Raibā āruma ir augs, kas ir labi pielāgojies mērenā klimata joslas apstākļiem, un tā ziemošana parasti nesagādā lielas grūtības. Tās dzīves cikls ir dabiski sinhronizēts ar gadalaiku maiņu – pēc aktīvās augšanas un ziedēšanas pavasarī, vasaras vidū tā virszemes daļas atmirst, un augs pāriet miera periodā, lai pazemes gumā uzkrātu spēkus nākamajam gadam. Tomēr, lai nodrošinātu veiksmīgu pārziemošanu un krāšņu ziedēšanu nākamajā pavasarī, ir vērts pievērst uzmanību dažiem būtiskiem aspektiem, īpaši reģionos ar bargām vai bezsniega ziemām.
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasarā, pēc auga noziedēšanas. Ir ļoti svarīgi ļaut lapām nodzeltēt un atmirt dabiskā ceļā, nenogriežot tās priekšlaicīgi. Kamēr lapas ir zaļas, tās turpina fotosintēzes procesu, ražojot barības vielas, kas tiek uzkrātas pazemes gumā. Jo vairāk barības vielu gums uzkrās, jo spēcīgāks būs augs un bagātīgāka ziedēšana nākamajā pavasarī. Lapu noņemšana, kamēr tās vēl ir zaļas, novājina augu un var apdraudēt tā ziemcietību.
Kad lapas ir pilnībā nokaltušas, tās var uzmanīgi nogriezt vai noņemt, lai dobe izskatītos koptāka. Šajā laikā augs jau ir pilnībā iegājis miera fāzē. Laistīšana šajā periodā ir pilnībā jāpārtrauc. Pārmērīgs mitrums rudenī un ziemā ir viens no lielākajiem draudiem, jo tas var izraisīt guļošā guma pūšanu. Labi drenēta augsne ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai, jo tā neļauj ūdenim uzkrāties ap gumu.
Raibā āruma ir pietiekami salcietīga, lai pārziemotu atklātā laukā lielākajā daļā Latvijas teritorijas, ja tā ir iestādīta pareizā dziļumā (apmēram 8-10 cm). Dabiskā sniega sega kalpo kā labākais izolācijas materiāls, pasargājot gumu no krasām temperatūras svārstībām un dziļa sasaluma. Tomēr problēmas var rasties kailsala apstākļos, kad ilgstoši pieturas zema temperatūra, bet sniega nav. Šādos gadījumos ieteicams veikt papildu piesegšanu.
Piesegšana un mulčēšana ziemā
Lai pasargātu raibās ārumas gumus no sala, īpaši bezsniega ziemās vai reģionos ar bargāku klimatu, ieteicams izmantot mulčēšanu. Vēlā rudenī, pirms zemes sasalšanas, auga augšanas vietu pārklāj ar biezu, irdenu organiskās mulčas kārtu, apmēram 10-15 centimetru biezumā. Šim nolūkam lieliski noder sausas koku lapas, kūdra, priežu skujas, komposts vai sasmalcināta miza. Mulčas slānis darbojas kā siltumizolators, kas neļauj augsnei dziļi sasalt un pasargā gumu no bojājumiem.
Izvēloties mulčēšanas materiālu, priekšroka jādod tam, kas nesablīvējas un labi laiž cauri gaisu. Pārāk blīva un mitra mulča var veicināt puves attīstību. Sausas lapas, īpaši ozola vai kļavas, ir lielisks variants, jo tās lēni sadalās un veido gaisīgu slāni. Virs lapām var uzlikt egļu zarus, lai tās neaizpūstu vējš. Egļu zari arī palīdzēs aizturēt sniegu, ja tas uzsnigs, radot vēl labāku aizsardzību.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un zeme sāk atkust, mulčas kārta ir uzmanīgi jānoņem vai vismaz jāpadara plānāka. Tas jādara laicīgi, lai augsne varētu ātrāk iesilt un lai jaunajiem asniem būtu vieglāk izspraukties cauri. Ja mulča tiek atstāta pārāk ilgi, tā var aizkavēt auga augšanas sākšanos un radīt labvēlīgus apstākļus slimību attīstībai. Daļu no sadalījušās mulčas, piemēram, kompostu, var atstāt un viegli iestrādāt augsnes virskārtā kā papildu mēslojumu.
Piesegšana ir īpaši svarīga jauniem, nesen iestādītiem augiem, kuru sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies. Arī augiem, kas aug vējainās, atklātās vietās, būs nepieciešama rūpīgāka piesegšana nekā tiem, kas aug aizsargātās, no vējiem pasargātās vietās. Pareizi veikta mulčēšana ir vienkāršs un efektīvs veids, kā nodrošināt raibās ārumas labsajūtu ziemas mēnešos.
Ziemošana podos un konteineros
Ja raibā āruma tiek audzēta podā vai konteinerā, tās pārziemināšana prasa īpašu uzmanību. Augsne podos sasalst daudz ātrāk un dziļāk nekā atklātā laukā, tāpēc atstāt podu ārā bez papildu aizsardzības nav ieteicams. Sakņu sistēma un gums var pilnībā sasalt un iet bojā. Ir vairāki veidi, kā nodrošināt podos augošu ārumu pārziemošanu.
Viens no drošākajiem veidiem ir pārvietot podu uz vēsu, no sala pasargātu telpu, piemēram, pagrabu, garāžu vai neapkurināmu verandu, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no +2 līdz +5 °C). Telpai jābūt tumšai, jo augam ir nepieciešams miera periods. Šādos apstākļos augsne podā laiku pa laikam ļoti minimāli jāsamitrina, lai gums pilnībā neizkalstu, taču jāuzmanās no pārliešanas, kas var izraisīt puvi. Pietiek ar nelielu ūdens daudzumu reizi mēnesī vai retāk.
Cita metode ir poda ierakšana zemē dārzā. Izrok bedri, kas ir nedaudz lielāka par podu, un ievieto to bedrē tā, lai poda augšējā mala būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. Pēc tam podu no augšas nosedz ar biezu mulčas kārtu, piemēram, lapām vai skujām. Zemes siltums pasargās saknes no sasalšanas. Šī metode ir laba, ja nav pieejamas vēsas telpas, taču tā prasa vairāk darba.
Ja pods ir pārāk liels vai smags, lai to pārvietotu vai ieraktu, to var mēģināt nosiltināt. Podu novieto aizvējā, vēlams pie mājas dienvidu sienas, un aptin ar vairākām kārtām agrotīkla, džutas maisiem vai burbuļplēves. Svarīgi ir nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī apakšu, novietojot to uz putuplasta plāksnes vai koka paliktņa, lai pasargātu no aukstuma, kas nāk no zemes. No augšas podu nosedz ar mulču un egļu zariem. Šī metode ir riskantāka, un tās efektivitāte ir atkarīga no ziemas barguma.
Pavasara atmodināšana
Neatkarīgi no tā, kā raibā āruma ir pārziemojusi, pavasaris ir laiks, kad tā mostas jaunam dzīves ciklam. Pēc veiksmīgas ziemošanas augs parādīs pirmās dzīvības pazīmes, izspraucoties no zemes ar smailiem, sarullētiem asniem. Šis process parasti sākas agri pavasarī, martā vai aprīlī, atkarībā no laika apstākļiem. Ir svarīgi šajā laikā nodrošināt augam labvēlīgus apstākļus tālākai attīstībai.
Ja augs bija piesegts ar mulču, ir pienācis laiks to uzmanīgi noņemt. Tas jādara pakāpeniski, lai augs pierastu pie spilgtākas gaismas un mainīgās temperatūras. Pārāk strauja segas noņemšana var radīt stresu jaunajiem dzinumiem. Ja mulčas kārta ir plāna un sastāv no komposta, to var atstāt, jo tā kalpos kā mēslojums. Pēc mulčas noņemšanas augsni ap augu var viegli uzirdināt, lai uzlabotu gaisa piekļuvi saknēm.
Podos ziemojušos augus pavasarī pakāpeniski iznes atpakaļ ārā. Sākumā tos novieto ēnainā, no vēja pasargātā vietā, lai tie aklimatizētos. Strauja pāreja no tumša pagraba uz spilgtu pavasara sauli var apdedzināt jaunos asnus. Pēc dažām dienām vai nedēļas, kad augs ir pieradis pie āra apstākļiem, to var pārvietot uz pastāvīgo augšanas vietu. Kad parādās pirmie asni, var atsākt regulāru laistīšanu, uzturot augsni pastāvīgi mitru.
Šis ir arī īstais laiks, lai veiktu pirmo mēslošanu, ja tas ir nepieciešams. Viegla mēslošana ar sabalansētu komplekso mēslojumu vai komposta devu dos augam spēku straujai augšanai un ziedēšanai. Rūpīga aprūpe pavasarī pēc ziemas miera perioda ir pamats tam, lai raibā āruma jūs priecētu ar savu eksotisko skaistumu visā tās krāšņumā.
