Portulaka ir slavena ar savu robusto dabu un izturību, kas padara to par iecienītu izvēli daudziem dārzniekiem, īpaši iesācējiem. Lielākoties šis augs ir brīvs no nopietnām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem, ja tam tiek nodrošināti optimāli augšanas apstākļi – daudz saules, labi drenēta augsne un mērena laistīšana. Tomēr, kā jebkurš cits augs, arī portulaka nav pilnībā pasargāta no problēmām. Nepareiza kopšana vai nelabvēlīgi laika apstākļi var padarīt to uzņēmīgāku pret dažādām sēnīšu slimībām un piesaistīt dažus kaitēkļus. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu jūsu portulakas veselīgas un krāšņi ziedošas visas sezonas garumā. Šajā rakstā mēs apskatīsim izplatītākās slimības un kaitēkļus, kas var skart portulaku, un sniegsim padomus to profilaksei un apkarošanai.
Visbiežāk sastopamā un nopietnākā problēma, kas apdraud portulaku, ir sakņu un stublāju puve. Šī ir sēnīšu slimība, ko izraisa patogēni, piemēram, Pythium un Rhizoctonia, kas plaukst pārmērīgi mitrā, slikti vēdinātā augsnē. Cēlonis gandrīz vienmēr ir nepareiza laistīšana un slikta drenāža. Simptomi ietver auga augšanas palēnināšanos, lapu dzeltēšanu un vīšanu, neskatoties uz mitro augsni. Visskaidrākā pazīme ir stublāju pamatnes kļūšana mīkstai, ūdeņainai, brūnai vai melnai. Ja augu uzmanīgi izvelk no augsnes, var redzēt, ka saknes ir tumšas, mīkstas un viegli sadalās. Šajā stadijā augu glābt ir ļoti grūti.
Profilakse ir labākais veids, kā cīnīties ar puvi. Nodrošiniet, ka portulaka tiek stādīta vieglā, smilšainā un ļoti labi drenētā augsnē. Ja audzējat to konteineros, pārliecinieties, ka tajos ir pietiekami daudz drenāžas caurumu. Laistiet augu tikai tad, kad augsnes virskārta ir pilnībā izžuvusi. Izvairieties no ūdens sastrēgšanās ap auga pamatni. Ja slimība ir jau parādījusies, nekavējoties noņemiet un iznīciniet slimos augus, lai novērstu tās izplatīšanos. Neizmantojiet inficēto augsni atkārtoti. Ja slimība ir agrīnā stadijā, varat mēģināt samazināt laistīšanu un apstrādāt augsni ar fungicīdu, bet panākumi nav garantēti.
Vēl viena sēnīšu slimība, kas var parādīties vēsā un mitrā laikā, ir pelēkā puve (Botrytis cinerea). Tā izpaužas kā pelēcīgs, pūkains pelējums uz lapām, ziediem un stublājiem. Slimības skartās auga daļas kļūst mīkstas un pūst. Pelēkā puve īpaši labi attīstās vietās ar sliktu gaisa cirkulāciju. Lai izvairītos no šīs slimības, nestādiet portulakas pārāk blīvi, nodrošinot labu gaisa apmaiņu starp augiem. Noņemiet noziedējušos ziedus un atmirušās lapas, jo tās ir labvēlīga vide sēnītes attīstībai. Ja pamanāt pirmās slimības pazīmes, nekavējoties nogrieziet un iznīciniet inficētās daļas. Smagākos gadījumos var lietot piemērotus fungicīdus.
Retāk, bet tomēr iespējama, ir miltrasas parādīšanās. Tā izskatās kā balts, miltains aplikums uz lapu virsmas. Miltrasa parasti attīstās siltā, mitrā laikā ar sliktu gaisa cirkulāciju. Lai gan tā reti kad nogalina portulaku, tā var novājināt augu un sabojāt tā dekoratīvo izskatu. Profilakses nolūkos nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju un laistiet augu no rīta, lejot ūdeni tieši uz augsnes, nevis uz lapām. Ja miltrasa parādās, varat mēģināt to apkarot ar tautas līdzekļiem, piemēram, sodas vai piena sūkalu šķīdumu, vai arī lietot fungicīdus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Izplatītākie kaitēkļi
Kaitēkļi portulakai uzbrūk salīdzinoši reti, taču daži no tiem var sagādāt problēmas. Visbiežāk sastopamais kaitēklis ir laputis. Šie mazie, bumbierveida kukaiņi parasti ir zaļā, melnā vai dzeltenā krāsā un pulcējas kolonijās uz jaunajiem dzinumiem, lapu apakšpusēm un ziedpumpuriem. Laputis barojas, sūcot augu sulu, kas izraisa lapu un dzinumu deformāciju, augšanas palēnināšanos un ziedpumpuru nokalšanu. Turklāt tās izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par “medus rasu”, uz kura var attīstīties kvēpsēde, padarot augu melnu un netīru.
Cīņa ar laputīm parasti nav sarežģīta, ja tās tiek pamanītas laikus. Nelielas invāzijas gadījumā tās var vienkārši noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu no dārza šļūtenes. Varat arī tās noslaucīt ar pirkstiem vai vates tamponu, kas samērcēts ziepjūdenī. Efektīvs un videi draudzīgs līdzeklis ir zaļo ziepju šķīdums (apmēram 1-2 ēdamkarotes šķidro ziepju uz 1 litru ūdens), ar kuru apsmidzina kaitēkļu skartās vietas. Šo procedūru atkārto ik pēc dažām dienām, līdz laputis ir pazudušas. Smagākos gadījumos var lietot sistēmiskos vai kontakta insekticīdus.
Vēl viens kaitēklis, kas var parādīties karstā un sausā laikā, ir tīklērce. Šie ir ļoti sīki, zirnekļveidīgie kaitēkļi, kurus ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. Par to klātbūtni liecina smalks, zīdainam tīmeklim līdzīgs veidojums lapu apakšpusē un uz dzinumiem, kā arī sīki, dzeltenīgi vai bālgani punktiņi uz lapu virsmas. Tīklērces, tāpat kā laputis, sūc augu sulu, kā rezultātā lapas kļūst dzeltenas, sausas un galu galā nokrīt. Spēcīgas invāzijas gadījumā augs var tikt nopietni novājināts.
Tīklērcēm nepatīk mitrums, tāpēc viens no profilakses un apkarošanas veidiem ir regulāra augu apsmidzināšana ar ūdeni, īpaši no lapu apakšpuses. Tas palīdzēs nomazgāt ērces un radīs tām nelabvēlīgu vidi. Var izmantot arī insekticīdo ziepju šķīdumu, kas ir efektīvs arī pret tīklērcēm. Ja invāzija ir smaga, būs nepieciešams lietot specifiskus ķīmiskos preparātus – akaricīdus. Vienmēr rūpīgi izlasiet un ievērojiet lietošanas instrukciju, lai nekaitētu sev un videi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Citi iespējamie kaitēkļi
Lai gan retāk, portulaku var apdraudēt arī citi kaitēkļi. Piemēram, baltblusiņas – mazi, balti, lidojoši kukaiņi, kas parasti uzturas lapu apakšpusē. Sakustinot augu, tās paceļas gaisā kā mazs, balts mākonītis. Gan pieaugušās baltblusiņas, gan to kāpuri barojas ar augu sulu, novājinot augu. To apkarošanai var izmantot dzeltenos līmes vairogus, kas piesaista lidojošos kukaiņus, kā arī insekticīdo ziepju šķīdumu vai citus insekticīdus.
Gliemeži un kailgliemeži parasti neuzskata portulaku par savu iecienītāko maltīti, taču jaunus, mīkstus stādus tie var apgrauzt. Par to klātbūtni liecina neregulāras formas caurumi lapās un spīdīgas gļotu pēdas uz auga un augsnes. Lai cīnītos ar gliemežiem, varat tos nolasīt ar rokām vēlās vakara vai agrās rīta stundās, kad tie ir visaktīvākie. Ap augiem var izkaisīt barjeras no sasmalcinātām olu čaumalām, zāģu skaidām vai speciālām granulām, kas paredzētas gliemežu apkarošanai.
Dažreiz uz portulakas var parādīties arī tripši. Tie ir ļoti sīki, slaidi kukaiņi ar bārkstainiem spārniem. Tripšu bojājumi izpaužas kā sudrabaini vai bālgani plankumi uz lapām un ziediem, kā arī mazi, melni ekskrementu punktiņi. Lapas un ziedi var deformēties. Tripšus ir grūti apkarot, jo tie bieži slēpjas ziedpumpuros un lapu padusītēs. Efektīvi var būt sistēmiskie insekticīdi, bet var mēģināt arī apsmidzināšanu ar insekticīdo ziepju šķīdumu, atkārtojot to vairākas reizes.
Svarīgi ir regulāri apskatīt savus augus, lai laikus pamanītu jebkādas problēmas. Jo agrāk kaitēklis vai slimība tiek atklāta, jo vieglāk ar to cīnīties. Rūpīgi aplūkojiet gan lapu virspusi, gan apakšpusi, kā arī dzinumus un ziedus. Veselīgs, spēcīgs augs, kas aug tam piemērotos apstākļos, ir daudz izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc labākā aizsardzība ir pareiza profilakse un rūpīga kopšana.
Profilakse un vispārējā augu veselība
Labākā stratēģija cīņā ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse, uzturot augus spēcīgus un veselīgus. Veselīgs augs spēj daudz labāk pretoties patogēnu un kaitēkļu uzbrukumiem. Galvenie profilakses pamatprincipi portulakas audzēšanā ir pareizas vietas izvēle, atbilstoša laistīšana un laba dārza higiēna. Nodrošiniet, lai portulaka saņemtu vismaz 6-8 stundas tiešas saules gaismas dienā. Gaisma stiprina augu un palīdz ātri nožūt lapām, samazinot sēnīšu slimību risku.
Kā jau vairākkārt uzsvērts, izšķiroša nozīme ir pareizai laistīšanai un augsnes drenāžai. Pārmērīgs mitrums ir galvenais iemesls sakņu puvei un citām sēnīšu slimībām. Stādiet portulaku vieglā, gaisu un ūdeni caurlaidīgā augsnē. Laistiet tikai tad, kad tas ir nepieciešams, un ļaujiet augsnei izžūt starp laistīšanas reizēm. Lejiet ūdeni tieši uz augsnes, nevis uz lapām. Nestādiet portulakas pārāk blīvi – nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju starp augiem, kas arī palīdzēs novērst slimību attīstību.
Ievērojiet labu dārza higiēnu. Regulāri noņemiet un iznīciniet visas slimās vai kaitēkļu bojātās augu daļas. Savāciet no dobes nobirušās lapas un noziedējušos ziedus, jo tie var kļūt par infekcijas perēkli. Rudenī, pēc sezonas beigām, novāciet visus atmirušos augus, lai samazinātu slimību ierosinātāju un kaitēkļu pārziemošanas iespējas augsnē. Ja kādā dobē ir bijušas nopietnas problēmas ar slimībām, nākamajā gadā tajā pašā vietā nestādiet tos pašus augus – ievērojiet augu maiņu.
Mērena mēslošana arī veicina augu veselību. Pārbarots augs, īpaši ar slāpekli, veido mīkstus, ūdeņainus audus, kas ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļu, piemēram, laputu, uzbrukumiem. Sabalansēts mēslojums ar pietiekamu kālija daudzumu stiprina augu šūnu sienas un uzlabo tā vispārējo izturību. Izmantojiet dabiskos ienaidniekus savā dārzā – piesaistiet mārītes, zeltactiņas un citus plēsīgos kukaiņus, kas barojas ar laputīm un citiem kaitēkļiem, stādot tuvumā nektāraugus.
Dabai draudzīgi risinājumi
Ja tomēr saskaraties ar slimībām vai kaitēkļiem, pirms ķerties pie spēcīgas ķīmijas, ir vērts izmēģināt dabai draudzīgākus un saudzīgākus risinājumus. Daudzos gadījumos tie ir pietiekami efektīvi, īpaši, ja problēma tiek pamanīta agrīnā stadijā. Kā jau minēts, spēcīga ūdens strūkla var mehāniski aizskalot laputis un tīklērces. Šī ir vienkārša, bet pārsteidzoši iedarbīga metode. To var atkārtot vairākas dienas pēc kārtas.
Mājās gatavoti smidzināmie līdzekļi var būt ļoti noderīgi. Zaļo ziepju vai jebkuru citu ziepju, kas nesatur balinātājus un smaržvielas, šķīdums ir klasisks līdzeklis pret laputīm, tīklērcēm un baltblusiņām. Ziepes noārda kukaiņu aizsargslāni, izraisot to dehidratāciju. Vēl viens populārs līdzeklis ir ķiploku vai sīpolu uzlējums. Sasmalciniet vairākas ķiploka daiviņas, aplejiet ar ūdeni un atstājiet uz nakti ievilkties. Nokāsiet un izmantojiet kā smidzināmo līdzekli. Tā spēcīgā smarža atbaida daudzus kaitēkļus.
Pret sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu, var izmēģināt sodas šķīdumu. Sajauciet vienu tējkaroti dzeramās sodas ar vienu litru ūdens un pievienojiet dažus pilienus šķidro ziepju, kas palīdzēs šķīdumam labāk pieķerties lapām. Apsmidziniet augus reizi nedēļā. Arī piena vai sūkalu šķīdums (atšķaidīts ar ūdeni attiecībā 1:10) ir izrādījies efektīvs miltrasas profilaksei un apkarošanai, jo piena olbaltumvielas, reaģējot ar saules gaismu, rada sēnītēm nelabvēlīgu vidi.
Nīma eļļa ir vēl viens lielisks dabīgs produkts ar plašu iedarbības spektru. Tā darbojas gan kā insekticīds, gan fungicīds, un ir efektīva pret laputīm, tīklērcēm, baltblusiņām, tripšiem un pat miltrasu. Nīma eļļa darbojas, traucējot kukaiņu barošanos un augšanu, kā arī atbaidot tos. Tā ir bioloģiski noārdāma un nekaitīga cilvēkiem, mājdzīvniekiem un labvēlīgajiem kukaiņiem. Vienmēr ievērojiet lietošanas instrukciju, jo nepareiza koncentrācija var apdedzināt augu lapas.
