Raibās ārumas izvietojums dārzā attiecībā pret gaismu ir viens no izšķirošajiem faktoriem tās veiksmīgai audzēšanai. Šis augs savā dabiskajā vidē ir pielāgojies dzīvei lapu koku mežu zemsedzē, kur gaisma ir izkliedēta un ēnas mainīgas. Izpratne par šīm dabiskajām gaismas prasībām ļauj radīt optimālus apstākļus arī dārzā, nodrošinot auga veselību, lapu dekorativitāti un spēju ziedēt. Nepareizi izvēlēta apgaismojuma intensitāte var izraisīt dažādas problēmas, sākot no lapu apdegumiem līdz pat ziedēšanas trūkumam, tāpēc šim aspektam jāpievērš īpaša uzmanība.
Ideālie gaismas apstākļi raibajai ārumai ir daļēja ēna vai pilnīga noēnojums. Vislabāk tā jutīsies vietā, kur to apspīd tikai rīta saule, bet dienas karstākajā daļā tā atrodas dziļā ēnā. Šādus apstākļus parasti var atrast zem lielu lapu koku vainagiem, krūmu ziemeļu vai austrumu pusē, vai arī ēku ēnainajās pusēs. Koku radītā filtrētā gaisma, kas mainās līdz ar lapu kustību vējā, ir ļoti līdzīga tai, kādu augs saņem savā dabiskajā vidē. Šāda gaisma ir pietiekami spoža, lai nodrošinātu fotosintēzi, bet nav tik intensīva, lai radītu apdegumus.
Pilnīga ēna, piemēram, zem blīviem skujkokiem vai ēku ziemeļu pusē, kur saule neiekļūst nekad, arī ir piemērota raibajai ārumai, taču jāņem vērā, ka ziedēšana varētu būt nedaudz mazāka nekā daļējā ēnā. Tomēr pat dziļā ēnā auga lapas saglabās savu dekorativitāti. Šī īpašība padara raibo ārumu par neaizstājamu augu dārza tumšāko un problemātiskāko stūru apzaļumošanai, kur citi augi nespēj augt. Tā spēj radīt zaļu oāzi tur, kur trūkst gaismas.
Stādot raibo ārumu, ir vērts padomāt par gaismas apstākļu maiņu sezonas laikā. Piemēram, vieta zem lapu kokiem pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu, saņem daudz vairāk gaismas. Tas ir ļoti labvēlīgi ārumai, jo tās aktīvās augšanas un ziedēšanas periods sakrīt tieši ar šo laiku. Vēlāk, vasarā, kad koku lapotne ir pilnībā izplaukusi, tā nodrošina nepieciešamo ēnu un pasargā augu no karstās saules, kas sakrīt ar laiku, kad āruma sāk gatavoties miera periodam.
Pārmērīgas saules ietekme
Raibā āruma ir kategoriski nepiemērota audzēšanai saulainās, atklātās vietās. Tieši saules stari, īpaši pusdienlaikā un pēcpusdienā, ir ļoti kaitīgi šim augam. Pārmērīga saule izraisa lapu apdegumus, kas izpaužas kā neglīti, sausi, brūni vai dzeltenīgi plankumi uz lapu virsmas. Smagos gadījumos var tikt apdedzināta visa lapa, kas noved pie tās priekšlaicīgas atmiršanas. Apdegušas lapas ne tikai zaudē savu dekoratīvo vērtību, bet arī nespēj pilnvērtīgi veikt fotosintēzi, kas novājina visu augu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Papildus tiešiem apdegumiem, pārmērīga saule izraisa arī citas problēmas. Tā veicina strauju mitruma iztvaikošanu gan no lapām, gan no augsnes. Tas nozīmē, ka saulainā vietā augošai ārumai būs nepieciešama daudz biežāka un intensīvāka laistīšana, lai kompensētu mitruma zudumu. Pat ar regulāru laistīšanu, augs var ciest no hroniska stresa, kas izpaužas kā novītušas lapas karstākajās dienas stundās, vāja augšana un samazināta ziedēšana.
Saules ietekmē auga lapas var zaudēt arī savu raksturīgo krāsu intensitāti. Spilgti zaļā krāsa var kļūt bālāka, dzeltenīgāka, un kontrastējošie raibumi var kļūt mazāk izteiksmīgi. Augs cenšas pielāgoties pārmērīgajam apgaismojumam, samazinot hlorofila daudzumu lapās, kas noved pie krāsas izmaiņām. Ja pamanāt, ka jūsu ārumas lapas kļūst bālas un apdegušas, tas ir skaidrs signāls, ka augs ir jāpārstāda uz ēnaināku vietu.
