Lai gan samtainā eševērija ir pazīstama ar savu pieticību un spēju izdzīvot nabadzīgās augsnēs, pareiza un savlaicīga mēslošana var būtiski uzlabot tās veselību, izskatu un pat veicināt ziedēšanu. Audzējot podā, auga piekļuve barības vielām ir ierobežota ar to daudzumu, kas atrodas substrātā. Ar katru laistīšanas reizi daļa barības vielu tiek izskalota, un laika gaitā augsne noplicinās. Tāpēc periodiska mēslošana aktīvās augšanas sezonā ir svarīgs kopšanas elements, kas nodrošina augam nepieciešamos “vitamīnus” spēcīgai augšanai, košai lapu krāsai un labai noturībai pret slimībām un kaitēkļiem. Tomēr ir ļoti svarīgi atcerēties, ka sukulentu gadījumā mazāk bieži ir vairāk.
Mēslošanas galvenais mērķis ir papildināt augsnē trūkstošos makroelementus – slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K) –, kā arī mikroelementus, piemēram, dzelzi, magniju un kalciju. Katram no šiem elementiem ir sava loma. Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas augšanu, fosfors veicina sakņu sistēmas attīstību un ziedēšanu, bet kālijs stiprina auga šūnu sienas, padarot to izturīgāku pret nelabvēlīgiem apstākļiem. Tā kā eševērijām nav nepieciešama strauja lapu augšana, tām piemērotāks ir mēslojums ar zemāku slāpekļa saturu.
Atšķirībā no daudziem lapainiem tropu augiem, kuriem nepieciešama regulāra un bagātīga mēslošana, eševērijas ir jābaro piesardzīgi. Pārmēslošana ir daudz bīstamāka nekā nepietiekama mēslošana. Pārāk liela mēslojuma koncentrācija var “apdedzināt” jutīgās saknes, izraisot to atmiršanu. Turklāt pārmērīgs slāpekļa daudzums var izraisīt pārāk strauju, bet vāju un izstīdzējušu augšanu. Šāds augs kļūst ūdeņains, zaudē savu kompakto formu un ir daudz uzņēmīgāks pret puvi un kaitēkļu uzbrukumiem.
Tādēļ, izvēloties mēslojumu un tā lietošanas biežumu, vienmēr jāpieturas pie principa “labāk par maz, nekā par daudz”. Mēslošana nav obligāta prasība, un eševērija var lieliski iztikt bez tās vairākus gadus, īpaši, ja tā regulāri tiek pārstādīta svaigā augsnē. Tomēr, ja vēlies sasniegt maksimālu dekorativitāti un redzēt savu augu ziedam, viegla piebarošana aktīvajā sezonā dos pozitīvus rezultātus. Galvenais ir to darīt pareizi un ar mēru.
Barības vielu nozīme auga attīstībā
Lai pilnībā izprastu mēslošanas nepieciešamību, ir vērts iedziļināties, kādu lomu auga dzīvē spēlē galvenās barības vielas. Slāpeklis (N) ir hlorofila sastāvdaļa, kas ir nepieciešams fotosintēzei, un tas veicina lapu un stumbra augšanu. Sukulentiem, kuru galvenā vērtība ir kompaktā forma, nevis ātra augšana, pārmērīgs slāpekļa daudzums nav vēlams. Tas var padarīt audus mīkstus un uzņēmīgus pret mehāniskiem bojājumiem un slimībām. Tāpēc sukulentu mēslojumā slāpekļa proporcija parasti ir mazāka nekā pārējiem diviem galvenajiem elementiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Fosfors (P) ir vitāli svarīgs enerģijas pārneses procesos augā. Tas spēlē galveno lomu sakņu sistēmas attīstībā, palīdzot augam nostiprināties augsnē un efektīvi uzņemt ūdeni un citas barības vielas. Turklāt fosfors ir izšķirošs ziedpumpuru veidošanās un ziedēšanas procesā. Ja vēlies mudināt savu samtaino eševēriju ziedēt ar tās skaistajiem, zvanveida ziediem, kas parasti ir dzeltenā vai oranžā krāsā, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu fosfora daudzumu.
