Plūmjveida galvīvei (Cephalotaxus harringtonia var. drupacea) ir būtiska pareiza un sabalansēta barības vielu piegāde, lai nodrošinātu tās veselīgu augšanu, sulīgi zaļo skuju krāsu un noturību pret slimībām un kaitēkļiem. Lai gan šis augs nav pārāk prasīgs un spēj augt arī nabadzīgākās augsnēs, regulāra mēslošana var ievērojami uzlabot tā dekoratīvās īpašības un vitalitāti. Izpratne par to, kādas barības vielas augam ir nepieciešamas, kad un kā tās vislabāk lietot, ir atslēga uz krāšņa un ilgmūžīga skujkoka izaudzēšanu. Pareiza mēslošanas stratēģija ir vērsta uz auga vajadzību apmierināšanu, vienlaikus izvairoties no pārmēslošanas, kas var būt kaitīgāka par barības vielu trūkumu.
Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas jebkuram augam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, proti, skuju un dzinumu, augšanu, nodrošinot augam sulīgu un veselīgu izskatu. Fosfors spēlē galveno lomu sakņu sistēmas attīstībā, ziedēšanā un enerģijas pārnesē augā. Kālijs savukārt stiprina auga šūnu sienas, uzlabo tā noturību pret slimībām, salu un sausumu, kā arī regulē ūdens apmaiņu. Plūmjveida galvīvei ir nepieciešams līdzsvarots visu šo elementu nodrošinājums.
Mēslošanas nepieciešamība ir atkarīga no augsnes kvalitātes. Ja plūmjveida galvīve ir iestādīta trūdvielām bagātā, auglīgā dārza augsnē, kas regulāri tiek papildināta ar kompostu, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama vai arī nepieciešama minimālā daudzumā. Tomēr, ja augs aug nabadzīgā, smilšainā vai mālainā augsnē, mēslošana kļūst par svarīgu kopšanas sastāvdaļu, lai kompensētu barības vielu trūkumu un nodrošinātu augam visu nepieciešamo pilnvērtīgai attīstībai.
Labākais laiks mēslošanai ir pavasaris, kad sākas aktīvās augšanas periods. Šajā laikā veikta mēslošana nodrošina augam enerģijas devu visai sezonai, veicinot jaunu dzinumu veidošanos un stiprinot augu. Nav ieteicams mēslot vēlu rudenī, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs pārkoksnēties līdz ziemai un būs neaizsargāti pret salu. Pareizi izvēlēts mēslojums un tā lietošanas laiks ir būtiski faktori, kas ietekmē auga labsajūtu.
Galvenās nepieciešamās barības vielas
Plūmjveida galvīvei, tāpat kā vairumam skujkoku, ir nepieciešams sabalansēts mēslojums, kurā slāpekļa (N), fosfora (P) un kālija (K) attiecība ir līdzsvarota. Lai gan slāpeklis ir svarīgs zaļās masas augšanai, tā pārpalikums var būt kaitīgs. Pārmērīgs slāpekļa daudzums veicina strauju, bet vārgu dzinumu augšanu, kas ir uzņēmīgi pret slimībām, kaitēkļiem un sala bojājumiem. Tāpēc ieteicams izvēlēties mēslojumu, kurā slāpekļa saturs nav dominējošs.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Fosfors (P) ir būtisks spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai. Laba sakņu sistēma ir pamats auga stabilitātei, kā arī tā spējai efektīvi uzņemt ūdeni un citas barības vielas no augsnes. Īpaši svarīgi ir nodrošināt pietiekamu fosfora daudzumu jauniem stādiem, lai veicinātu to ātru un veiksmīgu ieaugšanos. Fosfors arī palīdz augam nobriest un sagatavoties ziemas periodam, stiprinot tā audus.
