Rozmarīns, kas ir Vidusjūras reģiona iemītnieks, ir pieradis pie maigām un salīdzinoši sausām ziemām. Mūsu platuma grādos, kur ziemas var būt bargas, ar ilgstošu salu un biezu sniega segu, šī aromātiskā auga pārziemināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem tā audzēšanā. Veiksmīga ziemošana prasa rūpīgu sagatavošanos un izpratni par auga vajadzībām aukstajā periodā. Neatkarīgi no tā, vai rozmarīns aug dārzā vai podā, ir jāveic konkrēti pasākumi, lai pasargātu to no sala un mitruma, nodrošinot, ka pavasarī tas atkal modīsies dzīvībai un priecēs ar savu zaļumu un smaržu. Šis raksts sniegs detalizētus norādījumus, kā pareizi sagatavot rozmarīnu ziemai.
Pirmais un svarīgākais solis, plānojot rozmarīna ziemošanu, ir pareizas šķirnes izvēle. Ne visas rozmarīna šķirnes ir vienādi salcietīgas. Dažas, piemēram, ‘Arp’, ‘Hill Hardy’ vai ‘Blue Spire’, ir selekcionētas tā, lai spētu izturēt zemākas temperatūras, pat līdz -15 vai -20 grādiem pēc Celsija, ja tām ir nodrošināti atbilstoši apstākļi. Ja plānojat audzēt rozmarīnu atklātā laukā, noteikti izvēlieties kādu no šīm salcietīgākajām šķirnēm. Tomēr pat visizturīgākajām šķirnēm Latvijas neparedzamajās ziemās būs nepieciešams papildu piesegums.
Sagatavošanās ziemai jāsāk jau vasaras otrajā pusē. Sākot ar augustu, pārtrauciet jebkādu rozmarīna mēslošanu. Mēslošana, īpaši ar slāpekli, veicina jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās. Šie jaunie, mīkstie dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un, visticamāk, aizies bojā, radot papildu stresu visam augam. Tāpat rudenī samaziniet laistīšanas biežumu, ļaujot augam pakāpeniski pierast pie sausākiem apstākļiem un sagatavoties miera periodam.
Pirms ziemas iestāšanās ir svarīgi veikt sanitāro apgriešanu. Izgrieziet visus slimos, bojātos vai nokaltušos zarus. Tomēr rudenī nevajadzētu veikt spēcīgu formas veidojošo apgriešanu, jo tas, līdzīgi kā mēslošana, var stimulēt jaunu dzinumu veidošanos. Neliela apgriešana palīdzēs uzlabot gaisa cirkulāciju krūma iekšienē un samazinās slimību risku ziemas periodā. Pēdējo ražas novākšanu veiciet ne vēlāk kā 4-6 nedēļas pirms paredzamajām pirmajām salnām.
Viens no lielākajiem rozmarīna ienaidniekiem ziemā ir nevis sals, bet gan mitrums kombinācijā ar aukstumu. Pārmērīgs mitrums, kas uzkrājas augsnē ap saknēm, var izraisīt sakņu nosalšanu un puvi. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt perfektu drenāžu jau stādīšanas brīdī. Rudenī ap auga pamatni var uzbērt papildu slāni smilts vai grants, lai novadītu lieko ūdeni. Tāpat ir svarīgi, lai ziemā uz krūma nesakrātos smags, slapjš sniegs, kas var lauzt zarus.
Ziemošana atklātā laukā
Ja esat izvēlējies salcietīgu šķirni un iestādījis to piemērotā vietā, rozmarīnu ir iespējams pārziemināt arī atklātā laukā. Vislabākā vieta ir pie mājas dienvidu vai dienvidrietumu sienas, kas dienas laikā uzkrāj siltumu un pasargā augu no aukstajiem ziemeļu vējiem. Šāda vieta nodrošina siltāku mikroklimatu un palielina izredzes uz veiksmīgu ziemošanu. Augsnei šajā vietā jābūt vieglai, smilšainai un ar izcilu drenāžu.
Pirms sala iestāšanās, kad gaisa temperatūra stabili noslīd zem nulles, auga sakņu zonu nepieciešams mulčēt. Uzklājiet biezu, apmēram 10-15 cm biezu mulčas slāni no sausām lapām, salmiem, priežu mizām vai kūdras. Mulča pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas. Mulčēšanu veiciet tikai pēc tam, kad augsnes virskārta jau ir sasalusi, lai mulčā neiemitinātos grauzēji. Pavasarī, kad sals ir beidzies, mulčas slānis ir uzmanīgi jānoņem, lai ļautu augsnei ātrāk iesilt.
Auga virszemes daļu var pasargāt no sala un aukstā vēja, izveidojot tam piesegumu. Vislabākais materiāls ir agrotīkls, ko uzklāj vairākās kārtās. Nekādā gadījumā neizmantojiet polietilēna plēvi, jo zem tās veidosies kondensāts, kas veicinās izsušanu un sēnīšu slimību attīstību. Vēl viena laba metode ir izveidot ap krūmu karkasu no koka vai metāla stieņiem un apvilkt to ar agrotīklu, atstājot nelielu atstarpi starp materiālu un augu. Karkasa iekšpusi var piepildīt ar sausām lapām vai skujām papildu siltumizolācijai.
Pavasarī, kad lielākais sals ir garām un gaisa temperatūra stabili turas virs nulles, piesegumu noņem pakāpeniski, lai augs varētu lēnām pierast pie mainīgajiem apstākļiem. Sākumā noņemiet tikai daļu no pieseguma saulainās, bet vēsās dienās, un uz nakti atkal uzlieciet atpakaļ. Šāda pakāpeniska norūdīšana palīdzēs izvairīties no stresa, ko var radīt krasas temperatūras svārstības un spilgtā pavasara saule. Kad pavasara salnu draudi ir beigušies, piesegumu var noņemt pavisam.
Ziemošana telpās
Visdrošākais veids, kā pārziemināt rozmarīnu mūsu klimatiskajos apstākļos, ir audzēt to podā un ziemā ienest telpās. Rudenī, pirms pirmajām salnām, kad nakts temperatūra sāk tuvoties 0 grādiem, ir laiks pārvietot rozmarīnu uz ziemošanas vietu. Pirms ienešanas telpās rūpīgi pārbaudiet, vai uz auga nav kaitēkļu. Ja nepieciešams, apstrādājiet to ar insekticīdu, lai neienestu kaitēkļus mājās. Var arī noskalot augu ar vieglu dušu.
Ideālā ziemošanas vieta rozmarīnam ir gaiša, bet vēsa telpa ar temperatūru no 5 līdz 10 grādiem pēc Celsija. Piemērotas vietas ir gaiša veranda, iestiklota lodžija, vēss ziemas dārzs vai pat gaišs pagraba logs. Vēsā temperatūra nodrošinās augam nepieciešamo miera periodu, bet gaisma ir svarīga, lai tas nezaudētu lapas. Ja telpa būs pārāk silta un tumša, augs sāks nīkuļot, stīdzēt un mest lapas.
Laistīšana ziemas periodā ir jāsamazina līdz minimumam. Laistiet tikai tik daudz, lai neļautu sakņu kamolam pilnībā izžūt. Atkarībā no temperatūras un mitruma telpā, tas var būt nepieciešams reizi trīs līdz četrās nedēļās vai pat retāk. Vienmēr pārbaudiet augsnes mitrumu pirms laistīšanas. Pārlaistīšana ziemā ir visbiežākais iemesls, kāpēc podos audzēti rozmarīni iet bojā, jo vēsos apstākļos strauji attīstās sakņu puve. Mēslošana ziemā nav nepieciešama vispār.
Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augu, lai novērstu sēnīšu slimību attīstību. Regulāri vēdiniet telpu, bet sargājiet augu no auksta caurvēja. Ja centrālapkures dēļ gaiss ir ļoti sauss, laiku pa laikam varat apsmidzināt lapotni ar ūdeni, lai paaugstinātu mitruma līmeni un pasargātu to no zirnekļērcēm. Pavasarī, kad salnu draudi ir garām, sāciet augu pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem, pirms to iznesat atpakaļ dārzā vai uz balkona.
Pavasara atmoda
Pavasarī, kad rozmarīns ir veiksmīgi pārziemojis, tam nepieciešama īpaša aprūpe, lai tas atgūtu spēkus un atsāktu augt. Kad pēdējās salnas ir garām, noņemiet ziemas piesegumu no dārzā augošajiem krūmiem. Nebrīnieties, ja daži zariņi ir kļuvuši brūni vai nokaltuši – tas ir normāli. Pagaidiet, līdz parādās jaunas augšanas pazīmes, un tad veiciet pavasara apgriešanu, nogriežot visus apsalušos un bojātos zarus līdz veselai koksnei.
Pēc ziemas rozmarīns var izskatīties nedaudz novājināts. Lai to uzmundrinātu, varat veikt vieglu mēslošanu. Apberiet ap krūma pamatni nedaudz komposta vai iestrādājiet augsnē sabalansētu, lēnas iedarbības komplekso mēslojumu. Tas nodrošinās augam nepieciešamās barības vielas jaunās sezonas sākumam. Atsāciet regulāru laistīšanu, kad augsne sāk iesilt un izžūt, bet joprojām ievērojiet mērenību.
Telpās ziemojušo rozmarīnu nedrīkst uzreiz izlikt spožā saulē. Tas ir pakāpeniski jāpieradina pie āra apstākļiem. Sākumā iznesiet to ārā uz dažām stundām dienā, novietojot ēnainā un no vēja pasargātā vietā. Katru dienu pakāpeniski pagariniet laiku, ko augs pavada ārā, un pieradiniet to pie tiešiem saules stariem. Šis norūdīšanas process devrait ilgt apmēram vienu līdz divas nedēļas. Strauja apstākļu maiņa var izraisīt lapu apdegšanu un nobriešanu.
Pavasaris ir arī labākais laiks, lai pārstādītu podā augošu rozmarīnu, ja tas ir nepieciešams. Ja augs ir piepildījis visu podu ar saknēm, pārstādiet to nedaudz lielākā traukā ar svaigu, labi drenējošu substrātu. Pārstādīšana dos jaunu sparu augšanai. Pēc pārstādīšanas un norūdīšanas novietojiet rozmarīnu tā pastāvīgajā vasaras vietā – saulainā un siltā vietā, kur tas varēs uzkrāt spēkus nākamajai ziemai.
