Lai platlapu dedestiņa augtu veselīga, spēcīga un katru gadu priecētu ar bagātīgu ziedu plīvuru, ir svarīgi nodrošināt tai atbilstošu barības vielu daudzumu. Lai gan šis augs ir salīdzinoši pieticīgs un spēj pats sevi apgādāt ar slāpekli, pareiza mēslošanas stratēģija var būtiski uzlabot tā ziedēšanas kvalitāti un vispārējo izturību. Galvenais ir saprast, ka pārmērīga mēslošana var būt pat kaitīgāka nekā barības vielu trūkums, jo īpaši, ja tiek izmantots nepareiza sastāva mēslojums. Šajā rakstā detalizēti aplūkosim platlapu dedestiņas specifiskās barības vielu vajadzības, labākos mēslošanas laikus un metodes, kā arī to, kā atpazīt barības vielu deficīta vai pārpalikuma pazīmes.
Platlapu dedestiņa pieder pie tauriņziežu (pākšaugu) dzimtas, un tai piemīt unikāla spēja veidot simbiozi ar gumiņbaktērijām (Rhizobium). Šīs baktērijas apmetas uz auga saknēm, veidojot mazus gumiņus, un spēj piesaistīt atmosfēras slāpekli, pārvēršot to augam uzņemamā formā. Tā rezultātā augs lielā mērā pats sevi nodrošina ar slāpekli – elementu, kas ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu un stublāju, augšanu. Tieši šī iemesla dēļ platlapu dedestiņai nav nepieciešams mēslojums ar augstu slāpekļa (N) saturu.
Pārmērīga slāpekļa mēslojuma lietošana var izraisīt strauju un nekontrolētu lapotnes augšanu uz ziedēšanas rēķina. Augs kļūs ļoti kupls, ar lielām, tumši zaļām lapām, bet ziedēs vāji vai neziedēs vispār. Turklāt pārāk sulīgie un mīkstie dzinumi kļūst uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Tāpēc, izvēloties mēslojumu, vienmēr jāpievērš uzmanība NPK (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai un jāizvēlas tāds, kurā slāpekļa procents ir salīdzinoši zems.
Galvenie elementi, kas platlapu dedestiņai ir nepieciešami bagātīgai ziedēšanai un vispārējai veselībai, ir fosfors (P) un kālijs (K). Fosfors ir izšķiroši svarīgs spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai, ziedpumpuru veidošanai un sēklu nogatavošanai. Pietiekams fosfora daudzums nodrošinās vairāk un lielākus ziedus. Savukārt kālijs stiprina auga šūnu sienas, uzlabo tā izturību pret slimībām, sausumu un salu, kā arī piedalās ūdens un barības vielu transportēšanā augā.
Līdzās galvenajiem makroelementiem augam ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, magnijs, kalcijs, dzelzs un bors, taču daudz mazākos daudzumos. Parasti tie ir pietiekamā daudzumā labi koptā dārza augsnē, īpaši, ja tā tiek regulāri bagātināta ar kompostu vai citām organiskām vielām. Veselīga un dzīva augsne ir labākais pamats, lai nodrošinātu augu ar visām nepieciešamajām barības vielām sabalansētā veidā, tāpēc augsnes kopšanai jāpievērš īpaša uzmanība.
Kad un kā mēslot
Vislabākais laiks platlapu dedestiņas pamatmēslošanai ir agrs pavasaris, kad augs mostas pēc ziemas miera un sāk aktīvu augšanu. Pavasara mēslošana nodrošina augam nepieciešamo enerģijas devu visai sezonai. Šajā laikā ap auga pamatni var iestrādāt lēnas iedarbības komplekso minerālmēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Meklē tādu, kam ir zems slāpekļa saturs un augstāks fosfora un kālija saturs, piemēram, ar NPK attiecību 5-10-10 vai līdzīgu. Granulēto mēslojumu vienmērīgi izkaisi ap augu un viegli iestrādā augsnes virskārtā, pēc tam kārtīgi aplaisti.
Jauns, nesen iestādīts augs pirmajā gadā nav jāmēslo, ja vien augsne pirms stādīšanas tika pienācīgi sagatavota un bagātināta ar kompostu. Jaunajam stādam vispirms ir jākoncentrējas uz sakņu sistēmas izveidi, un pārāk agra mēslošana var to traucēt. Sāc mēslot tikai no otrā augšanas gada. Ja augs tiek audzēts ļoti nabadzīgā, smilšainā augsnē, var apsvērt nelielu mēslojuma devu vasaras sākumā, lai veicinātu augšanu, taču dari to ļoti piesardzīgi.
Augšanas sezonas laikā, īpaši intensīvās ziedēšanas periodā, var apsvērt papildmēslošanu ar šķidro mēslojumu. Ja pamani, ka ziedēšana kļūst vājāka vai lapas sāk zaudēt krāsu, reizi 3-4 nedēļās vari augu palutināt ar atšķaidītu šķidro mēslojumu ziedošiem augiem. Arī šajā gadījumā izvēlies produktu ar augstu fosfora un kālija saturu. Šķidro mēslojumu vienmēr lieto uz mitras augsnes, lai neapdedzinātu saknes. Vislabāk to darīt pēc laistīšanas.
Rudenī, pēc ziedēšanas beigām, platlapu dedestiņu nav ieteicams mēslot, jo īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Mēslošana rudenī var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest līdz ziemai un apsals. Tā vietā rudenī var ap augu uzklāt kārtu labi sadalījušos komposta. Tas darbosies kā mulča, kas pasargās saknes ziemā, un pavasarī, augsnei atkūstot, lēnām atbrīvos barības vielas, sagatavojot augu jaunajai sezonai.
Organiskā mēslošana
Organiskā mēslošana ir lieliska un ilgtspējīga alternatīva minerālmēsliem. Labi sadalījies komposts ir viens no labākajiem organiskajiem mēslojumiem platlapu dedestiņai. Tas ne tikai nodrošina plašu barības vielu klāstu sabalansētā formā, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Pavasarī ap auga pamatni iestrādā vairākus centimetrus biezu komposta kārtu, un ar to varētu pietikt visai sezonai.
Kaulu milti ir vēl viens lielisks organisks mēslojums, kas ir bagāts ar fosforu un kalciju. Fosfors, kā jau minēts, ir vitāli svarīgs ziedēšanai un sakņu attīstībai. Kaulu miltus var iestrādāt stādīšanas bedrē, stādot jaunu augu, vai arī pavasarī ap jau augošu ceru. Tie sadalās lēni, nodrošinot barības vielu piegādi ilgākā laika periodā. Lieto tos saskaņā ar ražotāja norādījumiem, jo pārmērīgs daudzums var paaugstināt augsnes pH līmeni.
Koksnes pelni ir labs kālija un kalcija avots, un tie arī palīdz paaugstināt skābas augsnes pH līmeni, tuvinot to platlapu dedestiņai vēlamajam neitrālajam vai viegli sārmainajam līmenim. Pavasarī ap augu var izkaisīt nelielu daudzumu koksnes pelnu. Tomēr ar pelniem jābūt uzmanīgam – nelieto tos, ja augsnes pH jau ir sārmains, un nepārdozē, jo pārmērīgs daudzums var kaitēt augam. Izmanto tikai tīrus koksnes pelnus, kas nav no krāsotas, lakotas vai ķīmiski apstrādātas koksnes.
Izvairies no svaigu kūtsmēslu lietošanas. Lai gan kūtsmēsli ir vērtīgs organisks mēslojums, svaigā veidā tie ir pārāk koncentrēti un satur daudz slāpekļa amonjaka formā, kas var “apdedzināt” auga saknes. Turklāt tie var veicināt pārmērīgu lapotnes augšanu uz ziedēšanas rēķina. Ja vēlies izmantot kūtsmēslus, tiem jābūt labi sadalījušiem vai kompostētiem vismaz 6-12 mēnešus. Labi sadalījušies kūtsmēsli, iestrādāti augsnē rudenī, var būt labs risinājums augsnes auglības uzlabošanai.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan platlapu dedestiņa ir pieticīga, dažkārt, īpaši nabadzīgās augsnēs, tai var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Ir svarīgi iemācīties tās atpazīt, lai laikus varētu rīkoties. Vispārējs barības vielu trūkums izpaužas kā lēna augšana, sīkas lapas un vāja ziedēšana. Augs izskatās nīkulīgs un neveselīgs, neskatoties uz pareizu laistīšanu un pietiekamu saules gaismu. Šādā gadījumā palīdzēs sabalansēta mēslošana.