Kālijs (K) pilda aizsargfunkciju, uzlabojot auga vispārējo noturību. Tas palīdz regulēt ūdens plūsmu augā, padarot to izturīgāku pret sausuma periodiem. Kālijs arī stiprina šūnu sienas, kas padara augu mehāniski izturīgāku un mazāk pieejamu slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem. Pietiekams kālija daudzums ir īpaši svarīgs, gatavojot augu ziemai, jo tas palielina tā salcietību.
Papildus NPK elementiem, plūmjveida galvīvei ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs (Mg), sērs (S), dzelzs (Fe) un mangāns (Mn), lai gan daudz mazākos daudzumos. Magnijs ir hlorofila molekulas centrālais elements, kas ir atbildīgs par fotosintēzi un skuju zaļo krāsu. Tā trūkums var izraisīt skuju dzeltēšanu. Izvēloties komplekso mēslojumu, pārliecinies, ka tas satur arī šos svarīgos mikroelementus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu auga barošanu.
Organiskie mēslošanas līdzekļi
Organiskie mēslošanas līdzekļi ir lieliska izvēle plūmjveida galvīves mēslošanai, jo tie ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru un veicina tās bioloģisko aktivitāti. Komposts ir viens no labākajiem un pieejamākajiem organiskajiem mēslojumiem. To var iestrādāt augsnē stādīšanas laikā vai katru pavasari uzklāt kā mulčas slāni ap auga pamatni. Komposts lēnām sadalās, pakāpeniski atbrīvojot barības vielas un uzlabojot augsnes spēju saglabāt mitrumu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Labi satrūdējuši kūtsmēsli ir vēl viens vērtīgs organisko barības vielu avots. Ir svarīgi izmantot tikai pilnībā sadalījušos kūtsmēslus, jo svaigi mēsli var būt pārāk koncentrēti un “apdedzināt” auga saknes. Kūtsmēslus, līdzīgi kā kompostu, var iestrādāt augsnē rudenī vai pavasarī, nodrošinot ilgtermiņa barības vielu piegādi. Tie ir bagāti ne tikai ar NPK, bet arī ar dažādiem mikroelementiem, kas ir svarīgi auga veselībai.
Kaulu milti un asins milti ir citi organiski mēslojumi, ko var izmantot mērķtiecīgai barošanai. Kaulu milti ir lielisks fosfora avots, kas veicina sakņu augšanu, tāpēc tos ir īpaši ieteicams pievienot stādāmajai bedrei stādīšanas laikā. Asins milti savukārt ir bagāti ar slāpekli un var tikt izmantoti pavasarī, lai veicinātu straujāku auga augšanu, taču tie jālieto uzmanīgi, lai neizraisītu pārmērīgu dzinumu augšanu.
Zaļmēslojums ir vēl viena dabiska metode, kā uzlabot augsnes auglību. Lai gan tas ir retāk izmantots atsevišķiem krūmiem, principu var pielietot, ap augu mulčējot ar nopļautu zāli (plānā kārtā, lai nesāktu pūt) vai citām augu atliekām. Sadaloties, šī organiskā viela bagātinās augsni ar barības vielām un uzlabos tās struktūru. Organisko mēslojumu lietošana ir ilgtspējīgs veids, kā rūpēties par savu dārzu un tā iemītniekiem.
Minerālmēsli un to lietošana
Minerālmēsli jeb sintētiskie mēslojumi nodrošina ātru un koncentrētu barības vielu devu, kas var būt noderīga, ja augam ir redzamas barības vielu trūkuma pazīmes vai ja augsne ir ļoti nabadzīga. Plūmjveida galvīvei vispiemērotākie ir granulēti, lēnas iedarbības kompleksie mēslojumi, kas paredzēti skujkokiem vai mūžzaļajiem augiem. Šie mēslojumi ir īpaši izstrādāti, lai atbilstu skujkoku vajadzībām, un tiem parasti ir nedaudz skāba reakcija, kas palīdz uzturēt optimālu pH līmeni augsnē.
