Plūskoka atzarošana ir viens no svarīgākajiem kopšanas darbiem, kas nodrošina ne tikai krūma estētisko izskatu, bet arī tā veselību, ilgmūžību un ražību. Lai gan daudzi dārzkopji, īpaši iesācēji, baidās ķerties pie grieznēm, pareizi veikta atzarošana ir vitāli nepieciešama, lai novērstu krūma pārvēršanos par nekoptu, slimību un kaitēkļu apsēstu biezokni. Bez regulāras apgriešanas plūskoks ātri sabiezē, tā iekšējie zari nesaņem gaismu un atmirst, raža kļūst sīka un koncentrējas tikai zaru galos, kā arī tiek radīti labvēlīgi apstākļi dažādu sēnīšu slimību attīstībai. Pārdomāta un regulāra atzarošana ļauj kontrolēt krūma izmēru un formu, stimulēt jaunu, ražojošu dzinumu augšanu un nodrošināt labu gaisa un gaismas piekļuvi visām auga daļām, tādējādi ievērojami uzlabojot gan ražas apjomu, gan kvalitāti.
Atzarošanas galvenie mērķi ir daudzveidīgi un savstarpēji saistīti. Pirmkārt, tā ir sanitārā atzarošana, kuras mērķis ir uzturēt auga veselību, izgriežot visus slimos, bojātos, sausos un apsalušos zarus. Otrkārt, tā ir retināšanas atzarošana, kas nodrošina labāku vainaga apgaismojumu un ventilāciju, izgriežot zarus, kas aug uz iekšu, krustojas vai citādi sabiezina krūmu. Treškārt, tā ir veidojošā atzarošana, kas tiek veikta jauniem krūmiem, lai izveidotu spēcīgu un pareizu skeletu. Un, visbeidzot, atjaunojošā atzarošana, kas nepieciešama veciem, novārtā atstātiem krūmiem, lai atgūtu to vitalitāti un ražību.
Lai atzarošana būtu veiksmīga, ir svarīgi izmantot pareizus instrumentus. Tiem jābūt asiem, lai griezumi būtu gludi un ātri sadzītu, un tīriem, lai nepārnestu slimību ierosinātājus no viena auga uz otru. Pamatarsenālā jābūt labām dārza šķērēm mazāku zaru griešanai, zaru grieznēm ar garākiem rokturiem resnāku zaru aizsniegšanai un dārza zāģim ļoti resnu zaru nozāģēšanai. Pirms darba un pēc katra slima auga atzarošanas instrumentus ieteicams dezinficēt spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī.
Griezumi jāveic pareizi: tievu zaru griež slīpi, apmēram puscentimetru virs uz āru vērsta pumpura, lai ūdens varētu notecēt un neveicinātu pumpura pūšanu. Resnākus zarus nozāģē līdz zaru gredzenam (vietai, kur zars savienojas ar stumbru vai lielāku zaru), neatstājot celmiņus, kas grūti dzīst un var kļūt par infekcijas perēkli. Lielākas brūces, kuru diametrs pārsniedz 2-3 cm, ieteicams apstrādāt ar speciālu brūču ziedi vai potvasku, lai pasargātu tās no mitruma un infekcijām.
Labākais laiks plūskoka atzarošanai ir agrs pavasaris, kamēr augs vēl ir miera stāvoklī, pirms sulu cirkulācijas sākšanās (parasti marts, aprīļa sākums). Šajā laikā ir labi redzama krūma struktūra, un griezumu vietas līdz aktīvās augšanas sākumam paspēj apžūt. Atzarošanu var veikt arī vasarā, taču tad tā ir mazāk radikāla un vērsta galvenokārt uz nevajadzīgu jauno dzinumu (ūdenszaru) izgriešanu. Rudens atzarošanai parasti ir tikai sanitārs raksturs.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Jauna krūma veidošana
Pirmajos gados pēc iestādīšanas galvenais atzarošanas uzdevums ir izveidot spēcīgu un pareizas formas krūma skeletu, kas spēs noturēt nākotnes ražas smagumu. Pareiza veidošana pirmajos 2-3 gados ir pamats turpmākai veselīgai auga attīstībai un atvieglos tā kopšanu nākotnē. Nepareizi veidots krūms būs vājš, ar nepareiziem zarošanās leņķiem, kas var novest pie zaru lūšanas un slimību attīstības. Tāpēc šim posmam jāpievērš īpaša uzmanība.
Pirmajā pavasarī pēc iestādīšanas jauno stādu apgriež diezgan spēcīgi, atstājot 3-5 spēcīgākos, vienmērīgi izvietotus dzinumus. Šos dzinumus saīsina apmēram par vienu trešdaļu, veicot griezumu virs uz āru vērsta pumpura. Tas stimulēs sānzaru veidošanos un veidos kuplāku krūmu. Visus pārējos, vājos un pie pašas pamatnes augošos dzinumus izgriež pilnībā. Šī pirmā atzarošana var šķist pārāk radikāla, bet tā ir nepieciešama, lai veicinātu spēcīgas sakņu sistēmas attīstību.
Otrajā gadā no katra iepriekšējā gadā atstātā skeletzara izvēlas 2-3 spēcīgākos, labi izvietotus sāndzinumus, kas aug uz ārpusi. Šos dzinumus atkal nedaudz saīsina, lai veicinātu tālāku zarošanos. Visus dzinumus, kas aug uz krūma centru, konkurējošos zarus un tos, kas aug pārāk šaurā leņķī, izgriež. Mērķis ir izveidot atvērtu, kausveida vainagu bez izteikta centrālā vada. Šāda forma nodrošinās vislabāko apgaismojumu un gaisa cirkulāciju.
Trešajā un turpmākajos gados veidošanas princips paliek līdzīgs – turpina retināt vainagu, likvidējot nevajadzīgos dzinumus un uzturot izvēlēto formu. Kad krūma skelets ir izveidots, galvenā uzmanība tiek pievērsta uzturošajai un sanitārajai atzarošanai. Pareizi izveidots plūskoka krūms būs ne tikai produktīvs, bet arī dekoratīvs dārza elements.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sanitārā un retināšanas atzarošana
Sanitārā atzarošana ir obligāts pasākums, kas jāveic katru gadu, lai uzturētu plūskoka veselību. Tās galvenais mērķis ir atbrīvot krūmu no visām slimajām un bojātajām daļām, kas var kļūt par infekciju avotu. Šo atzarošanu vislabāk veikt agrā pavasarī, taču to var darīt jebkurā laikā, kad tiek pamanīts kāds bojāts zars. Sanitārās atzarošanas laikā tiek izgriezti visi sausie, nolūzušie, apsalušie un slimību (piemēram, vēža) skartie zari. Tos nogriež līdz veselai koksnei.
Retināšanas atzarošana ir tikpat svarīga, un tās mērķis ir novērst vainaga sabiezēšanu. Blīvā vainagā pasliktinās gaisa apmaiņa un gaismas piekļuve, radot labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimībām. Turklāt iekšējie zari nesaņem pietiekami daudz gaismas, tāpēc tie neražo un pakāpeniski atmirst. Retināšanas atzarošanu veic pavasarī, un tās laikā izgriež visus zarus, kas aug uz krūma centru, kā arī zarus, kas krustojas un beržas viens gar otru.
Tiek izgriezti arī vāji un neproduktīvi dzinumi, kas tikai patērē auga resursus. Mērķis ir atstāt spēcīgus, veselīgus zarus, kas ir vienmērīgi izvietoti un vērsti uz āru. Pareizi retināts krūms izskatās caurspīdīgs, un gaisma var brīvi iekļūt tā centrā. Šāda atzarošana ne tikai uzlabo auga veselību, bet arī veicina lielāku un kvalitatīvāku augļu veidošanos, jo tie saņem vairāk saules gaismas.
Papildus pavasara retināšanai, vasaras sākumā var veikt “zaļās operācijas” – izlauzt vai izgriezt jaunos, nevajadzīgos dzinumus, kamēr tie vēl ir mīksti un nav pārkoksnējušies. Tas attiecas galvenokārt uz ūdenszariem – spēcīgiem, vertikāli augošiem dzinumiem, kas aug no vecākiem skeletzariem. Šie dzinumi ir neproduktīvi un noēno ražojošos zarus. To agrīna likvidēšana ietaupa auga enerģiju un uzlabo vainaga apgaismojumu.
Ražojošo zaru atjaunošana
Plūskoks ražu veido galvenokārt uz iepriekšējā gada dzinumiem un īsajiem ražas zariņiem. Ar laiku, zariem kļūstot vecākiem, to ražība samazinās. Lai uzturētu stabilu un augstu ražu, ir nepieciešams regulāri stimulēt jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu, kas aizstās vecos un neproduktīvos zarus. Šo procesu sauc par ražojošo zaru atjaunošanu, un tas ir svarīgs elements pieauguša krūma kopšanā.
Katru gadu pavasara atzarošanas laikā ir jānovērtē krūma zari un jāizgriež daži no vecākajiem, biezākajiem un mazāk ražīgajiem zariem. Parasti tie ir zari, kas vecāki par 4-5 gadiem. Tos var atpazīt pēc tumšākas, raupjākas mizas un mazāka jauno dzinumu pieauguma. Šos zarus izgriež līdz pašai pamatnei vai līdz spēcīgam sāndzinumam, kas vērsts uz ārpusi. Šāda apgriešana atbrīvo vietu un novirza auga enerģiju jaunu pamatzaru veidošanai.
Vienlaikus ar veco zaru izgriešanu, no jaunajiem dzinumiem, kas aug no krūma pamatnes, katru gadu atstāj 2-3 spēcīgākos, lai tie aizstātu izgrieztos. Pārējos jaunos dzinumus izgriež. Tādējādi krūmā tiek uzturēts nepārtraukts atjaunošanās cikls, un tas vienmēr sastāv no dažāda vecuma zariem – jauniem, augošiem dzinumiem, pilnībā ražojošiem 2-4 gadus veciem zariem un dažiem vecākiem zariem. Šāda pieeja nodrošina stabilu ražu katru gadu.
Šis princips ļauj uzturēt krūmu optimālā izmērā un formā, neļaujot tam pāraugt un kļūt grūti kopjamam. Regulāra atjaunošana nodrošina, ka raža veidojas nevis kaut kur augstu un tālu, bet gan ērti aizsniedzamā augstumā. Tas ir dinamisks process, kas prasa regulāru uzmanību, bet rezultāts ir veselīgs un ilgstoši produktīvs plūskoka krūms.
Vecu un aizlaistu krūmu atjaunošana
Ja dārzā ir vecs, daudzus gadus neapgriezts plūskoka krūms, tas, visticamāk, ir pārvērties par lielu, biezu un neproduktīvu biezokni. Šādus krūmus ir iespējams atjaunot, taču tas prasa radikālu un pacietīgu pieeju. Atjaunojošā atzarošana ir jāveic pakāpeniski, 2-3 gadu laikā, lai neradītu augam pārāk lielu stresu. Mērķis ir pakāpeniski nomainīt visus vecos zarus pret jauniem, spēcīgiem dzinumiem.
Pirmajā gadā, agrā pavasarī, veic ļoti spēcīgu retināšanu. No krūma izgriež apmēram vienu trešdaļu no visiem vecajiem un resnākajiem zariem, dodot priekšroku tiem, kas ir slimi, bojāti vai aug krūma centrā. Zarus izgriež pēc iespējas tuvāk zemei. Šis solis ielaidīs gaismu un gaisu krūma centrā un stimulēs jaunu dzinumu augšanu no snaudošajiem pumpuriem pie pamatnes. Pēc šādas atzarošanas krūms, visticamāk, sāks dzīt daudz jaunu dzinumu.
Nākamajā pavasarī no iepriekšējā gadā izaugušajiem jaunajiem dzinumiem izvēlas 4-6 spēcīgākos un labāk izvietotos, kas veidos jaunā krūma pamatu. Visus pārējos jaunos dzinumus izgriež. Vienlaikus izgriež vēl vienu trešdaļu no atlikušajiem vecajiem zariem. Šajā posmā jau sāk veidoties jaunā krūma struktūra, kas sastāv no vecajiem un jaunajiem zariem.
Trešajā gadā izgriež pēdējos atlikušos vecos zarus un turpina veidot krūmu no jaunajiem dzinumiem, retinot tos un veidojot pareizu formu, kā aprakstīts jauna krūma veidošanas sadaļā. Pēc šiem trim gadiem krūms būs pilnībā atjaunots un sastāvēs tikai no jauniem, produktīviem zariem. Šāda radikāla atjaunošana var dot vecam krūmam otru dzīvību un atgriezt tam spēju bagātīgi ražot.
