Pulkstenīšu ziemošana

Lai daudzgadīgās pulkstenītes katru pavasari no jauna mostos un priecētu ar savu krāšņumu, ir svarīgi nodrošināt tām pareizu sagatavošanos ziemas periodam. Lai gan daudzas pulkstenīšu sugas ir pietiekami salcietīgas un spēj pārziemot mūsu klimatiskajos apstākļos bez īpašas piesegšanas, dažām maigākām šķirnēm vai jauniem, nesen iestādītiem augiem var būt nepieciešama papildu aizsardzība. Pareiza pulkstenīšu ziemošana ietver vairākus svarīgus sagatavošanās darbus rudenī, kas palīdz augiem uzkrāt spēkus, pasargā sakņu sistēmu no sala un samazina dažādu slimību attīstības risku. Šo vienkāršo, bet būtisko pasākumu veikšana nodrošinās, ka jūsu pulkstenītes veiksmīgi pārdzīvos ziemu un nākamajā sezonā augs vēl spēcīgākas.

Sagatavošanās ziemai sākas jau vasaras otrajā pusē, kad ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Slāpeklis veicina jaunu, mīkstu dzinumu augšanu, kas nepaspēj nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās. Šādi dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu, un to apsalšana ne tikai bojā auga izskatu, bet arī var kļūt par infekcijas vārtiem dažādām slimībām. Tā vietā vasaras beigās var lietot mēslojumu ar paaugstinātu kālija saturu, kas palīdz stiprināt augu audus un uzlabo to ziemcietību. Tāpat rudenī ir jāsamazina laistīšanas biežums, ļaujot augsnei nedaudz izžūt, kas signalizē augam par miera perioda tuvošanos.

Pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad pulkstenīšu virszemes daļa ir kļuvusi brūna un sākusi atmirt, ir pienācis laiks veikt rudens apgriešanu. Ar asām dārza šķērēm nogriež visus atmirušos stublājus, atstājot virs zemes apmēram 5-10 centimetrus garus posmus. Šī procedūra ir svarīga vairāku iemeslu dēļ: tā uzlabo dobes estētisko izskatu ziemā, novērš slimību ierosinātāju un kaitēkļu oliņu pārziemošanu vecajās augu daļās un atvieglo pavasara sakopšanas darbus. Dažām mūžzaļajām pulkstenīšu sugām, kas saglabā lapu rozeti ziemā, apgriešanu neveic, bet tikai noņem bojātās vai slimās lapas.

Pēc apgriešanas ir svarīgi sakopt dobi, novācot visas nogrieztās augu daļas un nobirušās lapas. Šis augu materiāls var kalpot par patvērumu dažādiem kaitēkļiem un slimībām, tāpēc to nav ieteicams atstāt dobē vai likt kompostā, ja ir bijušas problēmas ar slimībām. Tīra un sakopta dobe ne tikai izskatās labāk, bet arī ir veselīgāka. Šie trīs soļi – mēslošanas pārtraukšana, apgriešana un dobes sakopšana – ir galvenie priekšdarbi, kas javeic, lai sagatavotu pulkstenītes ziemas mieram un nodrošinātu to veiksmīgu pārziemošanu.

Piesegšanas nepieciešamība un metodes

Jautājums par to, vai pulkstenītes ir jāpiesedz ziemā, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: konkrētās pulkstenīšu sugas vai šķirnes salcietības, reģiona klimatiskajiem apstākļiem, kā arī no konkrētās ziemas īpatnībām. Lielākā daļa populāro daudzgadīgo pulkstenīšu, piemēram, Karpatu pulkstenīte (Campanula carpatica) vai kamolainā pulkstenīte (Campanula glomerata), ir pilnībā salcietīgas Latvijas apstākļos un tām nav nepieciešama īpaša piesegšana, ja tās aug labi drenētā augsnē. Dabiskā sniega sega ir labākais un drošākais izolācijas materiāls, kas pasargā augu saknes no krasām temperatūras svārstībām un kailsala.

Tomēr ir situācijas, kad piesegšana ir ieteicama vai pat nepieciešama. Jauni, rudenī stādīti augi, kuriem vēl nav izveidojusies spēcīga sakņu sistēma, ir jutīgāki pret salu. Tāpat arī dažas jutīgākas sugas vai šķirnes, piemēram, divgadīgā vidējā pulkstenīte (Campanula medium) pirmajā ziemā, novērtēs papildu aizsardzību. Piesegšana ir īpaši svarīga ziemās ar mazu sniega daudzumu un stipru salu (kailsals), kad augsnes virskārta var dziļi sasalt, bojājot augu saknes. Arī augi, kas aug vējainās, atklātās vietās, ir vairāk pakļauti sala iedarbībai.

Kā piesegšanas materiālus vislabāk izmantot gaisu caurlaidīgus, dabiskus materiālus. Viens no labākajiem un pieejamākajiem materiāliem ir sausas koku lapas (ozolu, kļavu), kuras uzber ap auga pamatni 10-15 cm biezā kārtā. Lai vējš lapas neaizpūstu, tām pa virsu var uzlikt egļu vai priežu zarus. Skuju koku zari paši par sevi ir lielisks pieseguma materiāls – tie aiztur sniegu, neveido blīvu, neelpojošu slāni un pasargā augus no pavasara saules apdegumiem. Vēl var izmantot neitralizētu kūdru vai kompostu, uzberot ap auga sakņu kakliņu nelielu kaudzīti.

Kategoriski nav ieteicams izmantot materiālus, kas neļauj gaisam cirkulēt, piemēram, polietilēna plēvi vai citus sintētiskus, gaisu necaurlaidīgus materiālus. Zem šāda seguma uzkrājas mitrums, augi sāk sust un pūt, kas ir daudz bīstamāk par salu. Piesegšanu veic pēc tam, kad augsnes virskārta jau ir sasalusi, parasti novembra beigās vai decembra sākumā. Pārāk agra piesegšana var izraisīt augu izsušanu siltā rudenī. Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un vairs nedraud stipras salnas, piesegums ir pakāpeniski jānoņem.

Ziemošana podos un konteineros

Pulkstenīšu, kas tiek audzētas podos un konteineros, ziemošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tās ir daudz vairāk pakļautas sala iedarbībai nekā dobē augošie augi. Atklātā laukā augu saknes pasargā lielais augsnes apjoms, kas darbojas kā izolators, savukārt podā augsne sasalst daudz ātrāk un dziļāk, radot risku sakņu sistēmas izsalšanai. Tāpēc, lai pulkstenītes veiksmīgi pārziemotu podos, ir jāveic īpaši pasākumi to aizsardzībai.

Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem ir ierakt podu zemē līdz ar dobes virsmu. Izvēlieties kādu no vēja pasargātu vietu dārzā, izrociet atbilstoša izmēra bedri un ievietojiet tajā podu. Augsne ap podu darbosies kā dabiska izolācija. Pēc tam auga virszemes daļu var papildus mulčēt ar lapām vai kūdru un apsegt ar egļu zariem. Šī metode nodrošina apstākļus, kas ir ļoti tuvi tiem, kādos ziemo augi atklātā laukā.

Ja nav iespējams ierakt podu zemē, to var nosiltināt. Podu var ietīt vairākās kārtās ar gaisa burbuļu plēvi, agrotīklu, džutas maisiem vai citiem siltumizolējošiem materiāliem. Ir svarīgi nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī pasargāt to no aukstuma no apakšas, novietojot to uz koka paliktņa vai putuplasta plāksnes, nevis tieši uz aukstas betona vai flīžu virsmas. Vairākus podus var salikt kopā lielākā kastē un tukšumus starp tiem aizpildīt ar sausām lapām, salmiem vai kūdru, radot papildu izolācijas slāni.

Pulkstenītes podos var pārziemināt arī vēsā, gaišā un no sala pasargātā telpā, piemēram, neapkurināmā garāžā, pagrabā ar logu vai uz stiklotas verandas, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no +1 līdz +5 °C). Pirms ienešanas telpās auga virszemes daļu apgriež. Ziemas periodā laistīšanai jābūt ļoti minimālai – tikai tik daudz, lai nepieļautu sakņu kamola pilnīgu izžūšanu, parasti reizi mēnesī vai retāk. Pavasarī, kad beigušās salnas, podus atkal iznes ārā un pakāpeniski pieradina pie saules.

Pavasara atmodināšana

Pavasarī, kad daba mostas, ir svarīgi laikus un pareizi “atmodināt” arī savas pulkstenītes. Galvenais ir nepārsteigties ar ziemas pieseguma noņemšanu. Lai gan pirmie saules stari var vilināt ātri atbrīvot augus, ir jāsagaida, kamēr ir pagājuši lielākie pavasara sali un augsne ir pietiekami atkusi. Pārāk agra pieseguma noņemšana var pakļaut jaunos, asos dzinumus sala bojājumiem, savukārt pārāk ilga kavēšanās var izraisīt augu izsušanu zem biezā seguma, jo temperatūra zem tā saulainās dienās var strauji paaugstināties.

Vislabāk ir noņemt piesegumu pakāpeniski, vairāku dienu laikā, un darīt to apmākušās dienā, lai pasargātu augus no pēkšņa stresa un spilgtās pavasara saules apdegumiem. Vispirms noņem rupjāko seguma daļu, piemēram, egļu zarus, bet atstāj vieglāku slāni, piemēram, lapas vai kūdru. Pēc dažām dienām, kad augi ir pieraduši pie jaunajiem apstākļiem, var noņemt arī atlikušo mulčas slāni. Ja mulčai izmantots komposts vai labi sadalījusies kūdra, daļu no tās var viegli iestrādāt augsnes virskārtā ap augu, kas kalpos kā pirmā pavasara barības deva.

Pēc pieseguma noņemšanas ir laiks veikt pavasara “tīrīšanu”. Nogrieziet visus ziemā bojātos vai atmirušos dzinumus, kas varbūt netika nogriezti rudenī. Uzmanīgi noņemiet vecās, pērnā gada lapas no mūžzaļo pulkstenīšu rozetēm, lai dotu vietu jaunajai augšanai un nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju. Šis ir arī īstais laiks, lai novērtētu, kā augi ir pārziemojuši. Ja kāds cers ir cietis no sala vai izkusis, bojātās daļas ir jāizgriež līdz veseliem audiem.

Kad augsne ir pietiekami iesilusi un apžuvusi, to var viegli uzirdināt ap pulkstenīšu ceriem, cenšoties netraumēt virspusējās saknes. Šajā laikā var veikt arī pirmo pavasara mēslošanu, izmantojot komplekso mēslojumu vai iestrādājot augsnē kompostu. Kad parādās jaunie dzinumi un sākas aktīva augšana, pakāpeniski atsāk regulāru laistīšanu. Pareizi veikti pavasara darbi palīdzēs pulkstenītēm ātrāk atgūties pēc ziemas miera un sagatavoties jaunai, krāšņai ziedēšanas sezonai.