Plūmjveida galvīve (Cephalotaxus harringtonia var. drupacea) tiek uzskatīta par ļoti izturīgu un noturīgu augu, kas reti cieš no nopietnām slimībām vai kaitēkļu uzbrukumiem. Tā ir viena no īpašībām, kas padara to par iecienītu izvēli dārznieku vidū, īpaši tiem, kas meklē mazprasīgus un viegli kopjamus augus. Tomēr, kā jebkurš dzīvs organisms, arī šis skujkoks nav pilnībā pasargāts no problēmām. Nepareizi augšanas apstākļi, piemēram, pārmērīgs mitrums, slikta gaisa cirkulācija vai vispārējs auga stress, var padarīt to uzņēmīgāku pret dažādiem patogēniem un kaitēkļiem.
Viena no nopietnākajām problēmām, kas var skart plūmjveida galvīvi, ir sakņu puve. Šo slimību izraisa augsnē mītošas sēnītes, kuru attīstībai labvēlīgi apstākļi ir slikti drenēta, pastāvīgi mitra augsne. Sakņu puve bojā sakņu sistēmu, traucējot auga spēju uzņemt ūdeni un barības vielas, kas galu galā var novest pie auga bojāejas. Tāpēc vissvarīgākais profilakses pasākums ir nodrošināt labu drenāžu jau stādīšanas brīdī.
Salīdzinot ar citiem skujkokiem, plūmjveida galvīve ir mazāk iekārojama dažādiem kaitēkļiem. Tomēr reizēm to var apdraudēt tādi sūcējtipa kaitēkļi kā bruņutis vai tīklērces, īpaši, ja augs ir novājināts vai aug pārāk sausos un karstos apstākļos. Laicīga šo kaitēkļu atklāšana un apkarošana ir būtiska, lai novērstu to izplatīšanos un nopietnu bojājumu nodarīšanu augam. Regulāra auga apskate ir labākais veids, kā laikus pamanīt problēmu.
Atslēga uz veselīgas plūmjveida galvīves audzēšanu ir profilakse. Nodrošinot augam optimālus augšanas apstākļus – pareizu vietas izvēli, labi drenētu augsni, sabalansētu laistīšanu un labu gaisa cirkulāciju – jūs ievērojami samazināsiet risku saskarties ar slimībām un kaitēkļiem. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts augs spēj daudz labāk pretoties jebkādiem nelabvēlīgiem faktoriem, saglabājot savu dekorativitāti un vitalitāti daudzu gadu garumā.
Biežāk sastopamās sēnīšu slimības
Galvenā un visbīstamākā sēnīšu slimība, kas apdraud plūmjveida galvīvi, ir sakņu puve, ko izraisa dažādas sēnītes, piemēram, Phytophthora vai Pythium. Šīs slimības simptomi virszemes daļā var būt maldinoši un līdzināties sausuma radītiem bojājumiem – skuju dzeltēšana, brūnēšana, augšanas palēnināšanās un vispārējs nīkulīgums. Galvenais iemesls ir skābekļa trūkums saknēm pārmitrinātā augsnē, kas ļauj sēnītēm savairoties un inficēt saknes. Inficētās saknes kļūst tumšas, mīkstas un pūstošas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sakņu puves ārstēšana ir ļoti sarežģīta, un bieži vien, kad simptomi kļūst redzami, augu glābt vairs nav iespējams. Tāpēc galvenā uzmanība jāpievērš profilaksei. Vissvarīgākais ir nodrošināt izcilu augsnes drenāžu. Stādot augu, izvēlies vietu, kur neuzkrājas ūdens. Ja augsne ir smaga un mālainas, ielabojiet to ar smiltīm, kompostu un citiem materiāliem, kas uzlabo tās caurlaidību. Nekad nestādi plūmjveida galvīvi pārāk dziļi, jo tas var veicināt stumbra pamatnes pūšanu.
