Platlapu dedestiņa ir daudzgadīgs augs, kas, pareizi aprūpēts, spēj veiksmīgi pārziemot un priecēt ar savu ziedēšanu daudzu gadu garumā. Tā ir salīdzinoši aukstumizturīga un labi piemērota audzēšanai mērenā klimata joslā, taču, lai nodrošinātu veiksmīgu ziemošanu, īpaši bargās vai bezsniega ziemās, ir vērts veikt dažus sagatavošanās pasākumus. Pareiza auga sagatavošana rudenī palīdzēs pasargāt tā sakņu sistēmu no sala bojājumiem un nodrošinās spēcīgu startu jaunajā pavasara sezonā. Šajā rakstā mēs apskatīsim galvenos soļus, kas jāveic, lai palīdzētu tavai platlapu dedestiņai sekmīgi pārlaist ziemas mēnešus.
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasaras beigās un agrā rudenī. Šajā periodā ir svarīgi pārtraukt jebkādu auga mēslošanu, it īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Mēslošana rudenī var stimulēt jaunu, vārgu dzinumu augšanu, kuriem nebūs laika nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās. Šādi dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un, nosalstot, var kļūt par infekciju vārtiem, kas apdraud visu augu. Ļauj augam dabiski pabeigt savu augšanas ciklu un sākt gatavoties miera periodam.
Tāpat rudenī pakāpeniski samazini laistīšanas biežumu. Augam, gatavojoties ziemai, vairs nav nepieciešams tik daudz mitruma kā aktīvās augšanas periodā. Pārmērīgs mitrums augsnē rudenī var veicināt sakņu puves attīstību, īpaši, ja tam seko sals. Turpini laistīt tikai tad, ja rudens ir ļoti sauss, lai neļautu augsnei pilnībā izžūt, bet ļauj tās virskārtai kārtīgi nožūt starp laistīšanas reizēm. Veselīga un neizmirkusi sakņu sistēma daudz labāk pārcieš ziemas salu.
Pirms ziemas ir svarīgi sakopt dobi ap platlapu dedestiņu. Novāc visas kritušās lapas un citus augu atliekas. Tas ir svarīgs profilaktisks pasākums, jo uz vecajām lapām un stublājiem var pārziemot dažādu slimību ierosinātāji un kaitēkļu oliņas. Uzturot tīrību dobē, tu samazini infekciju risku nākamajā pavasarī un radi nelabvēlīgākus apstākļus kaitēkļu pārziemošanai. Tīra dobe ne tikai izskatās estētiskāk, bet arī ir veselīgāka taviem augiem.
Nesteidzies ar auga apgriešanu pārāk agri. Kamēr lapotne vēl ir zaļa, tā turpina fotosintēzes procesu, ražojot un uzkrājot barības vielas saknēs, kas būs nepieciešamas pavasara augšanai. Pagaidi, līdz iestājas stabils aukstums un pirmās nopietnās salnas ir nokodušas auga virszemes daļu. Kad lapas un stublāji kļūst dzelteni, brūni un sāk atmirt, tas ir īstais laiks, lai ķertos pie šķērēm.
Virszemes daļas apgriešana
Galvenais un praktiski vienīgais aktīvais darbs, kas jāveic ar pašu augu rudenī, ir tā virszemes daļas apgriešana. Šis solis ir būtisks gan estētisku, gan fitosanitāru apsvērumu dēļ. Atmirušie un nokaltušie stublāji ziemā izskatās nekopti un var lūzt zem sniega segas, radot nekārtību dārzā. Vēl svarīgāk ir tas, ka uz šiem atmirušajiem augu daļām var saglabāties slimību, piemēram, miltrasas, sporas, kas pavasarī inficēs jaunos dzinumus.
Apgriešanu veic vēlā rudenī, parasti oktobra beigās vai novembrī, pēc tam, kad augs ir pilnībā beidzis veģetāciju un tā virszemes daļa ir atmirusi. Ar asām dārza šķērēm nogriez visus stublājus, atstājot virs zemes apmēram 5-10 centimetrus garus stumbenīšus. Šie stumbenīši palīdzēs atzīmēt auga atrašanās vietu, lai pavasarī to nejauši nesabojātu, veicot dārza darbus. Turklāt tie var palīdzēt aizturēt nelielu sniega kārtiņu tieši virs sakņu sistēmas.
Visas nogrieztās augu daļas ir rūpīgi jāsavāc un jāiznīcina, īpaši, ja iepriekšējā sezonā augs ir slīmojis. Vislabāk tās ir sadedzināt vai izmest sadzīves atkritumos. Nav ieteicams likt slimību skartas augu daļas komposta kaudzē, ja neesi pārliecināts, ka kompostēšanas process sasniedz pietiekami augstu temperatūru, lai iznīcinātu slimību ierosinātājus. Tādējādi tu novērsīsi slimību cikla turpināšanos nākamajā gadā.
Pēc apgriešanas ir īstais laiks domāt par sakņu sistēmas pasargāšanu, īpaši, ja prognozē bargu ziemu. Lai gan platlapu dedestiņas saknes ir diezgan izturīgas, papildu aizsardzība nekad nenāk par ļaunu. Tīra un apgriezta dobe ir gatava ziemas seģenes uzklāšanai, kas ir nākamais svarīgais solis veiksmīgai ziemošanai.
Mulčēšana un piesegšana
Mulčēšana ir visefektīvākais veids, kā pasargāt platlapu dedestiņas sakņu sistēmu no sala. Mulčas slānis darbojas kā izolators, kas palīdz mazināt krasas temperatūras svārstības augsnē un pasargā saknes no dziļas sasalšanas, īpaši bezsniega ziemās, kad sniega sega nepilda savu dabisko izolatora funkciju. Piesegšanu veic pēc tam, kad augs ir apgriezts un augsnes virskārta jau ir sākusi nedaudz piesalt. Nav ieteicams to darīt pārāk agri, siltā laikā, jo tas var izraisīt sakņu izsušanu un veicināt peļu apmešanos zem seguma.
Kā mulču var izmantot dažādus organiskus materiālus. Lieliski noder sausas koku lapas (izņemot ozola un valrieksta lapas, kas satur augšanu nomācošas vielas), salmi, siens, kūdra vai labi sadalījies komposts. Uzber ap auga pamatni vismaz 10-15 centimetrus biezu mulčas kārtu, izveidojot nelielu uzkalniņu. Šis “mētelis” pasargās sakņu kakliņu un augšējo sakņu daļu, kas ir visjutīgākās pret salu.
Papildu aizsardzībai, īpaši vējainās vietās, virs mulčas var uzlikt egļu vai priežu zarus. Tie ne tikai palīdzēs noturēt mulču vietā, neļaujot vējam to aizpūst, bet arī aizturēs sniegu, veidojot papildu izolācijas slāni. Egļu zari arī nodrošina nelielu gaisa cirkulāciju, neļaujot augam zem seguma izsust atkušņa periodos. Izvairies izmantot plēvi vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus, jo zem tiem var uzkrāties mitrums un attīstīties puve.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un augsne sāk atkust, ziemas piesegums ir laikus jānoņem. Parasti to dara aprīļa sākumā. Dari to pakāpeniski, lai augs varētu lēnām pierast pie pavasara saules un temperatūras maiņām. Vispirms noņem egļu zarus, bet mulčas slāni atstāj vēl uz kādu laiku. Kad vairs nedraud stipras nakts salnas, uzmanīgi noņem mulču no auga pamatnes, lai ļautu zemei iesilt un jaunajiem dzinumiem brīvi augt. Daļu komposta vai satrūdējušo lapu var atstāt un iestrādāt augsnes virskārtā kā pavasara mēslojumu.
Konteineros audzētu augu ziemošana
Platlapu dedestiņas, kas tiek audzētas podos vai konteineros, ziemā ir daudz neaizsargātākas nekā dārzā augošie augi. Sakņu sistēma konteinerā nav pasargāta ar biezu zemes slāni, tāpēc tā var ātri un dziļi izsalt, kas visbiežāk noved pie auga bojāejas. Atstāt konteineru ārā uz zemes bez jebkādas aizsardzības ir ļoti riskanti, it īpaši reģionos ar stabilu un bargu salu.
Visdrošākais veids, kā pārziemināt konteineraugu, ir pārvietot to uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu. Ideāli piemērota būs neapkurināta garāža, pagrabs, vēsa veranda vai šķūnis, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no +2 līdz +5 grādiem pēc Celsija). Pirms pārvietošanas auga virszemes daļu apgriež tāpat kā dārzā augošajiem augiem. Ziemas miera periodā augs jālaista ļoti reti – tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu. Pietiks ar nelielu aplaistīšanu reizi mēnesī vai pat retāk.
Ja nav iespējas pārvietot konteineru telpās, to var mēģināt pārziemināt ārā, nodrošinot maksimālu aizsardzību. Izvēlies no vēja pasargātu vietu, piemēram, pie ēkas dienvidu sienas. Pašu podu nepieciešams rūpīgi nosiltināt. To var ietīt vairākās kārtās ar agrotīklu, džutas maisiem, burbuļplēvi vai citiem izolācijas materiāliem. Ir svarīgi nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī apakšu, novietojot to uz putuplasta plāksnes vai koka paliktņa, lai pasargātu no sasalšanas no apakšas.
Poda virsmu, tāpat kā dārzā, ir nepieciešams mulčēt ar biezu organisko materiālu kārtu. Pēc tam visu konteineru kopā ar augu var apbērt ar sausām lapām vai pat ierakt zemē dārza dobē vai komposta kaudzē. Ja uzsnieg sniegs, uzber to bagātīgi ap un virs konteinera, jo sniegs ir labākais dabiskais izolators. Šādas metodes prasa lielāku piepūli, bet tās var palīdzēt saglabāt augu pat bargā salā.