Kālijs (K) bieži tiek dēvēts par “kvalitātes” elementu. Tas regulē daudzus fizioloģiskos procesus, tostarp ūdens apriti augā, un stiprina šūnu struktūru. Pietiekams kālija daudzums palīdz augam labāk pārciest stresu, piemēram, karstumu, sausumu vai aukstumu. Tas arī uzlabo auga vispārējo imunitāti, padarot to izturīgāku pret sēnīšu slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Līdzsvarots mēslojums ar pietiekamu kālija saturu palīdzēs eševērijai saglabāt veselīgu un spēcīgu izskatu.
Bez šiem trim makroelementiem augam ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, dzelzs, magnijs, cinks, mangāns un bors, lai gan daudz mazākos daudzumos. Tie piedalās dažādos enzīmu un vitamīnu sintēzes procesos. Parasti kvalitatīvs sukulentu mēslojums satur arī sabalansētu mikroelementu kompleksu. Barības vielu trūkums var izpausties kā lapu dzeltēšana, augšanas palēnināšanās vai krāsas zudums, taču šādi simptomi sukulentiem ir reti un biežāk liecina par citām kopšanas problēmām, piemēram, nepareizu laistīšanu vai apgaismojumu.
Piemērota mēslojuma izvēle
Tirgus piedāvā plašu mēslojumu klāstu, tādēļ ir svarīgi izvēlēties tādu, kas ir vispiemērotākais samtainās eševērijas vajadzībām. Vislabākā un drošākā izvēle ir speciāli izstrādāts šķidrais mēslojums kaktusiem un citiem sukulentiem. Šo produktu formula ir sabalansēta atbilstoši šo augu specifiskajām prasībām – ar pazeminātu slāpekļa saturu un paaugstinātu fosfora un kālija saturu. Uz iepakojuma parasti ir norādīta N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecība, piemēram, 2-7-7 vai 3-4-5.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja speciālais sukulentu mēslojums nav pieejams, var izmantot arī universālo telpaugu mēslojumu, taču ar lielu piesardzību. Šādos gadījumos mēslojums obligāti ir jāatšķaida daudz vairāk, nekā norādīts instrukcijā. Droša likme ir atšķaidīt to līdz pusei vai pat ceturtdaļai no ieteicamās koncentrācijas. Tas palīdzēs izvairīties no pārāk lielas slāpekļa devas un sakņu apdedzināšanas riska. Vienmēr labāk ir mēslot biežāk ar vājāku šķīdumu nekā reti ar spēcīgu koncentrātu.
Mēslojums ir pieejams dažādās formās – šķidrā, pulverveida un granulu veidā (ilgstošas iedarbības). Eševērijām visērtāk un drošāk lietojams ir šķidrais mēslojums, jo tas ļauj precīzi kontrolēt devu un tiek pievienots laistāmajam ūdenim, nodrošinot vienmērīgu izkliedi augsnē. Ilgstošas iedarbības granulas var būt pārāk spēcīgas sukulentiem un var nevienmērīgi izdalīt barības vielas, radot sakņu bojājumu risku. Tādēļ no to lietošanas labāk izvairīties.
Ir pieejamas arī organiskās mēslošanas alternatīvas, piemēram, komposta tēja vai zivju emulsija. Šie mēslojumi parasti ir maigāki un lēnākas iedarbības, kas samazina pārdozēšanas risku. Tomēr tie var būt ar spēcīgāku aromātu, kas ne visiem ir pieņemams telpās. Ja izvēlies organisko mēslojumu, arī to ieteicams atšķaidīt vairāk, nekā norādīts, un lietot piesardzīgi. Neatkarīgi no izvēlētā mēslojuma veida, vienmēr rūpīgi izlasi un ievēro lietošanas instrukciju.