Citas sēnīšu slimības, piemēram, dažādas skuju brūnēšanas vai dzinumu kalšanas, plūmjveida galvīvi skar ļoti reti. Ja tomēr pamani atsevišķus brūnus vai nokaltušus zarus, tas, visticamāk, ir saistīts ar mehāniskiem bojājumiem, sala iedarbību vai nepareizu kopšanu, nevis specifisku slimību. Šādos gadījumos bojātie zari ir vienkārši jāizgriež līdz veselai koksnei, izmantojot asas un tīras dārza šķēres.
Lai samazinātu sēnīšu slimību risku, nodrošini labu gaisa cirkulāciju ap augu. Izvairies no pārāk blīviem stādījumiem, kur gaiss nevar brīvi plūst starp augiem. Laistot, centies liet ūdeni tieši uz augsnes ap saknēm, nevis uz skujām. Mitra lapotne, īpaši siltā laikā, ir ideāla vide sēnīšu sporu attīstībai. Rudenī savāc un iznīcini nobirušās skujas un citus augu atlikumus ap augu, jo tajos var pārziemot slimību ierosinātāji.
Vispārējie augu kaitēkļi
Lai gan plūmjveida galvīve nav kaitēkļu iecienīts augs, to reizēm var bojāt bruņutis. Tās ir mazi, nekustīgi kukaiņi, kas piesūcas pie auga zariem un skujām un barojas ar tā sulu. Bruņutis parasti ir klātas ar vaska vairogu, kas tās pasargā no nelabvēlīgas ietekmes un daudziem insekticīdiem. Lielas bruņutu kolonijas var novājināt augu, izraisot skuju dzeltēšanu, augšanas palēnināšanos un lipīga izdalījuma, ko sauc par medusrasu, parādīšanos.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nelielas bruņutu invāzijas gadījumā tās var mēģināt likvidēt mehāniski, nokasot ar birstīti, vai apstrādājot ar vates tamponu, kas samērcēts spirtā. Efektīva metode ir arī auga apsmidzināšana ar eļļas emulsijas (piemēram, parafīneļļas) šķīdumu agrā pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas. Eļļa pārklāj kaitēkļus ar plānu kārtiņu un nosmacē tos. Šī metode ir videi draudzīga un iedarbīga pret ziemojošām kaitēkļu stadijām.
Karstā un sausā laikā, īpaši telpās vai siltumnīcās audzētiem augiem, var uzbrukt tīklērces. Šie ir ļoti sīki, zirnekļveidīgi kaitēkļi, kurus ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. Par to klātbūtni liecina smalks tīmeklis starp skujām un zariem, kā arī sīki, dzelteni punktiņi uz skujām, kas vēlāk saplūst, un skujas kļūst blāvas un nokalst. Tīklērces vairojas ļoti ātri, tāpēc ir svarīgi rīkoties nekavējoties.
Lai apkarotu tīklērces, pirmkārt, ir jāpalielina gaisa mitrums ap augu, jo tām nepatīk mitra vide. Regulāra auga apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt ierobežot to izplatību. Ja invāzija ir nopietnāka, var izmantot akaricīdus – speciālus ķīmiskos līdzekļus, kas paredzēti ērču iznīcināšanai. Ir pieejami arī bioloģiskie risinājumi, piemēram, plēsējērces, kas ir dabiskie tīklērču ienaidnieki.
Profilakses pasākumi veselības uzturēšanai
Labākais veids, kā cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem, ir nepieļaut to rašanos. Profilakse sākas ar veselīga un spēcīga stāda izvēli. Pērkot augu, rūpīgi apskati to – tam jābūt ar spēcīgu sakņu sistēmu, veselīgām, zaļām skujām un bez redzamām slimību vai kaitēkļu pazīmēm. Izvairies no augiem ar dzeltējošām skujām, bojātiem zariem vai jebkādiem aizdomīgiem plankumiem.
Nodrošini augam piemērotus augšanas apstākļus, kas ir galvenais priekšnoteikums tā veselībai. Izvēlies daļēji noēnotu vietu ar labi drenētu, auglīgu augsni. Pareiza stādīšana, nepārstādot augu par dziļu, ir kritiski svarīga, lai izvairītos no sakņu un stumbra pamatnes problēmām. Sabalansēta laistīšana, izvairoties gan no iekaltēšanas, gan no pārlaistīšanas, uzturēs augu spēcīgu un mazāk uzņēmīgu pret stresu.
Regulāri uzkop auga apkārtni, lai samazinātu slimību un kaitēkļu pārziemošanas iespējas. Rudenī savāc nobirušās lapas un skujas, kas var kalpot par patvērumu sēnīšu sporām un kaitēkļu oliņām. Izmanto mulču, lai nomāktu nezāles, kas var konkurēt ar galvīvi par resursiem un kalpot par mājvietu kaitēkļiem. Tīra un sakopta vide ap augu ir svarīgs fitosanitārais pasākums.
Veic regulāru auga apskati, vismaz reizi pāris nedēļās, lai laikus pamanītu jebkādas izmaiņas. Pievērs uzmanību skuju krāsai, jaunu dzinumu stāvoklim, kā arī zaru un stumbra virsmai. Jo ātrāk tiek pamanīta problēma, jo vieglāk to ir atrisināt. Agrīna diagnostika ļauj izmantot saudzīgākas un videi draudzīgākas apkarošanas metodes, pirms ir nepieciešams ķerties pie spēcīgiem ķīmiskiem līdzekļiem.
Abiotiskie faktori un bojājumi
Bieži vien plūmjveida galvīves izskata problēmas nav saistītas ar slimībām vai kaitēkļiem, bet gan ar nelabvēlīgiem vides apstākļiem jeb abiotiskiem faktoriem. Viens no biežākajiem bojājumu cēloņiem ir saules apdegums. Lai gan augs ir ēncietīgs, pēkšņa un intensīva saule, īpaši pavasarī, kad zeme vēl ir sasalusi, var apdedzināt skujas. Tās kļūst dzeltenas vai brūnas, galvenokārt tajā pusē, kas vērsta pret sauli. Lai no tā izvairītos, augu ieteicams stādīt noēnotā vietā vai arī jaunus stādus pirmajos gados noēnot.
Ziemas apdegumi ir vēl viena izplatīta problēma. Tie rodas, kad mūžzaļais augs zaudē mitrumu caur skujām saulainā un vējainā laikā, bet nespēj to uzņemt no sasalušās zemes. Rezultātā skujas dehidratējas, kļūst brūnas un nokalst. Lai to novērstu, rudenī pirms sala iestāšanās augs ir pamatīgi jāaplaista. Aizsardzība no ziemas vējiem un saules, izmantojot aizsegus vai stādot aizvējā, arī palīdz samazināt šo risku.
Nepareiza mēslošana var radīt nopietnus bojājumus. Mēslojuma pārdozēšana, īpaši sintētisko minerālmēslu, var “apdedzināt” saknes, izraisot pēkšņu auga novīšanu, skuju brūnēšanu un bojāeju. Savukārt barības vielu trūkums izraisa hlorozi (skuju dzeltēšanu) un lēnu augšanu. Tāpēc ir svarīgi precīzi ievērot mēslošanas norādījumus un izmantot auga vajadzībām atbilstošus produktus.
Mehāniski bojājumi arī var ietekmēt auga veselību. Zaru lūzumi, ko izraisa sniega svars, dzīvnieki vai neuzmanīga dārza tehnikas lietošana, var kļūt par infekcijas vārtiem dažādām slimībām. Ja zars ir nolauzts, tas ir jānogriež ar asām šķērēm, veidojot gludu griezuma vietu. Pareiza auga kopšana un uzmanīga attieksme palīdzēs izvairīties no šādām problēmām un saglabāt auga skaistumu.
📷: A. Barra, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons
