Plumerijas ir tropu augi, kas nespēj izturēt zemu temperatūru un salu, tāpēc to veiksmīga pārziemināšana ir izšķiroši svarīgs solis audzēšanai reģionos ar mērenu klimatu. Pareizi organizēts ziemas miera periods ne tikai pasargā augu no bojāejas, bet arī ir būtisks priekšnoteikums spēcīgai augšanai un bagātīgai ziedēšanai nākamajā sezonā. Ziemošanas procesā plumerija ieiet dabiskā miera stāvoklī, nometot lapas un apturot augšanu, lai taupītu enerģiju. Izpratne par to, kā pareizi sagatavot augu ziemai, nodrošināt tam piemērotus apstākļus un pavasarī to atmodināt, ir panākumu atslēga šo eksotisko skaistuļu ilgtermiņa audzēšanā.
Gatavošanās ziemai sākas jau rudenī, kad dienas kļūst īsākas un gaisa temperatūra sāk pazemināties. Šajā laikā plumerija dabiski palēnina augšanu un sāk gatavoties miera periodam. Svarīgākais solis no tavas puses ir pakāpeniski samazināt laistīšanu un pilnībā pārtraukt mēslošanu. Mēslošanas pārtraukšana ir signāls augam, ka aktīvais periods ir beidzies, un tas palīdz jaunajiem dzinumiem nobriest un sagatavoties ziemai. Turpini laistīt augu retāk, ļaujot augsnei gandrīz pilnībā izžūt starp laistīšanas reizēm.
Izšķirošs brīdis ir auga pārvietošana uz ziemošanas telpām. Plumeriju nedrīkst pakļaut temperatūrai, kas zemāka par 10°C, un jebkura salna tai var būt liktenīga. Tāpēc, tiklīdz nakts temperatūra stabili tuvojas 10-12°C, ir pienācis laiks augu ienest iekšā. Pirms pārvietošanas rūpīgi apskati augu, vai uz tā nav kaitēkļu. Ja nepieciešams, veic profilaktisku apstrādi ar insekticīdu vai Nīma eļļu, lai neienestu telpās nevēlamus viesus, kas ziemas laikā varētu savairoties.
Pirms ienešanas telpās noņem visas atlikušās lapas, ja tās vēl nav nobirušas pašas. Tas palīdzēs augam ātrāk ieiet pilnīgā miera stāvoklī un samazinās slimību risku. Lapas var viegli noņemt, maigi pavelkot tās uz leju. Ja uz auga ir ziedkāti, tos var atstāt, jo dažkārt tie turpina attīstīties un uzzied pat ziemā, ja augs tiek turēts pietiekami gaišā un siltā vietā. Tomēr klasiskā ziemošanas metode paredz auga pilnīgu atpūtu.
Ziemošanas vietas izvēle
Ideāla ziemošanas vieta plumerijai ir vēsa, tumša un sausa telpa, kur temperatūra stabili turas starp 10°C un 15°C. Piemērotas vietas var būt neapkurināma garāža, pagrabs, vēsa veranda vai bēniņi, ja vien temperatūra tur nenoslīd zem kritiskās robežas. Šādos apstākļos augs ieies dziļā miera stāvoklī un tam nebūs nepieciešama ne gaisma, ne gandrīz nemaz ūdens. Šī ir visvienkāršākā un energoefektīvākā ziemošanas metode.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja tev nav pieejama vēsa un tumša telpa, plumeriju var pārziemināt arī istabas temperatūrā, taču šajā gadījumā tai būs nepieciešama gaisma. Novieto augu pie visgaišākā loga, vēlams dienvidu pusē, lai tas saņemtu pēc iespējas vairāk gaismas. Istabas temperatūrā augs, visticamāk, neieies pilnīgā miera stāvoklī un var pat mēģināt saglabāt dažas lapas vai veidot jaunas. Šādā gadījumā tam būs nepieciešama arī nedaudz biežāka laistīšana nekā vēsā telpā, tomēr joprojām ļoti reta.
Neatkarīgi no izvēlētās vietas, ir svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju, lai novērstu pelējuma un puves veidošanos. Nenospied augu stūrī starp citiem priekšmetiem, bet atstāj tam nedaudz vietas apkārt. Laiku pa laikam pārbaudi auga stāvokli, aptaustot stumbru, lai pārliecinātos, ka tas ir stingrs un nesāk pūt. Ja pamani kādas mīkstas vai tumšas vietas, tas var liecināt par puvi, un bojātā daļa ir nekavējoties jāizgriež līdz veseliem audiem.
Alternatīva metode ir auga izņemšana no poda. Šī metode ir piemērota, ja tev ir daudz augu un maz vietas. Uzmanīgi izņem augu no poda, notrauc lieko zemi no saknēm un ļauj tām nedaudz apžūt. Pēc tam ietin saknes avīzē vai ieliec augu papīra maisā un novieto to guļus vēsā, tumšā vietā. Šādā veidā augs var pārziemot bez augsnes un laistīšanas. Pavasarī to vienkārši iestāda atpakaļ svaigā augsnē.
Kopšana ziemas periodā
Galvenais likums plumerijas kopšanā ziemas miera periodā ir minimāla iejaukšanās. Augs atpūšas, un tam nav nepieciešama ne mēslošana, ne apgriešana, un gandrīz nemaz ūdens. Pārmērīga laistīšana ziemā ir visbiežākais iemesls, kāpēc plumerijas iet bojā. Ja augs ziemo vēsā un tumšā vietā bez lapām, to var neliet vispār vai apliet ļoti nedaudz (apmēram tasi ūdens) reizi 4-6 nedēļās. Laistīšanas mērķis ir tikai neļaut stumbram un saknēm pilnībā izkalst.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja plumerija ziemo siltākā un gaišākā vietā un ir saglabājusi lapas, tai būs nepieciešams nedaudz vairāk ūdens. Tomēr arī šajā gadījumā laisti tikai tad, kad augsne ir pilnībā izžuvusi. Pārbaudi augsnes mitrumu dziļāk podā, nevis tikai virskārtā. Ziemas periodā ar īsām dienām un vājāku saules intensitāti augs patērē ūdeni ļoti lēni, tāpēc esi ļoti piesardzīgs. Atceries – ja šaubies, labāk nelaisti.
Regulāri, apmēram reizi mēnesī, pārbaudi auga stāvokli. Pievērs uzmanību stumbra tvirtumam. Tam jābūt cietam un stingram. Ja stumbrs kļūst mīksts vai sāk čokuroties, tas var liecināt par problēmām. Mīksts stumbrs parasti norāda uz puvi, ko izraisa pārlaistīšana. Savukārt viegli sačokurojies stumbrs var liecināt par dehidratāciju, un šādā gadījumā augu var nedaudz aplaistīt. Pārbaudi arī, vai uz auga nav parādījušies kaitēkļi, piemēram, miltblaktis, kas var aktivizēties telpu sausajā gaisā.
Nekādā gadījumā nemēslo plumeriju ziemas miera periodā. Augs neaug un neizmanto barības vielas, tāpēc mēslošana ir ne tikai lieka, bet arī kaitīga. Neizmantotie sāļi uzkrāsies augsnē un var “apdedzināt” saknes, radot toksisku vidi. Mēslošanu atsāksi tikai pavasarī, kad augs pamodīsies un sāks veidot jaunas lapas. Pacietība ir atslēga veiksmīgai ziemošanai.
Auga modināšana pavasarī
Pavasarī, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, ir laiks modināt plumeriju no ziemas miega. Parasti tas notiek martā vai aprīlī. Ja augs ziemoja tumsā, pārvieto to uz gaišāku vietu. Ja tas bija izņemts no poda, iestādi to svaigā, labi drenējošā augsnē. Šis ir arī labs laiks, lai pārstādītu augu lielākā podā, ja tas ir nepieciešams. Pēc pārstādīšanas vai pārvietošanas nedaudz aplaisti augu, lai samitrinātu augsni.
Sāc pakāpeniski palielināt laistīšanu, bet joprojām esi piesardzīgs. Sākumā laisti mēreni, ļaujot augsnei izžūt starp laistīšanas reizēm. Pirmās jaunās augšanas pazīmes parasti parādās zaru galos kā nelieli, zaļi “nadziņi”. Kad redzi, ka sāk veidoties lapas, vari palielināt laistīšanas biežumu. Jo lielāka kļūst lapotne, jo vairāk ūdens augam būs nepieciešams.
Ar mēslošanu nesteidzies. Sāc mēslot tikai tad, kad jaunās lapas ir sasniegušas vismaz 5-10 cm garumu. Sākumā izmanto sabalansētu mēslojumu (piemēram, NPK 20-20-20) ar pusi no ieteicamās koncentrācijas. Tas palīdzēs stimulēt lapu un sakņu augšanu. Kad augs ir pilnībā saplaucis un aktīvi aug, vari pāriet uz fosforu bagātu mēslojumu, lai veicinātu ziedēšanu.
Ārā augu var iznest tikai tad, kad ir pilnībā beigušās pavasara salnas un nakts temperatūra stabili turas virs 12-15°C. Pieradini augu pie āra apstākļiem pakāpeniski. Sākumā novieto to ēnainā, no vēja pasargātā vietā uz dažām stundām dienā. Katru dienu pamazām palielini ārā pavadīto laiku un saules gaismas daudzumu. Šī aklimatizācija dažu nedēļu garumā palīdzēs izvairīties no lapu apdegumiem un stresa, nodrošinot veiksmīgu pāreju uz vasaras sezonu.
