Pundurīrisa apgriešana ir svarīgs kopšanas pasākums, kas ne tikai palīdz uzturēt auga estētisko izskatu, bet arī veicina tā veselību un nodrošina bagātīgu ziedēšanu nākamajās sezonās. Lai gan šis process nav sarežģīts, ir svarīgi zināt, ko, kad un kā griezt, lai nenodarītu augam pāri un sasniegtu vēlamos rezultātus. Pareizi veikta apgriešana palīdz novirzīt auga enerģiju uz svarīgākajiem attīstības procesiem, piemēram, sakneņu nobriešanu un ziedpumpuru veidošanu, kā arī samazina slimību un kaitēkļu izplatības risku. Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim visus pundurīrisa apgriešanas aspektus, sākot ar noziedējušo ziedu noņemšanu un beidzot ar rudens lapotnes apgriešanu.
Apgriešanas galvenais mērķis ir palīdzēt augam efektīvi izmantot savus resursus. Pēc noziedēšanas auga dabiskais uzdevums ir veidot sēklas, kas ir ļoti energoietilpīgs process. Noņemot noziedējušos ziedus un ziedkātus, mēs neļaujam augam tērēt spēkus sēklu ražošanai. Tā vietā visa saražotā enerģija tiek novirzīta uz sakneni, kur tā tiek uzkrāta rezervju veidā un izmantota jaunu dzinumu un nākamā gada ziedpumpuru veidošanai. Tas ir īpaši svarīgi jaunām vai vājām šķirnēm.
Otrs svarīgs apgriešanas mērķis ir fitosanitārais. Uz atmirstošām augu daļām, piemēram, vīstošiem ziediem un vēlāk arī nokaltušām lapām, var attīstīties dažādas sēnīšu un bakteriālās slimības. Savlaicīga šo daļu noņemšana samazina infekciju perēkļus un uzlabo gaisa cirkulāciju ap augu, tādējādi radot nelabvēlīgāku vidi patogēnu attīstībai. Tīrs un sakopts augs ir veselīgāks augs.
Trešais mērķis ir estētiskais. Nokaltuši ziedkāti un vēlāk arī brūnas, nekārtīgas lapas bojā kopējo dārza skatu. Regulāra apgriešana palīdz uzturēt stādījumu kārtīgu un pievilcīgu visas sezonas garumā. Lai gan pundurīrisu lapotne pēc ziedēšanas saglabā dekorativitāti ilgāku laiku nekā lielajiem bārdainajiem īrisiem, rudenī tā tāpat kļūst nepievilcīga, un tās apgriešana uzlabo dobes izskatu ziemā un agrā pavasarī.
Visbeidzot, rudens apgriešana palīdz cīnīties ar kaitēkļiem. Daudzi kaitēkļi un to oliņas vai kūniņas ziemo uz vecajām, nokaltušajām lapām un citām augu atliekām. Nogriežot un savācot lapotni rudenī, mēs iznīcinām lielu daļu nākamās sezonas kaitēkļu populācijas, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc ķīmisko aizsardzības līdzekļu lietošanas pavasarī. Tas ir svarīgs integrētās augu aizsardzības elements.
Noziedējušo ziedu noņemšana
Pirmais apgriešanas darbs, kas jāveic, ir noziedējušo ziedu un ziedkātu noņemšana, ko angliski dēvē par “deadheading”. Šis process jāsāk uzreiz pēc tam, kad zieds ir novītis un zaudējis savu dekorativitāti. Nav jāgaida, līdz visi ziedi uz cera ir noziedējuši; katru ziedkātu var nogriezt individuāli, tiklīdz tas ir beidzis ziedēt. Tas ne tikai uzlabo auga izskatu, bet arī novērš sēklu pogaļu veidošanos.
Ziedkāts ir jānogriež pēc iespējas zemāk, tuvu tā pamatnei, kur tas izaug no sakneņa un lapu vēdekļa. Griezumam jābūt tīram un gludam, tāpēc ieteicams izmantot asas un tīras dārza šķēres vai nazi. Nav ieteicams ziedkātus vienkārši nolauzt, jo tas var radīt nevienmērīgu brūci, kas ir viegli pieejama infekcijām. Griežot ir jābūt uzmanīgiem, lai netraumētu blakus esošās lapas.
Dažreiz dārznieki atstāj dažus ziedkātus, lai ļautu nogatavoties sēklām, ja ir vēlme eksperimentēt ar sēklu pavairošanu. Tomēr jāatceras, ka no šķirnes īrisu sēklām izaugušie augi, visticamāk, neatkārtos mātesauga īpašības. Ja mērķis ir saglabāt konkrētās šķirnes tīrību un nodrošināt maksimālu ziedēšanu nākamgad, tad sēklu veidošanās nav vēlama, un visi ziedkāti ir jānoņem.
Regulāra noziedējušo ziedu noņemšana ir īpaši svarīga jaunizveidotos stādījumos un jauniem augiem. Tas ļauj tiem visu enerģiju veltīt spēcīgas sakņu sistēmas un sakneņa izveidei, kas ir pamats labai veselībai un ilgmūžībai. Spēcīgi, labi ieauguši augi daudz labāk pārcietīs ziemu un nākamajās sezonās ziedēs daudz bagātīgāk.
Lapotnes kopšana vasarā
Pēc ziedēšanas pundurīrisu lapas turpina pildīt svarīgu funkciju – tās veic fotosintēzi, ražojot barības vielas, kas tiek uzkrātas saknenī. Tāpēc ir ļoti svarīgi nenogriezt zaļās lapas uzreiz pēc ziedēšanas. Tas ir viens no izplatītākajiem kļūdainajiem priekšstatiem un kļūdām, ko pieļauj nepieredzējuši dārznieki. Lapu nogriešana vasaras sākumā nopietni novājina augu un var pilnībā liegt tam ziedēt nākamajā gadā.
Visas vasaras garumā lapotne ir jāatstāj neskarta. Vasaras gaitā periodiski var noņemt tikai tās lapas, kas ir bojātas, slimību skartas vai sākušas dzeltēt un nokalst priekšlaicīgi. Tas palīdz uzturēt stādījuma tīrību un novērst slimību izplatīšanos. Ja uz lapām parādās plankumi vai citas slimību pazīmes, šīs lapas nekavējoties jānogriež un jāiznīcina.
Pundurīrisu lapotne parasti saglabā savu dekorativitāti daudz ilgāk nekā lielo bārdaino īrisu lapas, veidojot glītus, kompaktus zaļus vai zilganzaļus cerus. Tie kalpo kā labs fons vēlāk ziedošiem augiem. Tomēr vasaras beigās vai agrā rudenī lapas pamazām sāk zaudēt savu izskatu, to gali var sākt brūnēt un nokalst. Šajā laikā var veikt kosmētisku apgriešanu, saīsinot nokaltušos lapu galus, lai uzlabotu izskatu.
Ir svarīgi atcerēties, ka vasaras vidus ir periods, kad īrisiem nepieciešams relatīvs sausums, lai sakneņi labi nobriestu. Šajā laikā ir jāsamazina laistīšana. Veselīga, saules apspīdēta lapotne palīdzēs šim procesam, ražojot nepieciešamās barības vielas un uzkrājot tās saknenī.
Rudens apgriešana
Galvenā lapotnes apgriešana tiek veikta vēlu rudenī, parasti pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad lapas ir dabiski beigušas savu veģetācijas ciklu. Parasti tas ir oktobra beigās vai novembrī. Pazīme, ka ir pienācis laiks griešanai, ir lapu masveida dzeltēšana un nokalšana. Nav nepieciešams steigties un griezt, kamēr lapas vēl ir daļēji zaļas un veic savas funkcijas.
Lapas nogriež, atstājot aptuveni 5-10 centimetrus garus celmus virs zemes. Daži dārznieki dod priekšroku lapu nogriešanai slīpi, vēdekļa formā, kas izskatās akurātāk, bet tam nav funkcionālas nozīmes. Galvenais ir veikt tīru griezumu un atstāt nelielus celmus. Pilnībā līdz zemei lapas griezt nav ieteicams.
Kā jau iepriekš minēts, visām nogrieztajām lapām un citām augu atliekām ir jābūt rūpīgi savāktām un aizvāktām no dobes. Tas ir ļoti svarīgs fitosanitārais pasākums, lai iznīcinātu slimību ierosinātājus un kaitēkļu ziemošanas vietas. Nekādā gadījumā neatstājiet nogrieztās lapas dobē kā mulču, jo tas var izraisīt slimību uzliesmojumu pavasarī.
Rudens apgriešana ne tikai palīdz uzturēt dārzu tīru un samazina slimību risku, bet arī atvieglo pavasara darbus. Pavasarī nebūs jācīnās ar vecajām, pūstošajām lapām, un jaunie asni varēs netraucēti augt. Turklāt tīra dobe pavasarī ātrāk iesilst saulē, kas veicina agrāku augšanas sākšanos.
Instrumenti un tehnika
Pareizu instrumentu izvēle un lietošana padara apgriešanas procesu vieglāku un drošāku augam. Vislabāk ir izmantot asas un tīras dārza šķēres, sekatoru vai asu nazi. Neasi instrumenti var plēst un spiest auga audus, radot lielākas brūces, kas lēnāk dzīst un ir uzņēmīgākas pret infekcijām.
Pirms darba un pēc tā, kā arī pārejot no viena auga cera pie cita, instrumentus ir ieteicams dezinficēt. To var izdarīt, noslaukot asmeņus ar spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī samērcētu drānu. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir aizdomas par kādu slimību klātbūtni stādījumā. Dezinfekcija palīdz novērst slimību pārnešanu no slima auga uz veselu.
Griežot lapas, ir svarīgi to darīt uzmanīgi, lai netraumētu sakneni un jaunās augšanas pumpurus, kas atrodas pie lapu pamatnes. Lai gan pundurīrisu sakneņi ir izturīgi, lieli mehāniski bojājumi var kļūt par infekcijas vārtiem. Strādājot ieteicams valkāt dārza cimdus, lai pasargātu rokas.
Pēc apgriešanas darbu pabeigšanas ir vērts vēlreiz apskatīt augus un apkārtējo dobi. Ja nepieciešams, var noņemt pēdējās nezāles un viegli uzirdināt augsnes virskārtu. Pēc rudens apgriešanas un dobes sakopšanas var plānot ziemas pieseguma uzklāšanu, ja tas ir nepieciešams jūsu reģiona klimatiskajos apstākļos. Pareizi un rūpīgi veikta apgriešana ir investīcija augu nākotnē, kas atmaksāsies ar veselību un krāšņiem ziediem.
📷 Jerzy Opioła, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons
