Portulaka ir augs, kas asociējas ar pieticību un izturību, un tas pilnībā attiecas arī uz tās prasībām pret barības vielām. Tās dabiskā vide ir nabadzīgas, smilšainas un akmeņainas augsnes, tāpēc portulaka ir pielāgojusies augt un ziedēt apstākļos, kur daudzi citi dārza augi nīkuļotu. Šī iemesla dēļ pārmērīga mēslošana ir viena no lielākajām kļūdām, ko var pieļaut tās audzēšanā. Tomēr tas nenozīmē, ka portulakai barības vielas nav nepieciešamas vispār. Pareizi sabalansēta un mērena mēslošana var būtiski uzlabot ziedēšanas kvalitāti un ilgumu, padarot augu vēl krāšņāku. Šajā rakstā mēs aplūkosim portulakas specifiskās barības vielu vajadzības un sniegsim ieteikumus par to, kā un kad to mēslot, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, nekaitējot augam.
Portulakas pamatvajadzība ir labi drenēta, nevis barības vielām bagāta augsne. Ja pirms stādīšanas augsne tiek pārmērīgi bagātināta ar kompostu, kūtsmēsliem vai kompleksajiem minerālmēsliem, rezultāts var būt pretējs gaidītajam. Pārāk daudz barības vielu, īpaši slāpekļa (N), stimulēs strauju un sulīgu zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu, bet ziedēšana būs vāja vai pat var izpalikt pavisam. Augs izskatīsies lekns un zaļš, bet galvenais tā krāšņums – ziedi – būs mazumā. Tāpēc, gatavojot dobi portulakai, aprobežojieties ar nelielu daudzumu labi sadalījušos komposta iestrādāšanu, lai nedaudz uzlabotu augsnes struktūru un nodrošinātu minimālu barības vielu rezervi.
Galvenie makroelementi, kas nepieciešami jebkuram augam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis atbild par lapu un dzinumu augšanu, fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai un ziedpumpuru veidošanai, savukārt kālijs stiprina auga vispārējo veselību, izturību pret slimībām un sausumu, kā arī uzlabo ziedu krāsas intensitāti. Portulakai ir nepieciešams mēslojums, kurā slāpekļa saturs ir salīdzinoši zems, bet fosfora un kālija saturs – augstāks. Šāds N-P-K attiecību līdzsvars veicinās kompaktu augumu un bagātīgu ziedēšanu, nevis pārmērīgu lapotnes augšanu.
Ja portulaka tiek audzēta dobē, kas ir bijusi vismaz nedaudz ielabota, papildu mēslošana visas sezonas garumā var nebūt nepieciešama. Pieticīgās prasības ļauj tai iztikt ar augsnē esošajām barības vielām. Tomēr, ja pamanāt, ka augs izskatās bāls, aug lēni vai zied vāji, neskatoties uz to, ka saules un ūdens ir pietiekami, varat apsvērt vieglu piebarošanu. Šādā gadījumā reizi mēnesī var lietot sabalansētu, ūdenī šķīstošu mēslojumu, kas atšķaidīts uz pusi no ražotāja ieteiktās koncentrācijas. Vēlreiz uzsvērsim – mērenība ir atslēga.
Situācija ir nedaudz atšķirīga, ja portulaku audzē konteineros, podos vai piekaramajos grozos. Ierobežotajā augsnes tilpumā barības vielas izskalojas daudz ātrāk ar katru laistīšanas reizi. Tāpēc konteineros augošām portulakām būs nepieciešama regulārāka piebarošana, lai uzturētu nepārtrauktu ziedēšanu. Aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā (parasti no jūnija līdz augustam) tās var mēslot ik pēc 2-4 nedēļām ar atšķaidītu šķidro mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Vienmēr mēslojiet uz mitras augsnes, lai nesadedzinātu auga saknes.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pareiza mēslojuma izvēle
Izvēloties mēslojumu portulakai, galvenā uzmanība jāpievērš tā sastāvam, proti, N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai. Vislabāk ir izvēlēties mēslojumu, kas ir sabalansēts vai ar nedaudz paaugstinātu fosfora (P) saturu, lai stimulētu ziedēšanu. Piemēram, mēslojums ar formulu 10-15-10 vai līdzīgu būs labāka izvēle nekā mēslojums ar augstu slāpekļa saturu, piemēram, 20-10-10. Daudzi universālie mēslojumi, kas paredzēti ziedošiem balkona augiem vai tomātiem, bieži vien ir ar piemērotu sastāvu arī portulakai.
Šķidrie, ūdenī šķīstošie mēslojumi ir ļoti ērta un efektīva izvēle, it īpaši konteineros audzētiem augiem. Tie nodrošina ātru barības vielu uzsūkšanos un ļauj viegli kontrolēt devu. Atcerieties vienmēr atšķaidīt mēslojumu nedaudz vājākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā, jo portulakai labāk patīk “diēta” nekā pārbarošana. Puse no ieteicamās devas parasti ir pietiekama. Mēslošanu veic kopā ar laistīšanu, lai barības vielas vienmērīgi izplatītos sakņu zonā.
Ilgstošas iedarbības granulētie mēslojumi var būt labs risinājums dobēs augošām portulakām, ja vēlaties nodrošināt vienmērīgu barības vielu piegādi visas sezonas garumā bez nepieciešamības regulāri mēslot. Šādas granulas iestrādā augsnē stādīšanas laikā, un tās lēnām sadalās, atbrīvojot barības vielas vairāku mēnešu garumā. Izvēlieties granulas ar zemu slāpekļa saturu un ievērojiet ražotāja norādītās devas, nepārsniedzot tās. Šī metode ir ērta, jo tā samazina kopšanas darbu apjomu.
Var izmantot arī organiskos mēslojumus, piemēram, komposta tēju vai zivju emulsiju. Tie ir maigāki un mazāk koncentrēti nekā sintētiskie minerālmēsli, tāpēc ir mazāks risks pārdozēt un kaitēt augam. Tomēr arī ar organisko mēslojumu jābūt uzmanīgiem, jo daži no tiem, piemēram, putnu mēsli, var būt ļoti bagāti ar slāpekli. Komposta tēja ir lielisks variants, jo tā ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes mikrofloru. To var lietot ik pēc dažām nedēļām, atšķaidot ar ūdeni līdz gaišas tējas krāsai.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas laiks un biežums
Optimālais laiks portulakas mēslošanai ir aktīvās augšanas un ziedēšanas sezona, kas parasti ilgst no vasaras sākuma līdz rudenim. Pavasarī, tūlīt pēc iestādīšanas, nav nepieciešams steigties ar mēslošanu. Ļaujiet augam vispirms kārtīgi ieaugties un aklimatizēties jaunajā vietā. Pirmā mēslošanas reize varētu būt apmēram mēnesi pēc iestādīšanas, kad augs jau ir redzami paaudzies un sāk veidot pirmos ziedpumpurus. Šī pirmā deva palīdzēs nodrošināt enerģiju bagātīgas ziedēšanas sākumam.
Mēslošanas biežums ir atkarīgs no audzēšanas vietas un mēslojuma veida. Kā jau minēts, dobēs augošām portulakām var pietikt ar vienu vai divām mēslošanas reizēm visā sezonā, vai pat vispār bez tās, ja augsne ir pietiekami laba. Ja izlemjat mēslot, dariet to apmēram reizi mēnesī vai reizi sešās nedēļās. Konteineros audzētiem augiem, kuriem barības vielas izskalojas ātrāk, nepieciešama biežāka piebarošana – ik pēc 2 līdz 4 nedēļām. Sekojiet līdzi auga izskatam; ja tas ir veselīgs un bagātīgi zied, iespējams, mēslošanas režīms ir optimāls.
Tuvojoties rudenim, kad dienas kļūst īsākas un vēsākas, portulakas augšanas temps dabiski palēninās. Šajā laikā mēslošana ir jāsamazina un pakāpeniski jāpārtrauc pavisam. Parasti augusta beigās vai septembra sākumā mēslošanu var beigt. Turpinot mēslot vēlu rudenī, jūs stimulēsiet jaunu, vārīgu dzinumu augšanu, kas būs viegli ievainojami un nespēs nobriest pirms pirmajām salnām. Augam ir dabiski jāsagatavojas sezonas beigām.
Nekad nemēslojiet slimu, novītušu vai stresa stāvoklī esošu augu. Mēslojums nav zāles, un tas var tikai pasliktināt situāciju, radot papildu stresu jau tā novājinātam augam. Pirms mēslošanas pārliecinieties, ka augsne ir mitra. Mēslojuma lietošana uz sausas augsnes var izraisīt sakņu apdegumus un nopietni bojāt augu. Ja augs cieš no sausuma, vispirms to kārtīgi aplaistiet ar tīru ūdeni, un tikai pēc dažām stundām vai nākamajā dienā veiciet mēslošanu.
Pārbarošanas pazīmes
Pārbarošana portulakai ir daudz bīstamāka nekā barības vielu trūkums. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā atpazīt pazīmes, kas liecina, ka augs saņem pārāk daudz barības vielu. Visizplatītākā un acīmredzamākā pazīme, kā jau vairākkārt minēts, ir pārmērīga lapu augšana uz ziedēšanas rēķina. Ja jūsu portulaka veido garus, stīdzējošus dzinumus ar lielām, sulīgām lapām, bet ziedu ir maz vai to nav nemaz, visticamāk, tā saņem pārāk daudz slāpekļa. Šāds augs var izskatīties veselīgs, bet tas nepilda savu galveno dekoratīvo funkciju.
Vēl viena pazīme var būt lapu galu vai malu apdegšana. Ja lapu malas kļūst brūnas un sausas, tas var liecināt par pārmērīgu sāļu koncentrāciju augsnē, ko izraisa pārdozēts mēslojums. Tas ir īpaši izplatīti konteineros audzētiem augiem. Dažkārt uz augsnes virsmas var izveidoties balta, garozaina kārtiņa – tie ir sāļu nosēdumi no mēslojuma. Šis ir skaidrs signāls, ka mēslošana ir bijusi pārāk intensīva.
Smagākos pārbarošanas gadījumos augs var sākt vīst, neskatoties uz to, ka augsne ir mitra. Tas notiek tāpēc, ka augstā sāļu koncentrācija augsnē bojā saknes un traucē tām uzņemt ūdeni. Augs burtiski “izslāpst” mitrā augsnē. Lapas var kļūt dzeltenas, un visa auga augšana var apstāties. Ja ir aizdomas par pārbarošanu, nekavējoties pārtrauciet jebkādu mēslošanu. Ja augs ir podā, to var mēģināt “izskalot”, vairākas reizes bagātīgi lejot cauri tīru ūdeni, lai izskalotu liekos sāļus. Pēc tam ļaujiet augsnei kārtīgi apžūt pirms nākamās laistīšanas.
Lai izvairītos no pārbarošanas, vienmēr ievērojiet principu “mazāk ir vairāk”. Izmantojiet mēslojumu vājākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā. Mēslojiet retāk, nevis biežāk. Vērojiet savu augu – tas ir labākais indikators. Veselīgs, kompakts un bagātīgi ziedošs augs, visticamāk, ir laimīgs un nesaņem ne par daudz, ne par maz barības vielu. Uzticieties auga dabiskajai spējai augt un ziedēt ar minimālu iejaukšanos.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan portulaka ir ļoti pieticīga, augot ļoti nabadzīgā augsnē vai konteinerā bez jebkādas piebarošanas, tai var sākt trūkt barības vielu. Barības vielu trūkums parasti izpaužas lēnāk un ne tik dramatiski kā pārbarošana. Viena no pirmajām pazīmēm var būt vispārēja augšanas palēnināšanās. Augs izskatās nīkulīgs, neveido jaunus dzinumus un ir mazāks, nekā paredzēts šķirnei. Lapas var kļūt mazākas un zaudēt savu piesātināto zaļo krāsu.
Vispārējs lapu bālums vai dzeltenums, kas sākas ar vecākajām, apakšējām lapām, parasti liecina par slāpekļa trūkumu. Ja lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas, tas var liecināt par dzelzs vai magnija trūkumu. Sarkanīga vai violeta nokrāsa lapām, īpaši to malām, var norādīt uz fosfora trūkumu. Fosfora trūkums arī negatīvi ietekmē ziedēšanu – ziedu ir mazāk, tie ir mazāki, un to krāsa nav tik intensīva. Ziedēšanas samazināšanās kopumā ir viena no galvenajām barības vielu trūkuma pazīmēm.
Ja pamanāt šādas pazīmes un esat pārliecināti, ka problēma nav saistīta ar nepietiekamu sauli vai nepareizu laistīšanu, tad ir laiks veikt vieglu mēslošanu. Izmantojiet sabalansētu šķidro mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem, atšķaidot to saskaņā ar instrukciju vai pat nedaudz vājāk. Pēc mēslošanas auga stāvoklim vajadzētu uzlaboties dažu dienu vai nedēļas laikā. Lapām vajadzētu atgūt savu krāsu, un augam vajadzētu sākt veidot jaunus dzinumus un ziedpumpurus.
Atcerieties, ka labāk ir nodrošināt augam nedaudz mazāk barības vielu, nekā to pārbarot. Portulaka ir augs, kas ir pielāgojies izdzīvot skarbos apstākļos. Neliels “stress” barības vielu ziņā dažkārt var pat stimulēt bagātīgāku ziedēšanu, jo augs cenšas vairoties, pirms tā resursi izsīkst. Tāpēc, ja vien augs neizrāda skaidras barības vielu trūkuma pazīmes, nav nepieciešams uztraukties par intensīvu mēslošanu. Nodrošiniet tam sauli, labu drenāžu un mērenu laistīšanu, un tas, visticamāk, jutīsies lieliski.
