Lai plumerija augtu veselīga, spēcīga un katru gadu priecētu ar saviem smaržīgajiem ziediem, tai ir nepieciešama regulāra un pareizi sabalansēta barības vielu uzņemšana. Mēslošana ir izšķiroši svarīgs kopšanas elements, kas nodrošina augam visus nepieciešamos makro un mikroelementus, kurus tas ne vienmēr var iegūt no augsnes podā. Pareiza mēslošanas stratēģija, kas pielāgota auga augšanas ciklam, var būtiski ietekmēt ne tikai lapotnes kuplumu, bet jo īpaši ziedēšanas intensitāti un kvalitāti. Ir svarīgi saprast, kādas barības vielas plumerijai ir nepieciešamas dažādos attīstības posmos un kā tās pareizi piegādāt, lai izvairītos no pārdozēšanas, kas var būt tikpat kaitīga kā barības vielu trūkums.
Plumerijas barošanas pamatā ir trīs galvenie makroelementi, kas pazīstami ar saīsinājumu NPK: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu un stumbra augšanu. Fosfors spēlē galveno lomu sakņu sistēmas attīstībā, enerģijas pārnesē un, pats galvenais, ziedpumpuru veidošanā un ziedēšanā. Kālijs ir svarīgs vispārējai auga veselībai, tas stiprina šūnu sienas, uzlabo izturību pret slimībām un stresu, kā arī palīdz regulēt ūdens apriti augā.
Izvēloties mēslojumu, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību šo trīs elementu attiecībai, kas norādīta uz iepakojuma kā trīs skaitļi (piemēram, 10-10-10 vai 10-50-10). Plumerijām ir nepieciešams atšķirīgs NPK līdzsvars dažādās sezonas fāzēs. Aktīvās augšanas sākumā, pavasarī, kad augs attīsta jaunas lapas, tam noderēs sabalansēts mēslojums vai tāds, kurā ir nedaudz vairāk slāpekļa. Savukārt, tuvojoties ziedēšanas laikam, prioritāte ir augsts fosfora saturs, kas tieši stimulē ziedu veidošanos.
Mēslošana jāveic tikai aktīvās augšanas periodā, kas parasti ilgst no pavasara līdz rudenim. Ziemas miera periodā, kad plumerija ir nometusi lapas un atpūšas, mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc. Barības vielu piegāde laikā, kad augs tās neizmanto, var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē, kas var bojāt saknes un radīt toksisku vidi. Mēslošanas atsākšana pavasarī ir jādara pakāpeniski, sākot ar vājākas koncentrācijas šķīdumu, lai “nepārbarotu” augu, kas tikko pamodies no ziemas miega.
Pareiza mēslojuma izvēle
Tirgū ir pieejami daudz un dažādi mēslošanas līdzekļi, tāpēc ir svarīgi izvēlēties piemērotāko tieši plumerijām. Vislabākā izvēle ir ūdenī šķīstošie mēslojumi, jo tie nodrošina ātru barības vielu uzsūkšanos un ļauj viegli kontrolēt devu. Vari izvēlēties universālos ziedošajiem augiem paredzētos mēslojumus, taču īpaši efektīvi būs tie, kas ir speciāli izstrādāti plumerijām vai hibiskiem, jo to sastāvs ir pielāgots šo augu specifiskajām vajadzībām.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Kā jau minēts, galvenais kritērijs ir NPK attiecība. Lai veicinātu ziedēšanu, meklē mēslojumu ar augstu fosfora (P) saturu. Ideālas attiecības ir, piemēram, 10-50-10, 9-45-15 vai līdzīgas, kur vidējais skaitlis ir ievērojami lielāks par pārējiem. Šādu mēslojumu sāk lietot vēlu pavasarī vai vasaras sākumā un turpina lietot visu ziedēšanas sezonu. Tas nodrošinās enerģiju, kas nepieciešama bagātīgai un ilgstošai ziedēšanai, kā arī veicinās spēcīgas sakņu sistēmas uzturēšanu.
Papildus NPK, plumerijām ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs (Mg), dzelzs (Fe), kalcijs (Ca) un mangāns (Mn), lai gan daudz mazākos daudzumos. Magnijs ir hlorofila sastāvdaļa un ir būtisks fotosintēzei. Tā trūkums var izraisīt lapu dzeltēšanu starp dzīslām. Epsoma sāls (magnija sulfāts) ir lielisks magnija avots. Reizi mēnesī vari pievienot vienu ēdamkaroti Epsoma sāls uz četriem litriem ūdens un apliet ar to plumeriju, lai nodrošinātu šī svarīgā elementa pieejamību.
Ir pieejami arī lēnas iedarbības granulētie mēslojumi, kas barības vielas izdala pakāpeniski vairāku mēnešu garumā. Šis var būt ērts risinājums, jo samazina nepieciešamību pēc regulāras mēslošanas. Iestrādā granulas augsnes virskārtā pavasara sākumā, sekojot ražotāja norādījumiem. Tomēr, izmantojot šāda veida mēslojumu, ir grūtāk kontrolēt barības vielu piegādi un pielāgot to auga mainīgajām vajadzībām, piemēram, pārejot uz augstāka fosfora satura mēslojumu pirms ziedēšanas.
Mēslošanas biežums un tehnika
Aktīvās augšanas sezonā, no pavasara līdz rudenim, plumerijas jāmēslo regulāri, lai nodrošinātu nepārtrauktu barības vielu plūsmu. Izmantojot ūdenī šķīstošu mēslojumu, vispārējais ieteikums ir mēslot ik pēc divām līdz četrām nedēļām. Tomēr precīzs biežums var atšķirties atkarībā no mēslojuma koncentrācijas un auga stāvokļa. Ja izmanto vājākas koncentrācijas šķīdumu, vari mēslot biežāk, piemēram, katrā otrajā laistīšanas reizē.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ļoti svarīgs noteikums – nekad nemēslo sausu augu. Pirms mēslošanas vienmēr nedaudz samitrini augsni ar tīru ūdeni. Barības vielu šķīduma liešana uz sausām saknēm var izraisīt to “apdegšanu” un nopietnus bojājumus. Vislabāk ir vispirms nedaudz aplaistīt augu, pagaidīt apmēram stundu un tad liet mēslojuma šķīdumu. Tas nodrošinās, ka barības vielas tiek vienmērīgi sadalītas mitrā augsnē un saknes tās var droši uzsūkt.
Gatavojot mēslojuma šķīdumu, vienmēr stingri ievēro uz iepakojuma norādītās devas. Pārdozēšana ir bīstama un var nodarīt lielāku kaitējumu nekā barības vielu trūkums. Ja neesi pārliecināts, labāk ir izmantot nedaudz vājāku koncentrāciju, nekā ieteikts. Pārdozēšanas pazīmes var būt lapu malu apdegšana, pēkšņa lapu biršana vai balta sāls garozas veidošanās uz augsnes virsmas. Ja pamani šādas pazīmes, pārtrauc mēslošanu un kārtīgi izskalo augsni ar lielu daudzumu tīra ūdens.
Rudenī, kad augs sāk gatavoties miera periodam, mēslošanas biežums un koncentrācija ir jāsamazina. Pēdējo mēslošanas reizi veic apmēram mēnesi pirms plānotās auga pārvietošanas telpās vai pirms lapas sāk dabiski dzeltēt un birt. Tas ļaus augam izmantot atlikušās barības vielas un pakāpeniski palēnināt vielmaiņu. Mēslošanas pārtraukšana ir signāls augam, ka ir laiks doties atpūtā, kas ir būtiski veiksmīgai pārziemošanai.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Spēja atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes var palīdzēt laicīgi novērst problēmas un pielāgot mēslošanas režīmu. Visbiežāk sastopamā problēma ir hloroze, kas ir lapu dzeltēšana, bet dzīslas paliek zaļas. Tas parasti liecina par dzelzs vai magnija trūkumu, ko var izraisīt ne tikai šo elementu trūkums augsnē, bet arī pārāk augsts augsnes pH līmenis, kas bloķē to uzsūkšanos. Šādā gadījumā var palīdzēt mēslojums ar helātu dzelzi vai Epsoma sāls šķīdums.
Vispārējs slāpekļa trūkums izpaužas kā vienmērīga vecāko, apakšējo lapu dzeltēšana, kas pēc tam izplatās uz visu augu. Auga augšana ir lēna un nīkulīga, lapas ir mazas un bālas. Šo problēmu var ātri novērst, izmantojot sabalansētu mēslojumu vai tādu, kurā ir nedaudz palielināts slāpekļa saturs. Tomēr esi uzmanīgs, jo pārmērīgs slāpekļa daudzums veicinās leknumu uz ziedēšanas rēķina.
Fosfora trūkums ir grūtāk pamanāms, bet tas tieši ietekmē ziedēšanu. Ja tava plumerija ir veselīga, ar kuplu lapotni, bet nezied, visticamāk, tai trūkst fosfora. Dažkārt lapas var iegūt tumši zaļu vai pat violetu nokrāsu. Lai to novērstu, sāc regulāri lietot mēslojumu ar augstu fosfora saturu (piemēram, 10-50-10). Rezultāti nebūs redzami uzreiz, bet ar pacietību un konsekventu mēslošanu ziedēšanai vajadzētu atsākties.
Kālija trūkums var izpausties kā lapu malu un galu dzeltēšana vai brūnēšana, kas izskatās kā apdegums, īpaši uz vecākām lapām. Augs var kļūt arī uzņēmīgāks pret slimībām. Šo problēmu parasti novērš, lietojot sabalansētu mēslojumu, kurā ir pietiekams kālija daudzums. Regulāra un līdzsvarota barošana palīdzēs izvairīties no vairuma barības vielu trūkuma problēmām un uzturēs tavu plumeriju veselīgu un spēcīgu.
Organiskā mēslošana
Alternatīva sintētiskajiem minerālmēsliem ir organiskā mēslošana, kas uzlabo ne tikai auga barošanu, bet arī augsnes struktūru un mikroorganismu darbību. Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, biohumuss (slieku komposts) vai labi sadalījušies kūtsmēsli, barības vielas atbrīvo lēnāk un pakāpeniskāk. Pavasarī, pārstādot augu, vari iemaisīt augsnē nelielu daudzumu komposta vai biohumusa. Tas nodrošinās ilgtermiņa barības vielu avotu.
Var izmantot arī organiskos šķidros mēslojumus, piemēram, zivju emulsiju vai jūras aļģu ekstraktu. Tie ir bagāti ne tikai ar NPK, bet arī ar plašu mikroelementu klāstu un augšanas hormoniem, kas labvēlīgi ietekmē auga attīstību. Lieto šos mēslojumus saskaņā ar ražotāja norādījumiem, parasti reizi mēnesī aktīvās augšanas periodā. Organiskie mēslojumi ir maigāki un samazina sakņu apdedzināšanas risku.
Komposta tēja ir vēl viens lielisks veids, kā organiski pabarot plumeriju. To pagatavo, mērcējot kvalitatīvu kompostu ūdenī uz 24-48 stundām, dažkārt pievienojot melasi, lai veicinātu labvēlīgo mikroorganismu vairošanos. Iegūto šķidrumu izkāš un atšķaida ar ūdeni līdz gaišas tējas krāsai. Ar šo šķīdumu var gan laistīt augu, gan apsmidzināt lapas, nodrošinot barības vielu uzsūkšanos arī caur lapotni.
Lai gan organiskā mēslošana ir lieliska vispārējai augsnes un auga veselībai, dažkārt ar to var nepietikt, lai stimulētu intensīvu ziedēšanu, jo organiskajos mēslojumos fosfora koncentrācija parasti nav tik augsta kā sintētiskajos. Laba stratēģija ir apvienot abas metodes. Izmanto organisko mēslojumu kā pamatu veselīgai augsnei un auga attīstībai, bet pirms ziedēšanas perioda papildus lieto minerālmēsli ar augstu fosfora saturu, lai nodrošinātu nepieciešamo “grūdienu” ziedpumpuru veidošanai.