Lietojot granulēto mēslojumu, ir ļoti svarīgi precīzi ievērot ražotāja norādījumus par devām. Pārmēslošana var radīt nopietnus bojājumus, tostarp sakņu apdegumus un pārmērīgu sāļu koncentrāciju augsnē. Granulas vienmērīgi izkaisi ap auga pamatni, aptverot visu sakņu zonas projekciju, bet izvairoties no tieša kontakta ar stumbru. Pēc tam granulas viegli iestrādā augsnes virskārtā un kārtīgi aplaisti augu, lai mēslojums sāktu šķīst un nonāktu līdz saknēm.
Šķidrie mēslojumi nodrošina vēl ātrāku barības vielu uzsūkšanos un var tikt izmantoti kā “ātrā palīdzība”, ja augs izskatās novājināts. Tos atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukciju un lieto laistīšanas laikā. Tomēr to iedarbība ir īslaicīgāka nekā granulētajiem mēslojumiem, tāpēc sezonas laikā var būt nepieciešama atkārtota lietošana. Arī šajā gadījumā ir svarīgi nepārsniegt ieteicamās devas, lai nekaitētu augam.
Ir svarīgi atcerēties, ka minerālmēsli nenodrošina augsni ar organisko vielu un neuzlabo tās struktūru. Tāpēc labākā pieeja ir kombinēt minerālmēslu lietošanu ar regulāru organisko vielu, piemēram, komposta, iestrādi augsnē. Šāda integrēta pieeja nodrošina gan ātru barības vielu piegādi, gan ilgtermiņa augsnes veselības un auglības uzlabošanu, radot optimālus apstākļus plūmjveida galvīves attīstībai.
Barības vielu trūkuma simptomi
Spēja atpazīt barības vielu trūkuma simptomus ļauj laikus rīkoties un novērst problēmas, pirms tās kļuvušas nopietnas. Visbiežāk sastopamais simptoms ir skuju krāsas izmaiņas. Ja skujas kļūst bālas, dzeltenīgas vai pat sāk birt, tas var liecināt par slāpekļa trūkumu. Slāpekļa deficīts parasti vispirms parādās uz vecākajiem, apakšējiem zariem, jo augs pārvieto mobilo slāpekli uz jaunajiem dzinumiem.
Magnija trūkums ir vēl viena izplatīta problēma skujkokiem, kas arī izraisa skuju dzeltēšanu, ko sauc par hlorozi. Atšķirībā no slāpekļa trūkuma, magnija deficīts bieži vien izraisa dzeltēšanu, sākot no skuju galiem, kamēr pamatne paliek zaļa. Šis simptoms ir īpaši izplatīts skābās, smilšainās augsnēs. Problēmu var risināt, izmantojot mēslojumu, kas bagātināts ar magniju, vai arī lietojot Epsoma sāls (magnija sulfāta) šķīdumu.
Fosfora trūkums ir grūtāk pamanāms, taču tas var izpausties kā lēna augšana un vāja sakņu sistēmas attīstība. Dažreiz skujas var iegūt purpursarkanu vai violetu nokrāsu, īpaši aukstā laikā. Jauniem augiem fosfora trūkums var būtiski aizkavēt to attīstību un ieaugšanos. Lai to novērstu, stādīšanas laikā ieteicams augsnei pievienot fosforu saturošu mēslojumu, piemēram, kaulu miltus.
Ja pamani kādu no šiem simptomiem, ir svarīgi vispirms izslēgt citus iespējamos cēloņus, piemēram, nepareizu laistīšanu, sliktu drenāžu vai slimības. Augsnes analīze var sniegt precīzu informāciju par barības vielu sastāvu un pH līmeni, palīdzot noteikt precīzu problēmas cēloni un izvēlēties visefektīvāko risinājumu. Atceries, ka sabalansēta un veselīga augsne ir pamats veselīgam un skaistam augam.
📷: A. Barra, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons
