Portulakas stādīšana un pavairošana ir vienkāršs un aizraujošs process, kas pat iesācējiem dārzkopībā ļauj gūt lieliskus panākumus. Šis saulmīlis ir pazīstams ar savu spēju ātri augt un viegli pielāgoties, padarot to par lielisku izvēli gan dobju apmalēm, gan konteineru kompozīcijām. Galvenais nosacījums veiksmīgai portulakas audzēšanai ir pareizā laika un vietas izvēle, kā arī piemērotas augsnes sagatavošana. Neatkarīgi no tā, vai izvēlaties audzēt portulaku no sēklām, stādiem vai pavairot ar spraudeņiem, šis process sniegs gandarījumu, redzot, kā no mazas sēkliņas vai zariņa izaug krāšņs, ziedošs paklājs. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim dažādus portulakas stādīšanas un pavairošanas veidus, sniedzot praktiskus padomus veiksmīgam rezultātam.
Portulakas audzēšanā no sēklām ir divas galvenās pieejas: sēšana tieši augsnē vai stādu audzēšana telpās. Sējot tieši dobē, ir svarīgi sagaidīt, kad augsne ir pietiekami iesilusi un vairs nedraud pavasara salnas, kas parasti ir maija beigās vai jūnija sākumā. Izvēlieties saulaināko vietu dārzā un sagatavojiet augsni, to uzrušinot un, ja nepieciešams, iestrādājot smilti, lai uzlabotu drenāžu. Portulakas sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc tās ieteicams sajaukt ar nelielu daudzumu smilšu, lai nodrošinātu vienmērīgāku izsēju. Sēklas tikai viegli piespiež augsnes virsmai, bet neapber ar zemi, jo dīgšanai tām ir nepieciešama gaisma. Pēc sēšanas augsni uzmanīgi samitrina ar smidzinātāju.
Otra metode – stādu audzēšana telpās – ļauj iegūt agrāku ziedēšanu. Sēklas sēj kastītēs vai podiņos 6-8 nedēļas pirms plānotās izstādīšanas ārā. Izmantojiet vieglu, labi drenētu sēšanas substrātu. Tāpat kā sējot ārā, sēklas neapber ar augsni, bet tikai viegli piespiež. Lai uzturētu mitrumu, sējumus var pārklāt ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi. Optimālā dīgšanas temperatūra ir ap 21-24°C. Dīgsti parādās apmēram 7-14 dienu laikā. Kad dīgsti ir paaugušies un tiem ir izveidojušās pirmās īstās lapiņas, tos var izpiķēt atsevišķos podiņos. Pirms izstādīšanas ārā stādus ir svarīgi norūdīt, pakāpeniski pieradinot pie āra apstākļiem.
Gatavu stādu iegāde dārzkopības veikalos ir visvienkāršākais un ātrākais veids, kā tikt pie ziedošas portulakas. Izvēloties stādus, pievērsiet uzmanību to izskatam – tiem jābūt kompaktiem, kupliem, ar veselīgām, zaļām lapām un bez slimību vai kaitēkļu pazīmēm. Izvairieties no stādiem, kas ir izstīdzējuši, dzeltenīgi vai pārmirkuši. Pirms stādīšanas sagatavojiet stādīšanas vietu, nodrošinot sauli un labu drenāžu. Stādiet portulakas 15-30 cm attālumā vienu no otras, atkarībā no šķirnes augšanas spēka. Stādīšanas bedrītei jābūt nedaudz lielākai par stāda sakņu kamolu. Pēc iestādīšanas augu kārtīgi aplaistiet, lai veicinātu ieaugšanos.
Neatkarīgi no izvēlētās stādīšanas metodes, ir svarīgi atcerēties dažus pamatprincipus. Portulaka ir ļoti jutīga pret sakņu traucējumiem, tāpēc, pārstādot vai piķējot, dariet to ļoti uzmanīgi, cenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku sakņu kamolu neskartu. Ja audzējat stādus kūdras podiņos, varat tos stādīt dobē kopā ar visu podiņu, kas samazinās stresu augam. Pēc iestādīšanas jaunajiem augiem nepieciešama regulāra, bet mērena laistīšana, līdz tie ir pilnībā ieaugušies. Kad redzat, ka augs sāk aktīvi augt un veidot jaunus dzinumus, laistīšanas biežumu var samazināt.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar spraudeņiem
Portulakas pavairošana ar spraudeņiem ir neticami vienkārša un efektīva metode, kas ļauj ātri iegūt jaunus, identiskus augus jūsu iecienītākajai šķirnei. Šī metode ir īpaši noderīga, ja vēlaties pavairot hibrīdās šķirnes, kuru sēklas var nedot vecākaugiem raksturīgās īpašības. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir vasaras sākums vai vidus, kad augs ir pilnbriedā un aktīvi aug. Spraudeņu iegūšanai izvēlieties veselīgus, spēcīgus dzinumus, kas vēl nav sākuši ziedēt. Ar asu nazi vai šķērēm nogrieziet apmēram 10-15 cm garus dzinumu galus.
Pēc spraudeņu nogriešanas no to apakšējās daļas (apmēram 2-3 cm) uzmanīgi noņemiet lapiņas. Šī daļa tiks ievietota augsnē, un lapu noņemšana novērsīs to pūšanu un veicinās sakņu veidošanos. Lai gan portulakas spraudeņi apsakņojas ļoti viegli un parasti neprasa papildu stimulāciju, varat izmantot sakņošanās pulveri, lai paātrinātu procesu. Iemērciet spraudeņa apakšējo galu ūdenī un pēc tam sakņošanās pulverī, viegli nokratiet lieko. Šis solis nav obligāts, bet var palielināt apsakņošanās panākumus.
Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā. Varat izmantot to pašu augsnes maisījumu, kas ieteicams sēklu sēšanai vai stādu audzēšanai – piemēram, kūdras un smilts maisījumu. Ievietojiet spraudeņus substrātā apmēram 2-3 cm dziļi, viegli piespiežot augsni ap tiem. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu, podiņu ar spraudeņiem var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai nogrieztu plastmasas pudeli. Novietojiet podiņu siltā, gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros, lai jaunie spraudeņi neapdegtu.
Regulāri vēdiniet spraudeņus, noņemot pārsegu uz pāris minūtēm katru dienu, lai novērstu pelējuma veidošanos. Uzturiet substrātu viegli mitru, bet ne slapju. Saknes parasti parādās vienas līdz divu nedēļu laikā. Jaunas augšanas pazīmes, piemēram, jaunu lapiņu parādīšanās, liecina, ka apsakņošanās ir bijusi veiksmīga. Kad jaunie stādiņi ir pietiekami spēcīgi, tos var pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem un izstādīt pastāvīgā vietā dārzā vai lielākā konteinerā. Šī metode ir tik vienkārša, ka pat nejauši nolauzts portulakas zariņš, atstāts uz mitras augsnes, bieži vien pats apsakņojas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sēklu ievākšana
Ja vēlaties saglabāt portulakas sēklas nākamajam gadam, to ievākšana ir diezgan vienkāršs process. Tomēr jāņem vērā, ka, ja audzējat hibrīdās (F1) šķirnes, no to sēklām izaugušie augi var neatkārtot mātesauga īpašības – tie var atšķirties pēc ziedu krāsas, formas vai lieluma. Ja audzējat šķirnes, kas nav hibrīdi, sēklu ievākšana ir lielisks veids, kā bez maksas nodrošināties ar stādāmo materiālu nākamajai sezonai. Sēklas sāk veidoties pēc ziedu noziedēšanas nelielās, apaļās sēklu pogaļās, kas atrodas zieda pamatnē.
Pagaidiet, līdz zieds ir pilnībā noziedējis un nokritis. Tā vietā paliks neliela, zaļa sēklu pogaļa. Ļaujiet šai pogaļai nobriest uz auga. Nobriešanas procesā tā mainīs krāsu no zaļas uz brūnganu vai dzeltenbrūnu un kļūs sausa. Ir svarīgi uzmanīgi sekot līdzi šim procesam, jo, tiklīdz pogaļa ir pilnībā nobriedusi, tā atvērsies (parasti atdaloties vāciņam) un izbirs ļoti sīkās, melnās sēkliņas. Lai nepalaistu garām šo brīdi, varat regulāri pārbaudīt pogaļas vai arī novietot zem auga auduma gabalu, lai savāktu izbirušās sēklas.
Vislabāk ir ievākt sēklu pogaļas tieši pirms to pilnīgas atvēršanās. Nogrieziet pogaļas ar nelielu kātiņa daļu un novietojiet tās sausā, siltā un labi vēdināmā vietā, piemēram, uz papīra lapas vai šķīvja. Pēc dažām dienām pogaļas atvērsies pašas, un jūs varēsiet viegli izbērt no tām sēklas. Atdaliet sēklas no augu atliekām un ļaujiet tām vēl dažas dienas pilnībā nožūt, lai novērstu pelēšanu uzglabāšanas laikā. Sēklas ir ļoti mazas, tāpēc rīkojieties uzmanīgi, lai tās neaizpūstu vējš.
Kad sēklas ir pilnībā sausas, tās var uzglabāt līdz nākamajam pavasarim. Ieberiet sēklas nelielā papīra aploksnē vai maisiņā, neaizmirstot norādīt auga nosaukumu un ievākšanas gadu. Uzglabājiet aploksni vēsā, sausā un tumšā vietā. Pareizi uzglabātas, portulakas sēklas saglabā dīgtspēju vairākus gadus. Pavasarī jūs varēsiet izmantot savas ievāktās sēklas, lai atkal audzētu šos krāšņos ziedus, turpinot dārza ciklu.
Pašizsēja
Portulaka ir pazīstama ar savu spēju viegli vairoties ar pašizsēju, kas var būt gan priekšrocība, gan trūkums atkarībā no dārznieka vēlmēm. Ja ļausiet augam brīvi veidot un izkaisīt sēklas, nākamajā pavasarī, visticamāk, tajā pašā vietā un tās apkārtnē parādīsies jauni portulakas dīgsti. Daudziem dārzniekiem tas patīk, jo tas nodrošina nepārtrauktu augu atjaunošanos bez jebkādas piepūles. Šādā veidā portulaka var naturalizēties dārzā, katru gadu iepriecinot ar savu ziedēšanu un aizpildot tukšās vietas.
Pašizsējas rezultātā iegūtie augi parasti ir ļoti spēcīgi un labi pielāgojušies vietējiem augšanas apstākļiem. Sēklas dīgst tad, kad augsnes temperatūra un mitrums ir optimāli, tāpēc jaunie dīgsti parādās tieši īstajā laikā. Ja vēlaties veicināt pašizsēju, rudenī pēc pirmajām salnām nenovāciet atmirušos augus, bet atstājiet tos dobē. Sēklu pogaļas dabiski atvērsies un izsēs sēklas. Pavasarī jūs varat vai nu atstāt jaunos dīgstus augt tur, kur tie parādījušies, vai arī uzmanīgi izrakt un pārstādīt uz citu, vēlamo vietu.
Tomēr, ja vēlaties stingri kontrolēt augu izvietojumu savā dārzā un nevēlaties, lai portulaka izplatās nekontrolēti, pašizsēja var kļūt par problēmu. Lai to novērstu, ir regulāri jānoņem noziedējušie ziedi, pirms tie ir paspējuši izveidot sēklu pogaļas. Šis process, ko sauc par “deadheading”, ne tikai ierobežo pašizsēju, bet arī veicina bagātīgāku un ilgstošāku ziedēšanu, jo augs velta savu enerģiju jaunu ziedpumpuru veidošanai, nevis sēklu nogatavināšanai. Rudenī noteikti novāciet visus augu atliekas no dobes.
Ja nākamajā pavasarī tomēr parādās nevēlami portulakas sējeņi, tos ir samērā viegli izravēt, kamēr tie ir mazi. Portulakas sakņu sistēma ir sekla, tāpēc jaunos augus var viegli izraut ar rokām. Kontrolējot pašizsēju, jūs varat baudīt portulakas skaistumu tieši tajās vietās, kur esat to plānojuši, veidojot sakoptu un harmonisku dārza dizainu. Izvēle starp kontrolētu audzēšanu un ļaušanos dabiskai pašizsējai ir atkarīga no jūsu dārza stila un personīgajām vēlmēm.
Stādīšanas vietas izvēle
Pareiza stādīšanas vietas izvēle ir izšķirošs faktors portulakas veiksmīgai audzēšanai. Vissvarīgākais kritērijs ir saules gaisma. Portulakai ir nepieciešama pilna saule, kas nozīmē vismaz 6-8 stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Jo vairāk saules, jo labāk. Vietā, kur ir pat daļēja ēna, portulaka augs vāji, stīdzēs, veidos maz ziedu, un tie, kas izveidosies, pilnībā neatvērsies. Tāpēc ideāla vieta būs dārza dienvidu vai rietumu pusē, atklātā laukā, kur to neaizēno koki, krūmi vai ēkas.
Otrs svarīgākais faktors ir augsnes drenāža. Portulaka necieš mitras, smagas augsnes. Izvēlieties vietu, kur ūdens dabiski un ātri notek, piemēram, nogāzē, paceltā dobē vai akmensdārzā. Izvairieties no zemām, ieplakainām vietām, kur pēc lietus vai laistīšanas uzkrājas ūdens. Ja jūsu dārzā ir smaga māla augsne, pirms stādīšanas noteikti uzlabojiet tās struktūru, iestrādājot smilti, granti vai kompostu, lai nodrošinātu labu ūdens caurlaidību. Atcerieties, ka portulakai nav nepieciešama auglīga augsne; tā labāk jutīsies nabadzīgākā substrātā.
Portulaka ir lielisks augs dažādu dārza elementu akcentēšanai. Tā ir ideāli piemērota kā augsnes sedzējs sausās, problemātiskās vietās, kur citi augi nīkuļo. To var stādīt dobju priekšplānā, veidojot košu un zemu apmali. Tā lieliski izskatās akmensdārzos, kur tās sulīgie dzinumi skaisti izceļas uz akmeņu fona un aizpilda spraugas. Portulaku var stādīt arī starp celiņa plāksnēm vai akmens mūru spraugās, radot dabisku un romantisku noskaņu. Tās zemais, izplestais augums palīdz nomākt nezāles.
Plānojot stādījumus, ņemiet vērā portulakas krāsu daudzveidību. Jūs varat veidot monohromas kompozīcijas, stādot tikai vienas krāsas šķirnes, vai arī radīt košus un dzīvespriecīgus laukumus, sajaucot dažādu krāsu portulakas. Tā labi sader kopā ar citiem saulmīļiem un sausumizturīgiem augiem, piemēram, laimiņiem (Sedum), mārsiliem (Thymus), lavandām (Lavandula) un dažādām dekoratīvajām graudzālēm. Stādot konteineros vai piekaramajos grozos, novietojiet tos vietā, kur tie saņems maksimālu saules daudzumu, piemēram, uz dienvidu puses balkona vai terases.