Slāpekļa trūkums šim augam ir reti sastopams, pateicoties tā spējai piesaistīt slāpekli no atmosfēras. Tomēr, ja augsne ir ļoti nabadzīga vai auga simbioze ar baktērijām nav izveidojusies, var novērot lapu dzeltēšanu, kas parasti sākas ar vecākajām, apakšējām lapām. Lapas kļūst vienmērīgi gaiši zaļas vai dzeltenas, un auga augšana ir aizkavēta. Šādā situācijā var palīdzēt neliela deva sabalansēta mēslojuma vai komposta tēja.
Fosfora trūkums visbiežāk izpaužas kā vāja vai nenotikusi ziedēšana. Augs var izskatīties veselīgs, ar normālām lapām, bet neveido ziedpumpurus. Dažkārt lapas var iegūt tumši zaļu, zilganu vai pat violetu nokrāsu, un augšana var būt kavēta. Ja novēro šādas pazīmes, pavasarī ieteicams lietot mēslojumu ar paaugstinātu fosfora saturu vai iestrādāt augsnē kaulu miltus.
Kālija deficīts parasti izpaužas kā lapu malu dzeltēšana un brūnēšana, kas sākas ar vecākajām lapām. Lapu malas izskatās kā apdegušas. Augs kļūst vārgs, jutīgs pret slimībām un slikti pacieš sausumu. Lai novērstu kālija trūkumu, var izmantot mēslojumu ar augstu kālija saturu vai izkaisīt ap augu nedaudz koksnes pelnu. Regulāra augsnes bagātināšana ar kompostu palīdzēs novērst vairumu barības vielu deficītu.
Konteineros audzētu augu mēslošana
Platlapu dedestiņas, kas audzētas podos un konteineros, ir pilnībā atkarīgas no tevis, lai saņemtu nepieciešamās barības vielas, jo to saknēm nav piekļuves dārza augsnes resursiem. Substrāts podos ar laiku noplicinās, jo barības vielas tiek izlietotas un izskalotas ar katru laistīšanas reizi. Tāpēc konteineraugiem ir nepieciešama regulārāka mēslošana nekā dārzā augošajiem.
Vislabāk ir izmantot augstas kvalitātes podiem paredzētu augsnes maisījumu, kas jau sākotnēji satur lēnas iedarbības mēslojumu. Tas nodrošinās augam barības vielas pirmajiem pāris mēnešiem. Pēc tam, aktīvās augšanas un ziedēšanas sezonā (no pavasara beigām līdz rudenim), augs jāmēslo regulāri, ik pēc 2-4 nedēļām. Šim nolūkam visērtāk ir izmantot šķidro mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem.
Izvēlies šķidro mēslojumu ar zemu slāpekļa un augstu fosfora un kālija saturu, lai veicinātu bagātīgu ziedēšanu, nevis pārmērīgu lapotnes augšanu. Atšķaidi mēslojumu ūdenī saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Nekad nelieto koncentrētāku šķīdumu, nekā ieteikts, jo tas var apdedzināt saknes. Mēslojumu lej uz iepriekš samitrinātas augsnes, lai nodrošinātu tā vienmērīgu izplatīšanos un izvairītos no sakņu bojājumiem.
Alternatīva šķidrajai mēslošanai ir lēnas iedarbības granulētā mēslojuma vai mēslojuma nūjiņu izmantošana. Šādi produkti pakāpeniski atbrīvo barības vielas katrā laistīšanas reizē, un tos parasti pietiek lietot vienu vai divas reizes sezonā. Tas ir ērts risinājums, ja tev nav laika vai vēlēšanās atcerēties par regulāru mēslošanu. Neatkarīgi no izvēlētās metodes, atceries, ka rudenī un ziemā, kad auga augšana palēninās, mēslošana ir jāpārtrauc.