Mēslošanas kalendārs un biežums
Vissvarīgākais noteikums, kas jāatceras, ir mēslot samtaino eševēriju tikai tās aktīvās augšanas periodā. Šis periods parasti ilgst no pavasara sākuma (marta, aprīļa) līdz vasaras beigām vai rudens sākumam (augustam, septembrim). Šajā laikā augs aktīvi veido jaunas lapas un izmanto barības vielas. Mēģinājumi mēslot augu tā miera periodā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.
Aktīvās augšanas sezonā eševēriju ieteicams mēslot aptuveni reizi mēnesī. Šāds biežums ir pilnīgi pietiekams, lai nodrošinātu augam nepieciešamās papildu barības vielas, neradot pārdozēšanas risku. Daži audzētāji izvēlas mēslot katrā laistīšanas reizē (piemēram, reizi divās nedēļās), bet tādā gadījumā izmanto ļoti, ļoti vāju mēslojuma koncentrāciju – atšķaidot to līdz desmitajai daļai no ieteicamās devas. Šī metode var būt efektīva, bet prasa lielāku precizitāti. Iesācējiem drošāka ir retāka mēslošana ar standarta atšķaidījumu (vai pusi no tā).
Mēslošanas process ir vienkāršs. Sagatavo mēslojuma šķīdumu saskaņā ar instrukcijām (vai atšķaidot to vājāku) lejkannā. Pirms mēslošanas ir ļoti svarīgi pārliecināties, ka augsne podā ir nedaudz mitra. Nekad nemēslo augu, kura augsne ir pilnībā sausa. Mēslojuma koncentrāts, nonākot uz sausām saknēm, var tās ķīmiski apdedzināt. Tāpēc laba prakse ir vispirms nedaudz apliet augu ar tīru ūdeni, pagaidīt pāris minūtes un tikai tad lietot mēslojuma šķīdumu. Lej to vienmērīgi uz augsnes ap auga pamatni, izvairoties no saskares ar lapām.
Rudenī, kad dienas kļūst īsākas, pakāpeniski samazini un pārtrauc mēslošanu. Ziemas mēnešos (no oktobra līdz februārim) augu nemēslo vispār. Šajā laikā eševērija atrodas miera stāvoklī, tās augšana ir apstājusies vai ļoti lēna, un tai nav nepieciešamas papildu barības vielas. Mēslošana ziemā ne tikai ir lieka, bet arī kaitīga, jo neizmantotās barības vielas uzkrājas augsnē sāļu veidā, kas var bojāt saknes un apgrūtināt auga “atmošanos” pavasarī. Tāpat nemēslo slimus, novārgušus vai tikko pārstādītus augus.
Pārmēslošanas briesmas un to novēršana
Pārmēslošana ir viena no nopietnākajām briesmām, kas apdraud podos audzētus sukulentus, tostarp samtaino eševēriju. Atšķirībā no barības vielu trūkuma, kas attīstās lēni un ir viegli labojams, pārmēslošanas sekas var būt ātras un postošas. Galvenā problēma ir pārmērīga sāļu koncentrācija augsnē, ko rada mēslojums. Šī augstā sāļu koncentrācija ap saknēm rada osmotisku stresu – tā “izvelk” ūdeni no sakņu šūnām, izraisot to dehidratāciju un atmiršanu, pat ja augsne ir mitra. Šo parādību dēvē par “sakņu apdegumu”.
Pārmēslošanas simptomi var būt dažādi. Viens no pirmajiem signāliem var būt augšanas apstāšanās vai pat auga nīkuļošana. Lapu malas un gali var kļūt brūni un sausi. Dažkārt uz augsnes virsmas veidojas balta vai dzeltenīga garoza – tie ir kristalizējušies mēslojuma sāļi. Smagākos gadījumos augs var pēkšņi novīst, lapas kļūst mīkstas un nokarājas, un sakņu sistēma tiek neatgriezeniski bojāta, kas noved pie auga bojāejas. Pārmērīgs slāpeklis var izraisīt arī neveselīgu, izstīdzējušu augšanu, padarot augu vārgu.
Labākais veids, kā cīnīties ar pārmēslošanu, ir profilakse. Vienmēr ievēro mērenību. Izmanto sukulentiem paredzētu mēslojumu un labāk atšķaidi to vājāku, nekā norādīts instrukcijā. Nekad nemēslo biežāk kā reizi mēnesī aktīvajā sezonā. Atceries, ka tikko pārstādītiem augiem svaigā substrātā ir pietiekami daudz barības vielu, un tos nav nepieciešams mēslot vismaz 4-6 mēnešus. Tāpat nemēslo augu miera periodā ziemā.
Ja tev ir aizdomas, ka esi pārmēslojis savu eševēriju, ir iespējams mēģināt situāciju labot, ja rīkojies ātri. Visefektīvākā metode ir augsnes izskalošana. Novieto podu izlietnē vai ārā un lēnām lej cauri augsnei lielu daudzumu remdena ūdens (apmēram četras reizes vairāk nekā poda tilpums). Tas palīdzēs izskalot no substrāta liekos sāļus. Pēc skalošanas ļauj podam kārtīgi notecēties un nelej to vairākas nedēļas, līdz augsne ir pilnībā izžuvusi. Ja sakņu bojājumi ir smagi, vienīgā iespēja var būt auga pārstādīšana pilnīgi svaigā augsnē, pirms tam apgriežot visas bojātās saknes.
Organiskās mēslošanas alternatīvas
Tiem, kas dod priekšroku dabiskākām metodēm, pastāv vairākas organiskās mēslošanas alternatīvas, kas var būt lielisks veids, kā barot samtaino eševēriju. Organiskie mēslojumi parasti izdala barības vielas lēnāk nekā sintētiskie, kas samazina pārdozēšanas un sakņu apdedzināšanas risku. Tie arī uzlabo augsnes struktūru un veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību. Viena no populārākajām organiskajām metodēm ir komposta tējas izmantošana. To var pagatavot, iemērcot nelielu daudzumu nobrieduša komposta ūdenī uz vienu vai divām dienām un pēc tam izmantojot iegūto šķidrumu laistīšanai.
Vēl viena efektīva alternatīva ir slieku komposts jeb vermikomposts. Tas ir ļoti bagāts ar barības vielām un labvēlīgiem mikroorganismiem. To var izmantot divējādi. Pārstādot augu, nelielu daudzumu vermikomposta var iemaisīt augsnes maisījumā. Savukārt esoša auga mēslošanai var uzbērt plānu kārtiņu vermikomposta uz augsnes virsmas un viegli to iestrādāt. Laistot ūdens pakāpeniski izskalos barības vielas dziļāk augsnē līdz saknēm. Ar vermikompostu ir grūti pārmēslot, tādēļ tas ir drošs variants.
Daži audzētāji izmanto arī citas organiskas piedevas, piemēram, zivju emulsiju vai jūraszāļu ekstraktu. Šie produkti ir nopērkami dārzkopības veikalos un parasti ir jāatšķaida ar ūdeni. Tie satur plašu makro- un mikroelementu klāstu un ir saudzīgi pret augiem. Jāņem vērā, ka dažiem organiskiem mēslojumiem, īpaši zivju emulsijai, var būt spēcīga, specifiska smarža, kas telpās var būt nepatīkama. Šo iemeslu dēļ tos biežāk izmanto augiem, kas vasarā tiek turēti ārā.
Neatkarīgi no tā, kādu organisko metodi izvēlies, arī ar to ir jāievēro mērenība. Lai gan pārdozēšanas risks ir mazāks, pārmērīga organisko vielu pievienošana var padarīt augsni pārāk blīvu un mitrumu aizturošu, kas sukulentiem nav vēlams. Organisko mēslošanu, tāpat kā sintētisko, veic tikai aktīvās augšanas periodā no pavasara līdz rudenim. Pareizi lietojot, organiskie mēslojumi var nodrošināt tavai eševērijai visas nepieciešamās barības vielas maigā un dabiskā veidā.
