Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka plumerijas veselību, augšanu un, pats galvenais, spēju ziedēt. Kā tropu augs, kas savvaļā aug saules pielietās vietās, plumerija ir izteikts gaismas mīlis. Nepietiekams apgaismojums ir visbiežākais iemesls, kāpēc plumerija neveido ziedus, pat ja visi pārējie kopšanas nosacījumi tiek ievēroti. Lai nodrošinātu savam augam optimālus apstākļus, ir būtiski izprast tā specifiskās gaismas prasības un atrast tam vispiemērotāko vietu gan telpās, gan ārā. Pareiza gaismas režīma nodrošināšana ir pamatu pamats, lai izaudzētu spēcīgu, veselīgu un bagātīgi ziedošu plumeriju.
Plumerijas labsajūtai ir nepieciešamas vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Jo vairāk saules, jo labāk, īpaši, ja vēlies panākt bagātīgu ziedēšanu. Gaisma ir enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs ražo barības vielas, kas nepieciešamas ne tikai lapu un stumbra augšanai, bet arī ziedpumpuru veidošanai. Ja augs saņem pārāk maz gaismas, tas veltīs visu savu enerģiju, lai augtu garāks un tiektos pret gaismas avotu (šo parādību sauc par etiolāciju), un tam vienkārši nepietiks resursu ziedēšanai.
Labākā atrašanās vieta plumerijai ārā vasaras mēnešos ir atklāta, saulaina vieta, kur to apspīd saule lielāko dienas daļu. Dienvidu vai rietumu puse parasti ir vispiemērotākā. Ja audzē plumeriju telpās, novieto to pie saulainākā loga, piemēram, dienvidu pusē. Ja šādas iespējas nav, rietumu vai austrumu puses logs arī var būt piemērots, taču tad jārēķinās, ka ziedēšana var nebūt tik intensīva. Ziemeļu puses logs noteikti nebūs pietiekami gaišs, lai plumerija justos labi.
Gaišā vietā augušai plumerijai būs raksturīgs kompakts augums, spēcīgs stumbrs un tumši zaļas, veselīgas lapas. Savukārt gaismas trūkums izpaudīsies kā izstīdzējuši, vāji zari, lielas atstarpes starp lapām un bāli zaļas lapas. Ja pamani šādas pazīmes, tā ir skaidra zīme, ka augs nekavējoties jāpārvieto uz gaišāku vietu. Atceries, ka gaismas intensitāte ir tieši saistīta ar laistīšanas un mēslošanas nepieciešamību – jo vairāk gaismas, jo aktīvāk augs augs un patērēs ūdeni un barības vielas.
Optimālās atrašanās vietas izvēle
Audzējot plumeriju podā, tev ir priekšrocība to pārvietot, lai atrastu ideālo vietu. Vasaras sezonā, kad augs atrodas ārā, izvēlies vietu, kas saņem pilnu sauli. Terase, balkons vai saulaina vieta dārzā būs lieliski piemērota. Tomēr atceries, ka tumšas krāsas podi saulē var ļoti sakarst, potenciāli bojājot saknes. Lai no tā izvairītos, vari izmantot gaišas krāsas podus vai ievietot tumšo podu lielākā, gaišā katlā, radot gaisa spraugu starp tiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lai gan plumerijas mīl sauli, jaunus augus vai tos, kas tikko iznesti ārā pēc ziemas, ir jāpieradina pie tiešiem saules stariem pakāpeniski. Sāc ar to, ka novieto augu ārā uz dažām stundām no rīta, kad saule nav tik intensīva. Pēc tam katru dienu palielini saulē pavadīto laiku par stundu vai divām. Šis aklimatizācijas process, kas ilgst vienu līdz divas nedēļas, pasargās lapas no apdegumiem, kas var rasties, ja augs tiek pēkšņi pakļauts spēcīgai saulei.
Ja plumeriju audzē tikai telpās visu gadu, atrašanās vietas izvēle ir vēl kritiskāka. Dienvidu puses logs ir labākais variants, jo tas nodrošina visvairāk gaismas visas dienas garumā. Ja tāda nav, nākamā labākā izvēle ir rietumu puses logs, kas saņem spēcīgu pēcpusdienas sauli, vai austrumu puses logs ar spožu rīta sauli. Lai maksimāli palielinātu gaismas daudzumu, regulāri notīri logu stiklus un pašu augu lapas no putekļiem, kas var bloķēt gaismu.
Lai nodrošinātu vienmērīgu augšanu un novērstu auga liekšanos uz vienu pusi pret gaismas avotu, regulāri pagriez podu par ceturtdaļu apgrieziena katru nedēļu. Tas veicinās simetriska un taisna vainaga veidošanos. Ziemas mēnešos, kad dabiskās gaismas ir maz, novieto augu pie paša gaišākā loga un apsver iespēju izmantot papildu apgaismojumu, ja vēlies, lai augs saglabātu lapas un turpinātu augt.
