Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka augu dzīvi, un rozmarīnam, kas cēlies no saules pielietajām Vidusjūras piekrastēm, tā ir īpaši būtiska. Tā nav tikai enerģijas avots fotosintēzei; gaisma nosaka auga formu, lapu krāsas intensitāti, aromātu un pat ziedēšanas spēju. Nepietiekams apgaismojums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rozmarīns nīkuļo, izstīdzē un zaudē savu dekoratīvo vērtību. Izpratne par rozmarīna specifiskajām gaismas prasībām ir izšķiroša, lai nodrošinātu tā veselīgu augšanu un ļautu tam pilnībā atklāt savu potenciālu, vai tas augtu dārzā, uz balkona vai uz palodzes.
Rozmarīnam ir nepieciešama pilna saule. Tas nozīmē, ka tam jāsaņem vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Jo vairāk saules, jo labāk. Saulainā vietā rozmarīns augs kompakts, kupls, ar spēcīgiem zariem un adatveida lapām, kas būs bagātas ar aromātiskajām ēteriskajām eļļām. Tieši intensīva saules gaisma stimulē šo eļļu veidošanos, kas piešķir rozmarīnam tā raksturīgo, neatkārtojamo smaržu un garšu. Ja rozmarīns saņems pietiekami daudz gaismas, tā lapas būs tumši zaļas, gandrīz sudrabainas, kas liecina par auga veselību.
Ideāla vieta rozmarīnam dārzā ir dienvidu vai dienvidrietumu pusē, kur nav ēnas no kokiem vai ēkām. Šajās vietās saule spīd visilgāk un visintensīvāk. Rozmarīnu var stādīt akmensdārzos, uz nogāzēm vai paaugstinātās dobēs, kur tas ne tikai saņems daudz saules, bet arī tiks nodrošināta laba drenāža. Siltums, ko dienas laikā uzkrāj akmeņi vai mājas siena, radīs rozmarīnam īpaši labvēlīgu mikroklimatu, kas atgādinās tam par dzimto Vidusjūras reģionu.
Ja audzējat rozmarīnu podā uz balkona vai terases, izvēlieties saulaināko vietu. Regulāri pagrieziet podu, lai visas auga puses saņemtu vienmērīgu apgaismojumu un krūms veidotos simetrisks. Karstās vasaras dienās, kad saule ir īpaši dedzinoša, podā esošā augsne var ļoti ātri pārkarst un izžūt. Tāpēc šādos apstākļos ir svarīgi sekot līdzi augsnes mitrumam un, ja nepieciešams, laistīt biežāk. Gaišas krāsas pods palīdzēs atstarot daļu saules staru un pasargās saknes no pārkaršanas.
Ziedēšanai gaisma ir absolūti nepieciešama. Rozmarīns ziedēs tikai tad, ja tas saņems pietiekami daudz tiešas saules gaismas. Gaismas trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi telpās audzēti rozmarīni nekad neuzzied. Lai veicinātu ziedēšanu, nodrošiniet augam maksimāli daudz gaismas, īpaši pavasarī, kad veidojas ziedpumpuri. Kombinācijā ar vēsu ziemošanas periodu, pietiekams gaismas daudzums pavasarī ir galvenais stimuls, kas liks jūsu rozmarīnam uzziedēt ar skaistiem, ziliem, violetiem vai baltiem ziediņiem.
Gaismas trūkuma pazīmes
Gaismas trūkums ir viena no visbiežākajām problēmām, audzējot rozmarīnu, un tās pazīmes ir diezgan viegli atpazīstamas. Pirmā un acīmredzamākā pazīme ir etiācija jeb izstīdzēšana. Augs sāk stiepties pretī gaismas avotam, veidojot garus, vājus un tievus dzinumus ar lielām atstarpēm starp lapu pāriem. Šādi dzinumi nespēj noturēt savu svaru un bieži vien noliecas. Augs zaudē savu kompakto, kuplo formu un kļūst nekārtns un mazāk dekoratīvs.
Vēl viena pazīme ir lapu izmaiņas. Gaismas trūkuma apstākļos lapas kļūst gaišākas, zaudējot savu piesātināto zaļo krāsu. Tās var kļūt arī lielākas un plānākas, jo augs cenšas palielināt virsmas laukumu, lai uztvertu vairāk gaismas. Diemžēl šādas lapas satur daudz mazāk ēterisko eļļu, tāpēc augs zaudē savu spēcīgo aromātu un garšas īpašības. Ilgstoši turot rozmarīnu ēnā, tas var sākt mest apakšējās lapas, un zari kļūst kaili.
Gaismas trūkums arī būtiski novājina auga imunitāti, padarot to daudz uzņēmīgāku pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Vāji, izstīdzējuši dzinumi ir viegls mērķis laputīm. Slikta gaisa cirkulācija, kas bieži vien ir saistīta ar ēnainām vietām, veicina sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas un pelēkās puves, attīstību. Spēcīgs un veselīgs augs, kas saņem pietiekami daudz saules, spēj daudz labāk pretoties šīm problēmām.
Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, ir nekavējoties jārīkojas. Pārvietojiet augu uz daudz gaišāku un saulaināku vietu. Ja tas aug dārzā, apsveriet iespēju to pārstādīt. Pēc pārvietošanas uz gaišāku vietu, apgrieziet izstīdzējušos dzinumus, lai veicinātu jaunu, spēcīgāku un kompaktāku zaru augšanu. Pāreja uz gaišāku vietu jāveic pakāpeniski, ja augs ilgu laiku ir pavadījis ēnā, lai neapdedzinātu lapas.
Rozmarīns telpās un ziemas apgaismojums
Rozmarīna audzēšana telpās, īpaši ziemas periodā, ir liels izaicinājums tieši gaismas trūkuma dēļ. Mūsu platuma grādos ziemas dienas ir īsas un bieži vien apmākušās, un saules gaismas intensitāte ir daudz zemāka nekā vasarā. Pat novietojot rozmarīnu uz saulainākās dienvidu puses palodzes, tam var nepietikt gaismas, lai tas justos labi. Tāpēc ziemā ir ļoti svarīgi nodrošināt augam maksimāli gaišāko pieejamo vietu.
Ja jūsu mājoklī nav pietiekami saulainas palodzes, ir vērts apsvērt mākslīgā apgaismojuma izmantošanu. Speciālās augu lampas jeb fitolampas var nodrošināt rozmarīnam nepieciešamo gaismas spektru un intensitāti, lai tas veiksmīgi pārziemotu. Vislabāk ir izmantot pilna spektra LED lampas, kas ir energoefektīvas un neizdala daudz siltuma. Lampas jānovieto apmēram 15-30 cm attālumā virs auga un jātur ieslēgtas 10-14 stundas dienā. Mākslīgais apgaismojums palīdzēs saglabāt auga kompakto formu un novērsīs lapu biršanu.
Turēt rozmarīnu ziemā siltā un tumšā istabā ir sliktākais iespējamais scenārijs. Siltums liek augam domāt, ka ir augšanas sezona, bet gaismas trūkums neļauj tam veikt fotosintēzi. Šādos apstākļos augs ātri iztērē savas enerģijas rezerves, sāk nīkuļot, stīdzēt un mest lapas. Tāpēc, ja nevarat nodrošināt pietiekami daudz gaismas, labāk ir turēt rozmarīnu vēsā telpā (5-10°C), kur tā dzīvības procesi palēninās un nepieciešamība pēc gaismas samazinās.
Regulāri tīriet logus, lai telpā iekļūtu maksimāli daudz dabiskās gaismas. Arī putekļi, kas nosēžas uz auga lapām, var samazināt gaismas piekļuvi, tāpēc laiku pa laikam noslaukiet lapas ar mitru drānu vai noskalojiet augu dušā. Šie nelielie darbi var būtiski uzlabot apgaismojuma apstākļus jūsu augam un palīdzēt tam labāk pārziemot.
Pārmērīgas saules ietekme
Lai gan rozmarīns mīl sauli, retos gadījumos, īpaši karstā un sausā klimatā, pārmērīgi intensīva saule var radīt problēmas. Viena no tām ir saules apdegumi uz lapām. Tas var notikt, ja augs, kas ilgstoši audzis ēnainākos apstākļos, tiek strauji pārvietots uz vietu ar intensīvu, tiešu sauli. Lapas var kļūt baltas vai dzeltenas, un uz tām var parādīties sausi, brūni plankumi. Tāpēc pieradināšana pie saules vienmēr jāveic pakāpeniski.
Vēl viena problēma, kas saistīta ar karstu sauli, ir ātra augsnes izžūšana un sakņu pārkaršana, īpaši, ja rozmarīns tiek audzēts tumšas krāsas plastmasas podā. Pārkarsušas saknes nespēj efektīvi uzņemt ūdeni, un augs var sākt vīst pat mitrā augsnē. Lai no tā izvairītos, izvēlieties gaišas krāsas māla vai terakotas podus, kas labāk atstaro sauli un nodrošina labāku gaisa piekļuvi saknēm. Karstākajā dienas daļā podu var nedaudz noēnot vai novietot tā, lai ēnu met citi, lielāki augi.
Mulčēšana var palīdzēt pasargāt saknes no pārkaršanas un samazināt ūdens iztvaikošanu no augsnes. Dārzā augošiem rozmarīniem var izmantot organisko mulču, piemēram, priežu mizas. Podos augošiem rozmarīniem ļoti labi noder grants vai oļu mulča. Tā ne tikai izskatās dekoratīvi, bet arī atstaro daļu saules staru un neļauj augsnes virskārtai pārkarst.
Pietiekama laistīšana ir īpaši svarīga karstā un saulainā laikā. Lai gan rozmarīns ir sausumizturīgs, ilgstošs sausums kombinācijā ar intensīvu sauli var radīt augam stresu. Regulāri pārbaudiet augsnes mitrumu un laistiet, kad tas ir nepieciešams. Vislabāk to darīt no rīta, lai augam būtu pietiekami daudz mitruma resursu, lai izturētu dienas karstumu.
