā rūpīgi apskatīt savus augus. Pārbaudi lapu augšpusi un apakšpusi, stumbru, augšanas centru. Jo ātrāk pamanīsi problēmu, jo vieglāk to būs atrisināt. Agrīna kaitēkļu invāzijas vai slimības pazīmju atklāšana ļauj izmantot maigākas un mazāk invazīvas kontroles metodes, piemēram, mehānisku noņemšanu vai noskalošanu, pirms ir nepieciešams ķerties pie ķīmiskiem līdzekļiem.
IAA veicina bioloģisko un mehānisko kontroles metožu prioritāru izmantošanu. Piemēram, ja audzē augus ārā, vari veicināt dabisko ienaidnieku, piemēram, mārīšu (kas ēd laputis) vai zeltactiņu, klātbūtni. Telpās var izmantot dzeltenos līmes slazdus, lai notvertu lidojošos kaitēkļus, piemēram, sēņu odiņus. Mehāniskās metodes, kā jau minēts, ietver kaitēkļu manuālu noņemšanu vai noskalošanu.
Ķīmisko pesticīdu un fungicīdu lietošana saskaņā ar IAA principiem ir pēdējais solis, kad visas citas metodes ir izrādījušās neefektīvas. Ja ir jālieto ķīmija, priekšroka jādod mazāk toksiskiem, videi draudzīgākiem produktiem, piemēram, insekticidālajām ziepēm vai augu eļļām. Spēcīgāki, sintētiskie pesticīdi jālieto ļoti mērķtiecīgi, apstrādājot tikai skarto augu, nevis visu kolekciju, un stingri ievērojot visus drošības norādījumus. Šāda pārdomāta pieeja palīdz uzturēt veselīgu līdzsvaru un audzēt skaistus augus ilgtspējīgā veidā.