Mākslīgais apgaismojums
Reģionos ar īsām un mākoņainām ziemām dabiskā gaisma var būt nepietiekama pat pie gaišākā loga. Šādos gadījumos mākslīgais apgaismojums var būt lielisks risinājums, lai palīdzētu plumerijai pārziemot vai pat turpināt augt. Vislabāk ir izmantot speciālas augu lampas, kas nodrošina pilna spektra gaismu, jo tās imitē dabisko saules gaismu un satur visus augam nepieciešamos gaismas viļņu garumus. Piemērotas ir gan LED, gan dienasgaismas (fluorescējošās) augu lampas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Novieto lampu pietiekami tuvu augam, parasti 30 līdz 60 cm attālumā no lapotnes, bet seko līdzi ražotāja ieteikumiem, lai izvairītos no lapu apdedzināšanas. Lai kompensētu dabiskās gaismas trūkumu, mākslīgais apgaismojums jānodrošina 12 līdz 16 stundas diennaktī. Ir ērti izmantot taimeri, kas automātiski ieslēgs un izslēgs gaismu katru dienu vienā un tajā pašā laikā, nodrošinot augam regulāru un paredzamu gaismas ciklu.
Mākslīgais apgaismojums ir īpaši svarīgs, ja audzē plumerijas no sēklām vai pavairo no spraudeņiem iekštelpās. Jauniem stādiem un spraudeņiem ir nepieciešams daudz gaismas, lai attīstītu spēcīgu sakņu sistēmu un veselīgu lapotni. Nodrošinot tiem optimālu apgaismojumu jau no paša sākuma, tu ieliksi stabilu pamatu to turpmākajai attīstībai. Arī šajā gadījumā ieteicams izmantot pilna spektra augu lampas.
Atceries, ka augiem ir nepieciešams arī tumsas periods, tāpēc neatstāj gaismu ieslēgtu 24 stundas diennaktī. Tumsā notiek svarīgi fizioloģiski procesi, piemēram, elpošana un enerģijas pārstrāde. Nodrošinot augam regulāru dienas un nakts ciklu, tu atdarināsi dabiskos apstākļus un veicināsi tā veselīgu attīstību. Mākslīgais apgaismojums var būtiski uzlabot tavas plumerijas izredzes uz veiksmīgu pārziemošanu un pat veicināt ziedēšanu ārpus sezonas.
Gaismas trūkuma un pārdozēšanas pazīmes
Gaismas trūkums ir viena no visbiežākajām problēmām, audzējot plumerijas mērenā klimatā. Galvenā pazīme, kā jau minēts, ir ziedēšanas trūkums. Augs var izskatīties relatīvi vesels, bet neziedēs. Citi simptomi ir etiolācija – augs stiepjas garumā, veidojot garus un vājus zarus ar lielām atstarpēm starp lapām. Lapas var kļūt bālākas un mazākas nekā parasti. Smagos gadījumos augs var sākt nomest apakšējās lapas, lai taupītu enerģiju.
Ja pamani šīs pazīmes, ir skaidrs, ka augam nepieciešams vairāk gaismas. Pārvieto to uz saulaināku vietu vai sāc izmantot mākslīgo apgaismojumu. Pāreja uz gaišāku vietu jādara pakāpeniski, lai augs varētu adaptēties. Pēc pārvietošanas uz gaišāku vietu, visticamāk, būs jāpielāgo arī laistīšanas režīms, jo augs sāks patērēt vairāk ūdens. Esi pacietīgs, jo var paiet laiks, līdz augs atgūsies un sāks veidot jaunus, spēcīgākus dzinumus un, cerams, arī ziedus.
Lai gan tas notiek reti, plumeriju var arī “apdedzināt” pārāk spēcīga saule, īpaši, ja augs nav pieradis pie tās. Saules apdegums izpaužas kā balti, dzelteni vai brūni plankumi uz lapām, kas parādās vietās, kas bijušas pakļautas visintensīvākajai saulei. Tas visbiežāk notiek ar augiem, kas pēkšņi iznesti ārā no telpām vai pārvesti no ēnainākas vietas uz pilnu sauli bez aklimatizācijas perioda. Apdegušās lapu daļas neatjaunosies, bet, ja augs ir veselīgs, tas turpinās augt un veidot jaunas lapas.
Lai izvairītos no saules apdegumiem, vienmēr atceries par pakāpenisku aklimatizāciju. Ja dzīvo reģionā ar ļoti karstu un intensīvu vasaras sauli (piemēram, tuksnešainā klimatā), var būt pat ieteicams nodrošināt plumerijai nelielu ēnojumu pašā dienas karstumā, no pusdienlaika līdz apmēram trijiem pēcpusdienā. Tomēr vairumā gadījumu mērenā klimatā labi adaptējusies plumerija spēj izturēt pilnu sauli bez problēmām un pat to izbaudīs.