Ja nav iespējams augu pārstādīt, var mēģināt radīt mākslīgu noēnojumu. To var panākt, iestādot tuvumā augstākus augus vai krūmus, kas radīs ēnu, vai izmantojot speciālus ēnošanas tīklus. Tomēr šie ir tikai īstermiņa risinājumi. Ilgtermiņā raibās ārumas veselība un skaistums ir atkarīgs no pareizi izvēlētas, dabiski ēnainas augšanas vietas, kas atbilst tās bioloģiskajām prasībām.
Nepietiekama apgaismojuma sekas
Lai gan raibā āruma ir izteikts ēnmīlis, tai tomēr ir nepieciešams noteikts gaismas daudzums, lai tā varētu normāli attīstīties un ziedēt. Pārāk dziļa ēna, piemēram, zem ļoti blīviem mūžzaļajiem kokiem vai tumšos pagalmos starp ēkām, var negatīvi ietekmēt augu. Viena no galvenajām pazīmēm, kas liecina par gaismas trūkumu, ir vāja vai pilnībā iztrūkstoša ziedēšana. Lai augs izveidotu ziedkopu, tam nepieciešama enerģija, ko tas iegūst fotosintēzes procesā, un pārāk maz gaismas šo procesu ierobežo.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vēl viena pazīme ir lapu izstīdzēšana. Augs, meklējot gaismu, var veidot neparasti garus un vājus lapu kātus, un pašas lapas var būt mazākas nekā parasti. Lapu krāsa var kļūt tumšāka, un raksturīgais raibums var kļūt mazāk izteikts vai pazust pavisam. Tas notiek tāpēc, ka augs cenšas maksimāli palielināt hlorofila daudzumu lapās, lai efektīvāk izmantotu to nelielo gaismas daudzumu, kas ir pieejams. Lai gan augs var izdzīvot šādos apstākļos, tas zaudēs lielu daļu savas dekorativitātes.
Pārāk tumšā un mitrā vietā palielinās arī risks saslimt ar dažādām sēnīšu slimībām. Slikta gaisa cirkulācija un pastāvīgs mitrums uz lapām rada ideālus apstākļus pelēkās puves un lapu plankumainību attīstībai. Tāpat šādas vietas ir iecienījuši gliemeži un kailgliemeži, kas var nodarīt ievērojamu kaitējumu jaunajām lapām. Tādēļ, pat izvēloties ēnainu vietu, ir svarīgi, lai tā būtu pietiekami labi vēdināma.
Ja novērojat, ka jūsu raibā āruma nīkuļo pārāk dziļā ēnā, risinājums ir to pārvietot uz nedaudz gaišāku vietu, kur tā saņem vairāk izkliedētas gaismas. Pat neliela apgaismojuma palielināšana var būtiski uzlabot auga stāvokli. Alternatīvi var mēģināt atzarot blakus esošos kokus vai krūmus, lai palielinātu gaismas piekļuvi. Atrodot pareizo līdzsvaru starp ēnu un gaismu, ir iespējams panākt, ka raibā āruma parāda sevi visā savā krāšņumā.
Gaismas apstākļi telpās
Raibā āruma nav tipisks telpaugs, jo tai ir nepieciešams izteikts miera periods ar vēsu ziemošanu, ko ir grūti nodrošināt dzīvojamās telpās. Tomēr to var īslaicīgi audzēt podos uz terases, balkona vai pat telpās kā sezonālu augu. Ja nolemjat audzēt raibo ārumu telpās, gaismas apstākļiem ir jāpievērš tāda pati uzmanība kā dārzā. Vislabākā vieta būs uz ziemeļu vai austrumu puses palodzes, kur tā nesaņems tiešus saules starus.
Rietumu un dienvidu puses logi parasti ir pārāk saulaini un karsti, un tieša saule caur stiklu var būt vēl intensīvāka un ātrāk apdedzināt lapas. Ja citas iespējas nav, augu var novietot tālāk no loga vai aiz plāna aizkara, kas izkliedēs gaismu. Ir svarīgi regulāri pagriezt podu, lai augs augtu vienmērīgi un neveidotos izliekts uz vienu pusi, tiecoties pēc gaismas.
Viens no izaicinājumiem, audzējot telpās, ir nodrošināt pietiekamu gaisa mitrumu, jo centrālā apkure parasti padara gaisu ļoti sausu. Sauss gaiss var izraisīt lapu galu kalšanu. Lai to novērstu, augu var regulāri apsmidzināt ar ūdeni, novietot podu uz paliktņa ar mitriem oļiem vai izmantot gaisa mitrinātāju. Tas palīdzēs radīt augam komfortablāku mikroklimatu.
Pēc aktīvās augšanas perioda beigām, kad lapas sāk dzeltēt, podu pārvieto uz vēsu, tumšu vietu, piemēram, pagrabu, ziemas miera periodam. Šis solis ir obligāts, lai augs varētu atpūsties un uzkrāt spēkus nākamajai sezonai. Mēģinājumi uzturēt augu aktīvu visu gadu siltās telpās parasti beidzas ar tā novājināšanos un bojāeju.
